- Vai darba devējs var liegt darbiniekam strādāt pie klienta
Darbiniekam darba līgumā noteikts, ka viņš nedrīkst pāriet darbā pie klienta, pie kura projekta strādā. Šādas situācijas ir ļoti izplatītas, piemēram, IT jomā. Kādi ir šādu nosacījumu juridiskie aspekti? Vai darba devējs to drīkst noteikti darba līgumā?
- Darba devēja pienākums piedāvāt citu darbu: kad un kā tas jāpilda?
Darba devējs ne vienmēr var vienkārši izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku. Beidzoties terminētam darba līgumam, kā arī atsevišķos darba līguma uzteikuma gadījumos darba devējam ir pienākums informēt par brīvajām darba vietām uzņēmumā un iespējām darbiniekam turpināt darba tiesiskās attiecības. Kad šāds pienākums rodas un kā tas pareizi izpildāms?
2026/06/02,
iTiesības, Karīna Platā, konsultante darba tiesībās un personāla dokumentu pārvaldībā
- Darbinieka uzteikums pārbaudes laikā: kā pareizi dokumentēt?
Darbinieks pārbaudes laikā vēlas uzteikt darba līgumu un iesniedz uzteikumu. Kā pareizi dokumentēt darba tiesisko attiecību izbeigšanu šādā gadījumā un noteikt pēdējo darba dienu? Vai darba devējam ir pienākums izdot rīkojumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu? Vai grāmatvedībai gala norēķina veikšanai pietiek ar darbinieka iesniegumu, uz kura vadītājs apliecinājis savu piekrišanu?
- Kad piešķirt atvaļinājuma pabalstu?
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ir noteikts, ka iestāde var paredzēt atvaļinājuma pabalstu darbiniekam līdz 50% no viņa mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā. Vai ir kāds ierobežojums, kad šo pabalstu drīkst piešķirt? Mūsu uzņēmumā ir noteikts, ka šo pabalstu izmaksā, ja darbinieks dodas atvaļinājumā uz divām nepārtrauktām nedēļām. Vai šādu pabalstu var izmaksāt, kad darbinieks dodas atvaļinājumā uz vienu nedēļu vai vienu dienu?
2026/04/30,
iTiesības, Laila Kelmere, grāmatvede, sertificēta nodokļu konsultante, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes viesdocente, Ekonomikas un kultūras augstskolas viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
- Vai novēlota samaksa atceļ pirkuma līguma izpildi?
Vai novēlota pirkuma līguma samaksa pati par sevi ir pietiekama, lai nokavējuma sekas tiktu uzskatītas par novērstām? Vai novēlota samaksa var saglabāt pirkuma līguma izpildi, ja kreditors parādnieka nokavējuma dēļ vairs tajā nav ieinteresēts? Analizējam Senāta spriedumu, kurā sniegtas atbildes uz šiem jautājumiem.
- Atvaļinājuma dalīšana atbilstoši darbinieka un darba devēja interesēm
Darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks. Vai viņš drīkst izmantot atvaļinājumu tikai 5 darba dienas, nevis 1 kalendāra nedēļu, ja šajā gadā vēl nav izņemtas 2 nepārtrauktas kalendāra nedēļas?
2026/04/20,
iTiesības, Karīna Platā, konsultante darba tiesībās un personāla dokumentu pārvaldībā
- Vai darba devējam jāpalīdz iekārtot darba vieta mājās?
Vai darba devējam ir jāpalīdz iekārtot darba vieta mājās, ja darbinieks veic attālinātu darbu? Vai ir jākompensē darba vietas iekārtošanas izmaksas?
2026/04/15,
iTiesības, Lauris Klagišs, SIA “Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs”, zvērināts advokāts, sertificēts personas datu apstrādes speciālists
- Vai darbinieku var atlaist par rīcību sociālajos tīklos?
Vai darba devējs var atlaist darbinieku par neētisku rīcību sociālajos tīklos? Piemēram, šī gada sākumā pēc sabiedrības rezonansi izraisījuša apsveikuma Raimondam Paulam publicēšanas sociālajos tīklos darbiniece tika atlaista no darba.
2026/03/20,
iTiesības, Irina Rozenšteina, SIA “ZAB Ellex Kļaviņš”, asociētā partnere, Darba tiesību prakses grupas vadītāja, zvērināta advokāte
- Kā lietot zemāka līmeņa e-parakstu uzņēmuma iekšējā sistēmā?
Uzņēmums ievieš elektronisku sistēmu personāla lietvedības dokumentu apmaiņai starp vadību un darbiniekiem. Sistēmā darbinieki izmantos uzlaboto e-parakstu – autorizēsies ar unikālu lietotājvārdu un paroli. Sistēmas lietošanas kārtība aprakstīta uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumos, kas ir saskaņā ar noslēgto darba līgumu. Darba līgums parakstīts ar roku vai kvalificētu e-parakstu. Vai, ieviešot elektronisko lietvedības sistēmu, pietiek ar jau noslēgto darba līgumu vai darba devējam papildus jānodrošina vēl kāds cits dokuments, lai būtu izpildītas Elektronisko dokumentu likuma prasības?
- Vai jaunam darbiniekam jāstrādā pārceltā darba dienā
Vai darbiniekam, kas dienā, kura pārcelta, vēl nav bijis darba attiecībās konkrētajā uzņēmumā, jāstrādā pārceltajā dienā? Piemēram, darbinieks uzsāk darba attiecības 5.janvārī, bet darba diena no 2.janvāra, kad viņš vēl nav bijis darba attiecībās, ir pārcelta uz 17.janvāri. Vai 17.janvārī šim darbiniekam ir jāstrādā?
- Kā mainīt darba kārtības noteikumus?
Kā veikt izmaiņas darba kārtības noteikumos un par to informēt darbiniekus? Kādas darba kārtības izmaiņas drīkst un kādas nedrīkst veikt? Vai darbinieks var nepiekrist izmaiņām?
2026/02/27,
iTiesības, Ph.D. Dace Tarasova, juriste, Latvijas zinātņu padomes eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu pētniecības centra pētniece
- Vai var atbrīvot no darba ar īsziņu?
Darbinieks pieņemts darbā uz pārbaudes laiku. Viņam noteikts maiņu grafiks. Tās dienas rītā, kad darbiniekam jādodas uz kārtējo maiņu, viņš no darba devēja saņem īsziņu, ka pārbaudes laiks nav izturēts un darbā var neierasties. Vai šādu īsziņu var uzskatīt par oficiālu uzteikumu? Vai darbiniekam pienākas samaksa par nākamo 3 dienu laikā ieplānotajām maiņām, ņemot vērā, ka par atbrīvošanu no darba jāpaziņo 3 dienas iepriekš?
- Negadījums ar skrejriteni darba laikā – kurš atbildīgs?
Darbinieks pa uzņēmuma teritoriju starp noliktavām, ražošanas un biroja telpām pārvietojas ar skrejriteni. Kurš ir atbildīgs, ja darbinieks ceļā no ražošanas uz noliktavas telpām piedzīvo negadījumu, piemēram, skrejritenis saslīd uz apledojuma vai arī citu iemeslu dēļ apgāžas un darbinieks gūst traumu? Cita situācija – darbinieks no biroja brauc ar savu skrejriteni, lai pastā nogādātu vēstules. Kurš ir atbildīgs, ja darbiniekam ceļā kaut kas atgadās?
- Darbinieks kļūst par konkurentu – kā uzņēmumam sevi pasargāt?
Kā rīkoties, ja darbinieks paralēli strādā pie konkurenta vai izveidojis savu uzņēmumu tajā pašā jomā?
- Kurš atbildīgs par zaudējumiem – darbinieks vai vadītājs
Nodaļai uzticēts sagatavot projekta pieteikumu. Katrs nodaļas darbinieks veic darbu savas kompetences ietvaros, bet beigās tiek konstatēts, ka projekta aprēķinos ir ieviesusies būtiska kļūda, kas uzņēmumam radījusi zaudējumus. Nodaļas vadītājs un atbildīgais valdes loceklis kļūdu nepamanīja. Kurš atbildīgs par zaudējumiem? Darbinieks, kurš kļūdu pieļāva, vadītājs, kurš to neieraudzīja, vai valdes loceklis?
- Vai sadarbības formas maiņa uzskatāma par štatu samazināšanu?
Uzņēmums, izvērtējot darba procesus un produktivitāti, pieņem lēmumu daļu no darbiem, piemēram, grāmatvedību, nodot ārpakalpojumā. Grāmatvedim piedāvā mainīt sadarbības modeli un viņš piekrīt turpmāk strādāt ārpakalpojumā. Vai situāciju, kad ar darbinieku pārtrauc darba līgumu un uzreiz noslēdz uzņēmuma līgumu ar citiem darba izpildes un samaksas nosacījumiem, var uzskatīt par štatu samazināšanu ar visām no tā izrietošajām sekām?
- Vai darbinieks drīkst neizmantot pārtraukumu
Darbinieks nedēļas laikā nav izmantojis pusdienu pārtraukumu, lai piektdienā varētu darbu beigt ātrāk un dotos sen plānotā vizītē pie ārsta. Vai darbiniekam ir šādas tiesības? Vai darba devējs var iebilst pret šādu risinājumu, pat ja darbinieks nesamazina nostrādāto darba laiku? Vai darbinieks pats drīkst plānot savu pusdienu pārtraukumu nedēļas laikā?
- Vai darbiniekam jāizsniedz rīkojums?
Uzņēmums darbiniekiem izdod dažādus rīkojumus. Viņi tiek iepazīstināti ar tiem, bet vai darbiniekiem ir jāizsniedz viens rīkojuma eksemplārs vai kopija? Vai tas ir noteikts normatīvajos aktos?
- Radio atskaņošana birojā – vai jāsaņem licence?
Uzņēmums savās biroja telpās neuzņem klientus. Vai drīkst klausīties radio? Vai jāsaņem licence? Kas jāievēro, ja klienti tomēr nāk uz biroju? Kādos gadījumos par atskaņošanu jāmaksā atlīdzība?
- Kā pierādīt disciplinārsodu
Kādi pierādījumi darba devējam jāsniedz, lai pamatotu disciplinārsodu darbiniekam, ja darbinieks šo sodu apstrīd?
