- Kā ieguldīt nekustamajā īpašumā ārzemēs
Pēdējo reizi Eiropa bija vairāk vai mazāk stabila 2019.gadā. Toreiz mums tā nešķita, taču tagad droši zinām, ka salīdzinājumā ar Covid-19, karu Ukrainā, konfliktu Hormuzas šaurumā un tā izraisīto inflāciju (Latvijā tā 10 gados sasniedza 56%) tobrīd dzīvojām kā rozā ponija sapnī. 2020.gadā jautājums “kur likt naudu”, lai tā nesadegtu inflācijas ugunskurā, kļuva īpaši aktuāls, tāpēc nācās rīkoties. Dalāmies ar pieredzes stāstu par investīcijām nekustamajā īpašumā!
- Vai darbinieks ir instruēts par mākslīgo intelektu?
Mākslīgā intelekta rīki uzņēmumos ir ienākuši strauji un apsteiguši gan darbinieku apmācības, gan iekšējo regulējumu. Pasaules prakse liecina, ka šo rīku nekontrolēta lietošana var radīt būtiskus riskus gan uzņēmumam, gan darbiniekiem. Tādēļ uz sarunu par mākslīgā intelekta atbildīgu izmantošanu aicinājām iRokasgrāmatas “Mākslīgā intelekta lietošanas noteikumi” autori, zvērinātu advokāti Nataļju Puriņu.
- Iedzīvotāju skaits sarūk, bet mājokļus pērk arvien vairāk
Nekustamā īpašuma tirgus Latvijā allaž ir bijis sava veida ekonomiskās attīstības spogulis, kas ļauj izdarīt secinājumus gan par sabiedrības maksātspēju un reģionālās attīstības tendencēm, gan arī par kredītiestāžu politiku. Pašreizējā situācijā nozarē iesaistīto uzņēmēju un ekspertu vērtējums vairs nav viennozīmīgs.
- Uzņēmēji skandina trauksmes zvanu
Lai runātu par nodokļu likmju palielināšanu valstī, vispirms tie ir jāpārskata, kā arī jāsakārto dažādu ministriju saimniecības. Bet līdz tam, veidojot valsts budžetu, jostas ir jāsavelk, – intervijā pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente Ināra Pētersone.
- Kā biznesu ietekmē mūžīgā darba dienu pārcelšana?
Faktiski katru gadu ir kādi svētki, kas likumdevējam liek izšķirties par darba dienu pārcelšanu, pārsvarā gadījumu nosakot, ka vienu vai dažas dienas starp svētkiem un brīvdienām uz darbu nav jāiet, toties šī diena jāatstrādā kādā sestdienā. Kā tas ietekmē uzņēmējdarbību, un vai šāda darba dienu pārcelšana nav kļuvusi tikai par publiskā sektora “izpriecu”?
- Septiņas profesijas, kas izturēs mākslīgā intelekta laikmetu
Darba tirgus šobrīd mainās straujāk, nekā universitātes spēj pielāgot studiju programmas. Vēl pirms diviem gadiem “prompt engineering” šķita šaura, entuziastiem paredzēta niša. Šodien mākslīgais intelekts jau raksta ievērojamu daļu programmkoda pasaules lielākajos tehnoloģiju uzņēmumos un pārveido profesijas, kas vēl nesen šķita nesatricināmas.
2026/08/11,
iBizness, Andrejs Cinis, Rīgas Ziemeļvalstu augstskola, prorektors administratīvajā darbā, ekonomikas eksperts
- Turpināt strādāt vai slēgt ciet saimniecību
Uz izdzīvošanas robežas – šāda frāze arvien biežāk dzirdama par situāciju Latvijas zemnieku saimniecībās. Tas saistīts gan ar ilgstošo resursu cenu kāpumu, gan ar to, ka izaudzētās produkcijas cenas ne tikai neaug pienācīgā apmērā, bet nereti pat samazinās.
- Vai likuma grozījumi aizsargās autoru tiesības?
Saeimā drīzumā nonāks Kultūras ministrijas izstrādātie grozījumi Autortiesību likumā ar mērķi risināt divas būtiskas problēmas – nepietiekama skatuves mākslas darbu autoru tiesiskā aizsardzība un nepilnīgs civiltiesiskās aizsardzības līdzekļu regulējums. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras paši autori? Vai grozījumi likumā atrisinās visas likstas?
- Tūrisma nozare ģeopolitiskās krīzes ietekmē
Vasara ir pilnā plaukumā – cilvēki ceļo, apmeklē brīvdabas pasākumus un dodas izbraucienos nedēļas nogalēs. Šis ir tūrisma un viesmīlības nozares ienākumu kulminācijas laiks. Tomēr šī sezona nāk ar jauniem izaicinājumiem ģeopolitiskās situācijas un cenu kāpuma dēļ. Kas šovasar visvairāk ietekmē tūrismu, kā uzņēmēji pielāgojas jaunajiem apstākļiem, un vai valsts dara pietiekami, lai atbalstītu nozares attīstību?
- Vai esam gatavi runāt par algu
Pieņemts, ka runāt par algu nav labais tonis, tāpēc jautājumi par atalgojumu sabiedrībā ierasti tiek apspriesti visai atturīgi. Nereti arī darba līgumā tiek iekļauts punkts, ka atalgojuma apmēru citiem izpaust nedrīkst. Tomēr jau tuvākajā nākotnē sagaidāmas izmaiņas, proti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, valdībā ir sagatavots Darba samaksas pārredzamības likums. Kamēr likumprojekts vēl tiek gatavots, vēršamies pie ekspertiem, lai uzzinātu viņu viedokli, kāpēc runāt par algu Latvijā aizvien ir sava veida tabu un kā jaunais likums mainīs darba vidi uzņēmumos.
- Kad darba daudz, bet darbaroku nav
Ekonomiskā realitāte rāda, ka jau ilgāku laiku Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, uz kurām strādāt dodas dažādu trešo valstu iedzīvotāji. Eksperti un uzņēmējdarbības nozaru pārstāvji ir pārliecināti, ka jautājums – vajag vai nevajag mums šādus strādājošos – vairs nav aktuāls. Patlaban ir jādomā par to, kā šo procesu pareizi regulēt.
- Kur aizvedīs lielais resursu cenu kāpums?
Militārā krīze Tuvajos Austrumos tieši vai netieši ietekmē ekonomiku visā pasaulē. Latvijā ikdienā mēs to visskarbāk izjūtam, ar auto iebraucot degvielas uzpildes stacijā, taču realitātē cenas strauji pieaugušas ne tikai degvielai, bet arī dažādiem citiem resursiem, kas ir neatņemama sastāvdaļa uzņēmējdarbībā. Kā tas ietekmējis dažādas nozares? Un kādas sekas notiekošais var radīt vidējā un ilgtermiņā?
- Konkurences kultūrai ir kur augt
Pērn atkal aktuāla kļuva tā dēvētā būvnieku karteļa lieta, šogad tai sekojuši vairāki citi skaļi notikumi, piemēram, aizliegtas vienošanās pazīmes konstatētas pārtikas mazumtirdzniecībā starp “Rimi” un “Maxima”. Tas raisījis ne vien sabiedrības uzmanību un veicinājis politiķu centienus pilnveidot likumus, bet liek uzdot jautājumus arī konkurences uzraugiem. Tāpēc uz sarunu aicinājām Konkurences padomes priekšsēdētāju Ievu Šmiti.
- Kā izvēlēties, kur investēt mākslīgā intelekta tirgū
Ap mākslīgo intelektu šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Pastāv uzskats, ka šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt. Par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbild trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, “SEB bankas” uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, “Signet Bank” ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, būvtehnikas nomas uzņēmuma “Storent” līdzdibinātājs.
2026/04/22,
iBizness, Marija Vorkule, Latvijas Universitāte, pasniedzēja, doktorante, PR konsultante
- Jā vai nē ārpakalpojumam?
Nereti uzņēmumi izvēlas dažādu procesu nodrošināšanu uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem. Šādam lēmumam katram ir savi apsvērumi – vienu virza potenciālais finansiālais ieguvums, citu – kompetenta darbinieka trūkums uzņēmumā, bet kādam gluži vienkārši telpas ir par mazu jaunas darba vietas izveidei. Kādus procesus uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem, bet kādus neuzticēt? To aprīlī vaicājām dažādu jomu uzņēmumiem.
- Valsts ar trīs cepurēm galvā
Vai uzņēmuma stratēģija var būt piecos slaidos? Kāpēc valsts uzņēmumu vadību neuztic neatkarīgiem biznesa vadības speciālistiem, un kāpēc ir svarīgi, lai uzņēmuma atslēgas cilvēkiem piederētu daļa akciju? Par šiem un daudziem citiem jautājumiem saruna ar Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītāju Latvijā Andri Grafu.
- Kiberdraudi skar ikvienu
Ņemot vērā pastiprinātos kiberuzbrukumu draudus – Latvijā 2025.gadā Valsts policijā reģistrēts 8701 krāpniecisks gadījums –, arī uzņēmumiem aizvien vairāk jābūt gataviem atpazīt un novērst dažāda veida kiberdraudus. Lai noskaidrotu, kādi ir populārākie krāpniecības veidi un kā cīnīties ar kiberuzbrukumiem, uzrunājām trīs dažādu jomu ekspertus.
- Vēlme samazināt izmaksas nav bijusi nevienam
Darba dienu pārcelšanas prakse būtu jāpārtrauc, karteļu kriminalizācija uz mūžu var sabojāt personu reputāciju, un valdība joprojām nespēj uzturēt dialogu ar uzņēmējiem. Par šiem un citiem jautājumiem – intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.
- Virsstundu apmaksas izmaiņas
Šobrīd Saeimā norit darbs pie grozījumiem Darba likumā. Līdztekus citām izmaiņām tie paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku virsstundu darba piemaksu. Kādas iespējas uzņēmumiem pavērs šādi grozījumi un kādi ir iespējamie riski? To februārī vaicājām dažādu jomu uzņēmumiem.
- Mēs neskriesim ar pieri sienā
Valsts ieņēmumu dienestam jābūt servisa iestādei, aplokšņu algu izmaksu ir ļoti grūti pierādīt, bet ar nodokļu parādniekiem tomēr ir vēlme auklēties. Par šo un daudzām citām aktualitātēm intervijā stāsta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
