Rīga 1°C, mākoņains, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 23:51
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Tūrisma un aviācijas nozare kā uzticami valdības un starptautisks sadarbības partneri Covid-19 izplatības mazināšanā nu jau gandrīz gadu ilgušajā ārkārtējā situācijā ir veltījuši visus spēkus un līdzekļus, lai ne tikai izpildītu epidemioloģiskās drošības prasības, bet panāktu, ka gaisa pārvadājumi ir viens no drošākajiem ceļošanas veidiem. Ierobežojumi, kādi noteikti nozarei, rada ļoti būtiskus zaudējumus valsts ekonomikai kopumā – zaudējumu apmērs svārstās no 20% (tiešie aviācijas nozares zaudējumi) līdz 43% (ņemot vērā tūrisma un saistīto pakalpojumu sektorus) kopējā IKP kritumā.
Kā uzticami sadarbības partneri aicinām Latvijas valdību un politikas veidotājus ieklausīties nozares argumentos, kas pamatoti ar datiem un pētījumiem1, lai veicinātu tūrisma un aviācijas nozaru atjaunošanos pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas valstī.
Jāuzsver, ka pašreizējā epidemioloģiskajā situācijā tūrisma un aviācijas nozares ietekme uz vīrusa izplatību valstī ir ļoti zema. Oxford Research pētījums liecina, ka, pateicoties efektīviem kontroles, izsekojamības un uzraudzības pasākumiem, aviācijas nozare šobrīd ietekmē vīrusa transmisiju mazāk kā 1% robežās no kopējā inficēto skaita valstī. Savukārt vīrusa izplatības statistika liecina, ka, nesamērīgi ierobežojot gaisa pārvadājumus, epidemioloģiskā situācija valstī netiek uzlabota, bet tiek zaudētas iespējas ekonomikas atjaunošanai, cilvēku atgriešanai ekonomiskajā un sociālajā apritē. Tāpat tiek mazinātas ārvalstu investīciju iespējas, kas atstās negatīvu ietekmi uz valsts attīstību vēl daudzus gadus pēc Covid-19 krīzes pārvarēšanas.
Oxford Research pētījumā ir gūti pierādījumi, ka atvērtas iekšējās sauszemes robežas faktiski neierobežo citu valstu iedzīvotāju nonākšanu Latvijā caur citām valstīm, kā arī neierobežo Latvijas valstspiederīgo iespējas nekontrolēti ceļot uz citām, tostarp trešajām valstīm. Turklāt Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kas joprojām liedz lidojumus uz trešajām valstīm. Daudz plašākā apjomā nekā no Latvijas pārvadājumi ir atļauti arī no Lietuvas un Igaunijas. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka trešo valstu iedzīvotāji tāpat nonāk Latvijā, lidojot caur tranzīta lidostām vai pa sauszemi, kas būtiski palielina šo cilvēku inficēšanās riskus un veicina sistemātisku izvairīšanos no valsts noteikto kontroles pasākumu ievērošanas. Iebraucēji, kuri ierodas valstī pa sauszemi, netiek pakļauti līdzvērtīgai visaptverošai kontrolei salīdzinājumā ar to, kā tas tiek darīts gaisa transportā, kur tiek pārbaudīti gandrīz 100% pasažieru. Tāpat, kopš ir spēkā prasība par nebūtisku ceļojumu aizliegšanu, ieceļot Latvijā pa sauszemi pat bez būtiska iemesla tomēr drīkst jebkurš ES pilsonis – ierobežojumi uz sauszemes faktiski nesasniedz mērķi.
Aviācijas nozarei un gaisa kuģu pasažieriem ir nepieciešama skaidrība un tiesiskā paļāvība par nosacījumiem, kuriem iestājoties būs iespējams atsākt drošu ceļošanu. Nepieciešams skaidrs rīcības plāns nozarēs, kuras ir starptautiskas un kurās ierobežojumu noteikšanai jāņem vērā ārējie apstākļi, pēc iespējas koordinējot rīcību ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šādu pieeju aicina pieņemt gan Eiropas aviosabiedrību asociācija (A4E), gan Eiropas tūrisma privāto sektoru pārstāvošo asociāciju tīkls (NET), kura biedri caur savām Eiropas apvienībām (ECTAA un HOTREC) ir ALTA un LVRA.
Mēs apzināmies, ka Covid-19 saistītie ierobežojumi starptautiskajā uzņēmējdarbības vidē var būt ilglaicīgi. Lai nodrošinātu tūrisma un aviācijas nozaru izkļūšanu no krīzes pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas valstī, ir nepieciešams ļaut nozarei darboties tur, kur tas ir droši un netiek apdraudēta sabiedrības veselība.
Kopīgā mērķa sasniegšanai izvirzām sekojošus prioritārus sadarbības virzienus:
Vienoti Eiropā:
1. Īstenot vienotu pieeju epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā Baltijā un Eiropā, nodrošinot Latvijas atbalstu ES vienotām vakcīnu pasēm (vakcīnu sertifikātiem) vai iesaisti OECD digitālā risinājuma CommonPass vai IATA Travel Pass ieviešanā, kas veicinātu starptautiski vienotu standartizētu pieeju ceļojumu dokumentiem saistībā ar vakcināciju, antivielu esamību un testēšanas rezultātiem.
2. Nodrošināt vienlīdzīgus epidemioloģiskās kontroles pasākumus visos transporta veidos un neatkarīgi no robežšķērsošanas veida.
3. Atbalstīt risinājumus kontrolēta un organizēta tūrisma atbalstam, tai skaitā atpūtas tūrisma konceptam “Zaļais koridors”, kas balstīts uz ceļotāju kontroli un testu veikšanu gan pirms lidojuma uz galamērķi, gan atgriežoties mājās, nosakot tūrisma operatoru atbildību par epidemioloģiski drošas atpūtas nodrošināšanu galamērķī visos tās etapos.
4. Kontrolēti un saskaņoti ar iesaistītajām pusēm atcelt aizliegumus lidojumiem uz trešajām valstīm ar augstu tranzīta īpatsvaru, ļaujot būtisku ceļotāju kustību no valstīm, kurās nav konstatētas vīrusa jaunās mutācijas.
Saprotami risinājumi:
1. Integrēt tūrisma un aviācijas nozari valsts noteiktajā epidemioloģisko ierobežojumu “luksofora” pieejā, nosakot skaidri definētus nosacījumus, pie kādiem kumulatīviem saslimstības rādītājiem ierobežojumi mazināmi vai pastiprināmi. Šiem sliekšņiem ir jābūt samērīgiem ar vispārīgo pieeju Eiropas Savienībā un īpaši samērotiem ar Baltijas valstīm.
2. Epidemioloģiskās drošības pasākumus Latvijā īstenot tur, kur tie var dot vislielāko pienesumu vīrusa izplatības ierobežošanai. Lēmumiem jābūt balstītiem uz faktiem un pētījumiem, nevis balstītiem viedokļu konkurencē. Sabiedrība mērķtiecīgi ir jāinformē ne tikai par ierobežojumu esamību, bet jāskaidro zinātniski argumentēta šo ierobežojumu ietekme uz vīrusa izplatību.
Samērīga un pakāpeniska ekonomikas atjaunošana
1. Atjaunot biznesa ceļotāju iespēju ierasties valstī uz termiņu līdz 72 stundām bez pašizolācijas nosacījuma, piemērojot testēšanu. Bez šī vitāli svarīgā soļa tiek zaudētas iespējas ekonomikas atjaunošanai un investīciju piesaistei, kas nav samērīgi ar maz iespējamiem šo ceļotāju inficēšanās riskiem.
2. Nepieciešamos ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai noteikt samērīgus un vienlaicīgi ar valsts atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
3. Veidot īpašas atbalsta programmas un grantu mehānismus tūrisma un aviācijas pakalpojumu darbības atjaunošanai pēc krīzes. Sniedzot valsts atbalstu mazāk nekā citur Eiropas Savienībā, tiek zaudēta Latvijas ekonomikas konkurētspēja. To jau šobrīd izmanto mūsu kaimiņvalstis, kas apgrūtina Latvijas tūrisma un aviācijas iespējas pilnvērtīgi atjaunot darbību pēc krīzes.
Aicinām Latvijas Darba devēju konfederācijas Tūrisma krīzes vadības komitejas ietvarā kopīgi pilnveidot politikas veidotāju un nozares ekspertu dialogu, ļaut strādāt uzņēmējiem segmentos, kur ir ieviesti augsti epidemioloģiskās drošības standarti, un nezaudēt ekonomikas atjaunošanās iespējas tur, kur tas nav saistāms ar Covid-19 vīrusa izplatību.
Latvijas Darba devēju konfederācija
Līga Meņģelsone
Ģenerāldirektore
Latvijas Aviācijas Asociācija
Artūrs Kokars
Valdes loceklis
Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru Asociācija
Inga Kavaca
Prezidente
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija
Jānis Naglis
Prezidents
2021. gada 15. februāris