- Covid-19 atbalsts arī netieši skartiem uzņēmumiem
Lai gan Covid-19 ietekmi uz ekonomiku aizēnojuši jauni notikumi, Senātā joprojām tiek vērtēti strīdi par pandēmijas laikā atteikto atbalstu. Izskatām vienu no jaunākajiem spriedumiem, kurā tiek vērtēta atbalsta par dīkstāvi un algu subsīdijām piešķiršana. Arī šajā lietā Senāts lēmis pretēji Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajam.
2026/10/19,
iFinanses, Baiba Grandāne, SIA “Borovkovs & Grandāne”, valdes locekle, sertificēta nodokļu konsultante
- Dzīvojamo telpu īres pakalpojumi un nodokļi
Nekustamā īpašuma īres pakalpojumiem pievienotās vērtības nodoklis tiek piemērots atkarībā no tā, kam un kādam mērķim tiek izīrēts vai iznomāts nekustamais īpašums, kas ir šis nekustamais īpašums, un uz cik ilgu laiku tas tiek izīrēts vai iznomāts. Izskatām atšķirības.
- Kad VID drīkst publiskot nodokļu parādu?
Viens no Administratīvās rajona tiesas spriedumiem, kuru Valsts ieņēmumu dienests pat nebija pārsūdzējis, aktualizē šķietami tehnisku, bet uzņēmumiem ļoti praktisku jautājumu: no kura brīža nodokļu maksātājs vairs nav uzskatāms par nodokļu parādnieku, ja Valsts ieņēmumu dienests vēlāk apmierina iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu? Vai izšķiroša ir iesnieguma iesniegšanas diena, nākamā diena vai lēmuma pieņemšanas diena?
- Darījuma partnera pārbaudei ir robežas
Vai pircējam ir pienākums pārliecināties, ka piegādātāja norādītā preču izsniegšanas adrese sakrīt ar reģistrēto struktūrvienību? Vai ir tiesības pieprasīt un pārbaudīt darījuma partnera darbiniekus, resursus un licences? Izskatām tiesas spriedumu, kurā tiesa skaidri un sistēmiski nosaka robežu starp to, ko no darījuma partnera drīkst prasīt piesardzības ietvaros, un to, kas jau ir Valsts ieņēmumu dienesta pierādīšanas pienākums.
2026/08/20,
iFinanses, Ivars Žīgurs, SIA “KPMG Baltics”, Nodokļu konsultāciju nodaļas jaunākais projektu vadītājs
- Senāts atstāj spēkā izslēgšanu no PVN reģistra
Vai pietiek ar to, ka prece objektīvi ir eksistējusi un nonākusi līdz nākamajam pircējam, lai uzņēmums varētu pierādīt šīs preces iegādi no konkrētā darījuma partnera? Senāta atbilde – nepietiek. Izšķirošais ir tas, vai prece patiešām saņemta no nodokļa rēķinā (un deklarācijā) norādītās personas. Šis jautājums nodokļu praksē sastopams arvien biežāk, tāpēc izskatām šo tiesu analizēto uzņēmuma strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu.
- Senāts lemj par uzņēmuma pāreju
Publiskajā telpā ir izskanējis ne viens vien gadījums, kad uzņēmums, lai izvairītos no parādu nomaksas, tiek likvidēts, bet tā faktiskā darbība turpinās, nodibinot citu uzņēmumu. Līdzīgu gadījumu analizējis Senāts 2025.gada 23.septembra lietā SKC‑53/2025, kurā vērtēts, vai, piesakot viena uzņēmuma maksātnespēju un dibinot jaunu uzņēmumu, ir konstatējama uzņēmuma pāreja Komerclikuma izpratnē, līdz ar to arī pienākums segt maksātnespējīgā uzņēmuma saistības.
- Kurš atbildīgs par kases aparātu?
Vai kases aparātu ražotājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību par sertificētu modeļu izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta reģistra? Šo jautājumu analizēja Senāts 2026.gada 26.marta spriedumā lietā SKA-95/2026. Lietā ir būtiskas nianses un īpatnības, kas ietekmēja tās rezultātu.
- Senāts: Apgrozījuma interpretācija Covid-19 atbalsta piešķiršanai bijusi kļūdaina
Latvijas Republikas Senāts 2025.gadā aktīvi skatījis lietas saistībā ar Covid-19 atbalsta piešķiršanas noteikumiem un kritērijiem, nosakot būtiski atšķirīgu tiesību regulējuma interpretāciju no tās, ko sākotnēji bija noteicis Valsts ieņēmumu dienests. Šajā rakstā analizēts spriedums, kurā sniegta jēdziena “apgrozījuma kritums” interpretācija Covid-19 atbalsta piešķiršanas kontekstā.
2026/07/03,
iFinanses, Baiba Grandāne, SIA “Borovkovs & Grandāne”, valdes locekle, sertificēta nodokļu konsultante
- Nodokļa parāda ieskaits publiskā iepirkuma procedūrā
Vai uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds, kuru varētu dzēst ar cita nodokļa pārmaksu, ir pietiekams pamats pretendenta izslēgšanai no iepirkuma konkursa? Vai pārmaksāto nodokļu pārvirzīšana citu nodokļu saistību segšanai var notikt automātiski? Uz šiem jautājumiem atbildes sniegtas Senāta lēmumā lietā SKA-209/2025.
- Kļūda VID datos noved pie soda naudas
Katrs, kurš pēdējos gados ir iesniedzis gada ienākumu deklarāciju, zina, ka tās iesniegšana ir atvieglota, jo Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā automātiski tiek ielasīti dati, kas jau ir dienesta rīcībā. Kas notiek, ja šie dati nav ielasīti pareizi un tādēļ nodoklis ir samaksāts kļūdaini? To analizēja tiesa.
2026/06/11,
iFinanses, Alise Zablocka, SIA “Zvērinātu advokātu birojs KALT”, zvērināta advokāte
- Transfertcenu korekcija un PVN: tiesa vieš skaidrību
Spriedums “Stellantis Portugal” lietā ir nozīmīgs solis virzienā uz juridisko skaidrību par transfertcenu korekciju lomu pievienotās vērtības nodokļa sistēmā. Tiesa apstiprināja, ka grupas iekšējā cenas korekcija, kas paredzēta peļņas normas garantēšanai, nav uzskatāma par pakalpojuma sniegšanu pievienotās vērtības nodokļa izpratnē, ja nepastāv individualizējams pakalpojums ar visiem klasiskajiem šī nodokļa darījuma elementiem. Tomēr sprieduma interpretācijai ļoti svarīgi ir arī tiesas ģenerāladvokātes secinājumi.
- Viesnīcu papildpakalpojumiem drīkst noteikt standarta PVN likmi
Eiropas Savienības dalībvalstis viesnīcu sniegtos papildpakalpojumus drīkst izslēgt no samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes un piemērot tiem standarta likmi, lēmusi Eiropas Savienības Tiesa. Šis nolēmums var ietekmēt pievienotās vērtības nodokļa likmju piemērošanas praksi ne vien izmitināšanas pakalpojumu jomā, bet arī citos sektoros, kuros veic saliktus darījumus, izmantojot samazinātās nodokļa likmes vai nodokļa atbrīvojumus.
- Vērtē soda samērīgumu par čeku neizsniegšanu
Dažreiz šķiet, ka noteikumi ir vienkārši: ja uzņēmums pārkāpj likumu, valsts to soda. Taču dzīvē viss ir sarežģītāk. Ir brīži, kad pats sods kļūst par problēmu – nevis tāpēc, ka pārkāpuma nebūtu bijis, bet gan tādēļ, ka valsts rīcība vairs nav ne saprātīga, ne taisnīga. To uzskatāmi atklāj divas līdzīgas lietas, kas nonāca Eiropas Savienības Tiesā. Abas – par čeku neizsniegšanu klientiem.
2026/05/22,
iFinanses, Nataļja Puriņa, SIA "TEGOS zvērinātu advokātu birojs", zvērināta advokāte
- Jauns EST spriedums: PVN numurs nav formalitāte
Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā izšķiroša nozīme var būt pircēja pievienotās vērtības nodokļa numuram. Pēc tā nosaka, kurā dalībvalstī jāmaksā nodoklis par preču iegādi un vai pircējam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. To uzskatāmi demonstrē nesenais Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā T-638/24 “D GmbH” – pircēja izmantotais nepareizais pievienotās vērtības nodokļa numurs radīja papildu nodokļa maksājumus un liegumu atskaitīt priekšnodokli.
2026/05/19,
iFinanses, Marina Mihailova, SIA “ZAB Rodl & Partner”, vecākā nodokļu konsultante, sertificēta nodokļu konsultante, sertificēta grāmatvede
- Vai VID ir jāatlīdzina zaudējumi, ja audits tiek nepamatoti novilcināts?
Valsts pārvaldes prettiesiska rīcība pati par sevi negarantē atlīdzinājumu pilnā apmērā. Atrautās peļņas, nemantiskā kaitējuma un juridisko izdevumu atlīdzināšana prasa pierādīt gan kaitējuma esību, gan tā cēloņsakarību ar iestādes rīcību. Lietā A420177323 Administratīvā apgabaltiesa precizēja, kādos gadījumos šie prasījumi ir pamatoti.
- Nodokļu strīdi 2025.gadā, 2.daļa
Turpinām apskatīt Senāta 2025.gada nozīmīgākos tiesas spriedumus nodokļu tiesību jomā. Šajā rakstā – 3 gadu termiņš atkārtota nodokļu pārkapuma konstatēšanai, nodokļu maksājumu izvērtēšana nerezidenta uzturēšanās atļaujas iegūšanai, muitas nodokļa piemērošana beramai kravai un priekšnodokļa atskaitīšana par darījumu ar fiktīvu uzņēmumu. Izskatām Senāta atziņas, kas ne vien papildina esošo tiesisko regulējumu ar skaidrojumiem, bet arī nosaka jaunus principus, kas turpmāk jāņem vērā, plānojot nodokļus un nodrošinot normatīvo aktu ievērošanu.
2026/05/05,
iFinanses, Nataļja Puriņa, SIA "TEGOS zvērinātu advokātu birojs", zvērināta advokāte
- Sods par dabas resursu ieguvi bez atļaujas ir bargs
Par dabas resursu izmantošanu bez speciālas atļaujas paredzēts iespaidīgs sods – nodokli aprēķina, piemērojot likmi desmitkāršā apmērā. Vai šāda atļauja jāsaņem arī tad, ja būvniecības procesā dabas resurss – augsne – netiek patērēts, bet tikai pārvietots uz blakus esošo zemesgabalu? Kādam būvniekam un tiesai šajā jautājumā radās pretēji viedokļi, un tiesas lēmums ir nepielūdzams. Izskatām lietu!
- Nekustamais īpašums tiek sadalīts – vai nodokļa aprēķins ir taisnīgs?
Pārdodot pēc iegādes sadalīta nekustamā īpašuma daļu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinam iegādes vērtība nosakāma proporcionāli platībai – Senāts lēma, ka šī metode ir vienkārša un efektīvi administrējama. Bet vai tā ir gana taisnīga? Kāda pieeja ir citās valstīs?
- Beidzot Valsts ieņēmumu dienestam varam pateikt: nē!
2025.gada 27.oktobris Latvijas administratīvo tiesību vēsturē ir iezīmējis fundamentālu pagrieziena punktu. Ar Senāta lēmumu lietā SKA-324/2025 ir sagrauta gadiem ilgusī dogma, ka VID informācijas pieprasījumi nav pārsūdzami tiesā. Šis nolēmums ne tikai maina procesuālo kārtību, bet arī līdzsvaro spēku samēru starp valsti un nodokļu maksātāju. Ko lēma Senāts, kā atšķirt pārsūdzamu pieprasījumu no vienkārša aicinājuma sadarboties, un kā šīs izmaiņas ietekmēs ikdienas praksi?
- Digitālā platforma var kļūt atbildīga par PVN nomaksu
Eiropas Savienības Tiesa 2025.gada nogalē pieņēmusi lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, proti, par pakalpojuma sniegšanas vietu elektroniskajiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti, izmantojot interneta vietnes jeb digitālās platformas. Šajā lietā ir svarīga atziņa – atkarībā no tā, kā tiek noformēts rēķins gala lietotājiem, platformai var rasties pienākums nomaksāt pievienotās vērtības nodokli. Izskatām lietu un tiesas secinājumus.
