Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 17:47
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Ventspilī atvēršanas svētki grāmatai par mazbānīti
30. janvārī Ventspilī, Lielirbes baptistu baznīcā Piejūras brīvdabas muzejā, notika grāmatas “Latvijas lauku platuma dzelzceļi. Mazbānītis de facto” atvēršana. To izdevis Ventspils muzejs ar Latvijas Dzelzceļa ritošā sastāva servisa atbalstu.
Grāmata veltīta t.s. lauku platuma šaursliežu dzelzceļa vēsturei Latvijā, sniedzot unikālu, līdz šim neapkopotu informāciju un bagātīgu ilustratīvo materiālu. Grāmatas autori ir Toms Altbergs sadarbībā ar Andri Biedriņu, Daini Punculi un Artūru Tukišu.
Grāmatas prezentācijas datums nebija izvēlēts nejauši. Ventspils muzeja krājumā atrodas vairāk nekā 100 gadus veca fotogrāfija, kurā 1917. gada 30. janvārī dokumentēts tas, kā Ventspils ostas teritorijā (Pārventā) vācu armijas daļas būvē šaursliežu dzelzceļu.
Kandavas novads drukās atmiņu grāmatas “Aizupiešu sasaukšanās” nākamo metienu
Pagājušā gada nogalē iznāca Aizupes Meža tehnikuma absolventu atmiņu grāmata “Aizupiešu sasaukšanās”, kas veltīta Latvijas simtgadei. Iepriekšējais metiens jau beidzies, bet arvien pienāk lūgumi pēc grāmatas, tādēļ iespējami ātri tiks drukāts nākamais metiens.
Aizupes Meža tehnikumā kopš 1945. gada mācījušās trīs Latvijas pēckara mežkopju paaudzes. Vairāki aizupieši mežkopji nodibinājuši biedrību “Aizupieši MT”, kuras idejiskais un dokumentālais pamats ir jau popularitāti ieguvusī atmiņu grāmata “Aizupiešu sasaukšanās”.
Sagatavots septītais Jelgavas pamatzināšanu rullis
Jelgavas pilsētas skolas un bērnudārzi, sagaidot Draudzīgā aicinājuma dienu, tradicionāli dāvinājumā 29. janvārī saņēma grāmatas un jauno, jau septīto Jelgavas pilsētas pamatzināšanu rulli. Tajā trīs dimensijās atklāti infrastruktūras objekti un fakti par pilsētu, akcentējot Jelgavu kā gudru pilsētu. Pamatzināšanu rullī iekļauta informācija par viedajām tehnoloģijām, ko iedzīvotāji izmanto ikdienā, un infrastruktūras attīstību, lai ikviens jelgavnieks izjustu piederību savai pilsētai.
Pilsētas bērnudārzi, skolas, iestādes un uzņēmumi jau ir saņēmuši sešus pamatzināšanu ruļļus. Arī pērn pamatzināšanu rullī bija iekļauta informācija par viedajām tehnoloģijām un infrastruktūras attīstību. 2016. gadā pamatzināšanu rullī bija iezīmēti Jelgavas pilsētai nozīmīgi vēsturiski fakti, lielākie pasākumi un darbības nozares. 2015. gadā tas bija plakāts “Jelgava vēstures faktos”, bet 2014. gadā – “Atklāj Jelgavu!” ar karti, kurā iezīmēti pilsētas unikālie objekti. 2013. gadā sagatavotajā Jelgavas pamatzināšanu rullī apkopoti būtiskākie gadskaitļi par pilsētas vēsturi un desmit sadaļās fakti par šodienu Jelgavas iedzīvotājiem. Savukārt 2012. gadā bērnudārzi un skolas, kurās bērni apgūst pirmsskolas izglītības programmu, dāvanā saņēma pirmo Jelgavas pamatzināšanu rulli – krāsainu plakātu ar informāciju par Jelgavas karogu, ģerboni, logo un saukli.
Draudzīgā aicinājuma dienā Jelgavas izglītības iestādes saņēma arī grāmatas. Vidusskolu bibliotēkas papildinās grāmata “Rīgas sargi. Laika stāsti”, sākumskolu un pamatskolu bibliotēkas – izzinīgās “Putnu dziesmas” ar audiodisku, savukārt bērnudārzi saņēma “Atlantu bērniem “Latvija””, kā arī visām izglītības iestādēm tika dāvināta Irmas Kalniņas praktisko padomu grāmata “Pie galda”. Jelgavas pilsēta izglītības iestādēm grāmatas dāvina jau 17. gadu pēc kārtas.
Vecumniekos tapusi īsfilma un krāsojamā grāmatiņa
* 10. janvārī Vecumnieku tautas namā notika pašu mājās tapušās īsfilmas “Rudzu spēks” prezentācija.
Jau piekto gadu februārī Vecumnieku novadā tiek svinēti Meteņi. Budēļa tēla iedzīvināšanu un maskoto gājienu tradīcijas popularizēšanu Vecumnieku novada folkloras pazinēji un kultūras darbinieki aizsāka 2015. gadā. Bārbeles folkloras kopa “Tīrums” un tās vadītāja Irita Vimba, biedrība “Zemgales mantojums” un Vecumnieku novada dome šāgada janvārī laida klajā īsfilmu “Rudzu spēks”, kas vēstī par budēļa maskas veidošanu un tās rituālo nozīmi. Īsfilmā “Rudzu spēks” dokumentēta arī budēļu cepuru pīšanas tradīcija Vecumnieku novadā, kas ļauj katram interesentam iepazīties ar šo materiālu, lai izprastu vienu no latviešu unikālajām tradīcijām.
Īsfilma tapusi, pateicoties biedrībai “Zemgales mantojums”, Vecumnieku novada domei, Valsts kultūrkapitāla fondam, Zemgales plānošanas reģionam un AS “Latvijas valsts meži”. Tā pieejama arī pašvaldības mājaslapā www.vecumnieki.lv.
* Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolā radīta krāsojamā grāmata “Gadalaiki”, kas tiks dāvināta sociālās aprūpes centriem Vecumniekos un Ķekavā, kā arī novada pirmsskolas izglītības iestādēm. Grāmatā apkopoti vairāk nekā 70 zīmējumi, kas attēlo bērnu un jauniešu izjūtas par svarīgāko katrā gadalaikā, norises dabā un audzēkņu iztēlē.
Grāmatas iniciatore ir Ķekavas Sociālā aprūpes centra Ilgstošās aprūpes nodaļas vadītāja Olga Černišova, kura gadumijā uzrunāja Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas direktori Ivetu Lavrinoviču, norādot, ka centra senioriem pietrūkst krāsojamo lapu. Skolotāja Anda Sproģe aicināja savus audzēkņus radīt zīmējumus krāsošanai, kas būtu piemēroti gan maziem bērniem, gan senioriem. Kopumā tika uzzīmēts ap 300 zīmējumu, un atlases process bija krietni sāpīgs un grūts.
Drukātā un iesietā formātā grāmata “Gadalaiki” izdota nelielā apjomā, bet ikviens interesents visu grāmatu vai atsevišķas lapas var izdrukāt pats, lejupielādējot grāmatas failu Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas vietnē šeit (http://www.vecumniekumms.lv/maksla/krasojama-gramata-gadalaiki/).
Ķekavā atvērta grāmata par politiķi un diplomātu Pēteri Sēju
25. janvārī Ķekavā notika Ķekavas Novadpētniecības muzeja speciālistes Veltas Strazdiņas jaunākās grāmatas “Pēteris Sēja. Mūžs Latvijai” atvēršanas svētki. Grāmata veltīta novadniekam, pedagogam, politiķim, diplomātam un Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējam Pēterim Sējam, pieminot Latvijas vēsturē nozīmīgu cilvēku devumu savam novadam un valstij.
Atvēršanas svētkos Doles Tautas namā personiskos atmiņu stāstos ar grāmatas galveno varoni iepazīstināja Pētera Sējas mantinieki – brāļa mazmazmeita Līga un mazmazdēls Artis, kura ģimenē tiek pētīts Sēju dzimtas koks. Klātesošajiem bija iespēja klātienē aplūkot Pēterim Sējam piešķirto Triju Zvaigžņu ordeni, kas nu glabājas Līgas Sējas mantojumā.
Grāmatas izdošanu līdzfinansējusi Ķekavas novada pašvaldība, to klajā laidusi izdevniecība “Jumava”.
Jaunjelgavā atvērta Pētera Sakalaura grāmata par Seces ģeodēziju
24. janvārī Jaunjelgavas pilsētas bibliotēkā tika atvērta Pētera Sakalaura jaunā grāmata “Seces ģeodēzija (Iz tautas mēles)”, kas ir jau piecpadsmitā autora par saviem līdzekļiem izdotā grāmata.
Par savu dzimto pagastu – Seci – Pēteris Sakalaurs iepriekš uzrakstījis trīs grāmatas: “Mana Seces vēsture”, “Vēl Seces vēsturē” un “Jaunā Seces skola”. Jaunākajā grāmatā “Seces ģeodēzija” var uzzināt daudzas nianses saistībā ar HES celtniecību, kas ietekmējusi arī Seces dzīvi, kā arī izlasīt par Seces vienīgo ezeru Aklīti, pagasta kalniem un uzzināt citus interesantus faktus, ko pastāstījuši vietējie iedzīvotāji.
Arta Pabrika dāvana Koknesei – stāsts par Hiršenhofu
25. janvārī Kokneses Tūrisma informācijas centra izstāžu zālē ceļu pie lasītājiem sāka Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika grāmata “Hiršenhofas stāsts. Kultūrvēsturiska eseja”. Visvairāk grāmatas atvēršanas brīdi bija gaidījuši Iršu pagasta ļaudis, kā arī daudzi citi Kokneses novada iedzīvotāji un vēstures pētnieki. Pasākuma dalībnieku vidū Artim Pabrikam bija prieks sastapt Iršu jeb Hiršenhofas kolonistu dzimtu pēcnācējus, kuru mājas ir Iršos, Liepkalnē un cituviet Latvijā. Grāmatas autors klātesošajiem aizraujošā stāstījumā atklāja, ka viņa ceļš uz Hiršenhofu sācies bērnībā, kad labprāt gremdējies savas vecmammas stāstos par dzīvi, vēsturi un karu.
Eseja apskata baltvācu apdzīvoto Iršu jeb Hiršenhofas koloniju tās pastāvēšanas laikā no 1766. līdz 1939. gadam. Tā ir vienīgā vieta Baltijā, kur pastāvējusi 1766. gadā dibināta kompakta vācu zemnieku kolonija.
Dienu vēlāk Artis Pabriks grāmatu prezentēja Valmieras integrētajā bibliotēkā pasākumā “Kultūras mantojums nākotnei ir sena vēsture”.
Filmas pirmizrāde par Jēkabpils Goda pilsoni Leoni Pauniņu
26. janvārī Jēkabpils Tautas namā notika dokumentālās filmas prezentācija par Jēkabpils Goda pilsoni, ilggadējo Arvīda Žilinska Jēkabpils Mūzikas skolas direktori Leoni Pauniņu. Filma tapusi ciklā “Mēs – jēkabpilieši”, un to finansējusi Jēkabpils pilsētas pašvaldība.
Filma stāsta par Leones Pauniņas dzīves gaitām, īpašu uzmanību pievēršot viņas lielajam ieguldījumam Arvīda Žilinska Jēkabpils Mūzikas skolā. Par mūža darbu jēkabpiliešu muzikālajā audzināšanā, kultūras dzīves bagātināšanā un sabiedrisko aktivitāti L. Pauniņa 2013. gadā saņēma Jēkabpils Goda pilsoņa nosaukumu.
Krustpils novadā atvērta grāmata par dzīvi Dzirkaļu pilskalnā
Dzirkaļu pilskalns ir vienīgais Latvijas pilskalns un vienīgais valsts aizsardzībā esošais kultūrvēstures piemineklis, kas pieder profesionālam arheologam. Juris Urtāns, jau gandrīz 20 gadus būdams pilskalna īpašnieks, šeit regulāri veic arheoloģiskos izrakumus, kā arī ikdienā daudz laika pavada, pētot un mēģinot atainot seno dzīvi Dzirkaļu pilskalnā. Tagad gadiem ilgie pētījumi vainagojušies ar grāmatu “Dzīve Dzirkaļu pilskalnā”.
Grāmatas atvēršanas svētkos Zīlānu kultūras namā Juri Urtānu sveica gan Krustpils novada pašvaldības pārstāvji, gan citi atbalstītāji, kas pauda atzinību par arheologa ieguldījumu vēstures mantojuma izpētē un savu zināšanu nodošanā citiem.
Preiļos iznākusi Lolitas Stupānes grāmata bērniem un “Līgsmības koki”
* Pie lasītājiem jau nonākušas trīs preilietes Lolitas Stupānes grāmatas. 2013. gadā izdots “Alfabēts”, kas trīs gadus vēlāk piedzīvoja atkārtotu izdevumu. Dzejoļu grāmata bērniem “Debessmanna” tika izdota 2016. gadā, un pavisam nesen izdots autores darbs “Raganu meitēns Vičnella”.
Lolitas Stupānes izdotās grāmatas iekļautas Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīvā un pabijušas starptautiskajā grāmatu un izdevniecību izstādē “Latvijas grāmatu izstāde 2017”.
* Ceļu pie lasītājiem sākusi grāmata “Līgsmības koki”, kas veltīta divu ievērojamu Latvijas kultūras personību – Latgales keramikas tradīciju attīstītāja Polikarpa Čerņavska (1923–1997) un mākslas zinātnieces Veronikas Kučinskas (1929–2016) – dzīvei un darbam.
Izdevums bagātīgi ilustrēts ar ievērojamā keramiķa darbu attēliem un ir līdz šim vienīgais izcilā Latgales meistara darbu fotoalbums. Grāmata tapusi sadarbībā ar žurnālisti un grāmatu autori Antu Rugāti un būs paliekoša vērtība, sagaidot izcilā keramiķa Polikarpa Čerņavska 95. dzimšanas dienu šogad un mākslas zinātnieces Veronikas Kučinskas 90 gadu jubileju.
Krāslavā izdota grāmata ar represēto stāstiem
2017. gadā Krāslavas novada dome sadarbībā ar Krāslavas Vēstures un mākslas muzeju un Krāslavas novada represētajiem un viņu ģimenēm īstenojusi Latviešu fonda atbalstīto projektu “Brošūras “Tās ir atmiņas, kas sāpēs mūžam... Krāslavas novada represēto stāsti vēsturei” izdošana”. Ar šo projektu Krāslavas novada dome un Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs ciešā sadarbībā ar Krāslavas rajona politiski represēto biedrības vadītāju Ēriku Andžāni un citiem aktīvistiem īstenojuši senu ieceri par informatīva materiāla izdošanu.
Projektu atbalstījis Latviešu fonds 370 USD apmērā. Brošūra izdota 500 eksemplāros izdevniecībā “Latgales druka” un tiks dāvināta Krāslavas novada represēto ģimenēm, bibliotēkām un skolām.
Brošūras prezentācija notika 8. janvārī Krāslavas sociālajā dienestā. Tajā ar klusuma brīdi tika pieminēti tie represētie, kuru vairs nav šaisaulē.
Balvos atklāta Pētera Džigura personālizstāde un grāmata
23. janvārī Balvu novada muzejā notika novadnieka Pētera Džigura grāmatas “Kal mākslas daili dziesmā savā” prezentācija un personālizstādes atklāšana.
Jaunizdotās grāmatas ievadā par Pēteri un viņa darbiem izsakās vairāki cilvēki. Viena no tiem ir bijusī Balvu pilsētas domes priekšsēdētāja Ināra Ņikuļina, kura raksta: “Viņš ir mūsējais – balvenietis! Taču ne tālab vien, ka viņa dzimtā puse ir Balvi, ka savas skolas gaitas vadītas un pirmās dzīves gudrības apjaustas Balvos, bet gan tālab, ka mākslinieks Pēteris Džigurs savas saturīgās un aktīvās dzīves laikā ar balveniešiem ir atradis nevainojamu kontaktu, savstarpējo sapratni, cieņu un kopīgu, saskanīgu valodu.”
Limbažnieces prezentējušas savu pirmo grāmatu “Kad gleznas runā”
6. janvārī Limbažu kultūras namā tika prezentēta divu limbažnieču – jauno mākslinieču Aijas Pabērzas un Lienes Treijas – grāmata “Kad gleznas runā”. Tajā apkopotas Aijas 40 ar eļļas krāsām gleznotās gleznas, un katrai no šīm gleznām īpašu burvību piešķir Lienes rakstītie teksti.
Meitenes ir draudzenes jau kopš 13 gadu vecuma. Abām esot radniecīgas dvēseles, un Liene, tikai paskatoties uz Aijas gleznu, redz tās vēstījumu, kas tūlīt pārtop rakstītā stāstā. Viņas viena otru papildina.
Iznākusi siguldieša Māra Anša Mitrevica atmiņu grāmata
4. janvārī ģimenes, draugu, bijušo darba kolēģu un atbalstītāju lokā savu atmiņu grāmatu “Izvēle. Gauja” atvēra ilggadējais Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības inspektors Māris Ansis Mitrevics. Tajā apkopoti, kā autors pats raksturo, atmiņu uzplaiksnījumi no agras bērnības līdz mūsdienām, par vadmotīvu izvēloties paša attiecības ar Gauju.
Grāmatu autors veltījis saviem astoņiem mazbērniem. Tā tiks dāvināta visām Gaujas krastu pašvaldību bibliotēkām, novadpētniecības muzejiem, Siguldas novada skolām, pensionāru biedrībām un tūrisma informācijas centram. Atvēršanas svētkos klāt bija arī atmiņu apkopojuma izdošanas atbalstītāji – Siguldas novada pašvaldības, Ādažu novada domes un Meža attīstības fonda vadītāji.
Madonas novada Aronas jaunieši izveidojuši interaktīvu spēli
Biedrība “Aronas pīlādzis” pērn ieguva finansiālu atbalstu Kultūras ministrijas un nodibinājuma “Valmieras novada fonds” projektu konkursā “Vidzemes NVO iniciatīvas Latvijas simtgadei 2017” sava projekta “Gailis ganos” realizēšanai. 15. janvārī Madonas novada bibliotēkā notika interaktīvās spēles “Gailis ganos” prezentācijas svētki.
Spēles “Gailis ganos” galvenais moto: Madonas novada simbols Gailis dodas ganos – iepazīstas ar pilsētas un 14 novada pagastu teritorijām, dabu, vēsturi, cilvēkiem, kultūru, sportu, pārbauda esošās un iegūst jaunas zināšanas par Madonas novadu.
Izveidoti 30 spēles komplekti, kas tiks dāvināti Madonas pilsētai un katram pagastam, sagaidot Latvijas 100. dzimšanas dienu. Spēli varēs spēlēt ikviens Madonas novada iedzīvotājs neatkarīgi no dzimuma un vecuma (sākot no skolas vecuma), tādējādi ne tikai pārbaudot, bet arī apgūstot jaunas zināšanas par Madonas novadu, tā ievērojamākajiem cilvēkiem, dabas objektiem, aktīvākajiem sportistiem, nozīmīgākajiem kultūras notikumiem u.tml.
Ar kalendāra svētkiem Gaismas pilī godinātas Valkas novada Kārķu pagasta stiprās dzimtas
11. janvārī Latvijas valsts simtgades informācijas centrā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā notika Kārķu simtgades kalendāra ekspozīcijas atvēršana, kas veltīta dzimtām, kuras pagastā dzīvo četrās, piecās un vēl vairāk paaudzēs.
Pagājušā gada vasarā un rudenī Latvijas valsts simtgades iniciatīvā “Brīvības garša vakar, šodien, rīt” Kārķos veiktas daudzas ekspedīcijas, uzkrāts bagāts foto un digitālu ierakstu materiāls par iedzīvotājiem. Šobrīd Kārķu pagastā dzīvo 659 iedzīvotāji, un vairāk nekā pussimts ģimeņu te dzīvo vismaz trīs paaudzēs.
Kalendārā ir 12 mēneši, tāpēc no plašā materiālu klāsta izvēlētas 12 dzimtas ar stiprām saknēm un kupliem zariem. Kārķos ļoti daudzas ģimenes savstarpēji saprecējušās, itin bieži veidojas situācijas, ka kaimiņi ir arī radi. Lai mēs spētu pagriezt laika ratu atpakaļ, pie senajām fotogrāfijām pievienots 2017. gadā uzņemts foto ar to pašu vietu un pat personu vai viņa pēctečiem.
Kārķu simtgades kalendārs ir apliecinājums, ka viss mainās – laiki, paaudzes, politiskās iekārtas, pārvietošanās līdzekļi, apģērbi, mode, darbarīki, vide, ainava –, taču nemainīgas vērtības ir ģimene un dzimta, kas ikvienam dod spēku darboties.
Zīmīgi, ka Kārķu simtgades kalendāra ekspozīcijas atklāšana notika Gaismas pilī – vietā, kur kādreiz bija KĀRĶU sala. 17. gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi Daugavā izveidoja nelielas saliņas – Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas vēlāk saplūda ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu.
Pasākumā paldies tika teikts Kārķu pagasta pārvaldes vadītājam Pēterim Pētersonam par Kārķu simtgades kalendāra ideju, fotogrāfam Aigaram Lapiņam, fotogrāfiem un maketētājiem Andai Jēkabsonei un Andžam Pilskalnam, vēsturniekam Mārtiņam Vesperim un bibliotekārei Ingai Bāliņai par palīdzību faktu apkopošanā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021