Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 03:47
Vārda dienas: Gints, Uvis
2018. gadā vides jomā pieņemti vairāki normatīvie akti gan attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu, gan dabas, gaisa un ūdens aizsardzību, kuros tika ņemti vērā LPS iebildumi un priekšlikumi. Ieguldīts liels darbs, piedaloties darba grupā par ogļūdeņražu ieguves tiesiskās vides uzlabošanu. Pašreizējais regulējums ir nepilnīgs un attiecas tikai uz ogļūdeņražu ieguvi valsts zemēs un privātīpašumā, bet ne pašvaldību īpašumā esošajās zemēs. Tā kā ogļūdeņražu izpēte un ieguve jau tagad tiek veikta pašvaldību zemēs un to plānots darīt arī turpmāk, būtiski ir izstrādāt atbilstošu regulējumu, ņemot vērā pašvaldību intereses. Jāuzsver, ka ogļūdeņražu izpētes un ieguves jomā ir ļoti liels komersantu spiediens, vēloties ignorēt jebkādas pašvaldību intereses un tiesības, tādēļ būtiska bija sadarbība ar Ekonomikas ministriju un KNAB, strādājot pie grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos nr. 805 “Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi”. Pašreizējā redakcijā LPS priekšlikumi ir ņemti vērā, šogad noteikumu projekts tiks virzīts uz Valsts sekretāru sanāksmi (VSS).
LPS ir sniegusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem. Esam ierosinājuši veikt grozījumus likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”, dabas liegumos “Randu pļavas” un “Vidzemes akmeņainā jūrmala” svītrojot normu, kas nosaka, ka šajās teritorijās krasta kāpu aizsargjoslā jaunveidojamā zemes īpašumu vienlaidu platība nedrīkst būt mazāka par 10 ha. Tas rada situāciju, ka divās īpaši aizsargājamās teritorijās, kas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, aizsardzības noteikumi ir stingrāki nekā citās aizsargājamās teritorijās, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā. Šādos apstākļos ir apgrūtināta gan ceļu, gan tūrisma infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecība un uzturēšana, jo īpaši, ņemot vērā to, ka dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” teritorijā notiek strauja krasta erozija, tāpēc ceļu nobrukšanas rezultātā periodiski var rasties vajadzība izbūvēt jaunu ceļa posmu. Ja pašvaldība šāda ceļa posma izbūvei nevar atsavināt mazāk nekā 10 ha zemes, tā nevar veikt autonomās funkcijas, gādājot par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu. Ņemot vērā šo LPS ierosinājumu, VARAM ir sagatavojusi grozījumus likumā, kas šobrīd Saeimā tiek virzīti otrajam lasījumam.
LPS ierosinājusi grozījumus arī MK 2012. gada 18. decembra noteikumos nr. 940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”, nosakot, ka mikroliegumus neveido pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos norādītajās apbūves teritorijās. Zemkopības ministrija sagatavoja grozījumus šajos noteikumos, kas tika virzīti izskatīšanai VSS, diemžēl pēc starpministriju saskaņošanas sanāksmes noteikumu projekts tālāk virzīts netiek.
2018. gadā turpinājās darbs pie grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm”, kas paredz, ka pašvaldības turpmāk neizsniegs bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas, bet gan visos gadījumos licences zemes dzīļu ieguvei izsniegs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Likumprojektā ņemti vērā LPS ierosinājumi attiecībā uz pašvaldību nosacījumu iekļaušanu licencē, taču joprojām nav atrisināts jautājums par rekultivācijas garantēšanu. Ir izstrādāts MK protokollēmuma projekts, kas paredz VARAM līdz likumprojekta otrajam lasījumam Saeimā iesniegt ar sociālajiem partneriem saskaņotu regulējumu derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācijas garantēšanas kārtībai, taču darbs pie šā regulējuma izstrādes vēl nav sākts, līdz ar to darbs ar šo likumprojektu turpināsies šogad.
2019. gadā turpināsies darbs arī pie grozījumiem Aizsargjoslu likumā, kur LPS iebilst krasta kāpas noteikšanas principiem pilsētās un ciemos, kas paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslas platums tajos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot īpaši aizsargājamos un ES nozīmes biotopus ne mazāk kā 300 metrus platā joslā. ES nozīmes biotopu obligāta iekļaušana krasta kāpu aizsargjoslā atsevišķās vietās (tā kā vēl nav pabeigta biotopu kartēšana, konkrētas teritorijas nav precīzi zināmas) nozīmētu šīs aizsargjoslas paplašināšanu, tādējādi zemju īpašniekiem zaudējot tiesisko paļāvību uz pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto un iegūstot jaunus aprobežojumus, ko valsts nekompensēs.
Šogad dabas aizsardzības jomā tiks strādāts pie grozījumiem MK noteikumos “Noteikumi par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību”. Tā kā dabas aizsardzības plānos tiek izstrādāts īpaši aizsargājamās dabas teritorijas zonējums, noteikti nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi, kā arī izstrādāts konkrētās teritorijas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts, kas tālāk tiek virzīts kā MK noteikumi, līdz ar to kļūst saistošs ikvienam, plāna izstrādes gaitā ir ļoti būtiska pašvaldību un zemju īpašnieku iesaiste un sadarbība ar tiem. Dabas aizsardzības plānos noteiktajam zonējumam un dabas aizsardzības prasībām ir jābūt samērīgām, atbilstošām katras konkrētās aizsargājamās teritorijas izveides mērķim, un tās nedrīkst būt pretrunā ar pašvaldības attīstības plāniem. Dabas aizsardzības plāniem un teritoriju attīstības plāniem ir jāpapildina vienam otrs un jānodrošina sabalansēta konkrētās teritorijas attīstība.
Grūtākais uzdevums 2019. gadā vides jomā būs trīs lielu plānošanas dokumentu – Gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna 2019.–2030. gadam, mazoglekļa Latvijas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns līdz 2030. gadam – izstrāde. Pašvaldības izprot gan šo plānu izstrādes, gan noteiktu darbību nepieciešamību, lai novērstu gaisa piesārņojumu, mazinātu klimata pārmaiņas, kā arī pielāgotos tām, taču plānošanas dokumenti savstarpēji jāsalāgo, lai nerastos situācija, kad vienā plānā paredzētie pasākumi ir pretrunā ar citu plānu, piemēram, biomasas kā kurināmā izmantošana. Ļoti būtiski ir noteikt skaidrus finansēšanas avotus, jo lielākā daļa paredzēto darbību mērķu sasniegšanai būs ļoti dārgi, kā arī izvērtēt prioritātes un noteikt darbības, kas sniegs vislielāko ieguldījumu gaisa piesārņojuma samazināšanas un klimata pārmaiņu jomā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021