Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 18:47
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Nacionālo parku teritoriju izvēli dažādos pasaules reģionos nosaka pasaules daļu īpatnības, tajos esošo dabas un kultūras vērtību aizsardzības nepieciešamība un arī dabas un kultūras vērtību aizsardzības tradīcijas. Tā, piemēram, Ziemeļamerikā nacionālo parku teritorijās iekļautas cilvēka darbības mazskartas teritorijas ar izcilām ainaviskām vērtībām, dabas pieminekļiem, retām augu un dzīvnieku sugām. Šīs teritorijas kalpo ne tikai dabas saglabāšanai, bet arī tūrismam, ievērojot apmeklētāju darbībai nepieciešamos ierobežojumus. Eiropā nacionālie parki iekļauj kultūras vērtības, pat veselas pilsētas. Savukārt Āzijā nacionālie parki lielākā mērā kalpo zinātniskai izpētei, bet Āfrikā – lielo savvaļas dzīvnieku aizsardzībai.
Rāznas nacionālais parks izveidots, lai saglabātu Rāznas ezera un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidību, teritorijas kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko attīstību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību. Rāznas nacionālais parks ir arī Eiropas nozīmes aizsargājamā jeb NATURA 2000 teritorija, kas ne tikai uzsver teritorijas dabas vērtību nozīmi starptautiskā mērogā, bet arī ļauj piesaistīt finansējumu dabas aizsardzības pasākumiem.
Pašvaldības ir ieinteresētas teritoriju saimnieciskajā attīstībā un vides sakoptībā. Tāpēc nacionālā parka veidošanas darbs tika uzsākts, pateicoties pašvaldību iniciatīvai.
Nacionālā parka idejas īstenošana ilga vairāk nekā desmit gadus. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Vides aizsardzības komitejas pētījumā pirmoreiz tika akcentēta Rāznas ezera ekoloģiskā stāvokļa pasliktināšanās problēma, salīdzinot ar 50. – 60. gadiem.
Pateicoties Daugavpils Universitātes darbinieku neatlaidīgajam darbam, tagadējā nacionālā parka teritorijā 2004. gadā tika uzsākts ES “LIFE – Nature” programmas līdzfinansētais projekts “Sugu un biotopu aizsardzība dabas parkā “Rāzna””, kas bija pirmais lielais solis uz nacionālā parka statusu. Vides ministrijas, Daugavpils un Rēzeknes reģionālo vides pārvalžu, Latgales zooloģiskā dārza, kā arī astoņu parkā ietilpstošo pašvaldību, kas 2001. gadā parakstīja nodomu protokolu par Rāznas nacionālā parka izveidošanu, kopīgais darbs ir vainagojies ar ilgi gaidītu rezultātu: kopš 2007. gada 1. janvāra Latvijā līdzās Slīteres, Gaujas un Ķemeru nacionālajam parkam arī Latgalei ir savs – Rāznas nacionālais parks, kas pēc platības ir otrs lielākais (59 600 ha).
Rāznas nacionālais parks ietver trīs rajonu teritorijas: Rēzeknes rajona Čornajas, Kaunatas, Mākoņkalna un Lūznavas pagasta daļas, Krāslavas rajona Andzeļu, Ezernieku un Andrupenes pagasta daļas un Ludzas rajona Rundēnu pagasta daļu.
Sakarā ar to, ka parka teritorijā zeme pieder gan valstij, gan pašvaldībām, gan fiziskām un juridiskām personām, sekojot citu valstu pieredzei, Rāznas nacionālā parka teritorijā noteiktas trīs funkcionālās zonas: dabas lieguma zona, dabas parka zona un neitrālā zona.
Dabas lieguma zonas izveidotas, lai saglabātu īpaši aizsargājamās sugas un biotopus, kā arī aizsargātu cilvēku darbības mazpārveidotas ekosistēmas. Nacionālā parka teritorijā ir astoņas dabas lieguma zonas: Rāznas ezera salu, Soloju ezera, Mākoņkalna, Zosnas mitraines, Harčenku purva, Lielā Liepukalna, Ežezera un Litavnīku Mēness kalendāra dabas lieguma zona.
Dabas parka zona izveidota, lai nodrošinātu dabu saudzējošu saimniekošanas metožu izmantošanu teritorijās, kas piemērotas atpūtai un tūrismam, saglabātu dabas ainavu un kultūrainavu, samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas lieguma zonu.
Neitrālajām zonām jāveicina esošo apdzīvoto vietu līdzsvarota un ilgspējīga attīstība, saglabājot novada raksturīgo ainavu un arhitektūru.
Rāznas nacionālā parka pārvaldi īsteno administrācija, kas atrodas Vides ministrijas padotībā un darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.
Saimniecisko darbību parka teritorijā regulē MK noteikumi nr. 447 “Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kas nosaka svarīgākās saimnieciskās darbības, kurām nepieciešama Rāznas nacionālā parka administrācijas atļauja:
• mežsaimnieciskā darbība;
• īpašumu pārdošana;
• koku ciršana nemeža zemē;
• zemes transformācija un zemes lietošanas mērķa maiņa;
• būvniecība;
• publisku pasākumu organizēšana brīvā dabā;
• izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras un objektu ierīkošana;
• zinātnisko pētījumu veikšana;
• iežogotu platību ierīkošana savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;
• ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurācija, renovācija vai rekonstrukcija.
Likumdošana paredz īpašniekiem, kuru zemes atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kompensācijas, ko var noteikt kā nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, kā NATURA 2000 maksājumus, kā zemes kadastrālās vērtības samazinājumu, kā atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, kā zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo nemedījamo un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Īpašniekam, kurš vēlas izmantot iespēju saņemt atvieglojumus un kompensācijas, jāgriežas ar iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē (sīkāka informācija Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā www.dap.gov.lv).
Rāznas ezera apkaimes teritorija ir unikāla, jo daudzie ūdeņi (upes, ezeri, strauti), unikālās dabas vērtības, krāšņā ainava, notikumiem bagātā, taču maz pētītā un popularizētā novada vēsture, savdabīgais kulinārais mantojums, sakrālā un laicīgā māksla, tautas kultūras tradīcijas slēpj sevī bagātīgu dabas, izziņas un atpūtas tūrisma attīstības potenciālu. Rāznas nacionālā parka teritorijā sastopamas vairākas retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas: zaļā divzobe, dzeltenā dzegužkurpīte, spožais suņburkšķis, melnā klintene, sīpoliņu zobainīte, lielziedu uzpirkstīte, Šultesa madara u. c. No putnu sugām šeit sastopami: baltmugurdzenis, pelēkā dzilna, melnais stārķis, baltais stārķis, mazais ērglis, zivjērglis, lapseņu klijāns, sila cīrulis, brūnā čakste, apodziņš, melnais zīriņš, zivju gārnis un ziemeļu gulbis.
Uz Zemes viss ir savstarpēji saistīts. P. Cimdiņš grāmatā “Saules celtā piramīda” raksta: “Zem parastas vīrieša pēdas, kas aizņem apmēram 2 dm2, aramzemē ir vesela bagātība. 15 centimetru dziļumā zem tās ir gandrīz divi biljoni baktēriju, 1,5 miljardi mikroskopisku sēņu un aļģu, 4,5 miljoni vienšūnas organismu, 150 tūkstoši dažādu tārpiņu, tad vēl tūkstošiem kukaiņu, gliemežu un slieku. Kopā 50 g dzīvās masas zem vienas pēdas.” Pārsvarā tieši šīs gandrīz nemanāmās radībiņas palīdz pārstrādāt to, kas paliek pēc cilvēka saimnieciskās darbības.
Protams, bez dabas resursu izmantošanas cilvēka eksistence un labklājība vienkārši nav iespējama. Tikai ir jābūt tālredzīgiem, lai nesasniegtu to robežu, aiz kuras dabas atjaunošanas spējas tiktu iznīcinātas un situācija kļūtu kritiska cilvēkam.
Viens no pašvaldību pamatuzdevumiem ir attīstības plānošana, lai nodrošinātu ilgspējīgu attīstību. Parka teritorijas sekmīga apsaimniekošana, investīciju piesaiste un projektu realizācija ir iespējama, arī saglabājot dabas vērtības. Tādēļ svarīga ir parka administrācijas un pašvaldību sadarbība, jo mērķis kopīgs – teritorijas ekonomiskā izaugsme un tūrisma attīstība, kas atbilstu dabas aizsardzības un estētiskajām prasībām.
Rāznas nacionālā parka administrācija:
Zemnieku ielā 16a, Rēzeknē, LV 4601
Tālruņi: 29256225, 64605227
epasts: [email protected]
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017