Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 17:15
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Militārā iesaukuma atcelšana, izmaiņas vidējās izglītības sistēmā un lielāka interese par augstāko izglītību - tie ir iemesli, kuru dēļ šogad Vācijas augstākās izglītības iestādēs ir novērojams milzīgs jaunu studentu pieplūdums.
Kamēr privāto augstskolu vadība sajūsmināti skaita peļņu, valsts augstskolās izskan bažas par nepietiekamu pasniedzēju skaitu un viņu spēju nodrošināt kvalitatīvu izglītību.Piemēram, Ulmas universitātē (Bādenes - Virtembergas federālajā zemē), kur parasti gadā tiek uzņemti 700 līdz 800 studentu, šogad vēlmi iegūt augstāko izglītību izteikuši aptuveni 1300 jauniešu, vēsta ziņu portāls Thelocal.de. Universitātes viceprezidents Ulrihs Stadmillers atzinis - no vienas puses ir jauki, ka tik daudz cilvēku vēlas iegūt augstāko izglītību, taču no otras puses rodas virkne problēmu, kas saistītas gan ar pietiekama pasniedzēju skaita nodrošināšanu, gan telpām. "Mums, piemēram, jādomā par kafejnīcas paplašināšanu, jāatrisina arī jautājums, kur šie studenti dzīvos," sacījis U. Stadmillers.Kompānija CHE Consult, kura seko līdzi augstākās izglītības tendencēm Vācijā, veikusi aplēses, ka šogad studijas valsts universitātēs uzsākuši aptuveni 500 000 studentu - par 60 000 vairāk nekā pagājušajā gadā. CHE Consult pārstāvis Kristofers Bertholds norāda, ka amatpersonas ar šādu skaitli neesot rēķinājušās, tādēļ valsts paspārnē esošajām mācību iestādēm piešķirts pārāk mazs finansējums, līdz ar to tām nākas pašām meklēt risinājumus, kā iziet no situācijas.Lielākajā daļā universitāšu tiek palielināta profesoru slodze, kas pēc K. Bertholda domām ir nepareizi - mazinās izglītības kvalitāte, turklāt arī profesoriem paliek mazāk laika, lai nodarbotos ar zinātnisku darbu pētīšanu un paaugstinātu savu kvalifikāciju. Piemēram, 2007. gadā Vācijas universitātēs vienam profesoram bijis vidēji 51 students, pērn šis skaitlis palielinājies jau līdz 53,5. Dažās federālajās zemēs - Hesenē, Reinzemē-Pfalcā, Ziemeļreinā - Vestfālenē situācija ir tuvu kritiskai - uz vienu profesoru vidēji ir 65,6 studenti. Lai risinātu problēmu, daudzviet universitātes pieņēmušas darbā ārštata lektorus - K. Bertholds ir pārliecināts, ka tas negatīvi ietekmēs izglītības kvalitāti.Thelocal.de norāda, ka ieguvējas šādās situācijās ir privātās augstskolas, kas spēj operatīvi reaģēt uz jauno situāciju. "Mēs jau gatavojamies lielai peļņai. Valsts augstākās izglītības sistēmā ir lielas problēmas, bet mēs esam gatavi aizpildīt robu," uzsvēris Vācijas privāto koledžu asociācijas ģenerālsekretārs Volframs Hāns. Pēc viņa aplēsēm privātajās augstskolās pašlaik mācās ap 100 000 studentu, taču šim skaitlim ir tendence pieaugt. Vēl jo vairāk tādēļ, ka saskaņā ar CHE Consult aprēķiniem studentu skaita palielināšanās tendence ir noturīga un būs novērojama vēl vismaz 15 gadu garumā.
Portāla redakcija atrodas Rīgā, Maskavas ielā 459
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.09.2011