Rīga 13°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 2m/s
Otrdiena, 2024. gada 30. aprīlis 08:54
Vārda dienas:
3. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas Ekonomikas nodaļas vadošais pētnieks Dr. oec. Andris Miglavs kopā ar kolēģi Armandu Pužuli un pašvaldību vadītājiem diskutēja par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gaitu no pētniecības un Latvijas ilgtspējīgas attīstības viedokļa.
“Saeimas lēmums turpināt administratīvi teritoriālo reformu būtībā pasaka vienu: līdz gada beigām jābūt gatavai jaunajai kartei. VARAM runā tikai par procesu, kā līdz kartei nonākt, bet neviens nerunā par teritoriju attīstības pārmaiņu vadības procesu. Tas mūs kā pētniekus un šīs valsts pilsoņus satrauc visvairāk,” atzina pētnieki.
Viņi arī uzsvēra, ka valdības definētais reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstītiesspējīgas administratīvās teritorijas un uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. “Satrauc, ka šo mērķu sasniegšanai izvirzīts tikai viens instruments – ATR, kas paredzēta kā robežu grozīšana. Pārvaldāmo teritoriju lieluma izmaiņas nevedīs uz mērķa sasniegšanu. Iespējams, ka ar ATR palīdzību tiks samazinātas teritoriju pārvaldīšanas administratīvās izmaksas, bet tas nekādā veidā un formā nemainīs teritoriju ekonomiskās attīstības stimulu sistēmu,” skaidroja A. Miglavs, piebilstot, ka nav neviena zinātniska pētījuma, kas apstiprinātu šobrīd reformas kontekstā tik populāro viedokli, ka lielākās teritorijās attīstība notiek labāk un spēcīgāk.
Pētnieki uzskata, ka teritoriju attīstības politikas reformas galvenajiem uzdevumiem vajadzētu būt šādiem:
• vispārreģionālās attīstības vīzija – pārstrukturizēšanās no monocentriskas uz policentrisku izaugsmi;
• teritoriju attīstības pārvaldības modeļa izstrāde – cik līmeņos teritorija tiks pārvaldīta, pašvaldību loma teritorijas attīstības pārvaldībā, teritoriju attīstības finansēšanas modelis utt.;
• teritoriju attīstības stimulu sistēma – nodokļu režīma maiņa, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale ne tikai pēc dzīvesvietas, bet arī pēc darbavietas, uzņēmumu ienākuma nodokļa pārdales maiņa, biznesa attīstības investīciju fonds utt.
Šāda pieeja gan ļautu, gan liktu teritorijā dzīvojošajiem ļaudīm domāt par savas teritorijas attīstības perspektīvu.
Otrs aspekts, ko apskatījuši pētnieki, ir valdības uzsvars uz to, ka ATR uzlabos arī pakalpojumu kvalitāti. “Valdības likumprojekts to nerisina. Galvenā problēma šajā aspektā ir nevis robežu esamība, bet mazs un sarūkošs apdzīvotības ekonomiskais blīvums,” uzsvēra A. Miglavs.
Kaut kādā mērā pakalpojumu kvalitāti ATR varētu uzlabot izglītības jomā, tomēr šābrīža dati liecina, ka bērnu skaits nepieaug, tātad arī šis aspekts paliek neskaidrs. Pēc reformas varētu sarukt sociālās jomas administrēšanas izmaksas, tomēr nav datu, kas liecinātu, ka turpmāko gadu laikā samazināsies no sociālās palīdzības atkarīgo cilvēku skaits. Reforma neatrisinās arī pasažieru pārvadājumus. Pašvaldību pārziņā nav tādi pakalpojumi kā tirdzniecība un sadzīves pakalpojumi, medicīnas, finanšu, energoapgādes un sakaru pakalpojumi, transporta infrastruktūras vadība – šos pakalpojumus pašvaldības neadministrēja līdz šim, un tas nenotiks arī pēc reformas. Turklāt depopulācijas ietekmē infrastruktūras (piemēram, ceļu un energoapgādes, ūdensapgādes, tirdzniecības un citas) uzturēšanas izmaksas pieaugs.
“Ar visiem šiem jautājumiem līdz šim tā īsti neviens nav nodarbojies. Lai veiktu reformu, jāpieņem ļoti dziļi lēmumi. Ja ar reformu ir vēlme mainīt robežas, rodas jautājums: kāds tad vispār ir reformas mērķis? Ja ir plāns iegūt ekonomiski dzīvotspējīgas teritorijas, ir skaidrs, ka ATR to neatrisinās. Ja ar reformu mēģina optimizēt pārvaldības izdevumus, tad ieguvums būs mazs, jo, kā liecina pašvaldību kopbudžeta struktūra 2017. gadā, vispārīgās valdības dienestu izmaksas ir tikai 13% no visa budžeta. Budžeta lielākā daļa tiek sadalīta starp sociālo aizsardzību (9%) un izglītību (41%). ATR rezultātā nesamazināsies ne vienas, ne otras izmaksas. Joprojām aktuāls ir jautājums: ko plānots atrisināt ar šo reformu?” vaicā pētnieki.
Vairāk lasiet šeit(https://www.lps.lv/lv/komitejas/regionalas–attistibas–un–sadarbibas–komiteja/4651–petnieki–nav–petijumu–kuri–pierada–ka–atr–rezultata–lielakas–teritorijas–attistas–jaudigak
). Turpat pieejamas arī komitejā sniegtās prezentācijas.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021