Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 19:46
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
25. februārī LPS rīkoja videokonferenci par mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, uzskaiti un kontroli, klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu, nogādāšanu patversmēs un iepirkumu nosacījumiem šo darbu veikšanai, kā arī citiem jautājumiem saistībā ar mūsu atbildību pret lolojumdzīvniekiem.
Sanāksmes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.
Vispirms Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone informēja par normatīvajiem aktiem mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzības jomā. Viņa atgādināja, ka jau gadu ir spēkā Veterinārmedicīnas likumā iekļautā norma par dzīvnieku īpašnieku vai turētāju pienākumu savu sunīti līdz četru mēnešu vecuma sasniegšanai čipēt jeb apzīmēt ar mikroshēmu un reģistrēt Lauksaimniecības datu centra (LDC) mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā, kā arī visi suņi pirmajos četros dzīves mēnešos jāvakcinē pret trakumsērgu, par ko veic ierakstu dzīvnieka pasē un LDC reģistrā. Šobrīd tiek gatavoti likuma grozījumi ar mērķi ieviest administratīvo sodu par suņa nereģistrēšanu. Ja visi četrkājaino draugu īpašnieki izpildītu savu uzdevumu, tad tik daudz suņu nenonāktu patversmēs. Tā kā klaiņojošo mājdzīvnieku izķeršana un dzīvnieku labturības nodrošināšana patversmēs ietilpst pašvaldību atbildībā, ZM speciāliste uzsvēra, ka pašvaldībai pirmām kārtām jānoskaidro, kas to drīkst darīt, un jāslēdz līgums tikai ar tām personām, kuras ieguvušas tiesības nodarboties ar dzīvnieku ķeršanu, savukārt ķērājiem dzīvnieki ir jānodod tām patversmēm, ar kurām pašvaldība noslēgusi līgumu, turklāt tikai tādām, kas ir reģistrētas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa norādīja, ka attiecībā uz klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu pašvaldībām pirms līgumu slēgšanas ar personām, kuras gatavas to darīt, ir jāpārliecinās, ka šie cilvēki ir atbilstoši apmācīti un saņēmuši vai nu Latvijas Veterinārārstu biedrības, vai PVD izsniegtu atļauju. Vēl viņa vērsa uzmanību uz to, ka pašvaldības drīkst finansēt noķerto mājdzīvnieku divu nedēļu uzturēšanos tikai reģistrētās patversmēs un ka pašvaldības atbild arī par bezsaimnieka dzīvnieku sterilizēšanas programmas ieviešanu, arī tad, ja to uztic privātpersonām.
Par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju Lauksaimniecības datu centrā, sadarbību ar pašvaldībām un atbildību par datu lietošanu sīkāk pastāstīja LDC Lauksaimniecības departamenta Reģistru uzturēšanas nodaļas vadītāja Mairita Elbrete. Viņa uzskatāmi demonstrēja LDC datubāzes iespējas un kā tās var izmantot pašvaldības darbā. Noderīgu informāciju atradīsit LDC vietnē šeit, un pieejama arī mobilā aplikācija “LDC dati”. Jāatzīmē, ka pašvaldībai ir tiesības reģistrēt gan mājdzīvnieku, gan arī notikumus, piemēram, ja mainīta suņa vai kaķa turēšanas adrese, dzīvnieks pazudis, atrasts, atgūts vai miris. LDC uzsver, ka pieeja datubāzei tiek izsniegta tikai konkrētiem pašvaldības darbiniekiem un nav pieļaujama autorizācijas datu nodošana citām personām.
Informāciju par e–pakalpojumu “Suņu nodevas nomaksa” sniedza Rīgas ERAF projekta pārstāve Baiba Liepiņa. Rīgas pašvaldība šobrīd izstrādā e–pakalpojumu par suņu nodevas nomaksu, kas būs pieejams portālā latvija.lv. Šajā projektā iesaistītas 60 pašvaldības, un to paredzēts integrēt LDC datubāzē.
Ļoti plaša un izsmeļoša bija Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietnieces pieredzējušās veterinārārstes Litas Konopores lekcija par veterinārmedicīnas prasībām un veterinārārstu un pašvaldību sadarbību. Ieteikums pašvaldību atbildīgajiem darbiniekiem noklausīties šo stāstījumu un iepazīties arī ar L. Konopores prezentāciju!
Tālāk sekoja jautājumu un atbilžu sesija, kurā līdz ar iepriekšējām lektorēm iesaistījās arī Lauksaimniecības datu centra direktors Ivans Vorslovs.
Izlasot turpinājumu šeit, uzzināsit, kas atbild par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu, ar ko pašvaldības drīkst sadarboties klaiņojošu mājdzīvnieku izķeršanā, kur ķērājam jānogādā noķerts mājdzīvnieks, kā reģistrēt informāciju LDC mājdzīvnieku reģistrā, kāda ir efektīvākā metode kaķu skaita samazināšanai kolonijās, ciktāl sniedzas pašvaldības pienākums palīdzēt bezpalīdzīgā stāvoklī esošam savvaļas dzīvniekam, kā arī atbildes citiem jautājumiem.
Un atcerēsimies, ko teicis Antuāna de Sent–Ekziperī mazais princis: “Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis!”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021