- Lielākie nodokļu maksātāji Vidzemē 2023.gadā
Aizvadītajā gadā Vidzemes uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms audzis līdz 469,36 milj. eiro, liecina “Lursoft” pētījuma dati. Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn reģiona uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši par 16,9% vairāk, savukārt, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauguma apjoms veido pat 40,15%.
- Notikusi Bitcoin dalīšana un cenas stabilizācija
20.aprīlī notika Bitcoin dalīšana jeb ieguves atlīdzības samazinājums uz pusi, kas notiek reizi četros gados. Par katru iegūto bloku Bitcoin tīklā atlīdzība tika samazināta no 6,25 līdz 3,125 Bitcoin. Dalīšanas brīdī Bitcoin cena bija 60 000 eiro. Vēlāk Bitcoin cena piedzīvoja gan nelielu kāpumu, gan kritumu, nostabilizējoties nedaudz zemākā diapazonā virs 53 tūkst. eiro, norāda "Binance" pārstāve Latvijā un Igaunijā.
- Aprīlī uzņēmēju noskaņojums mazumtirdzniecībā pozitīvs
Uzņēmēju noskaņojums 2024.gada aprīlī mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā bija pozitīvs, bet būvniecībā un apstrādes rūpniecībā negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veikto konjunktūras apsekojumu dati.
- 1.ceturksnī IKP samazinājies par 0,2%
2024.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 1.ceturksni, iekšzemes kopprodukts pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.
- Martā mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 2,8%
2024.gada martā, salīdzinot ar 2023.gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,0%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 1,7%, autodegvielas – palielinājās par 11,9%.
- Lielākie nodokļu maksātāji Kurzemē 2023.gadā
Kurzemē reģistrētie uzņēmumi 2023.gadā nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā samaksājuši 486,17 milj. eiro, liecina sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Lursoft IT” pētījuma dati. Tostarp 296,58 milj. eiro veidoja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 148 milj. EUR – samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
- Jaunākais Ārvalstu investīciju vides indekss
2024.gada 22.aprīlī publicēts “Ārvalstu investīciju vides indekss 2023” – ikgadējs pētījums, kuru 2015.gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā, informē Rīgas Ekonomikas augstskola.
- Faktiskā bezdarba līmenis martā bija 7,1%
2024.gada martā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1%, un kopš februāra tas ir samazinājies par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins. Salīdzinot ar 2023.gada martu, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,8 procentpunktiem.
- Kurās nozarēs 2023.gadā visstraujāk audzis darbinieku skaits?
Nodarbināto skaits Latvijas uzņēmumos pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, saglabājies praktiski nemainīgs, liecina “Lursoft” pētījums, kurā apkopota Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā informācija. Dati rāda, ka 2023.gadā Latvijas uzņēmumos bija nodarbināti 701,69 tūkst. strādājošo.
- Kur iegulda Latvijas pensiju plānu indeksu fondi?
Latvijā ir vairāk investoru nekā sākumā pašiem var šķist, jo arī ikviens pensiju 2.līmeņa dalībnieks – tātad ikviens strādājošais, kurš maksā nodokļus – ik mēnesi iegulda savu naudu finanšu tirgos. Protams, to viņa vietā dara izvēlētais pensiju pārvaldnieks atbilstoši tai stratēģijai, kādu pats iedzīvotājs ir vai nav izvēlējies. Un ir liels pārsteigums, ka aizvien liela daļa iedzīvotāju šo naudu, tas ir, 6% no savas ikmēneša algas, iegulda neefektīvos jeb dārgos pensiju plānos.
- Februārī tūristu mītnēs par 1,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2024.gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 130,5 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,5% vairāk nekā 2023.gada februārī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 227,1 tūkst. nakšu, kas ir par 1,6% mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada februāri.
- Kuras nozares 2023.gadā nodokļos samaksājušas visvairāk?
Vislielākās nodokļu iemaksas uz vienu uzņēmumu 2023.gadā bijušas azartspēļu nozarē, liecina “Lursoft” pētījuma dati. Tie rāda, ka aizvadītajā gadā katrs azartspēļu uzņēmums nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā samaksājis vidēji 4,3 milj. eiro, kas ir par 17,15% vairāk nekā gadu iepriekš.
- Noskaidrotas Latvijas labākās darbavietas 2023.gadā
Noskaidroti Latvijā vērienīgākās aptaujas “TOP darba devējs” uzvarētāji – aizvadītā gada Latvijā labākās un iekārojamākās darbavietas 12 kategorijās, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “Alma Career Latvia”.
- Patēriņa cenu līmenis samazinājies
2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,2%. Precēm tas pieauga par 1,1%, bet pakalpojumiem – par 1,6%, informē Ekonomikas ministrija.
- 26% darbinieku nesaņem konstruktīvu atgriezenisko saiti
Pētījumu kompānija “Kantar” veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus ar darbinieku noskaņojumu un darba vidi saistītus jautājumus, tostarp, vai darbinieki savā ikdienas darba dzīvē saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti no tiešā vadītāja. Kāda ir situācija Latvijā?
- Uzņēmumu samaksātie nodokļi 2023.gadā
Aizvadītajā gadā uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā sasniegušas 10,6 miljardus eiro, aprēķinājis “Lursoft”, apkopojot Valsts ieņēmumu dienesta publiskoto informāciju. Tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmumi 2023.gadā samaksājuši 3,64 miljardus eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 1,92 miljardus eiro.
- KP tirgus uzraudzībā pēta gaļas, olu un zivju cenas
Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, tika pētīts olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu.
- Uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms palicis nemainīgs
Komercbanku izsniegto aizdevumu apjoms juridiskām personām 2023.gada laikā ir bijis stabils un kopējā uzņēmumiem izsniegto kredītu summa gada beigās pārsniedza 9 milj. eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.
- Pērn nekustamo īpašumu darījumu bijis mazāk
Aizvadītajā gadā reģistrēti 49,6 tūkst. nekustamo īpašumu darījumu, liecina “Lursoft” datu bāzē pieejamā informācija. Dati rāda, ka pērn turpinājusies 2022.gada tendence nekustamo īpašumu darījumu skaitam sarukt.
- Ražotāju cenu līmenis gada laikā samazinājies par 7,9%
2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.