Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 05:40
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Ja jāizceļ būtiskākie jautājumi pašvaldību finanšu jomā periodā kopš Pašvaldību savienības 28. kongresa, tad, protams, tie pamatā ir saistīti ar 2018. gada pašvaldību budžetu. Jo vairāk tādēļ, ka 2018. gadā stājās spēkā nodokļu reformas likumu pakete, tai skaitā izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā: tika ieviesta progresīvā IIN likme (t. sk. IIN likme gada ienākumam līdz 20 004 eiro samazināta no 23% uz 20%), palielināts diferencētais neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojums par apgā dībā esošu personu, kam savukārt ir būtiska negatīva fiskāla ietekme uz IIN ieņēmumiem pašvaldību budžetā.
Kā ļoti nozīmīgs fakts nodokļu reformas kontekstā uzsverama LPS un valdības sarunās panāktā vienošanās, ka pašvaldību budžetam šogad un nākamos divus gadus tiks nodrošināti nodokļu ieņēmumi 19,6% apmērā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai. Ja prognozētais pašvaldību nodokļu ieņēmumu īpatsvars nodokļu ieņēmumos būs mazāks nekā 19,6%, tad pašvaldības no valsts budžeta saņems speciālu dotāciju, kas būs pielīdzināta IIN ieņēmumiem un tiks sadalīta pēc IIN sadales nosacījumiem. Šāds risinājums nodrošina proporcionalitātes principa ievērošanu starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām, un šā principa darbību bija iespējams vērot jau 2018. gada valsts budžeta pieņemšanas laikā. Saeimā iesniegtajā 2018. gada valsts budžeta projektā paredzētā speciālā valsts budžeta dotācija pašvaldībām tika plānota 21,11 milj. eiro apmērā, bet, jau budžetu pieņemot, dotācija pašvaldībām bija par 700 tūkst. eiro lielāka – 21,83 milj. eiro.
Dotācija pieauga tādēļ, ka valsts budžeta izskatīšanas laikā Saeimā atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem tika palielinātas atsevišķu valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu ieņēmumu prognozes, kas savukārt palielināja kopbudžeta nodokļu ieņēmumu prognozi un attiecīgi pašvaldībām piekrītošo nodokļu ieņēmumu daļu (19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem) un speciālās dotācijas lielumu. Jāatzīmē, ka par nodokļu ieņēmumu proporcijas noteikšanu pašvaldības runā jau vairākus gadus, taču tikai šoreiz valdība pirmo reizi ir piekritusi ievērot pašvaldību prasību.
Šāda vienošanās ir ļoti nozīmīga pašvaldību budžeta stabilitātes un prognozējamības nodrošināšanai.
Finanšu ministrijas prognozes 2018. gada budžeta pieņemšanas laikā liecināja, ka 2019. gadā IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā pie 80% daļas salīdzinājumā ar šo gadu būtiski samazināsies (par 74 milj. eiro), 2020. gadā tie būs nedaudz lielāki nekā 2019. gadā, bet tomēr mazāki nekā 2018. gadā, taču, ņemot vērā šo speciālo dotāciju, pašvaldībām kopumā gadu no gada ieņēmumi pieaugs. 2019. gadā paredzētā valsts budžeta kompensācijas dotācija pašvaldībām ir 145 milj. eiro, bet 2020. gadā – 239 milj. eiro. Kas notiktu ar pašvaldību budžetiem, ja nebūtu panākta vienošanās par 19,6% nodokļu ieņēmumu nodrošināšanu pašvaldībām? Protams, IIN ieņēmumu prognozes attiecībā uz nākamajiem gadiem tiks vēl precizētas un varbūt situācija būs optimistiskāka un tik lielas speciālās dotācijas nebūs vajadzīgas, tomēr šāda veida pašvaldību budžetu stabilitātes garants ir ļoti svarīgs.
LPS sarunās par 2018. gada budžetu neizdevās panākt, lai pašvaldībām piekrītošo nodokļu ieņēmumu proporciju nostiprinātu kā pastāvīgu normu likumā “Par budžetu un finanšu vadību”, taču sarunas ar Finanšu ministriju par šo jautājumu tiks turpinātas. Nosacījums par pašvaldībām piekrītošo nodokļu proporciju 19,6% apmērā šobrīd ir iestrādāts likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam”, kas nozīmē, ka attiecībā uz 2021. gadu jautājums par speciālo valsts budžeta dotāciju ir atklāts. Pagaidām nav izdevies realizēt arī ideju, ka trūkstošie līdzekļi pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu proporcijas saglabāšanai valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos nodrošināmi, primāri pārdalot IIN ieņēmumu proporciju.
2018. gada budžeta sakarā jāatzīmē ar Finanšu ministriju panāktā vienošanās saglabāt iespēju pašvaldībām saņemt aizņēmumu bez pašvaldības budžeta līdzfinansējuma to investīciju projektu īstenošanai, kuru realizācijai nav pieejams ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējums. 2018. gadā, ņemot aizņēmumu, pašvaldības līdzfinansējums ir nepieciešams tikai atsevišķu investīciju projektu īstenošanai (ceļu un to kompleksa investīciju projektiem un kultūras iestāžu investīciju projektiem).
LPS pozīcija arī 2018. gada budžeta sagatavošanā bija nodrošināt pašvaldību pieprasījumam atbilstošu aizņēmumu kopējo palielinājumu un atcelt pašvaldībām noteiktos ierobežojumus aizņēmumu saņemšanai, savukārt Finanšu ministrija piedāvāja atcelt aizņēmuma mērķus vai papildināt tos ar jauniem mērķiem tikai tad, ja investīciju projektus (izņemot ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektus) pašvaldības īstenotu ar būtisku pašvaldības budžeta līdzfinansējumu. Domājams, ka 2019. gada pašvaldību budžeta kontekstā vēlreiz vajadzēs atgriezties pie jautājuma par noteiktu pašvaldības budžeta līdzfinansējumu, ja aizņēmumu mērķi tiks atcelti un pašvaldībām būs nodrošināta iespēja aizņemties jebkura investīciju projekta īstenošanai, taču viennozīmīgi nevar runāt par būtisku pašvaldību budžeta līdzfinansējuma daļu katrā investīciju projektā. Ja līdzfinansējums būtu nosakāms, tad tikai simbolisks.
Papildus jāatzīmē jautājums par kases aparātu lietošanu pašvaldībās, kas vēl joprojām ir darba procesā.
Pašvaldību ikdienas darbā izmantotā nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas programma vai grāmatvedības programma parasti ir savienota ar kases aparātu, kas ļauj samazināt manuāli veicamā darba apjomu un efektīvāk izmantot pašvaldību administratīvo resursu. Atbilstoši kases aparātu jaunajām tehniskajām un lietošanas prasībām šāda veida saslēgums starp kases aparātu un datoru vairs nav pieļaujams.
Lai saglabātu esošo situāciju, pašvaldībām būtu jāiegādājas jauni kases aparāti un jāsertificē attiecīgie programmu moduļi kopā ar iekārtu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kas pašvaldībām nozīmētu arī lielas papildu izmaksas. Alternatīva būtu atteikties no kases aparāta un attiecīgās programmas saslēguma, bet tas nozīmētu atgriešanos atpakaļ laikā, kad viena maksājuma apstrāde bija saistīta ar vairākām manuālām darbībām. Jo lielāka neizpratne par jauno prasību attiecināšanu arī uz pašvaldībām ir tādēļ, ka kases aparātu reforma tika pamatota ar nepieciešamību novērst krāpniecības gadījumus finanšu uzskaitē un mazināt ēnu ekonomiku – pamatota ar vēršanos pret problēmām, kas pašvaldību segmentā vispār nav aktuālas. Meklējot risinājumu, vairākkārtējās sarunās ar VID un Finanšu ministriju šobrīd panākta vienošanās, ka tiks grozīti normatīvie akti, lai ļautu pašvaldībām, saņemot nekustamā īpašuma nodokļa, pašvaldību nodevu vai citus pašvaldības noteiktus maksājumus skaidrā naudā, neizmantot kases aparātus.
Risinājuma izstrādē iesaistīts arī SIA “ZZ dats”, kas ir nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas programmas un arī resursu vadības un grāmatvedības uzskaites programmas “G–VEDIS” izstrādātājs.
Darbs pie normatīvo aktu grozījumiem vēl notiek, un cerams, ka tas būs rezultatīvs. Protams, pašvaldības, kas arī turpmāk vēlēsies izmantot kases aparātus, to varēs darīt, bet būs jāievēro tās pašas prasības, kādas VID izvirzījis komersantiem.
Domājot par izaicinājumiem tuvākā gada laikā, noteikti jāmin plānotās izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelī, izmaiņas kadastrālās vērtēšanas metodikā un to ietekme uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem iedzīvotājiem, kā arī iespējamās izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa politikā (FM ir uzdots izstrādāt un līdz 2019. gada marta beigām iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokli). Attiecībā uz izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā jau šobrīd ir skaidrs, ka jautājums nebūs vienkāršs, tomēr kompromiss starp dažādiem viedokļiem un dažādām pašvaldību grupām būs jāmeklē.
No pārējiem jautājumiem laikā kopš pagājušā kongresa ir jāakcentē, ka 2017. gada nogalē Valsts ieņēmumu dienests beidzot sāka publicēt statistikas informāciju pašvaldībām, tādējādi beidzot uzsākot pēc būtības pildīt solījumu – visas pašvaldības nodrošināt ar informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko Ministru kabinets apņēmās jau 2014. gada 23. septembrī (sēdes protokols nr. 50, 45. § 5. punkts). Ilgstoša LPS, VID un Rīgas domes Finanšu departamenta darba rezultātā ir izdevies panākt vienošanos par 38 statistisko datu tabulu gatavošanu. Tomēr ne visas tabulas tiks publicētas VID mājaslapā, piemēram, informācija par desmit lielākajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem katrā pašvaldībā triju tabulu formātos šobrīd ir pieejama LPS BLIS datubāzē reģistrētajiem lietotājiem. Nākotnē daļu tabulu pašvaldības varēs saņemt arī web pieprasījumu formātā, nosūtot datu atlases subjektu sarakstus. Jāatzīmē, ka pagaidām VID nav izgatavojis visu 38 tabulu datus, jo datu atlases algoritmos atklātas kļūdas, kas vēl tiek labotas. Tomēr joprojām nav izpildīts Ministru kabineta uzdotais – grozīt likumu “Par pašvaldībām”, paredzot Ministru kabinetam noteikt datu apjomu, ko pašvaldības varētu iegūt no valsts informācijas sistēmām pašvaldību funkciju nodrošināšanai, kaut gan tādu priekšlikumu Ministru kabinets Saeimā ir iesniedzis.
Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā būtiska ir valsts reģistru datu kvalitāte un atjauninātība, tajā skaitā arī īpašnieku dati. Esam gandarīti, ka tieši pēc LPS rosinājuma izveidots elektronisks pakalpojums, kas jebkuram nekustamā īpašuma īpašniekam ļauj nekavējoties saņemt ziņu uz savu e–pasta adresi, ja kāds ir iesniedzis zemesgrāmatā nostiprinājuma lūgumu. Īpaši jāatzīmē, ka tas ir bezmaksas pakalpojums!
Tiesu administrācija, kas nodrošina zemesgrāmatas elektronisko funkcionalitāti, šo pakalpojumu iedarbināja pagājušā gada nogalē, un jau pirmajā mēnesī tas tika ļoti aktīvi lietots. Būtiski, ka arī īpašnieki, kas nelieto elektroniskos rīkus, var izmantot šo pakalpojumu, klātienē piesakot kāda sev uzticama cilvēka e–pasta adresi. Šis elektroniskais pakalpojums ir būtisks krāpniecības novēršanai gadījumos, kad zemesgrāmatā tiek iesniegti viltoti nostiprinājuma lūgumi, jo nodrošinās, ka īpašnieks, ja vien būs piereģistrējis sava e–pasta adresi, nekavējoties saņems ziņu par iesniegto nostiprinājuma lūgumu, tādējādi ļaujot īpašniekam uzreiz informēt zemesgrāmatu, kā arī iespējami ātri vērsties izmeklēšanas iestādēs, lai novērstu turpmāku prettiesisku darījumu ķēdi.
Pēc LPS iniciatīvas septiņas organizācijas – LPS, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība – 2017. gada 19. decembrī parakstīja un iesniedza tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam kopīgu viedokli par Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajiem likumprojektiem, kas paredz mainīt kārtību nostiprinājumu lūgumu iesniegšanai zemesgrāmatā. TM bija iecerējusi būtiski mainīt kārtību, kādā turpmāk iesniedzami nekustamo īpašumu tiesību nostiprinājumi zemesgrāmatā, paredzot stiprināt notāru lomu un ieviešot obligātu darījuma dalībnieku piekrišanu tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā notariāla akta formā. (Notāru atlīdzības par notariālo aktu formā veiktajām darbībām tiek noteiktas kā procenti no darījuma summas, tādējādi šāds risinājums būtiski sadārdzinātu īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā gadījumos, kad likums nosaka obligātu pienākumu izmantot notāru pakalpojumus.) Septiņas organizācijas kopīgi pieprasīja nevirzīt šādus priekšlikumus par obligātu notariālā akta formu, turklāt lūdza likumprojektus būtiski pārstrādāt.
Tāpat septiņu organizāciju iesniegumā tika norādīts uz likumprojektā “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” iekļauto nesamērīgo normu, ka pilnīgi visos gadījumos, kad nostiprināmās tiesības apliecinātu privāts atsavināšanas līgums, būs obligāti jāpievieno zvērināta notāra elektroniski apliecināta privāta līguma noraksts: tas pilnībā izslēgtu iespējas tiem cilvēkiem, kas dzīvo vietās, kur nav pieejami notāri, izmantot līdzšinējās tiesības griezties bāriņtiesās un tur apliecināt parakstus uz zemesgrāmatā iesniedzamā nostiprinājuma lūguma. Viedokļa iesniedzēji arī norādīja, ka teritorijās, kur praktizē notārs, nebūs alternatīvas un iedzīvotājiem nāksies apmaksāt notāra pakalpojumus par šāda līguma elektroniski apliecināta noraksta izgatavošanu.
Septiņas organizācijas lūdza likumprojektos paredzēt, ka:
– notāru atlīdzības takses par tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās, ja nostiprinājumu pamato privāts līgums, par privāta līguma elektroniski apliecināta noraksta izgatavošanu, par darījuma dalībnieku apliecinājuma par līguma atbilstību to gribai un piekrišanas īpašuma tiesību nostiprināšanai saņemšanai tiek noteiktas fiksētas un nelielas summas veidā, kas nav saistīts ar procentiem no darījuma summas;
– tiks sagatavoti jauni grozījumi, kas atļaus īpašuma tiesības nostiprināt zemesgrāmatā ar drošu elektronisku parakstu, izmantojot valsts izveidoto drošo vidi – oficiālo elektronisko kontu, bez parakstu apliecināšanas pie notāra vai bāriņtiesā (līdzīgi kā jau izveidota transportlīdzekļa īpašuma tiesību maiņa Ceļu satiksmes drošības direkcijā);
– gadījumos, kad nostiprināmās tiesības apliecina privāts atsavināšanas līgums, nostiprinājuma lūgumu atļauts parakstīt un parakstus uz tā apliecināt klātienē zemesgrāmatu nodaļās bez notāru vai bāriņtiesas starpniecības.
Reaģējot uz septiņu organizāciju parakstīto vēstuli par nepieciešamību uzlabot sagatavotos likumprojektus, Tieslietu ministrija tos precizēja, daļu no lūgumiem apņemoties izpildīt nākotnē, tomēr atteicās atļaut nostiprinājuma lūgumus apliecināt klātienē zemesgrāmatu nodaļās bez notāru starpniecības.
Latvijas Pašvaldību savienība ir lūgusi Saeimu grozīt Zemesgrāmatu likumu un atļaut nostiprinājuma lūgumus iesniegt zemesgrāmatā arī bez notāru starpniecības, atļaujot īpašuma pārdevējam un pircējam nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību maiņai parakstīt arī klātienē zemesgrāmatu nodaļā, tādējādi izveidojot alternatīvu, kas, LPS ieskatā, veicinās arī notāru atlīdzību sistēmas pilnveidi, padarot īpašuma tiesību nostiprināšanas procedūras izmaksu ziņā draudzīgākas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Pagaidām šis likumprojekts nav izskatīts otrajā lasījumā.
Tā kā nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumi ir administratīvie akti, kuriem ir būtiski to paziņošanas termiņi un paziņošanas veidi, LPS nācās iesaistīties Paziņošanas likuma un Oficiālās elektroniskās adreses likuma grozījumu izstrādē. Pateicoties mūsu iesaistei, likumprojektos ir precīzi atrunāta paziņošanas kārtība gadījumos, kad fiziskās personas, kurām oficiālās elektroniskās adreses lietošana ir brīvprātīga, šo adresi deaktivizēs. Vienlaikus panācām, ka Ministru kabinets uzdevis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2018. gada 1. jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā dokumentu, kurās jomās vai kuri dokumentu veidi oficiālās elektroniskās adreses informācijas sistēmā būtu juridiski spēkā arī bez droša elektroniskā paraksta. Savukārt sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2019. gada 1. jūnijam ir jāsagatavo normatīvo aktu projekts, paplašinot personu loku, kurām obligāti jālieto oficiālā elektroniskā adrese (piemēram, valsts amatpersonas, nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji).
Tāpat uzdots līdz 2018. gada 1. novembrim izvērtēt oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas darbību, tajā skaitā – vai tā spēs nodrošināt šādus tehniskos parametrus, kas ir būtiski nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu masveida izsūtīšanā katru gadu līdz 15. februārim:
– nodrošināt pašvaldībām iespēju masveidā un individualizēti saņemt ziņas par fiziskajām personām, kurām ir aktivizēts elektroniskais konts, nodrošinot ziņu saņemšanas ātrdarbību arī gadījumos, ja vienlaicīgi 119 pašvaldības nosūta pieprasījumus vairāk nekā 40 000 personām;
– nodrošināt Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas darbības nepārtrauktību (īslaicīgi sistēmas pārtraukumi ne vairāk par vienu stundu normālā darba laikā) laika periodā no 2. janvāra līdz 15. februārim, garantējot sistēmas darbības nepārtrauktību arī automātiskiem datu apmaiņas nakts procesiem;
– nodrošināt, ka sistēmas veiksmīgo izsaukumu skaits ir ne mazāks par 99,5%;
– nodrošināt visus Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas lietotājus ar informāciju par plānotajiem informācijas sistēmas darbības pārtraukumiem ne vēlāk kā mēnesi iepriekš; neplānot darbības pārtraukumus laika periodā no 15. janvāra līdz 15. februārim.
Daudz darba ieguldīts, lai panāktu, ka valdība nevilcinātos un izstrādātu kārtību, kādā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiks aktualizētas valstij piederošā jūras liedaga robežas gadījumos, kad jūras augstākās bangas ir noskalojušas krasta līniju. Šāda prasība ietverta LPS atzinumā par Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi””. Saeima, pieņemot Zemes pārvaldības likumu, uzdeva valdībai šādus noteikumus izdot līdz 2016. gada 31. decembrim, bet tas joprojām nav izdarīts. Jūra dažādu faktoru ietekmē ir noskalojusi un turpinās noskalot krastus, tieši tāpēc Civillikuma 1104. pants kopš tā pieņemšanas pirmskara Latvijā nosaka: “Jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.” Šī norma ir spēkā kopš Civillikuma pieņemšanas, lai nepieļautu ne liedaga, ne pašas jūras nonākšanu privātā īpašumā.
Ministru prezidents, uzklausot LPS aicinājumu, uzdeva VARAM vienoties ar LPS par veicamajiem darbiem un to izpildes termiņu. Atkārtoti Ministru prezidents šādu uzdevumu devis ar savu 2018. gada 26. aprīļa rezolūciju.
Ļoti liels atbalsts LPS šajā jautājumā bija zvērināts advokāts Lauris Liepa, kurš sniedza detalizētu juridisko analīzi, tādējādi atspēkojot Tieslietu ministrijas pārstāves publiski pausto, ka it kā daļa liedaga un pat daļa jūras vairs neesot publiskajā īpašumā. Īpaši jāuzsver, ka Liepas kungs savu palīdzību sniedza nesavtīgi – pro bono!
Jūras liedaga korekta atspoguļošana kadastrā ir būtiska arī pludmaļu apsaimniekošanā.
Tiesu administrācija, kas nodrošina zemesgrāmatas elektronisko funkcionalitāti, izveidojusi jaunu bezmaksas pakalpojumu visiem nekustamo īpašumu īpašniekiem – iespēju, klātienē uzrakstot iesniegumu vai elektroniski portālā www.zemesgramata.lv, piereģistrēt savu e–pasta adresi, uz kuru iesniegšanas brīdī tiks nosūtīta informācija par katru iesniegtu nostiprinājuma lūgumu uz īpašumā esošu nekustamo īpašumu. Šis elektroniskais pakalpojums ir svarīgs krāpniecības novēršanai gadījumos, kad zemesgrāmatā tiek iesniegti viltoti nostiprinājuma lūgumi, jo nodrošinās, ka īpašnieks, ja vien būs piereģistrējis sava e–pasta adresi, nekavējoties saņems ziņu par iesniegto nostiprinājuma lūgumu, tādējādi ļaujot uzreiz informēt zemesgrāmatu, kā arī iespējami ātri vērsties kompetentās izmeklēšanas iestādēs, lai novērstu turpmāku prettiesisku darījumu ķēdi.
Šis pakalpojums ir pieejams arī gadījumos, ja nekustamā īpašuma īpašniekam nav e–pasta adreses, bet ir kāds viņam uzticams cilvēks, kuram ir e–pasta adrese, jo nekustamā īpašuma īpašnieks klātienē – rakstot iesniegumu jebkurā zemesgrāmatas nodaļā vai Tiesu administrācijā (Rīgā, Antonijas ielā 6) var norādīt jebkuru e–pasta adresi, uz kuru turpmāk tiks nosū tīta informācija par katru iesniegtu nostiprinājuma lūgumu uz īpašumā esošu nekustamo īpašumu, tiklīdz konkrētais nostiprinājuma lūgums tiks iesniegts zemesgrāmatā.
Pakalpojums elektroniski pieejams portālā www.zemesgramata.lv, autorizējoties ar banku autorizācijas līdzekļiem, e–parakstu vai eID karti sadaļas “Mani dati” apakšsadaļā “Pieteikt manu īpašuma uzraudzību”, izvēlnē “Paziņojumi par iesniegtajiem nostiprinājuma lūgumiem”.
No pēdējā laika aktualitātēm jāpiemin fakts, ka tikai LPS iebilda pret Finanšu ministrijas vēlmi arī par divu dienu nodokļu deklarāciju termiņa neievērošanu visiem automātiski piemērot 25 eiro sodu. LPS lūdza paredzēt diferencētus sodus tiem, kas gada laikā nav kavējuši deklarāciju iesniegšanas termiņus, un tiem, kas ir kavējuši. Tāpat norādījām, ka nebūtu adekvāti, ja automātiskās sodīšanas gadījumā tiktu uzlikts identisks sods gan tiem, kas kavējuši 11 dienas, gan tiem, kas kavējuši 20. Sodi nebūtu jāuzliek fiziskajām personām, kas nav izvēlējušās veikt saimniecisko darbību, bet kurām var rasties pienākums iesniegt gada ienākuma deklarāciju diferencētā neapliekamā minimuma regulējuma dēļ. Sodīšana būtu jāsāk ar brīdinājumu. Ar gandarījumu jāteic, ka jau likumprojekta izskatīšana pirmajā lasījumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā apliecināja, ka LPS iebildumi tiek saklausīti. Savukārt uz otro lasījumu LPS viedoklim, ka sodīšanas sistēmai ir jābūt samērīgākai pēc būtības, ir piekrituši gan Latvijas Nodokļu maksātāju tiesību asociācija, gan Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, nosūtot detalizētus viedokļus Budžeta komisijai.
***
• LPS Finanšu komiteju vada Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
• Komitejas vadītāja vietnieki ir abi LPS priekšsēža vietnieki – Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis un Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
• Laikā starp LPS 28. un 29. kongresu notikušas septiņas komitejas sēdes: 2017. gada 29. augustā, 26. septembrī, 24. oktobrī, 28. novembrī, 2018. gada 30. janvārī, 27. februārī un 27. martā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021