Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 16:15
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Mājokļu politika
Ja aicinām mājās, tad sakopjam dzīvokli
Tautsaimniecības komiteja pārskata periodā starp kongresiem lielu uzmanību pievērsusi mājokļu politikas jautājumiem. Esam organizējuši kopīgas sanāksmes ar pašvaldībām, namu apsaimniekotājiem, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) un Ekonomikas ministriju. 2017. gada 1. novembrī Valmierā notika mājokļu politikas tīkla sanāksme–diskusija “Vai Latvijā ir jāattīsta dzīvokļu īres tirgus?”.
Šobrīd neveidojas jauns īres tirgus, un ilgstoši netiek risināti īres strīdi. Joprojām nav atrisinātas denacionalizēto māju īrnieku problēmas, un pasliktinās dzīvojamo ēku tehniskais stāvoklis. Palīdzība dzīvokļu jautājuma risināšanā pieejama tikai ierobežotam personu lokam un ierobežotā apjomā. Vēl līdz šim nav veikta pilnīga izpēte un apkopoti statistikas dati par dzīvojamo fondu, kā arī nav vērtēta dzīvojamā fonda trūkuma ietekme uz demogrāfiskajiem rādītājiem.
Esam atbalstījuši likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” tālāku virzību un vienojušies, ka – īres līgumiem jābūt terminētiem;
– jāaicina vienkāršot īres reģistru, izveidojot saiti no Elektroniskās deklarēšanas sistēmas uz Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu;
– Īres līgumu reģistrs pašvaldību dzīvojamajā fondā nav obligāts;
– īres līgumiem, kas ir noslēgti uz nenoteiktu laiku, īres līguma termiņu nosaka, īrniekam un izīrētājam vienojoties. Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties, īres līguma termiņu nosaka pēc tiesas ieskata;
– tikai pašvaldība varēs noteikt nosacījumus un kārtību, kādā tai piederošas vai tās nomātas izīrētas dzīvojamās telpas īrnieks var prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, kā arī termiņu, kas nepārsniedz desmit gadus, uz kādu slēdzams īres līgums;
– pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksas apmēru noteiks pašvaldība, īres maksu nosakot kā atlīdzību par lietas lietošanu;
– Saeimai, LPS un Ekonomikas ministrijai jāpanāk kompromiss par atsevišķu iedzīvotāju grupu kompensācijas mehānismiem, atverot īres tirgu.
Komiteja atbalstīja normas, kas paredz īres tiesību nostiprinājuma lūdzējus atbrīvot no Zemesgrāmatu likumā noteiktajām kancelejas nodevām, kā arī nostiprinājuma lūgumi zemesgrāmatu nodaļā tiks apliecināti bez maksas, tādējādi neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam.
Ja dzīvojamā telpa līdz 2024. gada 31. decembrim pāriet citas personas īpašumā, izīrētājam ir saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, kas noslēgti līdz 2019. gada 1. janvārim.
Ja īrnieks lieto pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu, pamatojoties uz īres līgumu, kuram nav norādīts termiņš, tad pašvaldība var prasīt īrniekam noslēgt jaunu īres līgumu, ievērojot pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto īres līguma maksimālo termiņu, kas nepārsniedz desmit gadus. Šis noteikums neattiecas uz īrnieku, kuram pašvaldībai piederoša vai tās nomāta dzīvojamā telpa izīrēta saskaņā ar normatīvo aktu par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.
Ar Ekonomikas ministriju esam vienojušies, ka pēc likumprojekta apstiprināšanas pirmajā lasījumā tiks organizēta paplašināta mājokļu tīkla politikas sēde, kur visas ieinteresētās pašvaldības varēs sagatavot priekšlikumus šā likumprojekta uzlabošanai.
Esam rosinājuši un atbalstījuši valsts atbalsta instrumentu izveidi, īstenojot LPS un valdības 2017. gada protokola apņemšanos, ka mājokļu politikā valsts atbalsta programmas attīstība tiek plānota, paredzot garantijas izsniegšanu mājokļa iegādei ne tikai jaunām ģimenēm, bet arī kvalificētiem speciālistiem. Izdarītie grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” paplašina atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un personām, kas ieguvušas profesionālo vai augstāko izglītību un nepārsniedz 35 gadu vecumu.
Taču jāatzīmē, ka šī programma efektīvi darbojas tikai Rīgā un atsevišķos reģionālās attīstības centros.
Vairāk nekā 54% iedzīvotāju zemā atalgojuma dēļ šai programmai nevar kvalificēties. Mājokļu pieejamība ir atkarīga no iedzīvotāju maksātspējas, mājokļu izmaksām un nodarbinātības reģionos.
Komiteja uzskata, ka jāattīsta mājokļu tirgus. Jauna dzīvokļa izbūves vērtība ir augstāka nekā dzīvokļu izbūves vērtība. Pašreizējā īres maksas metodika neveicina investoru piesaisti (mājokļu amortizācija paredzēta 75–100 gadiem). Lai gan pašvaldības nedrīkst kropļot tirgu, pašlaik iezīmējusies tirgus nepilnība un pārejas periods, līdz Latvijā tiks sasniegts ES vidējais algu līmenis.
Tāpēc nepieciešams gan jauns īres tirgu attīstošs normatīvais regulējums, gan valsts atbalsta programma īres namu būvniecībai. Esam atbalstījuši Valmieras pilsētas un Smiltenes, Madonas un Tukuma novada domes īres namu politiku un ceram, ka Latvijā tiks izstrādāta valsts atbalsta programma īres namu būvniecībai.
Civilā aizsardzība un katastrofu pārvaldība
Sistēmai ir vajadzīgs viens ģenerālis
Pagājušā gada plūdi Latgales reģionā un vēlāk arī Kurzemē un pasākumi to novēršanā liecina par sistēmiskām nepilnībām valsts institūciju un pašvaldību sadarbībā, atbildībā un koordinācijā. Komiteja bija sagatavojusi priekšlikumus VARAM un Iekšlietu ministrijai, ka jānosaka papildu regulējums likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” noteiktajam tiesiskajam režīmam, jo operatīva rīcība nepieciešama arī tādos apstākļos, kad stihiskās nelaimēs ir radīti būtiski materiālie un finansiālie zaudējumi, kas pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju ikdienas spējas operatīvi reaģēt uz apdraudējumu. Par saviem priekšlikumiem informējām arī valdību, diemžēl atbalstu neesam saņēmuši.
Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likuma 6. pantā noteiktajām valsts institūcijām nav rīcības plāna katastrofu pārvaldības koordinēšanā, reaģēšanā un seku likvidācijā, tam nav paredzēti atbilstoši resursi. Tāpēc valsts institūcijas nav motivētas iesaistīties stihisku nelaimju vai katastrofu seku novēršanā.
Kopš 1. augusta vairs nav spēkā Valsts civilās aizsardzības plāns, bet nav noteikta skaidra kārtība, kādā pašvaldību civilās aizsardzības (CA) komisijas plāni tiks integrēti valsts CA plānā. Sarunās ar Iekšlietu ministriju šogad ļoti ceram sadzirdēt solījumu, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests tomēr uzņemsies atbildību arī par pašvaldību civilās aizsardzības plānu izstrādi.
Autoceļi
Pēdējos divos gados esam vienojušies ar Satiksmes ministriju, ka pašvaldības nepretendē uz mērķdotāciju pārdales pieaugumu, bet finansējuma pieauguma starpība orientējama uz finansējumu valsts vietējiem ceļiem. Sadarbības rezultātā finansējums valsts vietējiem ceļiem no nepilniem 8,9 miljoniem eiro 2016. gadā pieaudzis līdz gandrīz 35 miljoniem eiro šogad. Līdzekļu pieaugums iekļauts valsts budžeta bāzē, un gaidāms, ka vismaz šāds finansējums valsts vietējiem autoceļiem būs arī nākamgad. Pašlaik finanšu nepieciešamība valsts vietējiem autoceļiem ir 130 miljoni eiro gadā. ES finansējums valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem nav efektīvs, ja netiek panākts ilgtspējīgs finansējums valsts vietējiem autoceļiem.
Taču, lai nodrošinātu ilgtspējīgu autoceļu attīstību Latvijā, nepieciešams:
– izveidot reālu autoceļu finansējuma modeli; pašlaik Valsts autoceļu programmas izpilde pārcelta līdz 2023. gadam, bet reāls finansējuma avots vēl joprojām nav atrasts;
– problēmas risinājums nav iespējams bez konkrētas finansējuma piesaistes akcīzes nodoklim no naftas produktiem, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklim un autoceļu lietošanas nodevai;
jāizstrādā autoceļu finansēšanas modelis, kas būtu piesaistīts ceļu lietotāju maksājumiem, un tam jābūt prognozējamam vismaz 3–5 gadu periodā – tātad jāatjauno Valsts autoceļu fonds;
– jāizstrādā valsts investīciju programma valsts vietējo ceļu sakārtošanai.
Sabiedriskais transports
Kam kalpot – budžeta ietvaram vai iedzīvotāju vajadzībām?
Sarunās ar Satiksmes ministriju vienojāmies, ka, sagatavojot priekšlikumus 2019. gada budžetam, pārskatāmi valsts budžeta programmas 31.00.00 “Sabiedriskais transports” apakšprogrammu 31.06.00 “Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem” un 31.07.00 “Dotācija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto zaudējumu segšanai”
bāzes finansējuma noteikšanas principi un kārtība.
Diemžēl noruna netiek pildīta, un turpinām plānot atbilstoši budžeta ietvaram.
Gan pašvaldības, gan Satiksmes ministrija atzīst, ka pašreizējais finansējums sabiedriskā transporta pakalpojumiem nav pietiekams, un plānošanas reģioni sadarbībā ar pārvadātajiem pārskatīs sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc šādiem principiem:
– tiks pārskatīts reisu apjoms, nevis maršrutu tīkls, vērtējot pārvietošanās alternatīvas konkrētajā teritorijā;
– nekādā gadījumā netiks slēgti vienīgie reisi maršrutā, kā arī tie reisi, kuros apkalpo skolēnus.
Vispirms izanalizēsim, tad plānosim
Plānojot sabiedrisko transportu, vispirms jāizanalizē vienotā sabiedriskā transporta plānošanas efektivitāte. Pašlaik reģionu iesaiste šīs koncepcijas apspriešanā ir nepietiekama.
Uzskatām, ka Satiksmes ministrijai nav izdevies precīzi nodefinēt valsts pasūtījuma apjomu atbilstoši tehniski ekonomiskajam pamatojumam, kā arī nav izdevies noteikt sabiedriskā transporta prioritātes, sagatavojot iepirkumu paketes 2021. gada konkursiem.
Ceram, ka izdosies panākt kompromisu Satiksmes ministrijas un LPS sarunās.
Enerģētika: OIK
Dzīvot zaļi visiem vai tikai tiem, kas iekļaujas shēmās
OIK jautājums pārskata periodā Tautsaimniecības komitejas uzmanības centrā bijis vairākkārt. Kopīgi ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru esam vienojušies un panākuši, ka izdarāmi grozījumi regulējošajos Ministru kabineta noteikumos nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un noteikumos nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”.
* Ekonomikas ministrijai jāpastiprina kontrole pār OIK saņēmējiem, būtisku pārkāpumu gadījumā OIK atļaujas jāanulē nekavējoties (šis nosacījums joprojām netiek pildīts). OIK ir valsts atbalsts, un saņemtā atbalsta pamatotība ir jāpierāda atbalsta saņēmējam, nevis devējam.
* Jānovērš krāpnieciskā shēma, ka uzņēmumiem jānodrošina vismaz 50% lietderīgās siltumenerģijas izmantošana pēc pašpatēriņa, tāpat ražošanas uzsākšanas laikā jābūt uzstādītai vismaz pusei no plānotās jaudas.
* Koģenerācijas princips nav iedomājams bez efektīvas siltumenerģijas izmantošanas. Esam panākuši, ka 2020. gadā lietderīgā siltuma izmantošana būs 70% apmērā, bet 2021. gadā – 90% apmērā.
* Būtisku pārkāpumu gadījumā atļaujas jāaptur nekavējoties.
Mūsu kopīgā spiediena rezultātā no šāgada 1. jūlija elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu.
***
• LPS Tautsaimniecības komiteju vada Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
• Komitejas vadītāja vietnieki ir Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis un Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Tautsaimniecības programmā Jurijs Strods un Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Tropiņš.
• Laikā starp LPS 28. un 29. kongresu notikušas piecas komitejas sēdes: 2017. gada 20. septembrī, 20. decembrī, 2018. gada 17. janvārī, 21. martā un 24. aprīlī, kā arī Dzīvokļu jautājumu apakškomitejas sēde 2017. gada 30. augustā un LPS mājokļu politikas tīkla sanāksme 1. novembrī Valmierā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021