Rīga 5°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis 08:00
Vārda dienas: Jadviga, Laura
Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu (ATR), pašvaldību skaits Latvijā ir samazinājies trīskārt, taču to sadarbība ir ne mazāk būtiska kā pirms reformas. Tieši pretēji, paveras iespējas gan attīstīt jaunas sadarbības formas, gan nostiprināt un pilnveidot jau esošās. Sadarbība ļauj pašvaldībām labāk izmantot resursus, pieņemt efektīvākus lēmumus un atrast optimālākos risinājumus, sniedzot pakalpojumus un domājot par savas pilsētas vai novada attīstību kopumā.
Latvijas Pašvaldību savienība 2021. gadā sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociāciju KS uzsākusi apjomīgu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansētu projektu “Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana”. Projekta mērķis ir vietējo pašvaldību sadarbības optimizācija un labas pārvaldības principu veicināšana, lai uzlabotu publisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.
Viena no centrālajām tēmām projekta īstenošanas trīs gadu periodā būs pašvaldību sadarbība Latvijā – pašreizējās prakses un nākotnes iespēju analīze un pilotaktivitāšu īstenošana, pilnveidojot jau esošās vai attīstot jaunas sadarbības formas gan starp vairākām pašvaldībām, gan vienā pašvaldībā. Projekta gaitā tiks izveidoti pieci vietējo pašvaldību reģionālie tīkli, un dalība tajos būs atvērta ikvienai Latvijas pašvaldībai. Tīklu sanāksmes un semināri būs platforma datu analīzei un pieredzes apmaiņai par līdzšinējām un jaunajām sadarbības formām Latvijā, veicot attīstības plānošanu, nodrošinot pašvaldību pakalpojumus un analizējot pilotaktivitāšu īstenošanas gaitā gūtās atziņas.
Projekta atklāšanas pasākums ir plānots 16. septembrī, kad tiks sniegta detalizētāka informācija par projekta īstenošanas laikā plānotajām aktivitātēm un pašvaldību iesaistīšanās iespējām, taču jau tagad vēlamies rosināt pašvaldību vadītājus padomāt par tām sadarbības iespējām, kas katrā pilsētā vai novadā ir visaktuālākās un ko vēlēsieties attīstīt projekta laikā.
Sākuma diskusijām tiks piedāvātas vairākas pašvaldību sadarbības formas.
– Sadarbība starp ārpus novada esošu administratīvo centru (valstspilsētu) un novadu. Daži sadarbības pienākumi ir jau iezīmēti likumā, taču šādas sadarbības pilnvērtīgi modeļi vēl tikai attīstīsies.
– Sadarbība Rīgas metropoles reģionā. Līdz šim galvaspilsēta piedalījās sadarbībā Rīgas plānošanas reģionā, taču Rīgas iestāšanās Pierīgas pašvaldību apvienībā, veidojot Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienību “Rīgas metropole”, rada priekšnosacījumus ciešākai sadarbībai un atsevišķu funkciju kopīgai veikšanai.
– Sadarbība administratīvajā reģionā. Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumā (ATAVL) uzdots izveidot reģionus. Likumprojektā ir iecere reorganizēt plānošanas reģionus un vairāk iesaistīt valsts tiešās pārvaldes iestādes un amatpersonas, veidojot atšķirīgu un ciešāku valsts un pašvaldību, kā arī pašvaldību sadarbības platformu.
– Sadarbība latviešu vēsturiskajās zemēs. Šo zemju teritorijas attiecīgajā likumā nesakrīt ar administratīvajiem reģioniem, taču šajās zemēs ir skaidri iezīmēta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības funkcija – reģionālā mērogā sentautu teritorijas rosina jaunu eiroreģionu veidošanas iespēju sēļiem un zemgaļiem, arī līviem. Vietējā mērogā vēsturiskajā zemē paredzēts atbalstīt vietējās kultūrtelpas, kuru attīstībā paveras jaunas sadarbības iespējas starp pašvaldībām.
– Sadarbība vienā novadā starp novada pagastiem un novada pilsētām. ATR pavadošā jaunā Pašvaldību likumprojekta redakcija paredz iedzīvotāju padomju ievēlēšanu novada teritorijas pārvaldes vienībās, kuras noteiktas ATAVL pielikumā. Šīm vienībām paredzēta pieaugoša loma vietējo interešu pārstāvniecībai novada domē, neizbēgami radīsies jautājums par novada iekšējo sadarbības attīstību.
– Sadarbības iestāde, kas balstās uz deleģējuma līgumu. Šādu iestāžu (būvvaldes, pašvaldību policijas un citos gadījumos) tiek plaši lietota, un pēcreformas situācija var atklāt jaunas nianses šīs sekmīgās sadarbības formas pielietojumā. Šāda iestāde ir padota vienas pašvaldības vadībai, bet īsteno vairāku pašvaldību funkcijas un juridiski darbojas vairāku pašvaldību vārdā.
– Sadarbības iestāde, kas balstās uz dibinājuma līgumu un nav padota nevienas pašvaldības vadītājam. To uzrauga un vada padome, kurā pārstāvēti vairāku pašvaldību deleģētie pārstāvji (līdzīgi kā akciju sabiedrības padomē). Šādas iestādes ir mazāk populāras un atgādina franču sindikātus, taču to izveidošanas un attīstības iespējas nebūt nav izsmeltas.
– Vairāku pašvaldību izveidota komercsabiedrība, kura var īstenot pašvaldību atbildībā esošas funkcijas. Šāda sadarbības forma iegūst jaunu attīstības stimulu saistībā ar ES zaļo kursu. Piemērs ir Vidzemes pašvaldību izveidotā SIA “ZAAO”.
– Sadarbība pašvaldību asociācijās. Kopš 1991. gada, kad tika izveidota LPS, pašvaldību grupas savu specifisko interešu labākai formulēšanai un aizstāvēšanai ir izveidojušas un pilnveido sadarbības formas.
– Pašreizējie plānošanas reģioni ir sekmīga un būtiska pašvaldību sadarbības un koordinācijas ar valsti forma. Atkarībā no administratīvo reģionu likumprojekta virzības rezultātiem šie reģioni var arī turpmāk saglabāties vai transformēties.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021