Rīga 8°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 18:19
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Neraugoties uz vairāku gadu diskusijām, joprojām nav skaidras un reālas finansējuma politikas valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai, tajā skaitā saprotamas rīcības un līdzekļu avotu 300 miljonu programmas realizēšanai administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Atbildīgajām ministrijām ir nekavējoties jānodrošina skaidra reģionālā politika autoceļu nozarē, uzskata Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un tās priekšsēdis Gints Kaminskis.
Lai sagatavotos ikgadējām sarunām šā gada maijā un pārrunātu autoceļu atjaunošanu, sabiedriskā transporta aktualitātes, platjoslas projektu un zaļo kursu, LPS pārstāvji 17. februārī tiešsaistē tikās ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu, kā arī Satiksmes ministrijas (SM), VAS “Latvijas valsts ceļi”, valsts SIA “Autotransporta direkcija” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem. Tikšanās gaitā pašvaldības pauda nopietnas bažas par šo ministriju sadarbības veidu un nekonsekvenci saistībā ar finansējuma avotu definēšanu reģionālo autoceļu remontdarbiem un atjaunojamo autoceļu sarakstu sagatavošanu. Joprojām nav skaidri konkrēti finansējuma avoti, nav saskaņoti tā apjomi, nav skaidra arī reformas gaitā atjaunojamo reģionālo autoceļu sarakstu atbilstība SM īstenotajai politikai. Šo informāciju katra ministrija pauž atšķirīgi. Satiksmes ministrs uzsvēra, ka šo jautājumu risinās sadarbībā ar VARAM un Finanšu ministriju. Savukārt VAS “Latvijas valsts ceļi” pēc lēmuma valdībā publiskos atjaunojamo autoceļu sarakstu.
LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš akcentē: “Dzirdot Satiksmes ministrijas un VARAM savstarpējās diskusijas, tomēr ir daudz neskaidrību. Šī situācija, kādā veidā saskaņojam un veidojam reģionālo politiku ceļu nozarē, ir nepieņemama. Mums būtu jāsaprot, kas ir finansējuma avoti, kā tiek izstrādāta šī politika un kas to savstarpēji saskaņo. Pašlaik redzam, ka tās nav pašvaldības, jo izvirzītie kritēriji neatbilst reģionālajai politikai. Jautājums pēc būtības: kādā veidā šī VARAM autoceļu programma sakritīs ar Satiksmes ministrijas īstenoto politiku? Šobrīd nevar izskaidrot ministriju nekonsekvento rīcību, jo saņemam pretēju informāciju gan par finansējumu, gan remontējamo ceļu sarakstiem. Ceram, ka tuvākajā laikā beidzot būs skaidrs, kas konkrēti valstī atbildēs par reģionālo ceļu politiku. Tāpēc visiem iesaistītajiem partneriem līdz maijā plānotajām ikgadējām sarunām būtu jāvienojas par turpmāko rīcību un precīzu pieejamo finansējumu autoceļu remontdarbiem.”
Nav pieļaujams, ka valstij, kas no autoceļu lietotājiem nodokļos 2021. gadā saņem gandrīz 790 miljonus eiro, nav izstrādāta koncepcija autoceļu atjaunošanas plānam ilgtermiņā. Tāpēc nepieciešams aktualizēt Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2023. gadam, lai izstrādātu rīcības plānu Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2021.–2027. gadam.
VARAM informēja, ka šogad autoceļu sakārtošanai būs pieejami apmēram 37 miljoni eiro, kas sakrīt ar SM piešķirtajiem 100 miljoniem eiro no budžeta programmas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Savukārt valdībā ir iesniegts informatīvais ziņojums, kas paredz no valsts budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem piesaistīt vēl 60 miljonus eiro, kas nav saskaņots ar LPS. Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānismā (RRF) ceļu remontdarbiem ieplānoti 102 miljoni eiro, bet par šo finansējumu vēl paredzētas diskusijas ar Eiropas Komisiju. Satiksmes ministrs izteica bažas, ka VARAM pieprasītie 102,9 miljoni varētu neatbilst RRF atbilstības kodiem. VARAM plāno 2021. gadā sakārtot autoceļus aptuveni 416 km garumā, 2022. gadā – apmēram 335 km, bet 2023. gadā – 127 km. Finansējums tikšot piešķirts SM kā autoceļu atjaunošanas programmas īstenotājam.
Tāpēc pašvaldības aicina pēc iespējas drīzāk viest skaidrību šajā jautājumā un publiskot konkrēto remontējamo autoceļu posmu sarakstu. Vienlaikus LPS uzsver, ka jāpilnveido mērķdotācijas piešķiršanas modelis pašvaldību ceļu atjaunošanai.
Tikšanās gaitā norisinājās diskusija par sabiedriskā transporta pieejamību reģionos. Ņemot vērā krīzes situāciju, sabiedriskā transporta reisu skaits ir samazināts, ierobežoti arī skolēnu pārvadājumi. Nozarē veidojas dramatiska situācija, un sarežģīta kļuvusi pakalpojuma pieejamība. 2021. gadam piešķirta 51 milj. eiro dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr, ņemot vērā situāciju, ir nepieciešama vēl 24,16 miljonu eiro dotācija sabiedriskā transporta pakalpojumu zaudējumu kompensēšanai.
LPS uzsver, ka nav skaidri bezmaksas sabiedriskā transporta kritēriji. LPS atbalstījusi “Vidzemes plānošanas reģiona” iniciatīvu par iespēju veikt pasažieru pārvadājumus pēc pasažieru pieprasījuma, rezultātā Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā veiktie grozījumi dod uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 30. novembrim iesniegt Saeimai likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma.
Sanāksmē puses pārrunāja arī sabiedriskā transporta pakalpojuma iepirkumu 2021.–2030. gadā, par ko joprojām nav skaidrības. Konkurss norisinās jau divus gadus. Nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiks noteikti pasūtāmie apjomi.
Puses vienojās, ka jautājums par sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamību tiks izskatīts LPS Tautsaimniecības komitejas sēdē aprīlī.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021