- Kam bankas dod aizdevumus?
Kam šobrīd banku kredīteksperti pievērš uzmanību, piešķirot aizdevumu uzņēmumam? Un kā, ņemot vērā pieaugošās kredītprocentu likmes jeb naudas cenu, tiek risināta naudas piesaiste pašām kredītiestādēm?
- Obligāciju ienesīgums apdraud pasaules ekonomisko izaugsmi
Gadu desmitu augstākie ienesīguma līmeņi, ko patlaban piedzīvo pasaules parāda vērtspapīru tirgi, sola kardinālus pavērsienus kā finanšu sektoram, tā globālajai ekonomikai kopumā. Ir jārēķinās, ka augstāki aizņēmumu procenti būs jāmaksā gan vienkāršām mājsaimniecībām, gan lielām korporācijām, gan valstīm.
- Kā iepirkuma faktorings var stiprināt uzņēmuma stabilitāti
Globālā tirdzniecība kļūst arvien neparedzamāka, tas tieši ietekmē Latvijas uzņēmumus. Ģeopolitiskie konflikti un loģistikas traucējumi strauji maina piegāžu termiņus un izmaksas, tomēr klientu gaidas, saistības un maksājumu grafiki paliek nemainīgi. Tāpēc uzņēmumu konkurētspēju šodien nosaka ne tikai cena un produkts, bet arī spēja laikus paredzēt riskus, elastīgi reaģēt un saglabāt finanšu stabilitāti krīzes brīžos. Skaidrojam, kas ir iepirkuma faktorings un kā tas var palīdzēt šādās situācijās.
- Rīgas mājokļu tirgus – vai laiks investīcijām?
Runājot par ieguldījumiem, parasti tiek minētas akcijas, biržā tirgotie fondi vai kriptovalūtas. Tomēr Latvijā aina ir nedaudz citāda – brīvie līdzekļi biežāk nonāk dzīvokļos nekā biržā. Ilgu laiku šādu izvēli noteikušas drīzāk tradīcijas un drošības izjūta, nevis ekonomiski apsvērumi, taču šobrīd situācija mainās – nekustamais īpašums Latvijā kļūst par arvien pievilcīgāku ieguldījumu.
- Īpašumā nokritis drons – kā saņemt kompensāciju
Kopš 2026.gada jūlija uzņēmumiem ir iespējams pretendēt uz valsts kompensāciju par militāru incidentu, piemēram, nokritušu dronu, radītiem zaudējumiem. Skaidrojam, kā pieteikt atlīdzību, kādēļ nozīmīga ir risku apdrošināšana un kādas iespējas piedāvā apdrošinātāji.
- Ar dividendēm un fondiem cīņā pret krīzēm
Ieilgušās grūtības pārvadājumiem izmantot Hormuza šaurumu turpina kāpināt krīžu riskus pasaules ekonomikā. Neraugoties uz nestabilo ekonomisko fonu, Volstrītas un daudzi citi pasaules akciju tirgus indeksi tiecas sasniegt aizvien jaunus rekordus. Tas palielina plašāka mēroga finanšu satricinājumu iespējamību un nozīmē, ka uzkrājumu veidošanai ir jāpievēršas daudz rūpīgāk nekā līdz šim.
- Dalība biržā – dārgi, ķēpīgi, bet izdevīgi
Pasaulē jau izsenis ierasts vairot uzņēmuma atpazīstamību un piesaistīt papildu līdzekļus tā attīstībai, kotējot akcijas biržā. Latvijas uzņēmumi pat salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju ne pārāk aktīvi izmanto šādu iespēju, radot jautājumu, kāds tam ir galvenais iemesls – mūsu uzņēmēji to nevēlas vai gluži vienkārši nespēj izdarīt?
- Kā uzņēmumam sekot līdzi savai finanšu veselībai
Uzņēmuma finanšu veselība ir viens no nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem tā ilgtspējīgai darbībai, attīstībai un spējai strādāt. Lai gan tradicionāli tā tiek vērtēta gada pārskata vai revīzijas kontekstā, mūsdienu apstākļos finanšu veselības uzraudzība ir nepārtrauktas vadības prakse. Finanšu grūtības parasti neveidojas pēkšņi, bet attīstās pakāpeniski, sākotnēji izpaužoties kā nelabvēlīgas izmaiņas likviditātē, debitoru apritē, krājumu dinamikā vai rentabilitātē.
- Pārvērtēti aktīvi un lielāka inflācija var izraisīt jaunu krīzi
Veicināt globālo ekonomisko izaugsmi kļūst aizvien grūtāk. Inflācijas kāpums saistībā ar karu Tuvajos Austrumos, visticamāk, ir tikai sākums plašākam problēmu lokam, ar ko tuvākajā laikā var nākties saskarties gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem visā pasaulē, un šīs problēmas nemetīs līkumu arī Latvijai.
- Kad ir īstais laiks, lai sāktu investēt?
Ieguldīšana akcijās ir viens no veidiem kā ļaut brīvajiem līdzekļiem pelnīt. Tomēr nereti no pirmā soļa attur vēlme sagaidīt zemākas cenas. Vai tiešām ir vērts gaidīt akciju cenu kritumu? Kā pārvarēt sajūtu, ka labākais brīdis iegādei jau ir nokavēts? Un galu galā – kad tad ir īstais laiks ieguldīt akcijās?
- ES fondu iespējas uzņēmumu digitalizācijai 2026.gadā
Latvijas uzņēmējdarbības vidē vērojama būtiska dinamika – šobrīd vienlaikus notiek aktīva esošā Eiropas Savienības fondu perioda īstenošana un sagatavošanās nākamajam ciklam pēc 2027.gada. Tas uzņēmumiem liek raudzīties divos virzienos: no vienas puses, izmantot pašlaik pieejamās programmas, no otras puses, sagatavoties nākotnes atbalsta instrumentiem, kas, visticamāk, kļūs stingrāki, precīzāki un orientēti uz izmērāmu ietekmi.
- Kā analizēt uzņēmuma finanšu datus, pieņemot lēmumus
Daudziem uzņēmējiem ir lieliska intuīcija par biznesa ideju dzīvotspēju, taču vienlaikus viņi apzinās, ka trūkst izpratnes par projekta noslēgumā vai noteikta perioda beigās sagaidāmajiem finanšu rezultātiem. Uzņēmuma veiksmīgai darbībai ļoti svarīga ir spēja regulāri uzraudzīt un analizēt finanšu rādītājus, lai savlaicīgi pieņemtu lēmumus. Diemžēl fokuss uz ikdienas jautājumiem mēdz novest pie tā, ka finanšu analīze nav prioritāte. Rakstā aplūkojam būtiskākos finanšu rādītājus, to uzraudzības metodes un kā šos datus izmantot lēmumu pieņemšanā.
- Saražot nevaram, bet vēja parkus negribam
Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas bija skaidrs – ar pašmāju saražoto elektroenerģiju mums nepietiek, tāpēc esam atkarīgi no importa. Arī pirms četriem gadiem Krievijas sāktais karš Ukrainā nav bijis būtisks stimuls, lai Latvijas valsts šo jautājumu beidzot atrisinātu vai būtu skaidrs plāns, kā to darīt. Pašreizējie notikumi Tuvajos Austrumos jautājumu par mūsu energoneatkarību liek uzdot atkal. Skaidrojam, kāda ir situācija elektroenerģijas jomā, kādas tai var būt sekas, un ko var vai nevar darīt lietas labā?
- Ekonomikas asni gan dīgst, gan draud nokalst
Visai daudzsološajiem tautsaimniecības datiem par attīstību 2025.gada pēdējā ceturksnī var nesekot tikpat labs turpinājums, ja karadarbība Persijas līča reģionā ieilgs. Pagaidām izskan daudz diskusiju, vai karš pasaulei varētu atnest jaunu ekonomisko krīzi, vai arī piedzīvosim vien salīdzinoši nelielas pārmaiņas saistībā ar šogad, kopumā rēķinot, nelielu enerģētisko resursu sadārdzināšanos.
- Darījumi ar kriptoaktīviem: Latvijas tirgus
Digitālo aktīvu un blokķēdes tehnoloģiju nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo strauju attīstību, un arvien vairāk starptautisku uzņēmumu pievērš uzmanību Baltijas reģionam kā perspektīvai finanšu tehnoloģiju videi. Kādas ir kriptoaktīvu tendences Latvijā?
2026/03/17,
iBizness, Reinis Znotiņš, Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija, izpilddirektors
- “Karsts” tirgus ar bažām par nākotni
Laikā, kad valstī ilgstoši spriež par nepieciešamību mazināt izdevumus un dzīvot taupīgāk, būvniecības sektorā vērojama gandrīz pretēja situācija – liela daļa nozarē strādājošo uzņēmumu nesūdzas par pasūtījumu trūkumu un pat neslēpti izrāda nepatiku pret pārmērīgo darba intensitāti un apjomiem. Kā šie abi faktori sader kopā, un kāpēc, neraugoties uz tirgus aktivitāti, uzņēmēji ir nobažījušies par notiekošo?
- Kā mazam uzņēmumam plānot izdevumus neatkarīgi no sezonas
Mazie uzņēmumi nereti sastopas ar izaicinājumu – kā sabalansēt naudas plūsmu un izdevumus tā, lai bizness būtu stabils visa gada garumā, ne tikai sezonas laikā. Īpaši aktuāli tas ir uzņēmumiem, kuriem peļņa koncentrēta sezonāli, piemēram, lauksamniecības, tūrisma, ēdināšanas, skaistumkopšanas vai mazumtirdzniecības nozarēs. Kā mazam uzņēmumam panākt finansiālo stabilitāti?
2026/03/04,
iBizness, Nataļja Golde, AS “Swedbank”, Uzņēmumu finansēšanas atbalsta daļas vadītāja
- Turēt vai pārdot akcijas?
Akciju tirgū investori bieži vien izvēlas starp divām galvenajām pieejām peļņas gūšanai – turēt akcijas ilgtermiņā, rēķinoties ar regulāriem dividenžu ienākumiem, vai censties pelnīt no akciju cenas pieauguma, tās pārdodot izdevīgā brīdī. Abas stratēģijas var būt veiksmīgas, bet to piemērotība ir atkarīga no investora mērķiem, ieguldīšanas laika horizonta, riska tolerances un nepieciešamības pēc regulāriem ienākumiem.
- Eirozonas inflācija un Euribor – ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas ļauj paredzēt inflācijas dinamiku tuvākajā perspektīvā. Ņemot to vērā, apskatām, kā eirozonas inflācija varētu mainīties tuvākajos mēnešos?
- Pieejams finansējums uzņēmumu intelektuālā īpašuma aizsardzībai
2026.gadā Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atkal ir iespēja saņemt Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu fonda finansiālo atbalstu intelektuālā īpašuma priekšizpētei, aizsardzības stratēģijai un reģistrācijai, kā arī konfliktu risināšanas stratēģijas izstrādei. Atbalstu nodrošina Eiropas Komisijas iniciatīva “Ideas Powered for Business”, ko īsteno Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs. Šogad ir būtiski palielināts konsultācijām pieejamais finansējuma apmērs. Kas vēl jāatceras? Skaidrojam!
2026/02/18,
iBizness, Ieva Mona Mackaite, SIA "Intellectual Agency", dibinātāja, patentpilnvarniece preču zīmju jomā, intelektuālā īpašuma vērtētāja, zīmola aizsardzības eksperte,
