- Ar ciešākām “zaļajām jostām” pret klimata pārmaiņām
Pavasarīgs siltums jau februārī iepriecina teju visus.
- Divi nāves gadi – plecu pie pleca ar Ukrainu
2022. gada 24. februārī pulksten 5.50 pēc Maskavas laika Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludināja vispārēju iebrukumu Ukrainā kā “īpašu militāru operāciju”.
- “Eiropa nevarēs izdzīvot, ja tā nebūs brīva”
Kandidātu sarakstu iesniegšana jūnija sākumā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās noslēgsies 9. februārī.
- Vai nulles emisija ir sasniedzama?
Pēdējo 15 gadu laikā Eiropas Savienības (ES) energoefektivitātes tiesību akti ir ievērojami mainījušies, arvien lielāka nozīme piešķirta enerģijas patēriņa un nelietderīgas izmantošanas samazināšanai.
- Dezinformācijas asinsrite – nauda
Pirms dažiem gadiem Eiropas Savienība (ES) pastiprināja centienus apkarot dezinformāciju, kas strauji izplatījās kovida pandēmijas sakarā.
- Lai vēršanās pret nabadzību nebūtu cīņa ar vējdzirnavām
Pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām sarīkotajā aptaujā noskaidrojās eiropiešu uzskats, ka prioritārā kārtā parlamentam vajadzētu risināt jautājumus, kas skar sabiedrības veselības problēmas, tad seko cīņa ar nabadzību un sociālo atstumtību.
- Jābeidz baidīties no Putina!
Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa atbalstītāju sāktais karš Ukrainā šobrīd ir galvenā tēma Eiropas Parlamenta darba kārtībā.
- Pretstati un paradoksi demokrātijas sardzē
Kļūt atvērtākiem un redzīgākiem pret cilvēkiem sev kaimiņos, savā kopienā, pilsētā un valstī, iepazīt un izprast citādo, kopt un saudzēt savu vidi.
- Vispirms vajag mieru, bet sapņot jāturpina
Kad radās iecere par “Konferenci par Eiropas nākotni” kā unikālu un aktuālu iespēju Eiropas iedzīvotājiem diskutēt par Eiropas problēmām un prioritātēm, kara draudu Eiropas viducī vēl nebija, tomēr šajās dienās, kad rosinājumi no dalībvalstīm jau apspriesti tematiskajās paneļdiskusijās, karš Ukrainā pamatīgi mainījis eiropiešu dienaskārtību, šķiet, ka arī sapņus nāksies transformēt atbilstoši situācijai, tomēr gan paši konferences dalībnieki, gan deputāti uzsver – daudz kas no rosinātā ļaus Eiropai justies drošībā turpmāk un pat smagos laikos vīzijas ir ļoti nepieciešamas.
- Lai zaļais ir arī draudzīgs
Pieaugot ikdienas sadzīves pakalpojumu, tostarp elektroenerģijas un apkures, dārdzībai, iedzīvotāji arvien vairāk sāk interesēties par iespējām, kā patēriņu samazināt un meklēt lētākas un izdevīgākas alternatīvas, kas atmaksāsies ilgtermiņā.
- Jauni instrumenti hibrīddraudu atvairīšanai
“Romantiskais periods pēc aukstā kara ir beidzies.
- Turpmākās dzīves kvalitāte ir mūsu rokās
Šogad Eiropas Savienībā uzsākta jauna iniciatīva, kas ļauj dalībvalstu iedzīvotājiem paust savas vajadzības, vēlmes un idejas ne tikai vēlēšanu laikā, bet jebkurā brīdī īpašā forumā.
- Vēl daudz darāmā, lai dzīvotu zaļāk
Eiropa nesasniegs nospraustos mērķus vides aizsardzībā, ja tā steidzami nerīkosies, lai novērstu satraucoši straujo bioloģiskās daudzveidības izzušanu, klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un dabas resursu patēriņu.
- Pieveikt nabadzības dažādās sejas
Nevienlīdzības mazināšana eiropiešu vidū ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas Savienībā, un pēdējos gados jautājums par ekonomisko nevienlīdzību un nabadzības mazināšanu kļūst aizvien aktuālāks.
- Sasparojusies atveseļošanai
Eiropa apņēmusies no pandēmijas izkļūt stiprāka.
- Caurums robežā steidzami jālāpa
Beidzamajos gados Eiropai nācies risināt nopietnāko migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara beigām.
- Asinsrite caur naudu
Lielbritānija Eiropas Savienību pametusi, koronavīrusa pandēmija vēl ne.
- Vēl jāmazina vidē atstātās pēdas
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti jau 2019. gadā pieņemtajā rezolūcijā pasludināja ārkārtas situāciju vides un klimata jomā Eiropā un citur pasaulē.
- Atbalsts Latvijas zemkopjiem pieaugs
Nupat sācies Eiropas Savienības jaunais plānošanas periods, kas ilgs līdz 2028. gadam.