Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 02:34
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Nīls Herbisons piedzima ar retu slimību – viņš neredz krāsas. 11 gadu vecumā viņam diagnosticēja ahromatopsiju, spēju redzēt tikai pelēkās krāsas toņus. Šāda tipa redzes aklums piemīt apmēram 33 tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Āris Jansons sarunājas ar pašu Nīlu Herbisonu.
- Cilvēki parasti atceras savu bērnību saulainu un krāsainu, bet jums tā, šķiet, ir bijusi citāda?
– Jā, mana bērnība bija pelēka, nevis satura ziņā, bet tā burtiskā nozīmē bija bez krāsām, bet tā bija arī laimīga.
Šobaltdien Nīls Herbisons dēvē sevi par kiborgu, jo sadarbojoties ar zinātniekiem, tika izstrādāta ierīce, kas nu ir viņa galvā un ļauj “saklausīt krāsas”.Tā tulko arī krāsas toņa piesātinājumu ar skaņas intensitātes palīdzību. Piemēram, ja ir spilgti sarkana krāsa, to dzird ļoti skaļi. Bet kā izdevās nonākt līdz šādai inovācijai?
– Es sāku projektu kopā ar draugu, pirms 11 gadiem. Es vēlējos iegūt krāsu izjūtu un mēs vispirms izveidojām kaut ko līdzīgu programmatūrai, kas krāsas pārveido par skaņām, tad arī ķermeņa daļas var aprakstīt ar skaņām un tagad es krāsu vietā dzirdu skaņas. Šādi es uztveru arī tādas krāsas, ko parasti cilvēks neredz: infrasarkanu, ultravioletu, un tamlīdzīgi. Un es arī varu uztvert krāsas, kuras citi cilvēki redz, piemēram, konkrētā brīdī internetā – ar tā starpniecību var nosūtīt krāsas uz manu galvu un tad es tās uztveru.
- Ierīce nosaka krāsu un pārvērš to skaņas frekvencē, tādā veidā ļaujot to saklausīt. Vai tas nozīmē, ka jūs varat nospiest kādu pogu, lai ieslēgtu un izslēgtu savu ierīci? Vai ir īpašs regulators skaidrākai ainai un krāšņākai skaņai?
– Nē, antena ir vienmēr darbības režīmā, nav nekādu ieslēgšanas un izlēgšanas pogu. Es vienmēr varu tulkot krāsas. Tas nozīmē, ka uztveru krāsas frekvenci, kas piemīt katrai krāsai. Tāpēc jau cilvēki spēj atšķirt zilu no sarkana, vai dzeltena, jo tam ir atšķirīga frekvence. Es dzirdu šīs frekvences, katrai ir savas notis. Kaut nevaru saskatīt, es varu dzirdēt krāsas frekvenci. Tas ir līdzīgs princips, lietojot redzes vietā dzirdi.
Nīls Herbisons tagad nodarbojas arī ar savdabīgu mākslu, rada skaņdarbus no krāsu skaņām. Viņš spēj veidot arī vizuālus mākslas darbus no skaņām, pārradot tos krāsās. Viņš arī rada portretus, norādot uz dažādiem ādas krāsas toņiem atsevišķās sejas daļās, tādējādi veidojot sejas akordu. Šim radošumam laikam vienīgi nakts ir atelpas laiks.
– Kad es eju gulēt, es izdzēšu gaismu, tad nav krāsu un nav skaņu, jo melns – tas ir klusums un arī balts ir klusums.
- Jūs, braukājot pa pasauli, daudz propagandējat drosmīgu tehnoloģiju ieviešanas nepieciešamību cilvēka veselības labā. Bet, izrādās, ne vienmēr sastopat atsaucību?
– Jā, pagaidām vēl ir daudz šķēršļu, ir daudz ārstu, kuri nevēlas cilvēka ciešu sasaistīšanu ar tehnoloģijām, viņi neuzskata, ka šie eksperimenti jeb pētījumi ir dabiski. Ārsti ir jāpārliecina,ka šādi paņēmieni ir jāpēta un jāpielieto. Ir, protams, ārsti, kas vēlas tos izmantot un tas ir apsveicami. Uzskatu, ka ir jāattīsta jaunas sajūtu iespējas, jo vēl pastāv lietas, ko mēs, cilvēki, pilnībā neuzņemam un mēs būtu bagātāki, ja iegūtu jaunas sajūtas un jaunus sajutu orgānu.
Viens no Nīla Herbisona darbošanās veidiem ir arī publiskas lekcijas, viņš runājis pat 7000 interesentu auditorijā un arī šajās dienās Rīgā uzstājas Inovāciju konferencē – Riga Comm 2014. Laipni lūdzam Latvijā! Baudiet pilsētas krāsas un – lai jūs šeit saprot un uzklausa!
– Paldies, paldies.