Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 17:26
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Kad Ziemassvētki jau teju pie durvīm, 14. decembrī Latvijas Pagastu apvienības valdes locekļi pulcējās uz 2007. gada pēdējo sēdi Dobeles rajona Bēnes pagastā. Pirmssvētku pārslogotība gan bija retinājusi PAV rindas visdažādāko iemeslu dēļ, turpretim atzinību pelna Dobeles rajona pagastu vadītāji, kas pasākumu apmeklēja iepriecinoši kuplā skaitā. Paši viņi atzina, ka pieraduši dzīvot draudzīgi un interesēties par kopējām problēmām, neuztverot kaimiņu pašvaldību par sīvāko konkurentu, kā tas reizumis nojaušams citos rajonos. Kā jau katrai sēdei, arī šai atmiņa fiksē Bēnes īpašos “zīmolus”. Un līdera gods noteikti pienākas 19. gadsimta beigās celtajai Bēnes pilij, kas nesen, Bēnes 735. gadskārtā, pilnībā atjaunota un sakopta. Astoņdesmitajos gados pilij piebūvēja zāli, kurā tagad atrodas tautasnams. Pagastmāja pilī! Vai tas neskan varen lepni? Un ne tikai pagastmāja vien, arī bibliotēka un doktorāts. Žēl, ka todien klātienē neapskatījām mūra tiltu pār Auces upi, kas līkumo pagasta teritorijā. Lielajā jubilejā oktobra sākumā iesvētīja Bēnes pagasta jauno karogu, kurā iemūžināts nesen atjaunotais tilts. Visus šos labos darbus virzījusi PAV sēdes mājasmāte Bēnes pagasta padomes priekšsēdētāja Vija Keršus.
“Atshēmotājus” nealgos!
Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš bija aicināts informēt par Lauku attīstības plāna un Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākumiem 2007. – 2013. gadā, jo daudzu pagastu cerības saistās ar to piedāvātajām iespējām infrastruktūras un dzīves kvalitātes uzlabošanai laukos. Runātājs atzina, ka optimālie risinājumi dzima ilgās un karstās diskusijās, kur pašvaldību intereses uzticīgi aizstāvēja LPS padomniece Sniedze Sproģe. Arī Briselē nācies daudz šķēpu lauzt, lai šo finansējumu varētu izmantot iespējami daudz pašvaldību, jo finanšu izteiksmē tie ir prāvi “naudas monstri”. PAV sēdē gan A. Lapiņš varēja tikai raksturot galvenās līnijas. Gadu mijā aprises būs vēl konkrētākas, jo pirms Jaunā gada plānots apstiprināt Lauku attīstības programmu. Pēc svētkiem to publicēs, tomēr Aivars Lapiņš domā, ka ātrāk par maiju tā reāli vēl darboties nesāks. Piecus miljonus eiro, protams, ir neiespējami apgūt uzreiz (kur nu vēl izvērtēt projektus par šādu summu!), tāpēc naudu sadalīs uz visu plānošanas laiku. Tomēr ZM pārstāvis uzsvēra: ja projektu noraida naudas trūkuma vai kāda kritērija dēļ, iespējams to atlikt uz nākamo kārtu.
Būtībā nekas nav mainījies, Lauku attīstības programmas līdzekļi tiks ceļiem un pašvaldību teritorijas labiekārtošanai, saieta namu sakārtošanai, kā arī to apkures sistēmu modernizācijai, kas izmantos atjaunojamos energoresursus. Tiekoties ar RAPLM pārstāvjiem, ZM kopīgi vienojās, ka projektiem no Lauku attīstības fonda tiks 75% finanšu. No valsts budžeta saņemtās dotācijas varēs ieguldīt kā nepieciešamo pašvaldību līdzfinansējumu. A. Lapiņš apliecināja, ka ZM neesot itin nekādu stūrgalvīgu pieņēmumu kritērijiem, tāpēc iespējas pavērsies katram. Turklāt viņš garantēja, ka projektu pieteikumos nevaldīs haotiskas rindas, lai dzītos pēc “pirmā iesniedzēja” titula. Protams, katrai pašvaldībai pašai jāizsver, kura vajadzība ir primāra, jo aptuveni izrēķināts, ka katrai tiks 200 000 eiro.
Darba grupai vērā ņemama šķita doma, ka pašvaldībām ar zemāku attīstības indeksu, bet līdzvērtīgi izstrādātu projektu šajā projektu rindā jāļauj pakāpties nedaudz augstāk. Paredzamas iebildes, kas ir saprotamas, tomēr, rīkojoties pēc ierastajiem standartiem, ne uz kādu izlīdzināšanu attīstības līmeņos Latvijā nevaram cerēt. Protams, arī šī ideja nav betonā cirsta. Pārspīlēts kritēriju daudzums tomēr liek tērēt nevajadzīgi daudz līdzekļu un spēku, tāpēc šoreiz ZM vēlas saglabāt tikai spēcīgus kritēriju. Cerams, ka MK noteikumos ietvers tieši tādus.
Lielā aktivitāte jautājumu uzdošanā liecināja, ka “lauku naudu” pagastos gaidīt gaida.
Uldis Rozenbergs (Talsu raj. Ģibuļu pag.): “Esam pārliecināti, ka pieteikumu būs daudz. Skaidrs, ka visi steigsies iesniegt jau pirmajā gadā. Kā šo problēmu risināsiet?”
A. Lapiņš: “Ir doma kopsummu skrupulozi nedalīt pa gadiem, bet pirmajos gados plānot nedaudz vairāk līdzekļu.”
U. Rozenbergs: “Vai ceļiem, kuru sakārtošanu atbalstīs, jāatbilst kādām īpašām prasībām? Vai tiem jābūt pašvaldības bilancē?”
A. Lapiņš: “Domājam atstāt tos pašus principus, kas sekmīgi sevi apliecināja SAPARD projektos.”
Dainis Švika (Gulbenes raj. Lejasciema pag.): “Gulbenes pašvaldību vadītāji ar LPS pārstāvniecības Briselē vadītājas Evitas Gržibovskas gādību nesen viesojās Eiropas Savienības centrā un daudzko izpratām. Vai Brisele atzīs mūsu domu – par prioritāti uzskatīt atbalstu Latgales pagastam, nevis Pierīgai?”
A. Lapiņš: “Negribu tik lielu nozīmi piešķirt Briseles diktātam. Drīzāk gan viss būs atkarīgs no vienprātības jūsu pašu vidū.”
Aina Saleniece (Valmieras raj. Kauguru pag.): “Vai iznāk, ka pašvaldības, kuru attīstības indekss ir augsts, šo naudu nekad nesagaidīs?”
A. Lapiņš: “Tā teikt nevar, tomēr atkārtoju vēlreiz, ka pašiem pašvaldību vadītājiem jātiek skaidrībā, ciktāl viņi ir gatavi uz brīdi aizmirst savas intereses, bet priekšplānā likt domu par Latvijas vienmērīgu un līdzsvarotu attīstību.”
(Zālēsēdētāju balsu decibeli pieauga, apliecinot to, ka sadale nebūs viegla.)
Cilda Purgale (Valkas raj. Trikātas pag.): “2009. gadā pēc vēlēšanām pašvaldības sāks dzīvi jauno novadu ietvaros. Māc šaubas, vai pēc tam novadu centrā esošās pilsētas vairs bijušajiem pagastiem, proti, laukiem solīto naudu dos.”
A. Lapiņš: “Ja mēs un jūs vienprātīgi lemtu visu naudu ielikt programmas sākumā, varētu rasties problēmas ar valsts atbalstu. Turklāt jāapzinās, ka, visu notērējot tūliņ, beigās nekā nebūs.”
Miervaldis Krotovs (Talsu raj. Lībagu pag.): “Varbūt īpašos noteikumos jāparedz tā: ja kāds pagasts nav saņēmis 200 000 eiro līdz reformai, tie obligāti pienākas šim konkrētajam, kaut arī jau neesošajam pagastam.”
A. Lapiņš: “Ja būs nepieciešams, par šādiem grozījumiem noteikumos varam domāt, taču vienošanās ar ministriju paredz, ka nauda ir ieplānota esošajiem pagastiem.”
Aleksandrs Lielmežs (PAV priekšsēdētājs, Rīgas raj. Mālpils pag.): “Ceļi pašlaik ir prioritāte, ja ne vairāk, tad tāpēc, lai no katra pagasta pa asfaltētu ceļu nākotnē tiktu uz novada centru. Kā rīkosieties, ja izrādīsies, ka 120 procenti projektu būs pieteikti ceļu sakārtošanas jomā un desmit procenti saieta namiem?”
A. Lapiņš: “Nevaram un nedrīkstam centralizēti izdomāt, kas katrai pašvaldībai ir svarīgākais. Protams, ja projektu vidū būs daudzi simti pašvaldību ceļu, viens apkures katls un divi saieta nami, tad, iespējams, nāksies atzīt, ka prioritātes nav pareizi izvirzītas un nākotnē vajag atbalstīt tikai ceļus.”
Šajā PAV sēdē nevarēja piedalīties LPS padomniece Sniedze Sproģe, kura bija komandējumā Ukrainā. Viņa lūdza ar “Loga” starpniecību vēlreiz atgādināt visiem pagastu vadītājiem, ka LPS joprojām gaida priekšlikumus un rajonos izdiskutētus viedokļus, kā šo lauku naudu “paņemt”, nevis savstarpējos strīdos “palaist vējā”.
Par Zivsaimniecības fonda līdzekļiem saruna bija īsāka, jo pagaidām vēl tas nav tiktāl konkretizēts kā Lauku attīstības programma. Tomēr A. Lapiņš vairākkārt strikti uzsvēra ZM darbinieku līdzatbildību par ES naudas sadali un pārliecību, ka melīgus projektus šā fonda sietiem cauri nelaidīs. Tāpēc vien, ka, piemēram, daļa Talsu rajona ir piekrastes zonā un tur “ož pēc zivīm”, nevajag uzskatīt, ka jebkuru tālu iekšzemes projektu varēs iedabūt caur Zivsaimniecības fondu. Runātājs atzina, ka praksē nācies saskarties ar neiedomājamām shēmām, taču negodprātīgu cilvēku dēļ ZM nealgos “atshēmotājus”.
“Jūs labi domājat...”
Pēc neliela pārtraukuma, kura laikā pašvaldību vadītāji vēl steidza tincināt iepriekšējo runātāju, sākās saruna par Latvijas iedzīvotāju reģistra problēmām un iespējamajiem risinājumiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) interneta mājaslapā ir nepārprotami apliecināts, ka iestāde, kas jau nosvinējusi 15 darbības gadu jubileju, “par savu prioritāti noteikusi vienkāršas, pārskatāmas un saprotamas sadarbības ar iedzīvotājiem veidošanu, tādēļ pārvalde uzsākusi augstākajiem standartiem atbilstošu iedzīvotāju apkalpošanas līmeņa nodrošināšanu, dubultu, bet ērtu un drošu personu apliecinošo dokumentu sistēmas izveidi, jaunas dzīvesvietas reģistrācijas sistēmas izveidošanu”. Tomēr nereti PAV sēdēs izskanējusi neizpratne, kāpēc šajā “elektronikas laikmetā” dati par dzimušajiem, mirušajiem un citādas izmaiņas skartajiem pašvaldību iedzīvotājiem reģistrā parādās nepiedodami vēlu. Taču šo “sīkumu” ietekme var būt ļoti svarīga. Dainis Švika atcerējās, ka pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, kad izrādījies, ka viņa vadītajam Gulbenes rajona Lejasciema pagastam iedzīvotāju skaits ir ap 2000, tas bijis ļoti svarīgi deputātu skaita noteikšanai. Bet “pazudušas” bija ne tikai atsevišķas personas, bet pat vesela ģimene! PMLP datus izmanto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda aplēsēs. Savukārt PAV priekšsēdētāja vietniece Jaunpils pagasta padomes priekšsēdētāja Ligita Gintere stāstīja, ka neoperatīvas reģistrācijas dēļ astoņu pagastu apvienība zaudējusi cerības iegūt LEADER projektu konkursā prāvu naudas summu, jo... pietrūcis 100 iedzīvotāju, kuriem patiesībā bija jāuzrādās šo pagastu iedzīvotāju reģistrācijas annālēs.
Situāciju skaidrot bija ieradies PMLP priekšnieka padomnieks Uldis Apsītis un Iedzīvotāju reģistra departamenta drošības un datu kvalitātes nodaļas vadītāja Māra Zūle. U. Apsītis atgādināja, ka PMLP ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienība, kuras kompetencē ietilpst personu apliecinošo un ceļošanas dokumentu izdošana, Iedzīvotāju reģistra uzturēšana un valsts migrācijas politikas īstenošana.
Iedzīvotāju reģistra darbības tiesisko ietvaru nosaka Iedzīvotāju reģistra likums, MK noteikumi nr. 786 (25.10.2005.) “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība” un MK noteikumi nr. 322 (17.06.2003.) “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība”.
Iedzīvotāju reģistrā iekļautas šādas ziņas: identifikācijas dati – personas kods, vārds, uzvārds, pilsonība, dzimums, tautība, dzimšanas dati, dokumenti, dzīvesvietas adrese, ziņas par personu apliecinošiem dokumentiem, ziņas par ģimenes stāvokli, laulāto, ziņas par māti, tēvu, bērniem, vecāku statusu, aizbildņiem, miršanas dati, dokumenti, ziņas par bezvēsts prombūtni, ziņas par rīcībspēju un aizgādņiem, ziņas par ārzemnieka uzturēšanās atļauju, izraidīšanu un pat ziņas par personas atļauju vai aizliegumu izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.
Valsts un pašvaldību iestādes, kuru pārziņā ir attiecīgo ziņu reģistrācija, regulāri sniedz ziņas Iedzīvotāju reģistram. Ziņas trīs darbdienu laikā jāsniedz papīra dokumentu veidā un elektroniski. Tukuma rajona pārstāvis PAV Aivars Volfs pauda neizpratni, kādēļ vajadzīga dublēšana. Māra Zūle skaidroja, ka tas nepieciešams drošībai, jo elektroniski sūtītais dokuments varot noklīst. “Tad jau jāsecina, ka kļuvis sliktāk, nevis labāk!” Miervaldis Krotovs iebilda, ka, pat ievērojot termiņa prasības un izmantojot tiešsaisti, izmaiņas ilgstoši neuzrādās. Māra Zūle šādu iespēju nepieļauj. Tomēr viņa atzina, ka, iespējams, vainīga pašvaldību datorprogrammu nesavietojamība ar PMLP rīcībā esošajām programmām. Pārvalde sākusi pašvaldību darbinieku apmācības ar šīm programmām, tomēr nereti mazie pagasti nevēlas ieviest jaunas programmas, jo iedzīvotāju datu izmaiņu gada laikā ir pavisam maz. Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas tiek sniegtas valsts un pašvaldību iestādēm, komersantiem un fiziskajām personām papīra dokumenta formā un elektroniski. Lai nerastos aizdomas par negodprātīgumu, ziņu izsniegšana tiek reģistrēta un tiek nodrošinātas auditācijas atskaites. Tomēr “lielā statistika” top tikai divreiz gadā – 30. jūnijā un 31. decembrī.
Iedzīvotāju reģistra datu bāzē ir ziņas par 3 miljoniem personu, no kurām “aktīvi” ir nepilni 2,3 miljoni. Datu bāzē ir reģistrēti ap 17 747 000 notikumu, no kuriem 856 000 (!) reģistrēti pēdējā gada laikā. Gada laikā datu bāzē ir reģistrēti ap 180 miljoniem (!!!) informācijas pieprasījumu. Skaitļi, kurus minēja Uldis Apsītis, visiem šķita tik grandiozi, ka pat rūdītais finansists PAV priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs pauda izbrīnu par pieprasījumu intensīvo plūsmu.
Sadarbība ar pašvaldībām galvenokārt skar dzimtsarakstu nodaļas un bāriņtiesas. PMLP noslēgusi sadarbības līgumus ar 484 pašvaldībām. Tomēr fakts, ka pēdējā mēneša laikā tikai 164 pašvaldības ievadījušas jaundzimušo pirmuzskaites, nepārprotami liecina, ka liela daļa joprojām turas pie ierastā “papīra standartiem”.
Diskusija izraisījās arī par personu deklarāciju, jo nereti cilvēki tiekot deklarēti neesošās adresēs. Dainis Švika iebilda, ka šo patvaļu drīzāk gan var skaidrot ar jaunieviesto likumīgās reģistrācijas kārtību, kad faktiski jebkurš var piereģistrēties, kur vien vēlas. Kad agrāk iedzīvotājam nācās ierasties pagastmājā ar visiem papīriem, šādu gadījumu nebija. Cīņa pret esošo vai šķietamo birokrātismu līdzi nesusi daudz negodīguma.
Nākotnes izaicinājumu vidū Uldis Apsītis kā pirmo minēja epakalpojumu ieviešanu, atzīstot, ka pašvaldībām ļoti interesē drīzāka elektroniskās deklarēšanās iespēja, arī mirušo reģistrācija tiešsaistē. Nākotnē PMLP gatavojas izveidot un ieviest Personu reģistru, kurā plānots reģistrēt ikvienu personu, kas nonāk saskarsmē ar Latviju. Par sevišķi aktuālu padomnieks uzskata ERAF projekta ietvaros uzsāktā Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites arhīva digitalizācijas procesa pabeigšanu, jo par katru no mums apkopotā informācija vidēji satilpst 10 – 15 lapās, kas gadu ritumā var gluži fiziski “sabrukt”. Viņš uzsvēra, ka darbinieki apzinās Iedzīvotāju reģistra tehniskās infrastruktūras datu apstrādes pašreizējo jaudu nepietiekamību, kas reizumis varētu radīt pagastu vadītāju minēto datu aktualizēšanas lēnumu, tāpēc intensīvi tiek meklēti risinājumi jaudas palielināšanai. Tomēr Māra Zūle šos pārmetumus īsti nebija gatava atzīt, tāpēc prasīja PAV pārstāvjiem minēt konkrētus gadījumus, kas sēdes ierobežotā laika dēļ būtu nereāli. Viņa aicināja par šiem konkrētajiem gadījumiem ziņot departamentam, lai vieglāk būtu izprast cēloņus. M. Zūle nešaubīgi apgalvoja, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir saskaitīti, bet A. Lielmeža komentārs bija lakonisks: “Jūs labi domājat...”
Negribēji vai nevarēji?
Nākamais runātājs LPS padomnieks Guntars Krasovskis stāstīja par realitāti, ko tomēr daudzi joprojām uzskata par nākotnes izaicinājumu – eparakstu pašvaldībā. Iespējami nesarežģītā valodā viņš mudināja pagastu vadītājus censties iet līdzi laikmeta garam un pamazām izmantot šā jaunuma piedāvātās iespējas. Šķietami nesaprotamo viedkarti viņš salīdzināja ar autovadītāja apliecību, jo arī eparakstā ir sakopota noteikta informācija, kuras priekšrocība – tā ļauj darboties elektroniskā vidē. Starp citu, Latvijas Pašvaldību savienība jau tagad ir starp šīs jomas “pionieriem”. Protams, kā katrs jauninājums, tas dzimst mokās, tāpēc pirmajiem (arī tām pašvaldībām, kas parakstus jau mēģinājušas izmantot) ne viss izdodas. Tomēr pēc gadiem to visu, cerams, varēsim atcerēties ar vieglu smaidu.
G. Krasovska prezentācijā (http://www.lps.lv/komitejas1/578ce38d54eparaksts.zip) skaidrota eparaksta būtība, attiecīgie likumdošanas dokumenti, nepieciešamie priekšnoteikumi darba uzsākšanai. Katrai pašvaldībai bez maksas jau tagad iespējams iegūt piecus eparakstus, diemžēl pagaidām iespēju izmantojuši nedaudzi, vairāk interesentu bijis rajonu pašvaldību līmenī. Lietišķā stāstījuma noslēgumā G. Krasovskis uzskaitīja “soļus”, kas jāveic pašvaldībai:
• saņemt eparakstus;
• aprīkot datorus ar nepieciešamo programmatūru un lasītājiem;
• veikt izmaiņas dokumentu apritē – nosakot edokumentu saņemšanas, pārbaudes un izsūtīšanas un glabāšanas kārtību;
• plānot tādas dokumentu vadības sistēmas ieviešanu, kas atbalsta eparakstu.
Laikam tomēr gadumijas tuvumā katram sev jāatgādina slavenie Gētes vārdi: “Tev piedots taps, ja nevarēji, bet mūžam ne, ja negribēji!” Ne jau par eparakstu vien domājot. Toties Pagastu apvienības valde jau 14. decembra sēdē konkretizēja 2008. gada aprises, saplānojot izbraukuma sēdes pirmajam pusgadam: 11. janvārī – Bauskas rajonā, 8. februārī – Valmieras rajonā, 14. martā – Liepājas rajonā, 11. aprīlī – Rēzeknes rajonā, 9. maijā – Dobeles rajona Ukru pagastā, bet 13. jūnijā – Rīgas rajona Mālpils pagastā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017