Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 13:53
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress (kongress) ir viena no Eiropas Padomes (EP) institūcijām, kas izveidota 1994. gada 14. janvārī. Tā ir Eiropas mēroga politiska asambleja, kurā darbojas 324 vēlēti vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji un 324 aizstājēji no 47 EP dalībvalstīm. Kongress apstiprina šos pārstāvjus uz pieciem gadiem.
Kongresa pamatuzdevumi:
– veicināt vietējo un reģionālo demokrātiju 47 EP dalībvalstīs;
– izvērtēt Eiropas vietējo pašvaldību hartas piemērošanu šajās dalībvalstīs.
Prioritātes 2021.–2026. gadā:
– efektīva vietējo un reģionālo pašvaldību iesaiste sabiedrības veselības krīzē;
– pārstāvnieciskās demokrātijas kvalitāte un pilsoņu līdzdalība;
– nevienlīdzības mazināšana;
– vides jautājumi un rīcība klimata jomā pilsētās un reģionos;
– digitalizācija un mākslīgais intelekts pašvaldību kontekstā.
Kongresa darbība
EP pamatmērķis ir veidot kopīgu demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, savukārt kongress šo funkciju izpilda vietējā un reģionālā līmenī. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanai EP dalībvalstīs, veicot regulāras monitoringa misijas uz EP dalībvalstīm. Pēc šīm misijām kongress izklāsta savus secinājumus monitoringa ziņojumā, un kongresa plenārsēdēs tiek pieņemti priekšlikumi, kuri attiecīgajai valdībai būtu jāņem vērā un jārīkojas, lai uzlabotu vietējās demokrātijas procesus. Kopš Latvija 1996. gadā ratificējusi Eiropas vietējo pašvaldību hartu, Latvijā notikušas trīs šādas misijas. Pēdējā misijā, kas notika 2017. gada septembrī, no kongresa puses piedalījās Monitoringa komitejas pārstāvji Marks Kols (Beļģija) un Ksavjē Kadorē (Francija). Ziņojums ar rekomendācijām tika apstiprināts kongresa plenārsēdē 2018. gada martā.
Bez minētajām aktivitātēm kongress veicina decentralizācijas un reģionalizācijas procesus, kā arī pārrobežu sadarbību starp vietējām pašvaldībām un reģioniem. Tas pieņem priekšlikumus un viedokļus par problēmjautājumiem un iesniedz tos EP Ministru komitejai vai Parlamentārajai asamblejai, tādējādi kongress ir padomdevējs abām EP institūcijām jautājumos, kas ietekmē kongresā pārstāvēto vietējo pašvaldību un reģionu darbību un intereses.
Jautājumus izskatīšanai kongresā sagatavo trīs statūtu komitejas:
– Monitoringa komiteja, kas uzrauga Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs;
– Aktuālo jautājumu komiteja, kas nodarbojas ar mūsdienu sabiedrības problēmjautājumiem reģionālo un vietējo pašvaldību kontekstā, kā arī sociālās kohēzijas, izglītības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem;
– Pārvaldības komiteja atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar valstu finansēm, pārrobežu un starpreģionu sadarbību, e–demokrātiju, kā arī kongresa sadarbību ar starptautiskām organizācijām.
Latvijas delegācija kongresā
Latvijas pašvaldību delegācija kopš 1995. gada, kad Latvija iestājās EP, aktīvi piedalās kongresa darbā. Latvijai kongresā ir trīs balsstiesīgo delegātu vietas un trīs aizvietotāju vietas. Visi Latvijas delegāti pārstāv Vietējo pašvaldību palātu. Šobrīd Latvijas delegācijas sastāvā ir LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ināra Silicka, un viņu aizstājēji Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs un Valmieras novada domes deputāts Harijs Rokpelnis.
Latvijas delegācijas sastāvu uz pieciem gadiem apstiprina Latvijas Pašvaldību savienības Dome. Delegāti aktīvi piedalās kongresa plenārsēdēs, pastāvīgās komitejas un statūtu komiteju darbā, sagatavojot viedokli par kongresā izskatāmajiem jautājumiem, kā arī iesniedzot jautājumus izskatīšanai kongresā.
EIROPAS REĢIONU KOMITEJA
Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir Eiropas Savienības vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāve Eiropas Savienībā, kas pastarpināti, ar pašvaldību politiķu starpniecību, pārstāv un iesaista vietējās un reģionālās pašvaldības Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā.
RK uzdevums ir iesaistīt pašvaldības Eiropas lēmumu pieņemšanā, tā tuvinot Eiropas Savienības iedzīvotājus Eiropas Savienībai, jo tieši pašvaldības atrodas vistuvāk iedzīvotājiem un to darbības mērķis vērsts tieši uz iedzīvotāju labklājības celšanu.
Lai to panāktu, RK sadarbojas ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, iepazīstinot ar Eiropas valstu pašvaldību nostāju vairākās pašvaldībām būtiskās jomās:
– nodarbinātība, arodizglītība, ekonomiskā un sociālā kohēzija, sociālā politika un veselība;
– izglītība un kultūra;
– vide, klimata pārmaiņas, enerģētika;
– transports un Eiropas transporta tīkli;
– civilā aizsardzība un vispārējas nozīmes pakalpojumi.
Darbs RK notiek sešās dažādās komisijās, analizējot Eiropas Komisijas ierosinātos tiesību aktus un diskutējot par pašvaldībām aktuālām tēmām:
>> CIVEX – Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisija;
>> COTER – Teritoriālās kohēzijas politikas komisija;
>> ECON – Ekonomikas politikas komisija;
>> ENVE – Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisija;
>> NAT – Dabas resursu komisija;
>> SEDEC – Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisija.
RK arī koordinē vairākus tīklus, kas ļauj pašvaldībām apmainīties ar paraugpraksi gan Eiropas līmenī, gan ārpus tās, piemēram, ES un Austrumu partnerības valstu reģionālo un vietējo pašvaldību konferenci (CORLEAP).
Komisijās par visu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldību delegāciju pārstāvību savstarpēji vienojušies 329 RK locekļi un 329 to aizstājēji. Šīs komisijas katrā plenārsesijā (kas notiek sešas reizes gadā) iesniedz atzinumu un rezolūciju projektus apspriešanai un pieņemšanai. Pēc tam ar RK nostāju, būtiskākajām pašvaldību interesēm un vajadzībām konkrētajā jautājumā iepazīstas Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome. Tas ir ļoti būtiski, jo 70% Eiropas Savienības tiesību aktu tiek īstenoti pašvaldību līmenī.
Latvijas pašvaldību viedokli un intereses RK pārstāv Latvijas delegācija Eiropas Reģionu komitejā, kuras sastāvu piecu gadu termiņam apstiprina Eiropas Savienības Padome. 2020.–2025. gadā darbībai RK apstiprināti šādi Latvijas delegācijas locekļi un to aizstājēji:
Pārstāvis
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada dome
Gints Kaminskis, Dobeles novada dome
Aivars Okmanis, Bauskas novada dome
Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas dome
Dainis Turlais, Rīgas pilsētas dome
Hardijs Vents, Cēsu novada dome
Jānis Vītoliņš, Ventspils pilsētas dome
Aizstājējs
Gunārs Ansiņš, Liepājas pilsētas dome
Jānis Baiks, Valmieras pilsētas dome
Raimonds Čudars, Salaspils novada dome
Sergejs Maksimovs, Balvu novada dome
Māris Sprindžuks, Ādažu novada dome
Māris Zusts, Saldus novada dome
Latvijas delegācijas vadītājs ir Gints Kaminskis, kurš darbojas arī RK Birojā. Savukārt Latvijas delegācijas RK darbu koordinē Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvniecība Briselē: sagatavo Latvijas delegācijas RK dalību sēdēs, sadarbībā ar dažādām iesaistītajām pusēm vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī gatavo grozījumus tiesību aktiem, kā arī atspoguļo aktualitātes Latvijas pašvaldību auditorijai LPS tīmekļa vietnē un informatīvajā iknedēļas izdevumā.
Latvijas delegācijai RK arī bijusi iespēja sagatavot vairākus politiskos atzinumus, tajos ietverot Latvijas pašvaldību intereses un ar tām iepazīstinot lēmumu pieņēmējus Eiropas Savienības līmenī. Atzinumi ietvēruši dažādas pašvaldību darbā būtiskas tēmas:
>> “Eiropas Platforma cīņai pret nedeklarētu darbu”;
>> “Rīcības plāns PVN jomā – ceļā uz vienotu ES PVN zonu”;
>> “Priekšlikums par Eiropas Aizsardzības fondu”;
>> “Makroreģionālās stratēģijas, piemēram, stratēģija Donavas reģionam: sistēma starptautisku klasteru veicināšanai”;
>> “Austrumu partnerības un Eiropas Savienības valstu pašvaldību bilaterālās sadarbības loma Austrumu partnerības valstu pašvaldību ilgtspējīgas attīstības veicināšanā”;
>> “Klimatneitrālas ekonomikas dzinējspēks: ES Energosistēmas integrācijas stratēģija”.
Tāpat Latvijas delegācijas RK locekļi un aizstājēji atbilstoši to interesējošajām tēmām iesaistījušies dažādās tematiskajās iniciatīvās un darba grupās, popularizējot gan Latvijas pašvaldībās kopumā, gan savā pašvaldībā notiekošās norises un interesantākās iniciatīvas. Tā, piemēram, Gintam Kaminskim un Sergejam Maksimovam CORLEAP ietvaros ir iespēja aktīvāk paust Latvijas pašvaldību intereses attīstības sadarbības jautājumos ar pašvaldībām Austrumu partnerības valstīs. Savukārt Inga Bērziņa darbojas RK un Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta un Kopīgā pētniecības centra Rīcības plāna vadības grupā, īpašu uzmanību pievēršot izglītības, pētniecības un viedās specializācijas jautājumiem. Gunārs Ansiņš kļuvis par Eiropas Mēru pakta vēstnieku un Eiropas Klimata pakta vēstnieku no Latvijas, aicinot gan Eiropā, gan Latvijā īstenot vēl vairāk videi draudzīgu aktivitāšu. Savukārt Dainis Turlais apstiprināts Konferences par Eiropas nākotni RK delegācijā.
Papildu informāciju par RK latviešu valodā atradīsiet tās tīmekļa vietnē: www.cor.europa.eu. Savukārt LPS tīmekļa vietnē informāciju par Latvijas delegāciju RK atradīsiet sadaļā “Starptautiskā sadarbība”, bet delegācijas aktivitātēm varat sekot sadaļā “Ziņas” – “Eiropā un pasaulē”.
EIROPAS VIETĒJO PAŠVALDĪBU UN REĢIONU PADOME (CEMR)
Latvijas Pašvaldību savienība jau vairāk nekā 20 gadus darbojas Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padomē (CEMR) – lielākajā pašvaldību asociācijas vienojošā organizācijā, kuras mērķis ir pārstāvēt pašvaldību intereses gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. CEMR veido 60 biedru asociācijas, aptverot 41 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm un 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, kopumā pārstāvot 100 000 vietējo un reģionālo pašvaldību.
CEMR un dalības tajā mērķis ir ietekmēt politikas veidošanu un likumdošanu ES, kā arī piedalīties debatēs par Eiropas pašvaldībām aktuālām tēmām, dalīties pieredzē un iegūt jaunas zināšanas.
Darbs CEMR notiek tematiskajās ekspertu grupās piecās politikas jomās, kas aptver visas pašvaldībām svarīgākās tēmas:
– pārvaldība, demokrātija un pilsoniskums (pašvaldību sadraudzība);
– vide, klimats un enerģija (atkritumu apsaimniekošana, klimata pārmaiņas);
– starptautiskā sadarbība (attīstības sadarbība);
– ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija;
– pašvaldību pakalpojumi (pašvaldības kā darba devēji; pašvaldību sniegto pakalpojumu pārvaldība).
Ekspertu grupās tiek veidota CEMR pozīcija jautājumos, par kuriem top Eiropas Savienības tiesību aktu priekšlikumi. Tāpat ekspertu grupu sanāksmes ir lieliska iespēja gan diskutēt ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, gan skaidrot Latvijas pašvaldību nostāju un intereses, kā arī uzzināt aktualitātes par citās Eiropas valstu pašvaldībās notiekošo. LPS arī iesaistījusies vairākos CEMR vadītos projektos. Tā, piemēram, ļoti veiksmīga ir darbība attīstības sadarbības aktivitātēs PLATFORMA ietvaros, kas sniedz iespēju veicināt Latvijas pašvaldību sadarbību, informācijas un ideju apmaiņu ar Austrumu partnerības valstu pašvaldībām visdažādākajās jomās, no klimata līdz pat jauniešu iesaistei politikas veidošanā pašvaldībās. Projektā tapuši arī vairāki audiovizuāli materiāli, kurus var noskatīties LPS YouTube kanālā, sadaļā “Attīstības sadarbība”.
Papildu informāciju par CEMR atradīsiet tās tīmekļa vietnē www.ccre.org, savukārt vairāk par projekta “Platforma” aktualitātēm izlasīsiet tīmekļa vietnē: www.platforma-dev.eu.
LPS PĀRSTĀVNIECĪBA BRISELĒ
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvniecība Briselē izveidota 2005. gada septembrī, pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā darba uzsākšanas, ar mērķi nodrošināt, lai Latvijas pašvaldību intereses tiek ņemtas vērā Eiropas Savienības likumu izstrādē.
LPS pārstāvniecības Briselē darbības galvenais mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas pašvaldību intereses tiek ņemtas vērā Eiropas Savienības likumu izstrādē. Tas galvenokārt notiek, nodrošinot Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā darbību: sagatavojot Eiropas Reģionu komitejas locekļu dalību sēdēs, sadarbībā ar dažādām iesaistītajām pusēm vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī gatavojot grozījumus tiesību aktiem, tos pēc tam atspoguļojot Latvijas pašvaldību auditorijai, raksturojot jautājuma būtības korelāciju ar norisēm vietējā līmenī.
Pateicoties pārstāvniecības darbībai, kas notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, Latvijas Republikas ministrijām un Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā, Latvijas pašvaldību viedoklis ar katru gadu tiek ņemts vērā arvien vairāk un to atpazīstamība starptautiskā mērogā palielinās.
Tāpat LPS pārstāvniecība Briselē piedalās Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padomes sēdēs, gan lobējot Latvijas pašvaldību intereses un iegūstot aktuālu informāciju par pašvaldībām svarīgiem jautājumiem, gan arī veicinot Latvijas pašvaldību atpazīstamību un tādējādi sekmējot to sadarbību dažādās kopīgās aktivitātēs un projektos starptautiskā līmenī.
Lai veicinātu Latvijas pašvaldību izaugsmi, konkurētspēju, sadarbības iespējas ar citu valstu pašvaldībām un dalību starptautiskos projektos, LPS pārstāvniecība Briselē regulāri rīko LPS un Latvijas pašvaldību pārstāvju tikšanās ar Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātu pārstāvjiem par dažādām tēmām.
Tāpat liels uzsvars likts uz iesaistīšanos dažādās iniciatīvās, kas veicina gan informētību un interešu pārstāvniecību, gan LPS un Latvijas pašvaldību iespējas piedalīties ES finansētās aktivitātēs un projektos, piemēram, Eiropas Mēru pakts, jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīva, ietvarlīgums ar Eiropas Komisiju par attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanu, kura aktivitātes Latvijā organizētas sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju. Piemēram, ar RK starpniecību Latvijas pārstāvniecībai Briselē bijusi iespēja vairākkārt organizēt Austrumu partnerības valstu pašvaldību pārstāvju vizītes Briselē, tādējādi vēl vairāk sekmējot Latvijas un Austrumu partnerības valsts pašvaldību sadarbību attīstības sadarbības un izglītības jomā.
LPS pārstāvniecības Briselē aktivitātēm varat sekot LPS tīmekļa vietnes www.lps.lv sadaļās “Eiropā un pasaulē” un “Bauhaus Latvijā”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021