Rīga 13°C, apmācies, bez nokrišņiem, Z vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 05. maijs 19:46
Vārda dienas: Ģederts, Ģirts
Vita Zariņa, Dr.oec., profesore, žurnāla Bilance redaktore
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis raksta par Latvijas ekonomikas ne pārāk skaistajām perspektīvām nākotnē. Mēs esam globālā tirgus sastāvdaļa, un notikumi pasaules tirgos ietekmē arī mūs. Statistika liecina, ka 2014. gadā Latvijas ekonomika spēja pieaugt par 2,4%. Tas ir lēnākais temps pēckrīzes periodā. D. Gašpuitis uzskata, ka Krievijas recesijas apstākļu ietekmē Baltijas valstu izaugsmes perspektīvas pēdējā laikā ir vājinājušās. Negatīvo ietekmi mazinās nedaudz labākas eirozonas perspektīvas un zemākas enerģijas izmaksas, kas veicinās reālo ienākumu pieaugumu iedzīvotājiem. Krievijas ekonomikas problēmu ietekme vienmēr ir bijusi nepatīkama, taču ne pārmērīgi kritiska. Sankcijas un nesenā krīze parādīja, ka uzņēmēji pat sarežģītās situācijās spēj saskatīt iespējas un ātri reaģēt uz izmaiņām. Atsevišķos gadījumos joprojām pietiktu vien ar uzņēmējdarbībai radīto šķēršļu mazināšanu.
Lai kas arī notiktu globālajā ekonomikas tirgū, tomēr gada pārskati uzņēmumiem būs vien jāgatavo un perspektīvā – pēc jaunām likuma normām. Ir sagatavots jauns Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, kuramjāstājas spēkā 2015. gada 20. jūlijā, un šā likuma noteikumi būs jāpiemēro gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar pārskata gadu, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai 2016. kalendāra gada laikā. Līdz ar to sabiedrībām 2016. pārskata gada sākumā būs jāiekārto grāmatvedības reģistri un visu gadu jāveic iegrāmatojumus tādā veidā, lai, 2017. gadā sagatavojot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, varētu izpildīt jau jaunā likuma prasības. Arta Priede, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vadītājas vietniece, raksta par likumprojekta struktūru, pievēršot uzmanību tieši atsevišķiem jaunievedumiem, kas nav pašlaik spēkā esošajā Gada pārskatu likumā.
Zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča savā rakstā atgādina par veicamajām darbībām uzņēmumiem, kuriem 2014. gada laikā ir debitoru prasības par izsniegtiem aizdevumiem fiziskām personām.
Ko darīt, ja firmas saimnieciskās darbībās nodrošināšanai ir vajadzīgs kāds pamatlīdzeklis, kura tūlītējai iegādei trūkst līdzekļu? Maija Grebenko skaidro vairākas iespējas: pamatlīdzekli var nomāt, saņemt kredītu pamatlīdzekļa iegādei vai slēgt līzinga līgumu. Kādi dokumenti katrā gadījumā jānoformē, kā uzskaitīt iegādātos pamatlīdzekļus, PVN un citas aktualitātes M. Grebenko rakstā.
Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja pienākums ir iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam mikrouzņēmumu nodokļa 1. ceturkšņa deklarāciju līdz 15. aprīlim. Tomēr, ņemot vērā plašās diskusijas par mikrouzņēmumu nodokļa likmi un Saeimā 1. lasījumā atbalstītos grozījumus likumā, kas paredz 2015. gadā atteikties no 11% likmes piemērošanas, šobrīd ir neskaidrība, kādu nodokļa likmi vajadzēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem 2015. gadā un īpaši 1. ceturksnī, iesniedzot mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, — par to FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.
Attīstoties dokumentu sagatavošanas iespējām un likumdošanas izmaiņām Latvijā, rēķinus varam saņemt dažādos formātos, tai skaitā arī bez pašrocīga paraksta. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un plašās grāmatvedības uzskaites sistēmas funkcionalitātes iespējas, nenovēršami mēs ejam uz e-grāmatvedību jeb elektronisko datu apmaiņu, t.i., darbu ar detalizētiem datiem sistēmā. Tātad no B2B (no biznesa uz biznesu) mēs virzāmies uz M2M (no datora uz datoru). Par to savā rakstā LF eksperts, valdes loceklis, zvērināts revidents Kaspars Rutkis.
Ar žurnāla Bilance jaunākā numura saturu tuvāk varat iepazīties ŠEIT.
Ja vēl neesat žurnāla Bilance abonents, jūs varat to izdarīt ŠEIT.