Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 02:37
Vārda dienas: Gints, Uvis
Pateicoties Latvijas Publiskās un privātās partnerības asociācijai, LPS pārstāvei Andrai Feldmanei bija iespēja pievienoties pieredzes braucienā uz Viļņu ar mērķi skatīt un iegūt atziņas par pēdējo desmit gadu veikumu Viļņas PPP kompetences centrā. Pasākums noritēja 15. un 16. oktobrī, un tajā plaši pārstāvētas bija gan pašvaldības, gan Finanšu ministrija (FM) un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Lai attaisnotu PPP projekta izstrādes laika un finanšu resursu ziņā ietilpīgas īstenošanas metodes piemērošanu, investīcijām ir jābūt gana lielām. Bieži runāts, ka atmaksājas tikai lieli un kapitālo izdevumu (CAPEX) ziņā intensīvi projekti, jo tad var izrēķināt PPP modeļa sniegtās priekšrocības attiecībā uz dažādu risku nodošanu privātajam partnerim (piemēram, būvniecības, pieejamības vai satiksmes intensitātes risku), tā ļaujot izmantot privātā partnera pieredzi PPP projekta ieviešanā un vadībā.
Lietuvā izvēlēts cits veids, kā risināt investīciju projektu attīstību un prioritizēšanu: pirms lēmuma atsacīties no tradicionālajiem projekta finansēšanas modeļiem un veidot projektu kā sadarbības modeļus vai PPP ir valdības uzstādījums veikt rūpīgu projekta atbilstības novērtējumu no ekonomiskās attīstības viedokļa. Lietuvā visiem projektiem ir jāveic izmaksu ieņēmumu analīze, ja investīciju summa pārsniedz 300 000 eiro, lai jau sākumā izvērtētu publiskā un privātā sektora sadarbības iespējas un līmeņus. Viņi aktīvi izmanto modeli, kad kvalitātes saglabāšanas nolūkā privātais komersants ne tikai veic būvniecību vai renovāciju, bet uztur šo infrastruktūru līdz pat desmit gadiem. Latvijā mums nav skaidra cenas pārskatīšanas mehānisma un atskaites punkta par būvniecību un tālāku infrastruktūras uzturēšanu, bet Viļņas PPP kompetences centrs ciešā sadarbībā ar FM šo jautājumu ir atrisinājuši. Tāpat mēs pieņemam, ka projekti, kas tiks īstenoti kā PPP, būs t.s. lielie projekti (projekti, kuru kopējās izmaksas ir 50 miljoni eiro), un tas uzskatāms par minimālo slieksni, lai projekts piesaistītu plašāku starptautisku pretendentu interesi. Turpretī Lietuva iet citu ceļu: viņiem ir svarīgi, lai būtu realizēti projekti ar PPP metodi reģionos arī ar mazāku kapitālo izdevumu (CAPEX), bet ar vietējo komersantu iesaisti. Apzinoties publiskās un privātās partnerības procesa nozīmību un lai PPP kompetences centrs aizsargātu sabiedrības intereses, lietuvieši nodrošina augstu eksperta kompetences līmeni, un viņu galvenā atziņa: Lietuvas PPP kompetences centrs nevar paļauties uz privātiem konsultantiem, tāpēc viņu izvēlētais ceļš ir veidot savu profesionāļu komandu un dokumentu standartizāciju.
Patīkami bija dzirdēt, ka Lietuvas Finanšu ministrija radusi iespēju PPP nepiemērot PVN darījumos, ja tie ir projekti, kuros maksājumus veic publiskais sektors, piemēram, pieejamības maksājumi. Projektā, kad galalietotājiem pašiem nav jāveic nekādi tiešie maksājumi un tādējādi šie projekti nav uzskatāmi par peļņu nesošiem, privātais sniedz publiskajam sektoram pieejamības maksājumu bez PVN.
Secinājums: mūsu pašvaldībām būtu jāizvērtē Lietuvas pieredze un, kaut arī pašvaldībām investīciju projektu finansēšanas izmaksas relatīvi zemāka kredītriska dēļ tipiski būs zemākas par privāto partneri, tomēr būtu jāmēģina veidot savu investīciju projektu izcilības centru, līdzīgi kā tas darbojas Lietuvā, un jāmēģina veidot sadarbības projektus, kas varētu papildināt ES fondu finansējumu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021