Rīga 14°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 7m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts 14:40
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Attālinātais darbs kā darba izpildes veids mūsdienās iegūst aizvien lielāku popularitāti gan privātajā sektorā, gan arī valsts pārvaldē. Covid–19 pandēmijas apstākļos tas ir drošākais darba organizācijas veids, lai parūpētos ne tikai par savu, bet visas sabiedrības veselību, tāpēc Latvijā iedzīvotājiem, kuru daba specifika ļauj strādāt attālināti, jāturpina savus pienākumus veikt no mājām.
Epidemiologi vēl joprojām apmēram 50% gadījumu nevar noskaidrot, kur Latvijas iedzīvotāji ir inficējušies ar Covid–19, taču no identificētajām inficēšanās vietām otra riskantākā ir darbavieta. Tāpēc attālinātā darba pieeja šobrīd ir viens no būtiskākajiem līdzekļiem cīņā pret Covid–19 izplatību.
Valsts kanceleja sagatavojusi atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par attālināto darbu.
Kurš drīkst strādāt klātienē?
Klātienē strādāt drīkst tikai tie nodarbinātie, kuru darba specifikas dēļ pienākumus nav iespējams veikt attālināti, piemēram, pārdevēji, sabiedriskā transporta vadītāji, medicīnas darbinieki, sabiedriskās kārtības uzturētāji. Savukārt attālināti darba pienākumus var veikt biroja darbinieki, kuru galvenais darbarīks ir dators. Šobrīd spēkā esošais regulējums ir vienlīdz saistošs gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā nodarbinātajiem. To paredz Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.1 pants un MK 2020. gada 9. jūnija noteikumu nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 6.9. apakšpunkts.
Kurš pieņem lēmumu, vai nodarbinātais var vai nevar strādāt attālināti?
Ja darba specifika to ļauj, tad darba devējam ir jānodrošina nodarbinātajiem attālinātā darba iespējas. Darba devējiem, lemjot par darba organizāciju Covid–19 pandēmijas laikā un to, kuram nodarbinātajam būtu jāstrādā klātienē, būtu jāņem vērā vairāki apsvērumi:
– jāizvērtē, kuras ir uzņēmuma vai iestādes darbībai kritiskās funkcijas, lai prioritāri pasargātu to veicēju veselību. Kritiskās funkcijas ir tās, bez kuru veikšanas organizācija nevar pastāvēt;
– jāatceras, ka Covid–19 pandēmijas laikā īpaša riska grupa ir gados vecāki nodarbinātie, cilvēki ar hroniskām slimībām un/vai pazeminātu imunitāti, tāpēc par viņiem būtu jāpadomā prioritārā kārtībā;
– jāņem vērā nodarbināto ģimenes apstākļi, piemēram, vai bērni mācās klātienē vai no mājām, vai ģimenē kāds ir noteikts kā kontaktpersona. Tāpat jāvērtē, vai nodarbināto nokļūšana darbavietā nav saistīta ar ilgstošu atrašanos sabiedriskajā transportā u. tml.
Kādi ir nodarbinātā pienākumi attālinātā darbā?
Attālinātais darbs ir darbs – tas nozīmē sasniegtus darba rezultātus un pieejamību. Darba devējam ar darbinieku ir jāvienojas par darba uzdevumiem, sasniedzamajiem rezultātiem un atskaitīšanās kārtību, darba organizēšanu, kā arī par komunikācijas kanāliem, pa kādiem nodarbinātais darba laikā būs sasniedzams.
Valsts pārvaldē, strādājot attālināti, ir jānodrošina attālināta piekļuve darba e–pastam; darba telefonam ir jābūt pāradresētam uz mobilo telefonu, nodrošinot sasniedzamību; nodarbinātajiem nepieciešams atbilstošs tehniskais nodrošinājums un pieeja attiecīgajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.
Kādi ir darba devēja pienākumi, ja nodarbinātajiem ir jāstrādā klātienē?
Ja darba specifikas dēļ jāstrādā klātienē, darba devējam ir pienākums:
– noteikt Covid–19 infekcijas izplatības ierobežojumus darba vietās;
– noteikt atbildīgo par to ieviešanu;
– nodrošināt darbiniekiem individuālos aizsardzības līdzekļus, piemēram, maskas, aizsargbarjeras, dezinfekcijas līdzekļus;
– informēt darbiniekus par darbavietā ieviestajiem Covid–19 infekcijas izplatības ierobežojumiem.
Ieteikums! Lai samazinātu risku inficēties ar Covid–19, epidemioloģiski droša labā prakse būtu arī turpmāk iespēju robežās ievērot šādus principus:
– nodrošināt, ka kabinetā vienlaikus atrodas tikai viens darbinieks;
– atvērta tipa birojos uz vienu darbinieku paredzēt lielāku platību;
– ja kabinets ir liels un tajā uzturas vairāki nodarbinātie, nodrošināt pēc iespējas lielāku attālumu starp darbiniekiem, iespēju robežās uzstādīt aizsargbarjeras;
– ja nav iespējams ievērot iepriekš minēto, jāizstrādā darba grafiks, piemēram, nosakot, kuri darbinieki nāk strādāt klātienē katru otro dienu. Uzņēmuma vai iestādes vadītājam ir jāizvērtē piemērotākais risinājums darba organizēšanai, lai pēc iespējas samazinātu nodarbināto kontaktus.
Jāatceras, ka sejas masku valkāšana telpās, kurās neesi viens (izņemot savas mājas), ir obligāta arī darbavietā!
Vai darba devējam jānodrošina nodarbinātais ar aprīkojumu?
Atbilstoši Darba likuma 51. panta otrajai daļai darba devējam ir darbiniekam jānodrošina tāda darba organizācija un darba apstākļi, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. Līdz ar to darba devējam ir pienākumus nodrošināt darbiniekam atbilstošus rīkus, lai varētu strādāt attālināti, savukārt darbiniekam – rūpīgi attiekties pret darba tehniku, izmantojot to tikai darba pienākumu veikšanai. Vienlaikus ir pieļaujams, ka, darba devējam un darbiniekam savstarpēji vienojoties, darbinieks darbam izmanto savu personīgo tehniku, arī datortehniku, ja tā ir atbilstoša un piemērota konkrētā darba veikšanai.
Būtiska ir darbinieka un darba devēja abpusēja un saprotoša komunikācija, lai katra puse izskaidrotu situāciju un apstākļus un rastu risinājumu.
Ko darīt, ja darbinieks kategoriski atsakās strādāt no mājām?
Joprojām saglabājoties augstam inficēšanās riskam ar Covid–19, nepieciešama sapratne un pielāgošanās gan no nodarbināto, gan darba devēju puses. Attālinātais darbs tiek noteikts, lai samazinātu savstarpējus kontaktus starp cilvēkiem un pasargātu citam citu no saslimšanas ar Covid–19. Lai gan, strādājot no mājām, var nebūt iespēja pilnībā iekārtot visām prasībām atbilstošu darba vietu, šobrīd ir jādara viss, lai būtu iespējams turpināt sekmīgi strādāt, pasargājot sevi un apkārtējos no inficēšanās ar Covid–19.
Vienlaikus jāapzinās, ka pat tad, ja no darba resursu pieejamības viedokļa nodarbinātais var pildīt pienākumus attālināti, viņam/viņai var mājās nebūt darbam piemērotu apstākļu. Tāpēc šādas situācijas jārisina, jāizrunā ar abpusēju izpratni un iejūtību.
Ja, ņemot vērā minēto, nav iespējams panākt vienošanos ar darbinieku par darba veikšanu attālināti, darba devējam ir jānodrošina darbiniekam iespēja, ievērojot epidemioloģiskās drošības un darba drošības prasības, strādāt savā darba vietā.
Vai valsts pārvaldē nodarbinātie strādā attālināti?
Valsts kanceleja marta beigās aicināja valsts pārvaldes iestādes sniegt informāciju par attālināto darbu. Aptaujā piedalījās 120 iestādes (teju 40 000 nodarbināto). Darba pienākumus attālināti veic 26% nodarbināto, savukārt 17% strādā daļēji attālināti (vismaz vienu dienu nedēļā klātienē). Darba specifikas dēļ klātienē strādā 25% nodarbināto, kā arī 32% nodarbināto, kas nodrošina diennakts dienestu darbību (policija, robežsardze, neatliekamā medicīniskā palīdzība, ugunsdzēsēji u. c.).
Detalizēta informācija par valsts pārvaldē nodarbināto darba režīmu uz 19.03.2021. apkopota tabulā un grafikos.
Kur meklēt informāciju par attālināto darbu?
Valsts kanceleja sadarbībā ar VARAM ir sagatavojusi un atbilstoši pašreizējiem noteikumiem atjaunojusi “Vadlīnijas darba organizācijai, darba samaksai un klientu apkalpošanai valsts pārvaldes institūcijās Covid–19 pandēmijas laikā”. Aicinām šo materiālu izmantot arī privātajā sektorā, gūstot atbildes arī uz jautājumiem par to, kā attālināti organizēt personāla atlasi, kā rīkoties, ja kādam nodarbinātajam konstatēta inficēšanās ar Covid–19, kā rīkoties, ja nodarbinātajiem attālinātais darbs jāapvieno ar bērnu pieskatīšanu mājās, kā organizēt klientu apkalpošanu un citiem jautājumiem.
Vispārīga informācija par attālināto darbu latviešu, angļu un krievu valodā ir pieejama arī vienotajā oficiālajā tīmekļvietnē covid19.gov.lv.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021