- Uzņēmēju noskaņojums uzlabojas
2024.gadā Latvijā reģistrēti 9320 jauni uzņēmumi. Tas ir lielākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo piecu gadu laikā. Savukārt likvidēto uzņēmumu skaits pērn bija otrs zemākais pēdējos 10 gados. Vai šo tendenci skaidro uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās, vai arī pastāv citi iemesli?
- Augustā patēriņa cenu kritums mērenāks nekā šajā mēnesī pēdējos gados
Augustā patēriņa cenas samazinājās, taču kritums bija viens no mērenākajiem pēdējos gados, atspoguļojot vājāku sezonālo faktoru ietekmi, informē Ekonomikas ministrija.
- Augustā finanšu tirgi mēreni atgūstas
2025.gada augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja Amerikas Savienoto Valstu valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1.augustā, taču mēneša gaitā akciju tirgus indeksi atkopās. Amerikas Savienoto Valstu akciju tirgus pieauga par 2%, sasniedzot jaunas virsotnes. Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi arī uzrādīja pozitīvu sniegumu ar attiecīgi 0,95% un 1,3%.
- 47% uzņēmumu kiberdrošību uztic ārpakalpojuma sniedzējiem
Kiberdrošības jautājumi turpina virzību augšup Latvijas uzņēmumu dienaskārtībā – vismaz 2/3 aptaujāto organizāciju algo informācijas tehnoloģiju drošības speciālistu vai izmanto ārpakalpojuma sniedzēju palīdzību, noskaidrots “Jumis Pro” veiktā pētījumā.
- 2.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 1,7%
2025.gada 2.ceturksnī iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās bija par 1,7% lielāks nekā pirms gada, kas ir bijis straujākais pieaugums kopš 2023.gada beigām. Kopumā pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukts, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 0,7%. Saspringtās ģeopolitiskās situācijas apstākļos kāpums ir vērtējams pozitīvi, informē Ekonomikas ministrija.
- Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas 1808 eiro
2025.gada 2.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2024.gada 2.ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 137 eiro jeb 8,2%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,69 eiro jeb par 11,2%. Nedaudz straujāks algu kāpums bijis privātajā sektorā.
- ECB procentu likmes pagaidām nemainīsies
Pirms neilga laika ziņu portālos parādījās virsraksti, kas vēstīja, ka Eiropas Centrālās bankas jau ierastais procentu likmju samazinājums nav noticis. Kas ietekmē procentu likmes un ko varam sagaidīt turpmāk?
2025/08/19,
iBizness, Oļegs Andrejevs, AS “SEB banka”, Uzkrājumu, ieguldījumu un pensijas piedāvājuma vadītājs
- Divfaktoru autentifikāciju lieto vien 34,5% Latvijas uzņēmumu
Augsto kiberdrošības risku apstākļos uzņēmumiem pastiprināti jādomā par datu drošību. Viens no risinājumiem ir svarīgākajās datorsistēmās ieviest divfaktoru autentifikāciju, kas ievērojami apgrūtina noziedznieku centienus iekļūt izvēlētajā resursā. Latvijas biznesa vidē šo drošības risinājumu gan pārzina vien puse uzņēmumu un izmanto vēl mazāk – aptuveni trešdaļa no visiem biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jumis Pro” aptaujātajiem uzņēmumiem.
- Akciju tirgi tiek pie cenu rekordiem
Apsēstība ar lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, cerības, ka procentu likmes kāpina saimniecisko rosību un arī pašu uzņēmumu finansiālais sniegums aizvien veicina pozitīvu noskaņojumu akciju tirgū, vedot to pretī aizvien jauniem un jauniem indeksu vērtības rekordiem.
- Kā elastīgs darba režīms ietekmē darbinieku labbūtību?
Sekojot līdzi dažādiem ar darbu un darba vidi saistītiem aspektiem, pētījumu kompānija “Kantar” veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus aktuālus jautājumus, tostarp, vai un kā pēdējos gados ir mainījies strādājošo darba režīms un kāda ir darba slodzes ietekme uz darbinieku apmierinātību.
- Kā tarifu izmaiņas ASV ietekmē ekonomiku pasaulē un Baltijā?
Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par Amerikas Savienoto Valstu ekonomikas atveseļošanos. Arī “Wall Street Journal” raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un Amerikas Savienoto Valstu ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.
- Pasaule dodas zemākas inflācijas virzienā
Globālās ekonomikas vārguļošana, energoresursu cenu kritums un neskaidrību turpināšanās attiecībā uz iespējamo Amerikas Savienoto Valstu (ASV) muitas tarifu pieaugumu pasauli virza pretī zemākai inflācijai un, ja ilgstoši veidojas negatīvu scenāriju kopums, var novest pat pie deflācijas.
- Kādēļ pircēji nepabeidz savus pasūtījumus internetveikalos?
“Baymard Institute” starptautiskais pētījums par 2025.gadu liecina, ka vairāk nekā 70% pasūtījumu tiešsaistē tā arī nekad netiek pabeigti un apmaksāti. Būtiskākie iemesli, kurus norāda pircēji – slēptās izmaksas, kurām klients nebija gatavs (39%), pārāk ilgs piegādes termiņš (21%), neuzticami pasūtījuma apmaksas veidi (19%) un prasība reģistrēties vietnē (19%), stāsta SIA “VENIPAK LATVIJA” vadītāja Sanita Bērziņa.
- Kāpēc investoriem patīk Latvija?
Ārvalstu investoru interese par Baltijas valstīm saglabājas augsta, neraugoties uz sarežģīto ģeopolitisko un ekonomisko vidi. Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījums “Sentiment Index 2024” liecina, ka investīciju klimats reģionā tiek vērtēts pozitīvi. Kāda ir Latvijas pozīcija Baltijas mērogā un kādi faktori ietekmē investoru izvēli?
- Pirkt vai nomāt biroju?
Mainīgā ekonomiskā vide, hibrīddarba izplatība, kapitāla sadārdzināšanās un pieaugošā piesardzība investīcijās liek uzņēmējiem rūpīgi pārdomāt komercplatību izvēli. Viena no būtiskākajām dilemmām, ar ko saskaras uzņēmumi Latvijā, – pirkt vai nomāt biroju? Atbilde nav viennozīmīga, taču tirgus dati un uzņēmēju pieredze ļauj izdarīt skaidrus secinājumus.
- Vai bankas kreditē vairāk?
Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm no 2025.gada turpmākajos trijos gados, pateicoties straujam Euribor likmes kāpumam, jāmaksā solidaritātes iemaksa 60% apmērā no peļņas pieauguma. Tomēr, sasniedzot noteiktu kreditēšanas pieaugumu, ir iespējams saņemt nodokļa atlaidi. Vai tas ir veicinājis kreditēšanas palielināšanos?
- Vidējais atalgojums valstī 2025.gada 1.ceturksnī – 1 757 eiro
2025.gada 1.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9%. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā.
- 2025.gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4%
2025.gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies 0,5 procentpunktiem, gada laikā – par 0,2 procentpunktiem. Tomēr samazinājies ir ilgstošo bezdarbnieku (bez darba 12 mēnešus un ilgāk) īpatsvars bezdarbnieku skaitā – 1.ceturksnī tie bija 33,6% – par 5,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, taču par 3,6 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.
- Faktiskā bezdarba līmenis 2025.gada aprīlī samazinājies
2025.gada aprīlī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,9%, un kopš marta tas ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins. Salīdzinot ar 2024.gada aprīli, bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,8 procentpunktiem.
- Tiek prognozēta mērena ES ekonomikas izaugsme
Eiropas Komisija ir publicējusi savu 2025.gada pavasara ekonomikas prognozi, kas liecina, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomika šo gadu sāka spēcīgāk, nekā gaidīts. Tiek prognozēts, ka 2025.gadā tā turpinās lēnām pieaugt, un paredzams, ka 2026.gadā izaugsme paātrināsies.
