Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 0m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 21:34
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Mazie liepājnieki – vasaras puķu audzēšanas akcijas dalībnieki Aprīļa sākumā Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļa jau devīto gadu pēc kārtas aicināja pirmsskolas izglītības iestāžu un sākumskolu audzēkņus kopā ar skolotājiem un vecākiem iesaistīties vasaras puķu audzēšanā, lai savu pilsētu padarītu krāsaināku un ziediem bagātāku. Iepriekšējos gados atsaucība bija liela, un arī šogad mazie liepājnieki ar prieku ķērās pie darbiņa. Tagad viņu izaudzētie stādiņi rotā pilsētu vairākās vietās.
Pavisam Liepājas pilsētvidē šopavasar iestādīti vairāk nekā 17 tūkstoši vasaras puķu dēstu, kā arī paplašināts pilsētas centra rožu šķirņu klāsts un izveidotas jaunas puķu dobes. Apzaļumošanai un zaļo teritoriju uzturēšanai Liepājas budžetā šogad atvēlēts nepilns pusmiljons eiro.
Jūrmalā izaudzēti gandrīz 90 tūkstoši puķu stādu
Pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidē uzziedēs gandrīz 90 tūkstoši puķu stādu – vairāk nekā 44 000 viengadīgo puķu un gandrīz 45 000 sīpolpuķu.
Kompozīciju rakstus un krāsas puķu dobēs caurvīs sarkanbaltie toņi, uzsverot šāgada īpašo notikumu – Latvijas valsts simtgadi.
Šogad pirmo reizi Jomas ielā pie 35 laternu stabiem uzstādītas puķu vāzes ar pelargonijām dažādos sārtos toņos. Kā katru gadu, izvietotas puķu piramīdas, kas veidotas no sārto un bālo toņu pelargonijām, balzamīnēm, kalibrahojām, kuras papildina dzelteno un tumši sarkano toņu ipomejas un sudrabainās salmenes.
Gājēju ielas sākumā pie Majoru stacijas uzstādīta puķu siena, kas veidota no balzamīnēm sarkanā un baltā krāsā un skaistnātrītēm dzeltenos un sārtos toņos.
Pilsētā izvietotas arī 389 ziedu vāzes pie laternu stabiem, 301 balkona puķu kaste uz tiltu margām un 44 daudzpakāpju puķu kastes uz norobežojošām barjerām Priedainē un Dubultos. Jauni daudzgadīgie stādījumi 388 m² platībā ierīkoti daudzdzīvokļu māju pagalmos Kauguros.
Siguldas apstādījumos iestādīti 10 000 atraitnīšu
Aprīlī Siguldas novada apstādījumus papildināja 10 000 dažādu krāsu lielziedu un sīkziedu atraitnītes.
Atmostoties dabai, ziedēt sāka arī sīpolpuķes, kas ik dienu krāšņoja publiski pieejamo teritoriju, laukumus, skvērus un citus apstādījumus.
Līdz ar atraitnītēm Siguldas puķu dobēs tika iestādītas arī tulpes un narcises. Domājot par nākamajiem pavasariem, siguldieši turpinās publiskos zālienus papildināt ar sniegpulkstenīšiem un krokusiem.
Pāvilostā – tulpes Latvijas simtgadei un rododendru stādījums Ziemupē
* Maija sākumā koši uzziedēja biedrības “Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs” stādītās tulpju dobes pilsētas centrā un Simtgades parkā, kas ienesa krāsainību zaļi pelēkajā Pāvilostas pavasarī. Atsaucoties biedrības aicinājumam, pagājušā gada rudenī iedzīvotāji ziedoja tulpju sīpolus, lai Latvijas simtgades pavasarī uzziedējušās tulpes priecētu iedzīvotājus un pilsētas viesus. Tradīciju sagaidīt pavasari pilsētā ar koši ziedošām pašu rokām stādītām tulpēm un arī narcisēm pāvilostnieki noteikti turpinās.
* 11. maija rītā pie Ziemupes gaišā skumju akmens tika iestādīti astoņi rododendri. Šī iecere pieder piemiņas akmens idejas autoram uz Sibīriju deportētajam Arvīdam Albertam: viņa vēlme bija katra 1949. gada 25. martā no Ziemupes izvestā piemiņai iestādīt vienu rododendru. Pirmos trīs stādus viņš atveda pats, bet pārējos nepaguva, jo pagājušajā pavasarī aizgāja mūžībā.
Pērn iestādītajiem septiņiem rododendriem šogad pievienojušies vēl astoņi. Rododendru projekts īstenots, pateicoties Pāvilostas novada pašvaldības kultūras un izglītības projektu konkursā piešķirtajam finansējumam.
* Pāvilostas daiļdārznieku interešu kopa “Sārtene” sadarbībā ar pašvaldības ainavu arhitekti Andu Uzari turpina darbu pie pilsētas dobju sakopšanas un pilsētas vizuālā tēla veidošanas. 13. jūnijā “Sārtenes” dalībnieces ar ilgziedīgajām begonijām jeb tautā sauktajām leduspuķēm papildināja puķu dobi Pāvilostas Simtgades parkā, bet vēlāk pēcpusdienā skaistu rotu ieguva Pāvilostas novada pašvaldības administrācijas ēka, kur priekšplānā vijīgajā dobē sastādītas un krāšņi zied trīskrāsu leduspuķes.
Dundagā labiekārto pils pagalmu
Dundagas novada pašvaldība īstenojusi projektu “Dundagas pils pagalma labiekārtošana” valsts nozīmes arhitektūras piemineklī – Dundagas viduslaiku pilī. Dundagas pils iekšpagalmā uzstādītas 24 ozolkoka muciņas, starp kurām izvietoti desmit ozolkoka soli, un pie pils logiem visapkārt pagalmam izvietotas 23 puķu kastes.
Salaspilī krāsaina vasaras puķu kompozīcija
Sadarbojoties Salaspils novada pašvaldības un Botāniskā dārza speciālistiem, Salaspilī tapis jauns objekts tieši pretī stacijai pie ieejas Botāniskajā dārzā – izveidota krāsaina vasaras puķu kompozīcija pie vertikālas sienas. Darbi šeit turpinās, un objekts tiks papildināts.
Aizsaules ielā Rīgā iestādīta kļavu aleja
24. maijā Aizsaules ielā pie Meža kapiem Rīgas domes pārstāvji kopā ar “Rīgas mežu” darbiniekiem iestādīja 64 kļavas, kas iezīmēs ceļu uz Raiņa kapiem un Rīgas Brāļu kapiem. Šeit tika iestādīti lauku kļavas šķirnes Acer campestre ‘Elsrijk’ dižstādi ar stumbra apkārtmēru no 16 līdz 18 cm.
Talsu novadā top Latvijas simtgades birzs
Talsu novada Laucienes pagastā pie meža izpētes un mācību centra “Mežmāja” tiek veidota birzs par godu Latvijas valsts simtgadei. Latvijas simtgades birzs top līdzās ES dalībvalstis pārstāvošajam koku stādījumam “Eiropas birzs”.
Jelgavā iestādīti 26 kociņi un izveidota Latvijas simtgadei veltīta dobe
* Maija beigās vairākās Jelgavas vietās iestādīti 26 jauni koki. Šogad vēl bez septiņām Holandes liepām Katoļu ielā, divām asajām eglēm skvērā pie autoostas un divām liepām Lielajā ielā iestādīti arī četri trauslie vītoli Pasta salā, trīs sarkanās kļavas pie nama Brīvības bulvārī 1a, asā egle pie Jāņa Čakstes pieminekļa, trīs sarkanās kļavas pie Pilssalas ielas stāvlaukuma un divas lauku kļavas, parastā kļava un eksotiskais Amerikas tulpjkoks skvērā aiz kultūras nama.
* Pasta salā Driksas upes nogāzē izveidota puķu dobe Latvijas simtgades simbola formā. Tā veidota no metāla karkasa 26 m garumā un 12 m platumā. Metāla karkasā iestādītas sarkanas un baltas leduspuķes – kopā 3500 stādu, atveidojot Latvijas karogu.
Latvijas simtgadei veltīti ozoli un liepas Stopiņu novadā
19. jūnijā Stopiņu novadā stādīja Latvijas simtgadei veltītos kokus. Vietas rūpīgi izvēlējās ainavu arhitekte Megija Gailīte. Līčos tika iestādīts ozols, Ulbrokā divus ozolus un 15 liepas iestādīja pašvaldības un Ulbrokā esošo iestāžu vadītāji, pensionāri, jaunieši, uzņēmēji, Ulbrokas sporta kompleksa, PA “Saimnieks”, PA “Stopiņu ambulance”, pašvaldības policijas, Ulbrokas kultūras nama, Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas, Ulbrokas bibliotēkas, Ulbrokas dienas centra un SIA “Ulbroka” pārstāvji.
Arī Rembates parkā simtgadei veltīti apstādījumi
Saulainajā 30. maija dienā Rembatē ap parka dīķi tika iestādīti rododendri. Darbos aktīvi piedalījās Lielvārdes novada pašvaldības vadība un speciālisti, Lielvārdes Jauniešu dome, Edgara Kauliņa vidusskolas
Vides pulciņš, Lielvārdes novada sociālās aprūpes dienas centrs un aktīvākie lielvārdieši. Ikvienam pasākuma dalībniekam bija iespēja iestādīt vismaz vienu rododendra stādu. Pavisam tika iestādīti 36 vasarzaļo un mūžzaļo rododendru stādi, kas iegādāti Latvijas Universitātes rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā “Babīte”.
Stendera alejas atjaunošana Sunākstē
12. maija sestdiena pie Sunākstes baznīcas pulcēja ap 50 talcinieku, lai kopīgiem spēkiem sakoptu apkārtni un alejā iestādītu 50 jaunas liepas. Talkas rīts iesākās Sunākstes baznīcā, kur tika parakstīts sadarbības memorands par Gotharda Frīdriha Stendera intelektuālā mantojuma popularizēšanu un Sēlijas kultūrvēsturiskā novada garīgā centra izveidi bijušās Sunākstes mācītājmuižas vietā. Memorandu parakstīja Sunākstes draudzes priekšniece Dzintra Baltruna, Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks un Stendera biedrības Valdes priekšsēdētājs Valdis Pīrāgs. Pēc memoranda parakstīšanas Laura Dimitrijeva prezentēja radošo darbnīcu “Vecā Stendera mācītājmuižas parka teritorijas attīstība” kopsavilkumu, lai iepazīstinātu ar pasākumā radītajām idejām. Pēc tam visi talcinieki devās lielajā uzdevumā – liepu alejas atjaunošanā. Katrs varēja iestādīt savu liepu, pretī saņemot sertifikātu ar atrašanās vietas koordinātēm, pēc kurām varēs savu kociņu atrast arī pēc vairākiem gadiem.
Vēsturisko Rakstnieku parku Amatas novadā atjauno mūsdienu literāti
10. maijā Spāres muižas Rakstnieku parkā, piedaloties Latvijā pazīstamiem literātiem, notika Rakstnieku parka paplašināšana Baltā galdauta svētku noskaņās.
Blakus sen zaļojošajiem kokiem augt saņemas jauni rakstnieku stādīti kociņi, un arī šajā dienā to skaits tika palielināts. Pēc labi padarīta darba pasākuma apmeklētāji varēja dzirdēt gan autoru priekšlasījumus, gan stāstus, kas saistīti ar paliekošām vērtībām, kā rakstīts vārds un stādīts koks, gan valstiskuma un patriotisma nozīmi apliecinošu dzīves pieredzi. Šāds vēsturisks parks, kura izveidošanā pirms 87 gadiem apvienojušies tik daudzi dzejnieki un atjaunošanā vienojušies vairāki šobrīd Latvijā populāri rakstnieki un dzejnieki, ir unikāls.
Dzirkstošo bērzu sulu BIRZĪ ražotāji veido pasaulē pirmo Sulu koku parku
7. maijā dzirkstošo bērzu sulu BIRZĪ ražotāji Smiltenes novada Brantu pagasta Kainaižos stādīja pasaulē pirmo Sulu koku parku. Tas taps ar Smiltenes pašvaldības finansiālu un SIA “Labie koki” praktisku atbalstu. SIA “Kainaiži” ir vieni no konkursa “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!” līdzfinansējuma saņēmējiem, kuri saņēma atbalstu projektam “Sulu birzs”, lai veidotu koku parku no Kanādas kļavu, melno valriekstu un Latvijas bērzu stādiem.
“Pasaulē ir ap divdesmit koku veidu, no kuriem var iegūt sulu pārtikai. Mūsu platuma grādos ir trīs veidu sulu koki, no kuriem pazīstamākie ir bērzs un kļava. Vēl sulu var iegūt no valrieksta. Mēs plānojam izveidot Eiropā un, iespējams, arī pasaulē pirmo Sulu koku parku, kas varētu būt gan apskates objekts tūristiem, gan arī mežs, no kura nākotnē tiks iegūtas sulas realizēšanai Latvijas un pasaules tirgos,” ideju komentē uzņēmuma īpašnieks Ervins Labanovskis.
Apes pilsētā iestādīta svētku egle
Dienu pirms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas Apē Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas 11. klase un skolotāja Sanita Baumane kopā ar dārznieci Anitu Harju pilsētas skvērā sagatavoja stādāmo bedri un iestādīja svētku egli, ko pilsētai dāvinājis Dzintars Raibekazs. Šis paveiktais darbs ir sākums pilsētas skvēra pārmaiņām.
Jaunas mājvietas spārnotajiem draugiem
* Aprīlī un maijā Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” realizēja projektu “Pavasara ligzda”. Tika izgatavoti un uzstādīti 105 putnu būrīši pie Bābelīša, Dambjapurva un Juglas ezera, Strazdumuižas un Viesturdārza parkā, Biķernieku mežā, kā arī pie vairākām izglītības iestādēm.
* 12. aprīlī Gulbenē notika tradicionālais Putnu dienu gājiens, kas sākās pie Gulbenes 2. vidusskolas un noslēdzās centrālajā skvērā un ko krāšņāku padarīja plakāti un maskas. Šogad pasākumam piepulcējās bērnudārznieki un novada aktīvie seniori. Kopumā šopavasar tika sarūpēti 74 putnu būri, kas izvietoti Spārītes parkā un Rūdolfa parkā. Šī tradīcija aizsākta 2003. gadā, un pa šo laiku audzēkņi kopā ar vecākiem izgatavojuši vairāk nekā 900 putnu mājokļus.
* Kārsavas novada pašvaldība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Latvijas Ornitoloģijas biedrību 7. aprīlī rīkoja putnu būru darbnīcu dabas parkā “Numernes valnis”. Pasākumā piedalījās ap 50 interesentu un tika izveidots vairāk nekā 40 putnu būru mušķērājiem, strazdiem un zīlītēm.
* Pavasaris lika sarosīties arī Puikules muižas parkā.
Vietējie jaunieši kopā ar vecākiem parka teritorijā izvietoja 16 jaunus putnu būrīšus, kurus kā dāvinājumu muižas parkam izgatavojis Arnolds Pelēkais.
* 13. aprīļa pēcpusdienā Vecauces parkā rosījās Auces novada putnu mīļotāji. Sadarbībā ar mājturības skolotāju Jāni Bensonu un čaklajiem zēniem tika pagatavotas 11 jaunas mājvietas zīlītēm, strazdiem un pat pūcēm. Vecauces pils pārvaldnieces laipnajam uzaicinājumam piedalīties Putnu dienās Vecauces parkā atsaucās arī PII “Vecauce” audzēkņi. Pēc diendusas viņi kopā ar jaunajiem ornitologiem un viņu vadītāju devās vērot un uzzināt interesantas lietas par putniem.
Meklējot piemērotākos kokus putnu būrīšu izlikšanai, bērniem nācās pat mērīt kokus.
Upēs un ezeros papildināti zivju krājumi
* 8. maijā Skrundā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki Ventā ielaida 21 000 stikla zušu mazuļu. Tie ar speciāliem murdiem noķerti Anglijas upēs un uz Latviju atceļoja agrā 8. maija rītā. Kastes ar mazuļiem nogādātas Doles zivjaudzētavā, un tālāk zušu mazuļi turpināja ceļu uz savām jaunajām mājām – Kurzemes upēm un ezeriem.
Kopumā uz Latviju atceļojuši 704 400 zušu mazuļu.
* Mazliet vēlāk Ventā ielaisti aptuveni desmit tūkstoši lašu mazuļu. Ventā no Lietuvas robežas līdz pat Ventas rumbai plānots ielaist kopumā 60 000 zivju mazuļu.
* 17. maijā Rojas upē tika ielaisti 7000 viengadīgo taimiņu smoltu, kas izaudzēti zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiālē “Pelči”. Taimiņu mazuļi iegūti no Rojas upē nozvejotiem vaisliniekiem.
* Ventspils novada pašvaldība ar mērķi palielināt līdaku populāciju Usmas ezerā 4. jūnijā tajā ielaida SIA “Rūjas zivju audzētava” piegādātos 40 479 līdaku mazuļus.
* Rīgā 1. jūnijā Daugavā un Mārupītē ielaisti divi miljoni nēģu kāpuru, ko piegādāja institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiāle “Dole”. Apmēram 1,9 miljoni tika ielaisti Daugavā un atlikušie 100 tūkstoši – Mārupītē.
* Riebiņu novadā zivju resursu pavairošana notiks Rušona, Salmeja, Bicānu, Jāšezerā, Eikša, Lielajā Kurtaša, Lielajā Salkas, Kaučera un Kategrades ezerā, kur tiks ielaisti līdaku mazuļi, kā arī Rušonas ezerā ielaidīs 50 000 zandartu mazuļu.
* 18. maijā Daugavpils novada Demenes pagasta Briģenes ezera zivju resursu papildināšanai tajā ielaisti 13 000 zandartu mazuļu.
* Jūnijā Višķu pagasta Luknas ezerā tika ielaisti 20 000 līdaku mazuļu. Zivtiņas piegādāja SIA “Rūjas zivju audzētava”. Ar 12 000 zandartu mazuļiem papildināts arī Vīragnas ezers.
* 20. jūnijā Daugavpils novada Demenes pagasta Čerņavas ezerā tika ielaisti 5000 un Dervānišku ezerā 4000 līdaku mazuļu. Jūnijā 25 000 līdaku mazuļu ielaisti Lielajā Stropu ezerā, 2000 – Mazajā Stropu ezerā, 7400 – Šūnu ezerā un 1000 – Stropaka ezerā.
* Smiltenes novadā zivju resursiem piepulcēsies 5400 zandartu mazuļu Lizdoles ezerā.
* Madonas novadā zivju krājumi tiks papildināti vairākos ezeros: Salas ezerā paredzēts ielaist 5000 līdaku mazuļu, Aronas pagasta Lielā Līdēra ezerā – 10 000 līdaku mazuļu un Vestienas pagasta Kālezerā – 15 000 zandartu mazuļu.
* Limbažu novadā zivju resursu pavairošanai Katvaru ezerā 5. jūnijā ielaisti 7000 līdaku vienvasaras mazuļu, kas iegādāti zivju audzētavā SIA “Rūjas zivju audzētava”. Lādes ezerā būs mājvieta 20 tūkstošiem zandartu vienvasaras mazuļu, bet Svētupē Viļķenes pagastā 11,8 kilometru garumā uzlabos dabisko dzīvotņu kvalitāti, attīrot upi un aizaugušos krastus un rekultivējot potenciālās lašveidīgo zivju nārsta vietas un iekārtojot jaunas.
* Taimiņu resursi papildināti Salacā: 17. maijā Alojas novada pašvaldības darbinieki un zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Kārļi” pārstāvji Salacas upē ielaida 7142 taimiņu smoltus. Par smoltiem sauc zivju mazuļus gada vecumā, kas spēj pieņemt dabīgos apstākļus un doties tālāk uz Baltijas jūru. Pēc trim gadiem tie jau ir pietiekami izauguši, lai atgrieztos nārstot Salacas upē.
* Savukārt 1. jūnijā Salacā ielaisti divi miljoni nēģu kāpuru, ko organizēja Salacgrīvas novada dome, ielaižot tos posmos no Rozēniem līdz Mērniekiem un no Mazsalacas līdz Iģei. Pēc četriem gadiem nēģu kāpuri būs izauguši par kārtīgiem nēģiem un dosies jūrā baroties, lai vēl pēc pāris gadiem atgrieztos upē uz nārstu, kad tie arī tiek zvejoti.
* 31. maijā Carnikavas novada pašvaldības policija sadarbībā ar zinātnisko institūtu “BIOR” Gaujā posmā no Siguldas līdz Murjāņiem ielaida aptuveni 2,8 miljonus nēģu kāpuru. Šādi pasākumi vajadzīgi, lai Carnikavas novadam raksturīgo nēģu zveju varētu saglabāt un attīstīt arī nākotnē.
Vecpiebalgas novadā atklāta jauna zivju audzētava
1. jūnijā Vecpiebalgas novada Inešos zemkopības ministrs Jānis Dūklavs svinīgi atklāja akvakultūras uzņēmuma “Hibitech Piebalga” zivju audzēšanas cehu.
Plānots, ka daudzfunkcionālajā zivju audzētavā gadā tiks izaudzētas vairākas sugas zivju: 31 tonna sterlešu (storveidīgās zivis), 180 t samu, 63 t storu un 68 t zandartu.
Zemgalē un Ziemeļlietuvā uzlabos zaļo infrastruktūru zemieņu upju ainavā
Jelgavas novada Lielvircavas muižā, kas dižojas Vircavas upītes krastā, notika Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam atbalstītā projekta “Zaļās infrastruktūras pilnveidošana zemieņu upju ainavā” (ENGRAVE) atklāšana. Projekts ilgs līdz 2020. gada aprīļa beigām, un tā vadošais partneris ir Zemgales plānošanas reģions (ZPR), bet partneri – Baltijas Vides forums, Bauskas, Jelgavas un Rundāles novada pašvaldība, Biržu rajona pašvaldība Lietuvā, kā arī Biržu un Žagares reģionālā parka administrācija.
Jaunā projekta mērķis ir uzlabot upju veidoto zaļo infrastruktūru, iekļaujot ekosistēmas un ainavu konceptus attīstības plānošanā un demonstrējot zemieņu upju integrētās apsaimniekošanas nozīmīgumu vietējā un reģionālā mērogā. Liela daļa projekta aktivitāšu būs veltītas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei. Zemgalē taps reģionālais ainavu un zaļās infrastruktūras plāns, Jelgavas novadā – Svētes upes sateces baseina attīstības plāns, Bauskas novadā – pašvaldības lokālais ainavu un zaļās infrastruktūras plāns.
Līdztekus tam partneri kopīgi izstrādās metodoloģiju par reģionālo un vietējo ainavu un zaļās infrastruktūras plānošanu zemieņu teritorijās.
Praktisku ieguldījumu zaļās infrastruktūras saglabāšanā un pilnveidošanā Bauskas novadā sniegs aizaugušo ūdensceļu tīrīšana ar amfībijas tipa pļāvēju Mūsā un Mēmelē, bet Rundāles novadā – Vīna kalna mazās infrastruktūras atjaunošana Mežotnes pilskalna apkaimē.
Latvijā un Lietuvā uzsākts mitrāju apsaimniekošanas projekts
Uzsākts darbs pie divu dabas liegumu dabas aizsardzības plānu izstrādes Latgalē un Zemgalē: projektā “Dabas daudzveidības saglabāšana LV–LT pārrobežu reģiona mitrājos, izmantojot daudzveidīgus apsaimniekošanas pasākumus” (OPEN LANDSCAPE) tiks izstrādāts dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “Supes purvs” Viesītes novadā un dabas liegumam “Pelēču ezera purvs” Preiļu novadā. Abi dabas liegumi ir daļa no Natura 2000 teritorijām Latvijā.
Mitrāju ekosistēmu aizsardzību Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģionā šobrīd kavē zināšanu un pieredzes trūkums par vērtīgo mitrāju biotopu aizsardzību. Projektā atklātie mitrāju biotopi pilotteritorijās tiks kartēti un novērtēta to daudzveidība un aizsardzības stāvoklis.
Projekta mērķis ir izveidot kopīgu metodoloģiju mitrāju biotopu apsaimniekošanai reģionā.
Projekta vadošais partneris ir Sartu un Gražutes reģionālo parku direkcija Lietuvā. Pārējie dalībnieki ir Lietuvas Dabas aizsardzības fonds un Biržu reģionālā parka direkcija, Latvijas Dabas aizsardzības pārvalde, biedrība “Eiroreģions “Ezeru zeme”” un Viesītes novada pašvaldība. Projekts ilgs līdz 2020. gada aprīlim.
Jelgavā tīra Lielupes gultni un izpļauj ūdenszāles
Aprīļa beigās ūdenslīdēji no SIA “SB Transbulk” uzsāka gultnes tīrīšanu Lielupes labā krasta pludmalē un Pasta salas pludmalē, attīrot to no akmeņiem, kokiem, sanesumiem un stikla pudelēm vai lauskām.
Maijā Lielupes labā krasta un Pasta salas pludmales zonās tika pļautas ūdenszāles. Tās pilsētas pludmalēs pļauj katru gadu, un šogad to plānots darīt trīs reizes.
Daugavpilī turpina labiekārtot ūdenskrātuves
Šajā sezonā Daugavpils pilsētas Komunālās saimniecības pārvalde ieplānojusi mākslīgo ūdenstilpju tīrīšanu, peldvietu labiekārtošanu un meliorācijas grāvju tīrīšanu mikrorajonos.
Pludmales labiekārto Plotičku un Zirgu ezera piekrastēs.
Liginišķu ielā tiek labiekārtots vecais mākslīgais dīķis: šeit par pusotru metru padziļinās dīķa gultni, iztīrīs krastu no brikšņiem, veiks teritorijas plānojumu un sakārtos meliorācijas grāvi. Notiks aizpurvotās teritorijas revitalizācija Vienības un Cietokšņa ielu rajonā netālu no Šūņu upes, kur izveidos mākslīgo ūdenstilpi, izraus krūmu saknes un sakārtos piegulošo teritoriju. Vasaras beigās rekonstruēs mākslīgo ūdenstilpi Baznīcas un Ūdens ielas rajonā, kas kalpos gruntsūdeņu savākšanai Grīvas mikrorajonā. Augustā un septembrī turpinās meliorācijas grāvju tīrīšanu Nīderkūnu mikrorajonā un Blaumaņa ielas rajonā, lai pareizi novadītu virszemes ūdens noteci un nepieļautu tālāku piegulošās teritorijas pārpurvošanos.
Šogad plānots uzsākt arī Mežciema mikrorajona novadgrāvju attīrīšanu un turpināt Cietokšņa vaļņiem piegulošo novadgrāvju rekonstrukciju, kā arī renovēt posmu Odu ielas rajonā un attīrīt grāvi aptuveni puskilometru garā posmā.
Sakārtots Rēzeknes upes krasts
No 16. aprīļa līdz 31. maijam ar Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansējumu Rēzeknē tika realizēts projekts “Rēzeknes pilsētas ūdeņu pārvaldība”, kura gaitā sakārtota Rēzeknes upes apkārtne. No upes akvatorijas tika izceltas un aizvestas koku kritalas, novākti nolauztie un aizlauztie zari, kā arī izcirsti koki ar izskalotajām saknēm.
Rāznas Nacionālajā parkā attīra Baldas upi
Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar biedrības “Kroma kolna bruoliste” vadītāju Aleksandru Lubānu, aktīviem sabiedrības pārstāvjiem, dabas draugiem un vietējiem iedzīvotājiem vienojās kopīgam darbam Rāznas Nacionālajā parkā, lai attīrītu Baldas upi. Talcinieki no upes izvāca sakritušos kokus, samestos atkritumus un atbrīvoja upi brīvam plūdumam, atjaunojot kādreizējās straujteces. Baldas upes garums ir 24 kilometri, tāpēc vienā talkā to visu atbrīvot neizdevās, taču organizatori iecerējuši to paveikt iespējami drīz.
Akmeņaino straujteču lejtecēs konstatēti vairāki dzīvi Eiropas Sugu un biotopu direktīvā iekļautās biezās perlamutrenes eksemplāri. Upes sakopšanu nozīmīgu padarīja arī fakts, ka vairāki atjaunotie Baldas upes posmi laužas caur nelielu gravu ar stāviem krastiem, radot Latgales ainavai netipiska neliela kanjona iespaidu.
Tagad tie kļūst vairāk pieejami gan cilvēkiem, gan te sastopamajai ūdens organismu daudzveidībai.
Īpaši jāatzīmē, ka upes krastos atrasts jauns, līdz šim nezināms pilskalns, kam arheologs Juris Urtāns jau devis Beitānu pilskalna vārdu.
Trapenē iztīrīts “Vidus” dīķis un atjaunotas slūžas
Lai saglabātu Bormaņmuižas parka ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību, Apes novada dome īstenojusi LEADER programmas projektu “Bormaņmuižas parka “Vidus” dīķa tīrīšana un slūžu atjaunošana Trapenē”.
Projekta gaitā attīrīts un labiekārtots dīķis, uzlabota parka kvalitāte, izmantojamība un ilglaicība, gādājot par teritorijas un dabas tūrisma attīstību.
Latvijā šogad plīvo 12 Zilie karogi
Saskaņā ar starptautiskās Zilā karoga žūrijas lēmumiem pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts – Zilais karogs – šogad piešķirts 12 Latvijas pludmalēm.
Šovasar Zilais karogs plīvo Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvietā, Ventspils pilsētas peldvietā, Jūrmalas pilsētas Majoru un Jaunķemeru peldvietās, Daugavpils pilsētas Lielā Stropu ezera un “Stropu vilnis” peldvietās, Engures novada kempinga “Abragciems” peldvietā, Liepājas pilsētas peldvietā “Pludmale pie stadiona”, Kuldīgas pilsētas Mārtiņsalas peldvietā un Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvietā un divās jahtu ostās – Liepājas jahtu centrā un jahtu piestātnē “Pāvilosta Marina”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021