Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 13:42
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Tā kā 2009. gada 1. janvārī stājās spēkā vairākas izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas jomā, kas skar gan darba devējus, gan slimības pabalstu un bezdarbnieka pabalstu saņēmējus, īss ieskats par galvenajām izmaiņām.
Sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem
No 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir atcelts maksimālais apmērs ienākumiem, no kuriem veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas nozīmē, ka iemaksas jāveic no visiem apliekamajiem ienākumiem.
Sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic no darbinieka labā veiktajām darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumu summas, kas kopā nepārsniedz 20% no darba ņēmējam aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendāra gadā.
Darba devējs darbinieku darba ienākumus un sociālās iemaksas varēs precizēt tikai par vienu mēnesi iepriekš, t.i., vairs nebūs iespēja precizēt iepriekšējo trīs gadu ienākumus un sociālās iemaksas. Darba devējs vairs nevarēs precizēt arī darba ņēmēja statusa zaudēšanas iemeslu, izņemot tiesas nolemto.
Turpmāk darba devējiem jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam par darbinieku nostrādāto stundu skaitu mēnesī, ja darba ienākumi būs mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Šī informācija nav jāsniedz, ja normatīvie akti neuzliek par pienākumu uzskaitīt nostrādāto stundu skaitu (piemēram, par valdes locekļiem, ar kuriem nav noslēgts darba līgums, prokūristiem, gadījumos, kad noslēgti uzņēmuma līgumi, graudniecības līgumi, pārvadājuma līgumi).
Kopš janvāra informācija par sociālajām iemaksām VID ir jāiesniedz saskaņā ar jaunajām veidlapām, ko Ministru kabinets apstiprinājis 2008. gada 20. novembrī (MK noteikumi nr. 942).
Sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2009. gadā vispārējā gadījumā nemainās – tā ir 33,09%, kur darba devējs maksā 24,09% un darbinieks – 9%. Savukārt iemaksu likme strādājošiem pensionāriem ir 28,3% (darba devējam – 20,6% un darbiniekam – 7,7%) un pašnodarbinātajiem – 30,48% (pašnodarbinātajiem pensionāriem – 28,04%).
Slimības pabalstu saņēmējiem
Darbinieka slimības gadījumā darba devējs apmaksās pirmās desmit darbnespējas kalendāra dienas (tāpat kā līdz šim – pirmā diena netiek apmaksāta, par otro un trešo dienu – 75% no vidējās izpeļņas, par ceturto un turpmākajām dienām – 80% no vidējās izpeļņas). Ja darbnespēja būs ilgāka par desmit dienām, turpmāka slimības pabalsta saņemšanai no sociālās apdrošināšanas līdzekļiem personai jāgriežas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Tā kā izmaiņas attiecībā uz darba devēja apmaksājamām darbnespējas dienām tika pieņemtas tikai 4. decembrī, tās darbnespējas lapu A un B veidlapas, kas iegādātas līdz 2008. gada 31. decembrim, būs derīgas izsniegšanai līdz 2009. gada 31. maijam, izdarot tajās atbilstošus labojumus attiecībā uz veidlapā noteikto periodu, par kuru tā izsniedzama. Darbnespējas lapa darba devējam nav vairs jāapstiprina ar zīmogu.
Turpmāk nebūs iespējams vienlaikus saņemt bezdarbnieka pabalstu un slimības pabalstu. Tas attiecas uz tiem gadījumiem, ja darbinieks mēneša laikā pēc atbrīvošanas no darba saslimis, bet būs jau piešķirts bezdarbnieka pabalsts – tad līdz darbspēju atgūšanai personai izmaksās tikai slimības pabalstu, savukārt bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiks apturēta.
Bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem
2009. gada 1. janvārī stājās spēkā vairākas izmaiņas bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanā, ņemot vērā, kas ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas:
ja par bezdarbnieku, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas ir veiktas no valsts (piemēram, no valsts pamatbudžeta veiktas iemaksas no 50 latiem par bērna kopšanas periodu līdz pusotra gada vecumam), bet pārējā periodā iemaksas ir bijušas dažādas (gan valsts, gan pašas personas un darba devēja iemaksas), tad pabalstu aprēķina, ņemot vērā visus personas ienākumus, taču pabalsta apmērs nebūs mazāks par 54 latiem;
ja par bezdarbnieku pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienas iemaksas ir veiktas no valsts budžeta un tās veicis darba devējs (līdz 2008. gada 31. decembrim šie periodi var pārklāties), tad bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai tiks ņemti vērā kopējie ienākumi, t.i., kas gūti pie darba devēja, gan no valsts budžeta veikto iemaksu objekts (piemēram, 50 lati no vecāku pabalsta);
ja par bezdarbnieku pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienas iemaksas ir veiktas tikai no valsts, tad pabalstu aprēķina 60% apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra (54 lati).
Izmaiņas paredzētas arī tajos gadījumos, kad, personai zaudējot darbu, bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas periodā sakarā ar atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā, ja iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nav veiktas, tiek izdarīta atkāpšanās līdz pēdējo sešu mēnešu darba ienākumiem (32 kalendāra mēnešu periodā).
Bezdarbnieka pabalstu vispārējā gadījumā aprēķina, ņemot vērā personas sešu mēnešu ienākumus, atkāpjoties divus mēnešus pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas (piemēram, ja bezdarbnieka statuss iegūts 2009. gada 10. janvārī, tad sešu mēnešu periods iemaksu algas aprēķināšanai ir no 2007. gada maija līdz oktobrim).
Ja saskaņā ar tiesas spriedumu no darba devēja par labu personai tiek piedzīta un izmaksāta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu attiecīgajā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodā, personai ir pienākums atmaksāt saņemto bezdarbnieka pabalstu.
Pensionāriem
Kopējais piemaksas apmērs pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, tiks paaugstināts līdz 70 santīmiem. Tātad esošajai 40 santīmu piemaksai tiks piešķirti vēl papildu 30 santīmi. Tā, piemēram, ja stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim ir 35 gadi un šobrīd piemaksas apmērs ir 14 latu (35 gadi x 0,40 latu), tad no 2009. gada janvāra šī piemaksa pie vecuma pensijas palielināsies par 10,50 latiem (35 gadi x 0,30 latu).
Piemaksa tiks piešķirta arī tiem vecuma pensionāriem, kuriem pensija ir lielāka par 225 latiem – 70 santīmu apmērā (līdz šim piemaksa netika piešķirta tiem pensionāriem, kuriem pensija bija lielāka par 225 latiem). Tā, piemēram, pie 35 gadu darba stāža (līdz 1995. gada 31. decembrim) piemaksas kopējais apmērs būs 24,50 latu (35 gadi x 0,70 latu).
Piemaksa par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, tiks piešķirta arī pie visām invaliditātes pensijām 70 santīmu apmērā.
Valsts sociālo pabalstu saņēmējiem
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdiem kopš bērnības un piemaksas apmērs pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu būs 75 lati.
Lai vairāk uzzinātu par izmaiņām, iesaku iepazīties ar konkrētiem grozījumiem attiecīgajos normatīvajos aktos, kas ir publicēti “Latvijas Vēstnesī”, kā arī pieejami “Latvijas Vēstneša” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv.
VALSTS ATBALSTS
NABADZĪBAS UN SOCIĀLĀS ATSTUMTĪBAS RISKAM PAKĻAUTAJĀM IEDZĪVOTĀJU GRUPĀM
Līdz 2009. gada 1. janvārim
No 2009. gada 1. janvāra
Minimālā darba alga – 160 latu
Minimālā darba alga – 180 latu
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums – 80 latu
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums – 90 latu
Nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām – 56 lati
Nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām1 – 63 lati
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 25%
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 23%
ĢIMENES AR BĒRNIEM
Bērna piedzimšanas pabalsts – 296 lati
Piemaksa pie bērna piedzimšanas pabalsta: par pirmo bērnu – 100 latu; par otro bērnu – 150 latu; par trešo un katru nākamo bērnu – 200 latu
Bērna kopšanas pabalsts (līdz bērna divu gadu vecumam nenodarbinātām personām):
personām, kuras kopj bērnu līdz viena gada vecumam – 50 latu mēnesī
personām, kuras kopj bērnu vecumā no viena līdz diviem gadiem – 30 latu mēnesī
Vecāku pabalsts (līdz bērna gada vecumam nodarbinātām un pašnodarbinātām personām) – 70% no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (nedrīkst būt mazāks par 63 latiem mēnesī)
Ģimenes valsts pabalsts – 8 lati par pirmo bērnu ģimenē; 9,60 latu par otro bērnu ģimenē; 12,80 latu par trešo bērnu ģimenē; 14,40 latu par ceturto un katru nākamo bērnu ģimenē
Maternitātes pabalsts – 100% no personas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas
Paternitātes pabalsts – 80% no personas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas
Paternitātes pabalsts – 100% no personas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas
Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu – 50 latu mēnesī
Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu – 75 lati mēnesī
Bērna invalīda kopšanas pabalsts – 150 latu mēnesī
Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu – 32 lati mēnesī
Atlīdzība par viena bērna adopciju – 1000 latu, atlīdzība par bērna aprūpi līdz adopcijai – 35 lati mēnesī
Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu – 80 latu mēnesī
PENSIONĀRI
Piemaksa pie vecuma pensijas, ja pensijas apmērs nepārsniedz 225 latus – 0,40 latu par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts par periodu līdz 1996. gadam
Piemaksa pie vecuma pensijas – 0,70 latu par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts par periodu līdz 1996. gadam
Pensijas neapliekamais minimums – 1980 latu gadā (165 lati mēnesī)
Tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumiem:
– 1152 lati gadā (96 lati mēnesī) politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kuriem piešķirta pensija
– 2112 lati gadā (176 lati mēnesī) politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kuriem nav piešķirta pensija Pensionāra neapliekamais minimums – 1980 latu gadā (165 lati mēnesī)
Tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumiem – 1296 lati gadā (108 lati mēnesī) politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem
Pensiju indeksācija divas reizes gadā – 1. aprīlī un 1. oktobrī. Aprīļa indeksācija noteikta, ņemot vērā tikai patēriņa cenu izmaiņas, bet oktobra – patēriņa cenu pieaugumu un 50% no sociālās apdrošināšanas iemaksu algas summas reālā pieauguma valstī. Šeit varētu tikt veikti grozījumi attiecībā uz 2009. gadu!
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vispārējā gadījumā – 45 lati mēnesī
INVALĪDI
Piemaksa pie invaliditātes pensijas nebija noteikta
Piemaksa pie invaliditātes pensijas – 0,70 latu par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts par periodu līdz 1996. gadam
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdiem kopš bērnības – 50 latu mēnesī Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdiem kopš bērnības – 75 lati mēnesī
Valsts sociālais pabalsts Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuriem noteikta invaliditāte saistībā ar līdzdalību avārijas seku likvidēšanā, kā arī mirušo dalībnieku ģimenēm – 45 lati
Valsts sociālais pabalsts Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuriem noteikta invaliditāte saistībā ar līdzdalību avārijas seku likvidēšanā, kā arī mirušo dalībnieku ģimenēm – 60 latu
Tiesības uz ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem:
– 1152 lati gadā (96 lati mēnesī), ja noteikta I vai II grupas invaliditāte
– 900 latu gadā (75 lati mēnesī), ja noteikta III invaliditātes grupa Tiesības uz ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem:
– 1296 lati gadā (108 lati mēnesī), ja noteikta I vai II grupas invaliditāte
– 1008 lati gadā (84 lati mēnesī), ja noteikta III invaliditātes grupa
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vispārējā gadījumā – 45 lati mēnesī
Pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama īpaša kopšana – 100 latu mēnesī
Pabalsta apmērs transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās – 56 lati par katru pilnu sešu mēnešu periodu (112 latu gadā)
BEZDARBNIEKI
Bezdarbnieka stipendija – 40 latu mēnesī par profesionālās apmācības laiku un 25 lati par neformālās apmācības laiku
Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums un apmērs:
– personām ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem – 4 mēneši
pirmos 2 mēnešus – pilnā apmērā;
pēdējos 2 mēnešus – 75% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta
– personām ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem – 6 mēneši
pirmos 2 mēnešus – pilnā apmērā
nākamos 2 mēnešus – 75% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta
pēdējos 2 mēnešus – 50% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta
– personām ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) – 9 mēneši
pirmos 3 mēnešus – pilnā apmērā
nākamos 3 mēnešus – 75% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta
pēdējos 3 mēnešus – 50% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta
PAŠVALDĪBAS ATBALSTS
GALVENAJĀM NABADZĪBAS UN SOCIĀLĀS ATSTUMTĪBAS RISKAM PAKĻAUTAJĀM IEDZĪVOTĀJU GRUPĀM
Līdz 2009. gada 1. janvārim
No 2009. gada 1. janvāra
TRŪCĪGIE/MAZNODROŠINĀTIE
Garantētais minimālā ienākuma (GMI) līmenis – 27 lati personai mēnesī2. Garantētais minimālā ienākuma (GMI) līmenis – 37 lati personai mēnesī
Pabalsti dzīvokļa jautājuma risināšanai noteikti atbilstoši katras pašvaldības finanšu iespējām un noteiktajām prioritātēm
Dzīvokļa pabalsts likumdošanā noteikts kā otrs (pirmais – GMI pabalsts) obligātais pašvaldības sociālās palīdzības pabalsts
Pabalsti citiem mērķiem – ārkārtas situācijās, medicīnas pakalpojumu samaksai, obligātās izglītības nodrošināšanai u.c.
1 Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. pants. Atvieglojumi maksātājam. 1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi: 1) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju – Ministru kabineta noteiktajā apmērā vienam no apgādniekiem: a) par nepilngadīgu bērnu, b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, c) par nestrādājošu laulāto, d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem, e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, f) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku, g) par apgādībā esošu personu apgādājamiem, h) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti), i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu.
2 GMI sniedz, pamatojoties uz klienta materiālo resursu – ienākumu un īpašuma – novērtējumu. No 2008. gada 1. oktobra, novērtējot klienta materiālos resursus, par ienākumiem neuzskata bērna kopšanas pabalstu, piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta vai vecāku pabalstu par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, pirmos 100 latus no vecāku pabalsta, ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, bērna invalīda kopšanas pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalstu ar celiakiju slimajiem bērniem, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, bērna piedzimšanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, bezdarbnieka stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī neformālās izglītības ieguves laikā (atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5. pantam).
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017