Rīga 1°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 00:05
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Pašvaldībām
• Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” paredz, ka pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķinam izmantojamo pašvaldību izdevumus raksturojošo demogrāfisko kritēriju īpatsvaru aprēķina saskaņā ar šā likuma 1. pielikumā noteikto pašvaldību budžetu izpildes analīzes ekonomisko modeli. Savukārt pašvaldību finanšu nepieciešamības aprēķina metodika noteikta 2. pielikumā. Dotācijas no izlīdzināšanas fonda saņem pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir zemāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu, un tā ir līmenis, kas vienāds ar 95% no attiecīgās pašvaldības finanšu nepieciešamības. Tās pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir lielāki par finanšu nepieciešamības neizlīdzināmo apakšējo robežu un mazāki par neizlīdzināmo augšējo robežu, neveic iemaksas, kā arī nesaņem dotācijas no fonda.
• 2009. gada 20. oktobra Ministru kabineta noteikumi nr. 1193 “Gada pārskatu sagatavošanas kārtība” nosaka kārtību, kādā pašvaldībām jāsagatavo un jāiesniedz gada pārskats, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem, kurus klasificē atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta grāmatvedības jomā. Konsolidētā gada pārskata sagatavošanai, pārbaudīšanai un parakstīšanai pašvaldības, noslēdzot sadarbības līgumu, izmanto pārskata sagatavošanas un iesniegšanas informācijas sistēmu. Pirmo gada pārskatu saskaņā ar šiem noteikumiem sniedz par 2009. gadu.
• 2009. gada 20. oktobra MK noteikumos nr. 1218 “Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju pašvaldību infrastruktūras attīstībai” noteikta valsts budžeta apakšprogrammā 25.01.00 “Atbalsts novadiem infrastruktūras attīstībai” vienreizējās dotācijas piešķiršanas kārtība no valsts budžeta finanšu līdzekļiem maksājumu veidā pašvaldību infrastruktūras attīstībai, kā arī dotācijas izlietošanas kārtība. Dotāciju izlieto pašvaldības īpašumā esoša infrastruktūras objekta projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai un līdzfinansējumam ES struktūrfondu finansētu pašvaldības infrastruktūras objektu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai, nekustamā īpašuma iegādei, ja tas nepieciešams pašvaldības darbības nodrošināšanai un funkciju izpildei, un autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai. Dotāciju piešķir pašvaldībām nepieciešamo izdevumu (rēķinu samaksai) segšanai konkrētajā saimnieciskajā gadā. Pēc dotācijas piešķiršanas pašvaldības domes priekšsēdētājam līdz nākamā gada 1. februārim jāiesniedz Valsts reģionālās attīstības aģentūrā pārskats par piešķirtās dotācijas izlietojumu (pielikums).
Zeme un privatizācija
• Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” paredz, ka gadījumos, kad bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti, ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, valsts vai pilsētas nozīmes inženiertehniskās un transporta infrastruktūras objekti – ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas, kā arī valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības. Ja uz šādas zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, bet, ja tās nevar vienoties, nomas maksa nosakāma 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomniekam, sākot no 2010. gada 1. janvāra, jākompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājums.
• 2009. gada 27. oktobra MK noteikumi nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” nosaka valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no nodevas samaksas. Valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par katru nekustamo īpašumu nosaka šādā apmērā: īpašuma atsavināšana uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu vai uz tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram – 2% no nekustamā īpašuma vērtības, bet ne vairāk par 30 000 latu; īpašuma atsavināšana uz dāvinājuma līguma pamata – 3% no īpašuma vērtības, bet ne vairāk par 50 000 latu; nekustamā īpašuma ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā – 1% no kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldāmās nekustamā īpašuma ieguldījuma summas, bet ne vairāk par 1000 latu. Valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā bērniem, laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām, mazbērniem, mazmazbērniem un vecvecākiem par katru nekustamo īpašumu, ja tā atsavināšana notiek uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu, tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam vai uz dāvinājuma līguma pamata, nosaka 0,5% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības, bet ne vairāk par 1000 latu. Ja nekustamo īpašumu atsavina pret prasījumiem vai kustamu mantu, par nekustamā īpašuma vērtību uzskata tā kadastrālo (inventarizācijas) novērtējumu un mežaudzes vērtību. Ja nekustamo īpašumu atsavina pret pienākumiem, tad pienākuma vērtību nosaka attiecīgās republikas pilsētas vai novada pašvaldības institūcija. Beztermiņa vai mūžīgu maksājumu vērtību, kā arī tādu maksājumu vērtību, kuru ilgums ir atkarīgs no nejauša gadījuma, nosaka, gada maksājumu summu reizinot ar 10. Periodiskiem maksājumiem, kurus veic noteiktā laikposmā, vērtību nosaka, reizinot gada maksājumu summu ar attiecīgajos aktos minēto gadu skaitu, kas nepārsniedz 20. Valsts nodevu par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka 0,1% apmērā no aizdevuma līguma summas, bet ne vairāk par 1000 latu, bet nodevu par ķīlas tiesību grozījuma nostiprināšanu zemesgrāmatā – 0,1% apmērā no summas, par kādu tiek palielināta aizdevuma summa, taču ne vairāk par 1000 latu no kopējās aizdevuma summas. Citos gadījumos valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka 20 latu apmērā. No valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir atbrīvoti dzīvokļu celtniecības kooperatīva biedri – par dzīvokļa privatizēšanas dokumentiem, personas, kuras ir privatizējušas valsts un pašvaldību daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas – par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz šiem objektiem, personas, kuras īpašuma tiesības iegūst saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, kapitālsabiedrība, ja tiesības uz nekustamo īpašumu tā iegūst reorganizācijas rezultātā, valsts un pašvaldība, ja tās viena otrai nodod bez atlīdzības vai maina mantu, pašvaldība – par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja nekustamais īpašums atsavināts sabiedriskajām vajadzībām, kapitālsabiedrības, kas sniedz pakalpojumus sabiedrības vajadzībām, piemēram, sabiedriskā transporta uzņēmumi, ostu pārvaldes vai uzņēmumi, kas nodrošina ūdens, gāzes vai elektroenerģijas piegādi, darbojas veselības aizsardzības jomā, pašvaldības nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un izglītības jomā, ja pašvaldībai pieder vismaz puse no kapitālsabiedrības kapitāla, un pašvaldība, ja tiesības uz nekustamo īpašumu tā iegūst reorganizācijas rezultātā.
• Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” paredz, ka zemesgabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja tās nevar vienoties, zemesgabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam no 2010. gada 1. janvāra jākompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājums. Zemesgabala nomas maksa 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto nomas maksas apmēru vairāk kā par 25%.
Dzīvesvietas deklarēšana un adresācija
• 2009. gada 20. oktobra MK noteikumi nr. 1194 “Noteikumi par dzīvesvietas deklarācijas veidlapu, deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību un dzīvesvietas elektroniskās deklarēšanas kārtību” nosaka personas dzīvesvietas deklarācijas veidlapas paraugu (1. pielikums), deklarācijas iesnieguma veidlapas paraugu (2. pielikums) un deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību, kā arī tīmekļa vietni, kurā pieejama speciāla tiešsaistes forma dzīvesvietas deklarēšanai elektroniski, kārtību, kādā dzīvesvietu deklarē elektroniski, un tiešsaistē aizpildāmajā formā iekļauto ziņu apjomu. Deklarējot dzīvesvietu pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, personai jāaizpilda deklarācija. Elektroniski dzīvesvietu deklarē tīmekļa vietnē www.latvija.lv, autentifikācijai un deklarācijā sniegto ziņu patiesuma apstiprināšanai izmantojot drošu elektronisko parakstu vai kredītiestādes elektronisko norēķinu sistēmas autentifikācijas līdzekli.
• 2009. gada 3. novembra MK noteikumos nr. 1269 “Adresācijas sistēmas noteikumi” noteikti adresācijas sistēmas pamatprincipi, adrešu piešķiršanas un Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas uzturēšanas kārtība, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtība. Adreses pieraksta specifikācija nosaka adreses un tās elementu pieraksta kārtību, kas jālieto dokumentos un oficiālajā informācijā. Adreses pierakstam noteikta šāda kārtība: pirmajā pozīcijā – ielas nosaukums; otrajā – apbūvei paredzētās zemes vienības vai ēkas numurs vai nosaukums; trešajā – telpu grupas numurs, pirms tā lietojot domuzīmi; ceturtajā – pilsētas nosaukums (ciema; novada pagasta vai novada pilsētas lauku teritorijas nosaukums, aiz tā lietojot saīsinājumu “pag.” vai “l. t.”); piektajā – novada nosaukums, aiz tā lietojot saīsinājumu “nov.”; sestajā – apriņķa nosaukums, aiz tā lietojot saīsinājumu “apr.”. Ja nepieciešams, adreses pieraksta beigās norāda pasta indeksu. Apliecināta lēmuma kopija par adreses piešķiršanu, maiņu vai likvidāciju, kā arī pieraksta formas precizēšanu vai izraksts no attiecīgā lēmuma (arī elektroniska dokumenta veidā) pašvaldības domei vai tās pilnvarotai institūcijai jāiesniedz Valsts zemes dienestā piecu darbdienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas.
Dzīvojamās telpas un energoefektivitāte
• 2009. gada 3. novembra MK noteikumi nr. 1253 “Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai” nosaka kārtību, kādā valsts sniedz palīdzību, dodot galvojumu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma nodrošināšanai, un galvojuma apmēru. Galvojumu izsniedz un administrē valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, Hipotēku banka atbilstoši galvojuma nosacījumiem (1. pielikums) galvojumu izsniedz pēc tam, kad aizdevējs ir piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka tas tiks piešķirts, vai Hipotēku banka ir saņēmusi galvojuma pieteikumu, kam pievienoti nepieciešamie dokumenti. Īrniekam vai viņa ģimenes loceklim, ja viņi izmanto dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un to izmantojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, Hipotēku banka galvojumu izsniedz pēc tam, kad aizdevējs ir piešķīris aizdevumu vai rakstiski apliecinājis, ka tas tiks piešķirts, vai banka saņēmusi galvojuma pieteikumu un nepieciešamos dokumentus (pašvaldības izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka aizņēmējs īrē dzīvokli denacionalizētā mājā; īres līguma kopiju vai pašvaldības izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka aizņēmējs ir īrējis dzīvokli pirms mājas denacionalizācijas; izziņu par dzīvesvietas deklarāciju; Hipotēku bankas apstiprinātu vienošanos starp denacionalizētā dzīvokļa īrnieku un viņa ģimenes locekļiem par to, kurš kļūs par aizņēmēju (2. pielikums)). Sākotnējo galvojuma apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu: G = A – 0,75 x V, kur G – galvojuma apmērs; A – piešķirtā aizdevuma summa; V – dzīvojamās telpas ķīlas vērtība. Galvojumu izsniedz uz termiņu, kas nepārsniedz desmit gadus. Aizņēmējs atbilstoši šiem noteikumiem var saņemt tikai vienu galvojumu vienas dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Par galvojuma izsniegšanu tiek noteikta vienreizēja maksa 2,5% apmērā no piešķirtās galvojuma summas, kas aizņēmējam vai aizdevējam jāsamaksā Hipotēku bankai.
• 2009. gada 20. oktobra MK noteikumi nr. 1211 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 5. februāra noteikumos nr. 59 “Noteikumi par valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru un tā piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumiem dzīvojamās mājās”” paredz, ka valsts līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumiem piešķir šādiem mērķiem: daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoauditam – 80% no tā izmaksām, bet ne vairāk par 400 latiem; mājas renovācijai – 20% no renovācijas projekta kopējām atbalstāmajām izmaksām; energoefektivitātes novērtējuma precizēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām – 100 latu apmērā; tehniskā projekta izstrādei vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas sagatavošanai, ja nav pieejams tipveida risinājums – 80% no tehniskā projekta vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas sagatavošanas izmaksām, bet ne vairāk par 2500 latiem; tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanai – 80% no tā izmaksām, bet ne vairāk par 400 latiem. Lai saņemtu valsts līdzfinansējumu, pilnvarotajai personai jāiesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegums (1. pielikums) un nepieciešamie dokumenti: dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola kopija, kurā ierakstīts lēmums veikt energoauditu vai precizēt energoefektivitātes novērtējumu, izstrādāt tehnisko projektu, vienkāršotās renovācijas dokumentāciju vai sagatavot tehniskās apsekošanas atzinumu, kā arī protokola un līguma kopija; dzīvojamās mājas nodošanas un pieņemšanas akts par mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā māja privatizēta; dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma kopija, ja māja privatizēta. Lai pretendētu uz valsts līdzfinansējumu tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanai, pilnvarotajai personai jāiesniedz nepieciešamie dokumenti un jāizpilda šādi nosacījumi: ja nav pieejams tipveida risinājums – jāiesniedz dokumenti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tehniskā projekta izstrādei vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas sagatavošanai, bet, ja ir pieejams tipveida risinājums – pilnvarotajai personai jāapliecina, ka tiks iesniegts projekta iesniegums daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltināšanai.
Sociālie un medicīniskie pakalpojumi
• 2009. gada 3. novembra MK noteikumi nr. 1251 “Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksām” nosaka valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas nosacījumus pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai un to piešķiršanas kārtību. Valsts budžeta līdzekļus pašvaldībai piešķir šādā apmērā: garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta izmaksām – 50% apmērā no mēnesī pašvaldībā GMI līmeņa pabalstam izlietotajiem līdzekļiem; dzīvokļa pabalsta izmaksām – 20% apmērā no mēnesī pašvaldībā dzīvokļa pabalstam izlietotajiem līdzekļiem. Lai saņemtu valsts budžeta līdzekļus, pašvaldībai līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam jāiesniedz Labklājības ministrijā pieprasījums (pielikums), sniedzot informāciju par pašvaldībā sociālajiem pabalstiem izlietoto līdzekļu apmēru un nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apmēru. 2009. gadā valsts budžeta līdzekļus GMI līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai pašvaldībām piešķir par pārskata periodu no 2009. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim.
• 2009. gada 13. oktobra MK noteikumi nr. 1165 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 21. aprīļa noteikumos nr. 288 “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība”” paredz, ka gadījumā, ja persona pieprasa valsts finansētu sociālās aprūpes pakalpojumu, sociālajam dienestam desmit darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas jāizvērtē personas atbilstība pakalpojuma saņemšanai izvirzītajiem kritērijiem un jāpieņem lēmums par pakalpojuma nepieciešamību. Sociālajam dienestam mēneša laikā jāiesniedz Labklājības ministrijā šo noteikumu 3.1., 3.3., 3.4. un 3.5. apakšpunktā minētie dokumenti.
• 2009. gada 3. novembra MK noteikumos nr. 1263 “Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci” noteikta arī pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas kompetence un sastāvs. Pašvaldības komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs, klīniskais vai izglītības psihologs, logopēds un speciālās izglītības skolotājs. Pašvaldības komisija iesaka vecākiem (aizbildņiem un bāriņtiesai, ja bērns ievietots audžuģimenē), kuri rakstiski ir atļāvuši izvērtēt izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni, izglītojamam piemērotāko izglītības programmu, pamatojoties uz iesniegtajiem pedagoģiski psiholoģiskās un medicīniskās izpētes materiāliem, kā arī veic citus MK noteikumos uzdevumus. Vairākas pašvaldības var veidot apvienotu pedagoģiski medicīnisko komisiju, savstarpēji vienojoties par finansēšanas kārtību.
Pedagogiem
• 2009. gada 13. oktobra MK noteikumi nr. 1191 “Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumos nr. 836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”” nosaka, ka pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kas izglīto bērnus no piecu gadu vecuma un kuriem darba samaksu nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām, zemāko mēneša darba algas likmi atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 4. tabulai nosaka novada (republikas pilsētas) pašvaldība.
Attīstības plānošana
• 2009. gada 13. oktobra MK noteikumi nr. 1178 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” nosaka attīstības plānošanas dokumentos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas un spēka zaudēšanas kārtību, darbības termiņu un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī to ietekmes novērtēšanas kārtību (izņemot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu). Šos noteikumus piemēro arī attiecībā uz plānošanas dokumentiem, kurus izstrādā pašvaldību institūcijas. Pašvaldību apstiprinātie plānošanas dokumenti ir saistoši attiecīgajām pašvaldībām un to padotībā esošām institūcijām.
• 2009. gada 10. novembra MK noteikumi nr. 1314 “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumos nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”” paredz, ka saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” stratēģiskais novērtējums ir nepieciešams plānošanas reģionu un republikas pilsētu teritorijas plānojumiem.
Sabiedriskais transports un pārvadājumi
• 2009. gada 26. oktobra MK noteikumi nr. 1226 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība” nosaka kārtību, kādā sabiedriskajam transportam tiek nodrošināta no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšana, sadale un piešķiršana, nosaka, aprēķina un kompensē pārvadātājam ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību, pašvaldībām nosaka un aprēķina finansējumu no valsts budžeta pārvadātāju zaudējumu kompensēšanai, piešķir finansējumu no valsts budžeta, lai pašvaldības varētu kompensēt pārvadātājam ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus, kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību, nosaka, aprēķina un kompensē pārvadātājam ar valsts noteikto minimālo kvalitātes prasību ieviešanu saistītos izdevumus un piešķir pašvaldībām finansējumu no valsts budžeta, lai tās varētu kompensēt pārvadātājam ar valsts noteikto minimālo kvalitātes prasību ieviešanu saistītos izdevumus, kā arī nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu.
Iepirkumi un PPP
• 2009. gada 27. oktobra MK noteikumos nr. 1248 “Noteikumi par publisko iepirkumu paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību” noteikts publisko iepirkumu paziņojumu saturs, kā arī kārtība, kādā pasūtītājiem jāsagatavo paziņojumi. Tos pasūtītājs sagatavo, apstiprina un iesniedz publicēšanai vai publicē elektroniski, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja nodrošināto personalizēto vidi.
• 2009. gada 13. oktobra MK noteikumi nr. 1184 “Publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrācijas un uzskaites kārtība” nosaka publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrā ierakstāmās ziņas par partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu, kā arī publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrācijas un uzskaites kārtību. Lai reģistrētu PPP līgumu, Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums uz noteikta parauga veidlapas (1. pielikums). Pieteikumu ierakstu izdarīšanai līgumu reģistrā paraksta gan publiskā partnera pārstāvis, gan privātais partneris. Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi ieraksti līgumu reģistrā, kā arī normatīvajos aktos noteiktie dokumenti jāiesniedz Uzņēmumu reģistram 14 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017