- 55 gadi kopš padomju spēku iebrukuma Čehoslovākijā – Krievija nav mainījusies
Jūtot, ka Čehoslovākija sāk slīdēt ārā no sociālistisko valstu saimes, pirms 55 gadiem – 1968. gada augustā – Padomju Savienība kopā ar saviem sabiedrotajiem zibens ātrā operācijā okupēja šo valsti, pieliekot punktu čehu un slovāku centieniem pēc brīvības. Notikumiem Čehoslovākijā ir daudz līdzību ar to, kā Padomju Savienības mantiniece Krievija uzsāka karu Ukrainā. 1968. gads Čehoslovākijā sākās ar tā saukto Prāgas pavasari, kad jaunievēlētais Komunistiskās partijas vadītājs Aleksandrs Dubčeks sāka veikt politiskas reformas, lai radītu "sociālismu ar cilvēcīgu seju". 1968. gada aprīlī Dubčeks izsludināja tā saukto rīcības programmu. Tas bija vairāku reformu un plānu kopums, piemēram, cenzūras atcelšana, vārda brīvība, brīvā tirgus elementu ieviešana, ceļošanas ierobežojumu atcelšana, kā arī Slovākijas autonomijas atjaunošana. Padomju varai, protams, šādi Dubčeka centieni nepatika. PSRS Komunistiskās partijas centrālkomitejas ģenerālsekretārs Leonīds Brežņevs vairākkārt sarunās centās Čehoslovākijas līderus "vest pie prāta", tomēr, tā kā viņi nepadevās, padomju puse nolēma Dubčeku un viņa līdzgaitniekus neitralizēt ar spēku. "Lielākajai daļai Čehoslovākijas iedzīvotāju 1968. gada iebrukums bija zaudēto sapņu un zaudētās cieņas laiks. Mēs labi atceramies, kā tas bija. Jo Ukraina šobrīd vēlas tikai to pašu, ko mēs gribējām toreiz. Viņi vēlas paši noteikt savu likteni. Kopš tā laika Krievija nav mainījusies – valstij ir cits nosaukums, bet tās ārpolitika un vērtības ir tieši tās pašas," šogad 21. augustā Prāgas centrā, Vāclava laukumā, pieminot padomju invāzijas 55. gadadienu, uzrunā teica Čehijas prezidents Petrs Pavels. Tomēr līdzības Čehoslovākijas okupācijā pirms 55 gadiem un Krievijas uzsāktajā karā Ukrainā pērn nav tikai lozungu un vērtību līmenī. Abi šie notikumi sākās ar ...
- Sliktākais Taivānai – ja Ķīna analizēs Krievijas kļūdas un pilnveidos sevi. Intervija ar ministru Vu
Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme plūst pāri abu valstu robežām un pat sniedzas tālāk par Eiropu – enerģijas un pārtikas krīzei, kā arī inflācijai ir globāla ietekme. Vēl viena liela autoritāra valsts – Ķīna – mēģina graut starptautiskajos likumos balstīto kārtību Indijas un Klusā okeāna reģionā, tās ekspansionisms var novest pie kara Taivānā – arī šajā gadījumā konflikta ietekme būtu globāla, intervijā ar "Delfi" brīdina Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu. Taivāna atrodas tālu no Ukrainas un Eiropas, bet Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā satrauc arī taivāniešus. Pirmkārt, demokrātiskai un civilizētai sabiedrībai nav pieņemama netaisnība un ciešanas, ar ko saskaras Ukraina. "Delfi" jau rakstīja, ka karā Ukrainas pusē ir kritis arī taivānietis. Otrkārt, Taivāna saskaras ar Ķīnas draudiem pārņemt šo teritoriju savā kontrolē, te Ukrainas pieredze rāda gan to, ka autoritārs režīms var izšķirties par tik riskantu un neracionālu soli, gan to, cik liela loma brīvības nosargāšanā ir tautas apņēmībai cīnīties. Vairāk par to, kā Ukrainas piemērs iedvesmo taivāniešus gatavoties iespējamai Ķīnas agresijai, var lasīt "Delfi" reportāžā no Taivānas šeit. Taivānā ļaudis Krievijas iebrukumu Ukrainā uzskata par netaisnību, tas ir autokrātijas sākts ekspansionisms pret demokrātiju, augusta beigās notikušā videointervijā portālam "Delfi" skaidro ministrs Vu. https://infogram.com/untitled-infographic-1hxj48pd7n9pq2v "Šādas lietas nedrīkst paciest neviena demokrātija. Tāpēc Taivāna pievienojās starptautiskajai kopienai, nosodot Krieviju un vēršot sankcijas pret Krieviju. Mēs nosodām Krieviju augtākajā iespējamā mērā. Un mēs pievienojamies sankcijām pret Krieviju, lai novērstu jebkura Taivānas produkta nonākšanu Krievijas ieročos, ko izmanto pret Ukrainas tautu," viņš stāsta. Redzot okupantu pastrādātās zvērības, Taivāna ir paplašinājusi savu atbalstu, īpaši pievēršoties atbalstam Ukrainas bēgļiem, tostarp Latvijā
- Atceltā pastardiena – mazzināmi fakti par Staļina gatavoto 'pēdējo un izšķirošo kauju'
Karš, ko izraisījusi valsts ar lielāko kodolarsenālu pret lielāko Eiropas valsti, liek atcerēties pašreizējā neosovjetiskā režīma priekštečus Maskavā. Mazzināms fakts – pēc uzvaras pār Vāciju Staļins gatavoja "pēdējo un izšķirošo kauju" – protams, nebūt ne pašuzupurēšanās nolūkos. Nevis pasaules kundzība, bet pasaules pārvaldīšana bija viņa dzīves mērķis gadu desmitu garumā. Vēl Pilsoņu kara gados, kad Sarkanā armija rāvās Varšavas virzienā, Staļins ieteica Ļeņinam Kominternē "izvirzīt jautājumu par sacelšanās organizēšanu Itālijā un tādās valstīs, kuras vēl nav nostiprinājušās, piemēram, Ungārijā un Čehijā (Rumānija būs jāsakauj). Acīmredzams, konkrētais plāns – sagrābt vairākas valstis, bija tikai priekšvēstnesis tālākiem iekarojumiem – nevis Eiropas, bet globālai "proletariāta diktatūrai" 1917. – 1920.gadā, bija uz lūpām boļševiku vadībai, arī Tautas komisāram tautību jautājumos. Jau kļuvis par "vienpersonisku valdnieku", 20.gadsimta 20. un 30. gados Staļins regulāri un pērkondimdoši sludināja pasaules revolūciju un pat kara "neizbēgamību" ar kapitālistisko pasauli. 1927. gada 9. septembrī viņš sarunā ar amerikāņu strādnieku delegāciju sniedza caurspīdīgu mājienu par gaidāmo sadursmi tieši ar ASV: "Starptautiskās revolūcijas un starptautiskās reakcijas tālākās attīstības gaitā izveidosies divi pasaules mēroga centri: sociālistiskais centrs sociālismam un kapitālisma centrs, kas apvienos valstis, kas tiecas uz kapitālismu. Cīņa starp šīm divām nometnēm izšķirs kapitālisma un sociālisma likteni visā pasaulē." 30. gadu vidū tika uzsākta liela mēroga programma okeāna flotes būvniecībai, kas tika apturēta, sākoties Otrajam pasaules karam, kad attiecīgie resursi un materiāli tika novirzīti ieroču un munīcijas ražošanai sauszemes spēkiem. Tomēr, pat tuvojoties cīņai ar nacismu, fašismu un Japānas huntu, Staļina redzesloks neaprobežojās tikai ar Eirāziju
- Masks personīgi runājis ar Putinu pirms sava Ukrainas 'miera plāna' publicēšanas
Kompānijas "Space X" dibinātājs Īlons Masks personīgi sazinājies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pirms publicēja savu "miera plāna" piedāvājumu Ukrainai, raksta amerikāņu medijs "New Yorker", atsaucoties uz tā laika ASV aizsardzības ministra vietnieku politikas jautājumiem Kolinu Kālu. Masks, kurš jau Krievijas iebrukuma pirmajās dienās nodrošināja Ukrainas spēkiem savas kompānijas satelīta interneta "Starlink" pakalpojumus, 2022. gada oktobrī sociālajā medijā "Twitter' publicēja savu redzējumu kara izbeigšanai. Miljardiera piedāvājums ietvēra Ukrainas atteikšanos no Krimas un no iestāšanās NATO.
- Sveiki, ieroči! Kā Pleskavas apgabalā karš kļuvis par galveno ideoloģiju
Pleskavas apgabals ir vienīgais Krievijas reģions ne pie frontes, kurā sākts veidot brīvprātīgo kaujinieku grupu cīņai ar "diversantiem no NATO valstīm". Pēc "Delfi" lūguma žurnālists Deniss Kamaļagins no Pleskavas stāsta, kā viens no trūcīgākajiem Krievijas reģioniem, kas robežojas ar divām Eiropas Savienības valstīm, izdarījis likmi uz kara ideoloģiju. Līdz 2022. gada 24. februārim par Pleskavas apgabalu ārpus Krievijas robežām zināja vien retais: atpazīstamību reģionam nedeva ne senā vēsture vairāk nekā tūkstoš gadu garumā, ne robeža, ne svarīga pareizticības centra statuss. Pleskavas apgabals tagad ir reģions ar 585 tūkstošiem iedzīvotāju, lai gan vēl 2000. gadā viņu bija precīzi 800 tūkstoši. Neraugoties uz izdevīgo atrašanos pie ES robežas, Pleskavas reģions savas pozīcijas zaudē tādēļ, ka atrodas starp Pēterburgu un Maskavu, kur pēc lielajām algām dodas daudzi, jo īpaši absolventi. Pleskavas apgabalā vidējā alga ir ap 40 tūkstošiem rubļu, pēc pašreizējā kursa tie ir mazāk nekā 400 eiro. Mediānā alga ir vēl zemāka – vien 25 tūkstoši (t.i., puse reģiona iedzīvotāju saņem vairāk nekā 25 tūkstošus rubļu, bet puse – mazāk). Armijniekiem (Gaisa desantnieku divīzija Pleskavā faktiski ir lielākais darba devējs) algas ir ievērojami lielākas – 60–70 tūkstoši atkarībā no dienesta pakāpes. Tie, kas dodas karā, saņem vismaz 200 tūkstošus mēnesī. Pleskavai tā ir milzu nauda. “Družiņņiki” un imperiālisti Un tieši 76. desanta divīzija Pleskavu padarīja slavenu visā pasaulē. Tieši šī vienība bija atbildīga par uzbrukumu Kijivas apgabalā pērn, un tieši šī divīzija figurē atskaitēs par Krievijas izdarītajiem kara noziegumiem Bučā un Hostomeļā. Starp citu, tieši ar Pleskavas divīzijas zaudējumiem sākās tā saukto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku okupācijas aktīvā fāze: 2014. gada vasarā Pleskavas žurnālisti vēstīja, ka kaujas operācijās bojā gāja profesionālie karavīri no Pleskavas
- Miniatūrs Brīvības piemineklis un smeķīgi kūpinājumi – kā rit dzīve Brazīlijas latviešu ciemā 'Vārpa'
Brazīlijā ir iespējams pastaigāt pa Rīgas ielu, pārnakšņot viesnīcā "Kluss laiks", apskatīt miniatūru Brīvības pieminekli, nobaudīt kūpinātu gaļu ar "Latvijas garšu" un pat aprunāties latviešu mēlē ar misionāru dibinātā ciema "Vārpa" iedzīvotājiem. Šovasar "Vārpā" paciemojās Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Brumels, un viņa dokumentētie iespaidi, ar kuriem viņš dalījās sociālajos medijos, piesaistīja pastiprinātu uzmanību latviešu ikdienai Brazīlijā. Latviešu baptistu ieceļotāju ciems "Vārpa" Brazīlijas Sanpaulu pavalstī dibināts pirms mazliet vairāk nekā simt gadiem. 1922. gadā izveidotais patvērums ir mājas 400 iedzīvotājiem, no kuriem ap 40% ir latviešu izcelsmes, bet tuvākajā teritorijā dzīvo vēl 382 trimdas latvieši. Viņu galvenā nodarbošanās ir tūrisms, mājsaimniecība (galvenokārt rokdarbi) un lauksaimniecība (biškopība, augļkopība, gaļas pārstrāde). 1890. gada "Baltijas Vēstnesī" minēts, ka divi latvieši – teologs un luterāņu mācītājs Kārlis Balodis un filozofijas doktors Pēteris Zālītis – apceļojuši Brazīliju, kur atraduši labvēlīgus apstākļus zemes iegūšanai un apstrādāšanai, kā arī pretimnākošu attieksmi no Brazīlijas valdības iespējamo ieceļotāju uzņemšanā. 1922. gadā Brazīlijā ieradušās pirmās latviešu baptistu misionāru ģimenes. Tās ar vilcienu devušās līdz tagadējai Sapezāles dzelzceļa stacijai, no kuras mērojušas 35 kilometrus tālu ceļu caur mežu līdz vietai, kur mūsdienās atrodas latviešu kopienas ciems "Vārpa". Lai gūtu dziļāku ieskatu "Vārpas" ikdienā, "Delfi" lūdza vēstnieku Brumelu komentēt pieredzēto. Kāpēc jūs devāties vizītē uz "Vārpu"? Mana sieva ir brazīliete. Šovasar devāmies atvaļinājumā uz Brazīliju. Mēs palikām pie manas sievasmātes Sanpaulu štata laukos, un es kaut kā pamanīju, ka šīs mājas atrodas tikai aptuveni pusotras stundas brauciena attālumā no "Vārpas"
- Terors pret sievietēm un ekonomiskā krīze: divi gadi kopš 'Taliban' atgriešanās Afganistānā
Šī nedēļa iezīmē nozīmīgu posmu Afganistānas iedzīvotāju dzīvē. Pirms diviem gadiem, 15. augustā, pēc ASV un NATO spēku izvešanas no valsts, tādējādi pārtraucot 20 gadus ilgušo karu, grupējums "Taliban" pārņēma varu Afganistānā. Organizācija "Human Rigts Watch" (HRW) savā ziņojumā norāda, ka "Taliban" amatpersonas ir ne tikai pastiprinājušas ierobežojumus sieviešu tiesību jautājumos, bet arī attiecībā uz mediju saturu un brīvas informācijas plūsmu, tādējādi valstī veicinot cenzūru. Afganistānā kopš 2021. gada 15. augusta novērojama viena no vissmagākajām humānajām krīzēm pasaulē. Vairāk nekā 28 miljoniem iedzīvotāju jeb divām trešdaļām no valsts populācijas ir steidzami nepieciešama humānā palīdzība. Tā kā lielu daļu valsts budžeta veidoja tieši finansiālais atbalsts no ārvalstīm, kas tika apturēts protestā pret "Taliban" spēku nākšanu pie varas, lielākā daļa valsts iedzīvotāju šobrīd saskaras ar smagu nabadzību, valsts ekonomikai strauji sabrūkot, uzsver ārvalstu mediji. "Esmu sava dzimuma gūstekne" "Taliban" otrajā gadā pie varas dominēja tieši aizliegumi pret Afganistānas sievietēm un meitenēm, sākot ar uzturēšanos publiskās vietās un beidzot ar izglītības iespējām. Grupējums divu gadu laikā ir sistemātiski ierobežojis sieviešu un meiteņu cilvēktiesības, kā arī "nosmacējis" visus viņu dzīves aspektus, norāda Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) eksperti, uzsverot, ka šāda attieksme varētu būt "dzimumu aparteīds"
- 'Vagner' Baltkrievijā reģistrēta kā 'izglītības organizācija'
Krievijas algotņu grupējums 'Vagner' Maskavas sabiedrotajā Baltkrievijā reģistrēts kā "izglītības organizācija". Mediji trešdien vēstīja, ka grupējums kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību reģistrēta 4.augustā. Reģistrācijas vieta atbilst apgabalam, kurā, domājams, atrodas "Vagner" spēki. Saskaņā ar Baltkrievijas Vienotā valsts uzņēmumu un individuālo uzņēmēju reģistra datiem "Vagner" reģistrēts "izglītojošām aktivitātēm" Celes ciemā Osipoviču rajonā, tajā pašā vietā, kur atrodas viņu jaunā bāze.
- Nepatīkamā 'Lancet' motors un H-101 mikročipi: kā ārzemju sastāvdaļas joprojām nonāk Krievijas ieročos?
Vairāk nekā 500 dienas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, par spīti plašajām sankcijām, agresors pret ukraiņiem gan frontē, gan pret civiliem objektiem aizmugurē vērš ieročus, kuru ražošanā izmantotas ārzemēs, tostarp Rietumos, izgatavotas sastāvdaļas. Nesenākie piemēri – drons pašnāvnieks "Lancet" un tālas darbības spārnotās raķetes H-101 (X-101). "Interesants "atradums" nosēdās Bahmutā. Pēc neilgas meklēšanas kļuva skaidrs, ka šis motors ir no krievu "Lancet". Pēc armētās līmlentes noņemšanas mēs ieraudzījām šī motora ražotāja marķējumu. Tā izrādījās čehu kompānija "Model Motors"," 2. augustā publicētā sociālo tīklu ierakstā ar motora fotogrāfijām vēstīja Ukrainas armijas 93. mehanizētās brigādes karavīrs Jevgēnijs Čerepņa. твій друг Стус @slovyanskasil · «Цікава» знахідка з посадок Бахмута. Після недовгих пошуків, стало зрозуміло, що це мотор від російського Ланцета. Знявши шар армованого скотчу, ми побачили маркування виробника цього мотору. Ним виявилась чеська компанія Model Motors. Savukārt 15. augustā pret Ukrainu raidītās spārnotajās raķetēs H-101 atrasti 30 elektronikas čipi, kas nav ražoti Krievijā, lai gan pašas raķetes izgatavotas nesen – šogad aprīlī
- 'Mūs sūta uz nokaušanu': cietumnieki žēlojas par netaisnību okupantu armijā
Krievijas Aizsardzības ministrijas karam Ukrainā savervētajiem ieslodzītajiem pilnā mērā neizmaksā solīto atalgojumu, bet pēc līguma beigām neļauj atstāt dienestu, liecina amerikāņu laikraksta "New York Times" (NYT) publikācijā minēti cietumnieku stāsti. NYT savā materiālā raksta par to, kā iet Ukrainā karojošajiem cietumniekiem, kopš tos vervē Aizsardzības ministrija nevis algotņu kompānija "Vagner". Viens no bijušajiem ieslodzītajiem vārdā Aleksandrs stāsta, ka viņa steigā savākto vienību nosūtīja sardzē pie upes Ukrainas dienvidos, lai novērstu Ukrainas spēku mēģinājumus to šķērsot. Pēc apšaudes un slēpņiem no 120 vienības cilvēkiem dzīvi palikuši aptuveni 40. Taču tagad vadība cenšas izdzīvojušos piespiest palikt kaujas laukā arī pēc sešu mēnešu līguma beigām, liecina Aleksandrs un citu savervēto cietumnieku stāsti.
- Ciemā pie Mariupoles pēc kadiroviešu atpūtas vairāki nogalinātie
Apšaudē ar tā saukto kadiroviešu piedalīšanos Urzufas ciemā netālu no Mariupoles gājuši bojā septiņi mierīgie iedzīvotāji, paziņojis okupantu kontrolē esošās Mariupoles ukraiņu mēra padomnieks Petro Andrjuščenko. Kā "Telegram" kanālā raksta amatpersona, incidents, pēc kura iebraukšana un izbraukšana no ciema slēgta, noticis 11. augustā.
- Lielbritānija un Kanāda plāno palielināt militāro klātbūtni aiz polārā loka
Atlantijas okeāna ziemeļiem jau kopš Otrā pasaules kara ir būtiska loma Eiropas un Ziemeļamerikas drošības nodrošināšanā. Līdzšinējo ietekmes sadali "tālajos ziemeļos" pēdējā desmitgadē apdraud Krievijas un Ķīnas pastiprinātā interese par šo reģionu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ gan Lielbritānija, gan Kanāda aktualizējusi Atlantijas okeāna ziemeļu teritorijas aizsardzības struktūru pilnveidošanu. Arktikas ledus vākam kūstot straujos tempos, reģionā burtiski atvērušies jauni ūdensceļi, paplašinot arī iespējas piekļūt teritorijā atrodamajiem dabas resursiem. Krievijai ir garākā piekraste Arktikā, un arī tā okeāna ledus segas kušanu redz kā iespēju nākotnē, kas mazinātu kravu transportēšanas izmaksas uz valsts rietumiem. Turklāt kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Krievija Arktikā ir būtiski paplašinājusi savu militāro klātbūtni. Kanāda ir starp tām NATO valstīm, kas šobrīd neatvēl alianses atrunātos 2% no IKP aizsardzībai. Tomēr globālās tirgus izpētes kompānijas "Ipsos" šovasar apkopotie dati liecina, ka trīs no četriem kanādiešiem atbalsta militārā finansējuma palielināšanu. Dati arī rāda, ka 83% no iedzīvotājiem uzskata, ka Kanādai būtu jāpārrauga visi kuģi, kas šķērso Kanādas ziemeļu jūrasceļu, un 73% iedzīvotāju atbalsta papildu militāro bāzu izbūvi. Kanādas Karaliskā Militārā institūta publiskotā rakstā profesionāļi piekodina Kanādas valdībai veicināt savu ietekmi "tālajos ziemeļos", modernizējot jau esošo infrastruktūru, papildinot militāro klātbūtni Arktikā, kā arī organizējot militārās apmācības. Arī Lielbritānija aizvien lielāku uzmanību pievērš Atlantijas okeāna ziemeļiem. Piemēram, Lielbritānijas Pārstāvju palātas 21. jūlijā izdotā ziņojumā valdībai, kas aptver Skotijas stratēģisko nozīmi Atlantijas okeāna ziemeļu teritoriju aizsardzībā, secināts, ka Apvienotās Karalistes ģeogrāfiskais novietojums skaidri rādot, ka tās tuvākās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas sabiedrotās būs tieši Skandināvijas un Baltijas valstis.
- 'Baltkrievi celsies atkal!' Cihanouska par protestiem, cīņu un Baltkrievijas nākotni
2020. gadā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu gadadienā "Delfi" aprunājās ar ievēlēto Baltkrievijas prezidenti Svjatlanu Cihanousku par protestiem, to ietekmi uz baltkrievu diktatora Aleksandra Lukašenko pozīciju Krievijas un Ukrainas karā, par bruņotas pretošanās perspektīvām Baltkrievijā, par represijām, "Vagner" draudiem Baltijas valstīm, kā arī Krievijas un Baltkrievijas opozīcijas stāvokli trimdā. Atgādinām, ka Cihanouska par Baltkrievijas prezidenta kandidāti kļuva, stājoties sava vīra, Sergeja Cihanouska, vietā. Viņš pēc Lukašenko pavēles tika apcietināts, sākoties pirmsvēlēšanu kampaņai. Svjatlana, iegūstot gandrīz 80 procentus balsu, 2020. gada 9. augustā kļuva par ievēlēto prezidenti. Tomēr vēlēšanu rezultāti tika falsificēti par labu Aleksandram Lukašenko, bet tiem sekojošie masu protesti apspiesti ar spēku. Tūkstošiem protestu dalībnieku tika saņemti gūstā un nežēlīgi spīdzināti Baltkrievijas cietumos. Īpaši nežēlīgi spīdzināja sievietes un tos, kas runāja baltkrievu valodā. Svjatlana Cihanouska un viņas līdzgaitnieki, kā arī desmitiem tūkstošu protestētāju bija spiesti bēgt no Baltkrievijas, viņi tagad atrodas trimdā. Svjatlanas vīrs Sergejs Cihanouskis pašlaik atrodas cietumā Baltkrievijā. Kopš 2020. gada prezidenta vēlēšanām pagājuši trīs gadi. Protesti tika nežēlīgi apspiesti. Baltkrievija tika ievilkta Krievijas un Ukrainas karā. Kā tagad, pēc visiem šiem notikumiem, izskatās vēlēšanu iznākums un tam sekojošie protesti, kas tolaik šķita pilnībā izgāzušies? Nepiekrītu tam, ka
- Sprādzienā cietusī optikas rūpnīcā Krievijā piedalās jaunas paaudzes bumbvedēja 'Poslaņņik' izstrādē
Zagorskas optikas-mehāniskā rūpnīca, kuras teritorijā 9. augustā nogranda sprādziens, piedalījusies jaunas paaudzes bumbvedēja izstrādē, raksta medijs "Agenstvo". Aptuveni 50 kilometrus no Maskavas esošajā Sergijevposadā uzceltās rūpnīcas teritorijā trešdienas, 9. augusta, rītā atskanēja spēcīgs sprādziens, kurā cieta aptuveni 60 cilvēku. Viena sieviete zaudēja dzīvību, deviņi ir pazuduši, bet desmitiem tuvumā esošo ēku sprādziena vilnis izsitis logu stiklus. Saskaņā ar Krievijas varasiestāžu apgalvoto, sprādziens noticis pirotehnikas noliktavā, ko no rūpnīcas nomājis privāts uzņēmums "Piro-Ross", bet oficiālais nelaimes cēlonis – "cilvēciskais faktors", liecina valsts kontrolētās ziņu aģentūras TASS informācija. Zagorskas optikas-mehāniskā rūpnīca ir aizsardzības uzņēmums, kas ražo optiku, tostarp militārām vajadzībām. Savukārt "Agenstvo" noskaidrojusi – piedalās arī jaunas paaudzes bumbvedēja "Poslaņņik" ("Ziņnesis") izstrādē.
- Putins neklausīja Ramafosu. Kāpēc Krievijas-Āfrikas samits Latvijai beidzās slikti
Krievijas un Āfrikas samits jūlija beigās Sanktpēterburgā nenesa Krievijai nekādas uzvaras diplomātiskajā frontē. Treknu punktu tā programmā pielika Ukrainas droni, kas ietriecās Maskavas debesskrāpjos. Āfrikas līderi pieprasīja Krievijas līderim Vladimiram Putinam atjaunot graudu darījumu ar Ukrainu. Vietā saņemtais Putina solījums sešām Āfrikas valstīm bez maksas piegādāt simboliskus graudu daudzumus izsauca tikai negatīvu Āfrikas līderu reakciju. Portāla "Delfi" aptaujātie eksperti uzskata, ka Krievijai nav ko piedāvāt ne Āfrikai, ne globālajiem dienvidiem kopumā. Naktī no 29. uz 30. jūliju Maskavā noslēdzās Krievijas un Āfrikas samits. Formāli tas beidzās nedaudz agrāk – ar četru deklarāciju parakstīšanu piektdienas, 28. jūlija, vakarā. Var uzskatīt, ka tas noslēdzās ar stundu garu Putina preses konferenci sestdienas, 29. jūlija, vakarā. Tomēr pēdējo punktu samita programmā pielika Ukrainas droni, kas trāpīja Krievijas biznesa centra – "Moscow City" – debesskrāpjos. Viens eksplodēja "IQ-kvartāla" ēkas 10. stāva telpās, otrs trāpīja ēkas "Oko-2" pirmajos stāvos. Birojos "IQ-kvartālā" atrodas Krievijas valdība. Tur sēž Krievijas Federācijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas, Ekonomikas attīstības ministrijas un Digitālās attīstības ministrijas, kā arī valsts iestādes "Rosstandart", "Rosakkreditatsiya", "Rostourism" un Federālās kases amatpersonas. Uzzinot par notikušo uzbrukumu, Āfrikas valstu vadītāji un delegāciju dalībnieki, kas tobrīd lidoja no Sanktpēterburgas, guva zināmu priekšstatu arī par Krievijas militārajām spējām. Ne visi ieradās Pats samits šoreiz izvērtās ārkārtīgi nereprezentatīvs. 43 Āfrikas valstu vadītāju vietā, kas piedalījās pirmajā šāda formāta sanāksmē 2019. gadā, šoreiz Sanktpēterburgā ieradās
- Vicina Krievijas karogus un skandē 'Nost ar Franciju!' Kas notiek Nigērā
Par Āfrikā aktuālāko notikumu kļuvis Nigērā 26. jūlijā notikušais apvērsums. Galvaspilsētas Niamejas ielas kopš apvērsuma piepildītas ar Krievijas slavinātājiem, kas tērpušies agresorvalsts karoga krāsās un skandina saukļus "Nost ar Franciju!". Tikmēr strauji tuvojas Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas (ECOWAS) svētdien, 30. jūlijā, izteiktā ultimāta gala termiņš. Spēcīgā kopiena huntai pieprasīja septiņu dienu laikā atteikties no varas un atjaunot amatā gāzto prorietumniecisko prezidentu Mohamedu Bazumu, pretējā gadījumā draudot ar militāro iejaukšanos. Apvērsums valstī ir radījis ļoti sarežģītu situāciju – iespējamā ECOWAS 15 dalībvalstu militārā intervence pat radījusi pilsoņu kara riskus, norāda BBC. Rietumi, visticamāk, zaudēs savas stratēģiskās pretterorisma bāzes valstī un, pārtraucot sadarbību ar rietumu valstīm, Niameja zaudēs ārvalstu finansējumu, kas veido ap 40% no valsts budžeta. Tas viss nāk kombinācijā ar varu sagrābušās militārās huntas iespējamo nākotnes sadarbību ar Krieviju un tās algotņu grupējumu "Vagner", kas, neskatoties uz joprojām neskaidro statusu mājās, aktīvi palielina savu ietekmi Āfrikā. Skaidrojam, kas notiek Nigērā.
- 1915. gada 'mirušo uzbrukums' – kā krievu propaganda radīja mītu par varonīgiem zombijiem
Pirms 108 gadiem, 1915. gada 6. augustā, mūsdienu Polijas teritorijā pie Osovecas cietokšņa risinājās viena no neparastākajām 1. pasaules kara kaujām – saujiņa Krievijas Impērijas armija karavīru, saelpojušies indīgās gāzes, nobiedēja un atsita desmitkārt lielāku vācu armijas vienību. Arhīva materiāli liecina, ka realitātē šāda kauja ir bijusi, savukārt cīņas krāšņās detaļas un stāstus par "asinis un plaušu gabalus spļaujošiem" krievu karavīriem, kuri devās "mirušo uzbrukumā", jau mūsdienās izdomāja krievu žurnālisti. Darbības vietu – Osovecas cietoksni – Krievijas impērija 19. gadsimta beigās cēla 23 kilometrus no robežas ar Austrumprūsiju, un tas bija paredzēts, lai aizstāvētu stratēģisko koridoru starp Nemunu un Vislu. Četri cietokšņa forti savā starpā bija savienoti ar tranšeju sistēmu, kas ļāva karavīriem izveidot gandrīz ideālu aizsardzības perimetru. Cietokšņa aizsardzībā liela nozīme bija arī tā novietojumam – tā forti atradās (un joprojām atrodas) Bebžas upes līkumā, kas pamatīgi apgrūtināja uzbrucējus. Sākoties 1. pasaules karam, 1914. gada rudenī vācu spēki ātri vien nokļuva līdz Osovecai, tomēr nespēja to ieņemt. Pirmo uzbrukumu cietoksnim vācieši īstenoja 1914. gada septembrī. Otro - 1915. gada februārī un martā. Kopumā cietoksnis aplenkumā atradās nedaudz vairāk par pusgadu, neļaujot vāciešiem šajā frontes sektorā virzīties tālāk. 1915. gada jūlija sākumā feldmaršala fon Hindenburga vadībā vācu karaspēks uzsāka plaša mēroga ofensīvu Austrumu frontē, kuras daļa bija jauns uzbrukums Osovecas cietoksnim, norāda krievu vēsturnieks Aleksandrs Čerkasovs. Cietokšņa garnizons sastāvēja no diviem artilērijas bataljoniem, sapieru vienības un atbalsta vienībām. 1915. gada sākumā cietoksnī atradās astoņas kājnieku un zemessardzes karavīru rotas, kavalērijas pulks, rezerves bataljons un vairāki simti robežsargu. Tāpat cietoksnī atradās 69 smagie ieroči, vēl karavīri bija bruņoti ar ložmetējiem un šautenēm. 1915. gada vasarā līdz cietoksnim bija atkāpušās arī piecas rotas no Krievijas armijas Zemļanskas pulka, kas ieņēma cietokšņa ārējo aizsardzības līniju. Zaļš gāzes mākonis Lai beidzot ieņemtu cietoksni, 1915. gada jūlijā vācieši nolēma izmantot indīgās kaujas gāzes. Vācieši bija noskaidrojuši, ka Osovecas aizstāvjiem nav derīgu gāzmasku, tāpēc
- Pat nacionāļi: vairums ukraiņu gatavi sadarboties ar krievu opozīciju; karā gan vaino visus
67% ukraiņu uzskata, ka būtu pareizi sadarboties ar Putina pretiniekiem Krievijā. Pagājušā gada novembrī tā domāja 49% ukraiņu. Par to liecina starptautisks pētījums "Extreme Scan", ko Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas zinātnieki īsteno trīs valstīs kopš kara sākuma. Projekta dibinātāja, Krievijas socioloģijas veterāne Jeļena Koņeva ir pārliecināta, ka pieaugums sadarbību ar Krievijas opozīciju atbalstošo ukraiņu skaitam ir rezultāts cita starpā arī tam, ka Krievijas aktīvisti palīdz Ukrainas bēgļiem gan Krievijā, gan ārvalstīs. Pētnieki respondentiem uzdeva divus jautājumus: "Vai būtu ieteicams veidot dialogu ar jauno varu Krievijā, ja tā nosodīs karu?" un "Vai, jūsuprāt, būtu pareizi parastajiem Krievijas un Ukrainas iedzīvotājiem sadarboties pret karu?"
- Kā 'maza balta tabletīte' palīdzēja Asadam atgriezties arābu politiskajā apritē
Kad Sīriju 2011. gadā, "Arābu pavasara" laikā, pārņēma plaši protesti, kas vēlāk pārauga brutālā pilsoņu karā, daudzi eksperti pārliecinoši apgalvoja, ka Damaskā saimniekojošā Bašara al Asada dienas ir skaitītas. Asads – pēc izglītības ārsts, kuram vispār nebija paredzēts kļūt par Sīrijas valdnieku, – daudzu acīs šķita vājš. Tāds, kuru aprīs plašo protestu vilnis. Tāds, kurš, visticamāk, pievienosies Kadafi un Mubarakam… Taču 12 gadus vēlāk Asads joprojām ir noteicējs. Viņa dūre nesniedzas pār pilnīgi visām Sīrijas tuksnešu kāpām, bet Asads šobrīd sēž uz stabila valsts prezidenta krēsla, nevis čemodāna, kā tas bija vēl relatīvi nesen. Apziņa, ka Bašars Damaskā ir uz palikšanu, nu sasniegusi arī vairumu arābu valstu līderu. Viņi, saprotot situāciju uz Tuvo Austrumu politiskā šaha galda, lēmuši Asadu pasaukt atpakaļ savā bariņā. Maijā Asads pēc vairāk nekā desmit gadu ilga pārtraukuma ieradās Arābu Līgas samitā. Tas kļuva par viņa režīma spēka un izturības līdz šim pārliecinošāko pierādījumu. Tomēr reālās situācijas pieņemšana par faktu arābu valstu galvaspilsētās nebija vienīgais faktors, kas noveda pie Asada reabilitācijas. "Maza balta tabletīte", kā tā nodēvēta prestižās aģentūras "Associated Press" (AP) slejās, arī bija liels palīgs.
- 'Vatņiku zupā' iemeta gan Ždanoku, gan Pītersonu. Saruna ar '#VatnikSoup' veidotāju Kalioniemi
Tatjana Ždanoka pavasarī parādījās "Twitter" ierakstu sērijā "#VatnikSoup". Somu profesors Peka Kalioniemi pērn aizsāka Krievijas propagandas izplatītāju atmaskošanu un Latvijas eiroparlamentāriete, viņaprāt, precīzi atbilda šim profilam. Sākotnēji viņš pievērsa uzmanību tikai saviem tautiešiem, bet ļoti drīz pētnieka veidotā ierakstu sērija kļuva par starptautiski pamanītu un spēcīgu kampaņu pret prokremliskās domas sludināšanu Rietumu publiskajā telpā. Kalioniemi tā dēvētos "Tvitter" ierakstu pavedienus veido paralēli savam pamatdarbam – cilvēka un datora savstarpējās interakcijas pētīšanai Tamperes Universitātē. Šobrīd izlaidumu skaits pārsniedz 200. "Vatņiku zupā" iekļautas arī tādas prominentas personas kā Ungārijas prezidents Viktors Orbans, amerikāņu eksprezidents Donalds Tramps un dienvidāfrikāņu izcelsmes uzņēmējs Īlons Masks. Vienu sižetu viņš veltījis arī Rīgā šoruden gaidāmajam kanādiešu klīniskajam psihologam Džordanam Pītersonam. Peka ir līdzautors arī jaunizveidotajam "YouTube" kanālam "The Soup Central", kurā Kremļa dezinformācija tiek atmaskota jau video formātā, pastiprināti pievēroties informācijas kara tehnoloģiju aspektam, tostarp mākslīgā intelekta izmantošanai. Par to, kas ir vatņiki, kāpēc viņus vārīt un kādu reakciju saņēmusi "#VatnikSoup" ierakstu sērija, jautāju pašam Kalioniemi. Kā jūs izdomājāt veidot "#VatnikSoup"? Es tviterim pievienojos salīdzinoši vēlu – tikai pēc Krievijas vispārējā iebrukuma Ukrainā. Pēc neilga laika es pamanīju, ka pārāk bieži strīdos ar prokremliniski noskaņotiem cilvēkiem, kuriem skaidroju vienu un to pašu uz riņķi. Un tad es padomāju, ka, iespējams, noderētu informācijas bāze, uz kuru cilvēki, kas ir līdzīgā situācijā, varētu atsaukties. Es arī vēlējos pievērst uzmanību dažādiem prokremliniskiem indivīdiem, kuru ietekme ir liela, bet kurus sabiedrība tik labi nezina. Kā jūs vispār definējat vārdu "vatņiks"? Mana definīcija sakrīt ar, šķiet, jau vārda oficiālo definīciju. Vatņiks ir