Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 13:42
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Latvijā vispārīgo izglītību piedāvā 775 vispārīgās izglītības iestādes, savukārt pirmsskolas izglītību – 642 pirmsskolas izglītības iestādes, un agrīnā pirmsskolas izglītība (no četru gadu vecuma) aptver 96,3% bērnu (2017).
Vispārīgās vidējās izglītības iestādes ir gan pamatizglītības iestādes (īsteno vispārīgās pamatizglītības programmu) – sākumskolas (1.–6. klase, ir tiesības īstenot pirmsskolas izglītības programmu un speciālās pamatizglītības programmas iekļaujoši, klasēs vai grupās) un pamatskolas (1.–9. klase, pilnu pamatizglītības programmu īsteno deviņu gadu laikā; pamatizglītības programmu var īstenot divos posmos: pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īsteno no 1. līdz 6. klasei, pamatizglītības otrā posma izglītības programmu īsteno no 7. līdz 9. klasei), gan vidusskolas (īsteno vispārīgās izglītības programmu 1.–12. klasei, ir tiesības īstenot pirmsskolas izglītības programmu) un Valsts ģimnāzijas (VĢ) (šo statusu iegūst vidusskola, īsteno vispārīgās izglītības programmu 10.–12. klasei, ir tiesības īstenot vispārīgās izglītības programmu 7.–12. klasei, 1.–12. klasei, arī starptautiskā bakalaurāta programmu).
Precizēti nosacījumi skolēnu uzņemšanai VĢ 7.–9. klasē un vispārīgās vidējās izglītības programmās (VĢ tiesības noteikt uzņemšanas kritērijus, kā arī, ja novada teritorijā ir vairākas VĢ, uzņemot VĢ 7.–9. klasē, pašvaldība ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un vienotus uzņemšanas kritērijus).
Interešu izglītība: interešu izglītības iestādes saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem būs tiesīgas iegūt valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, saņemot papildu valsts budžeta finansējumu tām noteikto funkciju veikšanai (lēmumu pieņems Izglītības un zinātnes ministrija).
Viens no 2019. gada uzdevumiem ir izglītības iestāžu tīkla sakārtošana.
Izglītības iestāžu reorganizācija vai likvidācija: noteikts regulējums gadījumiem, kad termiņu (ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš), kādā attiecīgās institūcijas un personas informējamas par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju, objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, nosakot, ka šādā gadījumā par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš.
MK noteikumi “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē” – par minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu un kritērijiem maksimālā pieļaujamā skolēnu skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību un par izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājiem. Tika panākts līdzsvarots skolēnu skaits vidējās izglītības posmā, ņemot vērā dažādās pašvaldību vajadzības.
Izglītības kvalitāte: saturs, modernas mācību metodes, monitorings.
Jaunā, uz prasmēm virzītā mācību satura ieviešana: par vienu gadu pagarināts jaunā mācību satura ieviešanas laiks, dodot iespēju vecākiem, pedagogiem, sabiedrībai un pašvaldībām iesaistīties mācību satura izstrādē un novērtēt vajadzības, lai uzsāktu jaunā satura ieviešanu:
2019. gada 1. septembrī attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmu īstenošanu;
2020. gada 1. septembrī attiecībā uz vispārīgās izglītības programmu īstenošanu 1., 4., 7. un 10. klasē;
2021. gada 1. septembrī attiecībā uz vispārīgās izglītības programmu īstenošanu 2., 5., 8. un 11. klasē;
2022. gada 1. septembrī attiecībā uz vispārīgās izglītības programmu īstenošanu 3., 6., 9. un 12. klasē.
Iesaiste pamatizglītības standarta un paraugprogrammu izstrādē, apstiprināts MK:
– pašvaldību iesaiste ESF projektā SAM 8.3.1. “Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu”;
– pašvaldību iesaiste – nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai, SAM 8.3.2. “Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”;
– pašvaldību iesaiste ESF projektā – atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, SAM 8.3.2. “Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”;
– izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana, SAM 8.3.6. “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu”.
Vidējā izglītības posma standarta un programmu izstrāde – uzdevums 2019. gadam.
Izglītības kvalitātes monitorings, izglītības kvalitātes kritēriji – uzdevums 2019. gadam.
Pedagogi:
1. Dalība darba samaksas modeļa izstrādē un pedagogu atalgojuma pieauguma grafika apstiprināšana Ministru kabinetā.
Reformu ieviešana mācību saturā, pamatizglītības standartā un pamatizglītības programmās lielā mērā ir atkarīga no pedagogu pieejamības, viņu zināšanām, prasmēm un attieksmes, kā arī no skolu nodrošinājuma ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.
Svarīgi salāgot izglītības zinātņu absolventu skaitu ar darba tirgus pieprasījumu; nodrošināt studiju, tālākizglītības un akadēmisko resursu pieejamību reģionu izglītības iestāžu skolotājiem un sniegt atbildes uz plānotajām reformām pedagoģijas izglītības jomā kopumā.
2. Jāturpina pedagogu atalgojuma paaugstināšana.
Finansējums pedagogu atalgojuma paaugstināšanai ir jābalsta uz ekonomikas izaugsmes pamatiem, t. i., finansējumam ir jābūt no valsts budžeta. Skolu optimizācijas rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi nav un nebūs pietiekami, lai nosegtu pedagogu atalgojuma pieauguma grafika izpildi.
2019. gadā jāuztur jautājums (tēma) par pedagogu profesionālo pilnveidi un pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafika ievērošanu.
3. Panākts, ka tika nodrošināts nepieciešamais finansējums pašvaldībām pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai internātskolu likvidācijas un reorganizācijas gadījumā 100% apmērā (MK 2018. gada 28. augusta sēdes protokols nr. 40, 24. §).
Profesionālā izglītība:
Pieejamība – piecas pašvaldību dibinātas profesionālās izglītības iestādes un 22 iestādes IZM padotībā. Kvalitāte (satura reforma, sadarbība ar nozari, darba vidē balstītas mācības). Izglītojamo proporcija vispārīgajā vidējā un profesionālajā vidējā izglītībā (%): 61,12/38,88%; 50/50% (2017).
Pašvaldībām ir tiesības piedalīties ESF projektā “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos” atbilstoši SAM 8.5.1.
Uzdevums 2019. gadam – turpināt uzturēt prasību IZM par profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modeļa projekta izstrādi neatkarīgi no profesionālās izglītības iestādes dibinātāja, tajā skaitā sagatavot priekšlikumu mācību stipendijas finansēšanai.
Mūžizglītība:
Pieaugušo izglītība. Nacionālā kvalifikāciju ietvarstruktūra. Kompetences atzīšana. Dalība pieaugušo izglītībā (25–64 gadi) – 7,5% (2017), mērķis 2020 – 15%.
Pašvaldību profesionālās izglītības iestādēm ir tiesības realizēt pieaugušo izglītības programmas ES fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”.
Darbs ar jaunatni pašvaldībās:
185 jauniešu centri – 104 pašvaldībās ir noteiktas atbildīgās institūcijas.
Jauniešu līdzdalība. Jaunatnes konsultatīvās padomes pašvaldībās. Strukturētais dialogs: noteikti kritēriji valsts budžeta finansējuma piešķiršanai jaunatnes organizāciju darbības atbalstam. Tādējādi palielinātas atbalsta iespējas un pieaudzis jaunatnes organizāciju skaits, kas var pretendēt uz darbības atbalstu. Samazināts administratīvais slogs jaunatnes organizācijām, padarot finansējuma piešķiršanas procesu efektīvāku. Konkurss par atbalstu tiek rīkots reizi divos gados, tajā jaunatnes organizācijas piesakās darbības atbalsta finansējumam divu gadu periodam.
“Latvijas Jauniešu galvaspilsēta”: uzvarētājs – Madonas novads.
Sadarbība ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru:
Projekts “PROTI un DARI!”. Samazināts administratīvais slogs uz 50%.
Priekšlaicīgi izglītību pametušie (18–24 gadi): 8,6% (2017), mērķis 2020 – 10%.
Pašvaldību iesaiste ESF projektā SAM 8.3.4. “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus”.
Pašvaldību izglītības tīklā tika organizēti trīs semināri par pašvaldību iesaisti SAM 8.3.4. projektā.
Projekta “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” – “PuMPuRS” seminārs 28. novembrī Krustpils novadā.
Karjeras izglītība:
Pašvaldību iesaiste SAM 8.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”.
Augstākā izglītība:
Personas ar augstāko izglītību (30–34 gadi) – 43,8% (2017).
Politikas mērķis ir kvalitāte un tās salāgošana ar tautsaimniecības vajadzībām, ko nosaka Latvijas Viedās specializācijas stratēģija.
Kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei:
1. Izglītības likums papildināts ar informāciju par valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmu un deleģējumu Ministru kabinetam noteikt informācijas sistēmas saturu, tās izveidošanas, uzturēšanas un atjaunināšanas kārtību, lai nodrošinātu iepriekšējo komisiju datu izsekojamību un statistisko datu analīzi un lai varētu izveidoto pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmu reģistrēt valsts informācijas sistēmu reģistrā atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma prasībām.
2. Pabeigts darbs pie iekļaujošas izglītības izmaksu un prasību groza izstrādes.
Uzdevums 2019. gadam: panākt virzību izskatīšanai Ministru kabinetā.
2019. gadā jautājums par ES struktūrfondu realizāciju pašvaldībās izglītības jomā jāsagatavo izskatīšanai LPS Izglītības un kultūras komitejā un pēc vajadzības arī LPS Valdes sēdē.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021