Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 03:08
Vārda dienas: Gints, Uvis
Valdības politikas dokumenti, tajā skaitā Nacionālā attīstības plāna (NAP) projekts, tiek gatavoti “pa vecam” un joprojām valsts politiku veido kā nozaru politiku summu. Bet, kamēr valsts politika būs nozaru politiku summa, nekādas deklarācijas par koordināciju vai integrāciju to neglābs. Pagaidām jauno pieeju vēl neizdosies īstenot.
Nepieciešams, lai valsts kopējā politika kļūtu par nozaru politiku un pašvaldību politiku summu. Mūsu priekšlikuma būtība nozīmē to, ka katrai pašvaldībai tiktu garantēta daļa no valsts investīciju programmas un tas attiektos uz visām centralizēti īstenojamajām aktivitātēm, ko veic no ES, Norvēģijas vai Šveices instrumenta, un no valsts nodokļu ieņēmumiem finansējamajām programmām. Saskaņā ar mūsu priekšlikumu tikai pašvaldības dome varētu izlemt, kādu projektu īstenot.
Gan ministrijām, gan pašvaldībām jāizprot sava loma jaunajā modelī.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būtu iespēja apšaubīt, vai pašvaldības piedāvātais projekts tiešām atbilst deklarētajiem mērķiem. Iespējamo mērķu saraksts tiktu centralizēti noteikts.
Tā, piemēram, mazā novada pašvaldība varētu piedāvāt savu uzņēmēju atbalsta projektu, norādot, ka tas tiks īstenots atbilstoši 1. mērķim “Gudra izaugsme, uz zināšanām un inovāciju balstītas mazā novada ekonomikas izaugsme”, turklāt nodrošinot apakšmērķi “Inovatīvu uzņēmējdarbības veidu veicināšana novadā, tajā skaitā iesaistoties publiskās un privātās partnerības projektos”. Šajā gadījumā ministrija pārbaudītu, vai piedāvātais projekta saturs atbilst mērķim un apakšmērķim, un, ja varētu pierādīt, ka neatbilst, tad pašvaldībai būtu jāpilnveido projekts vai arī jāizvēlas jauns projekts. Šajā gadījumā pašvaldības kvotai atbilstošais finansējums nepazustu, to nevarētu novirzīt kādai citai teritorijai.
Mūsu piedāvātajā modelī pašvaldības kvota tiktu noteikta objektīvi, balstoties uz iedzīvotāju skaitu, nevis politiskām simpātijām. Līdz ar to arī politiskā atbildība par izvēlētajām darbībām būtu pašvaldības domei. Atbildības pieaugums pavērtu jaunas iespējas un atbilstu subsidiaritātes principam.
Diskusijas pēc LPS kongresa atklāj, ka ne visi ir izpratuši jauno pieeju. Tiek uzdoti jautājumi – kā valdība īstenos reģionālo politiku un kā lielāku atbalstu saņems tie, kuriem tas īpaši nepieciešams? Atbilde – šāds atbalsts jānodrošina ārpus pašvaldību kvotas, tajā skaitā izmantojot valstisko reģionālās attīstības politiku.
Tā, piemēram, īpašu atbalstu, neapšaubāmi, pelna pierobežas pašvaldības. Valdības pienākums ir radīt attīstības iespējas šajās pašvaldībās. Tas jādara papildus pašvaldību kvotai kā sastāvdaļa ministrijas īstenojamā reģionālās attīstības politikā.
Valdība varētu noteiktus pakalpojumus īstenot saskaņā ar “pakalpojumu groza” koncepciju “policentros”. Mūsu jaunā pieeja šādu iespēju neizslēdz, taču tam jānotiek ārpus katrai pašvaldībai noteiktās kvotas. Reģionālās attīstības politika ir viena no nozaru politikām, kuru savu programmu ietvaros īsteno VARAM. Tāpat kā jebkuras citas nozares politikas gadījumā šādas investīcijas tiek īstenotas konkrētu pašvaldību teritorijās un tas notiek ārpus pašvaldībai noteiktās kvotas, par kuras izmantošanu pašvaldība lemj patstāvīgi.
Atbilstoši nosacījumam, ka pašvaldības kvota nav atkarīga no tā, cik dažādām grupām pašvaldība kvalificējas, pašvaldību grupu skaits nav izšķirošs faktors. Svarīgāk par visu panākt, lai neviena teritorija netiek izslēgta, nepaliek bez attīstības iespējām, kā tas notika, vadot attīstību “pa vecam”.
Nosakot mērķus un apakšmērķus pašvaldību grupām, galvenais kritērijs ir apakšmērķu elastība. Apakšmērķus būtu jāformulē tik plaši, lai katra pašvaldība varētu atrast iespēju īstenot savas prioritātes. Vienlaikus šie apakšmērķi jāformulē tik šauri, lai tie viennozīmīgi atbilstu tiem mērķiem, kuri ir kopīgi visai ES un kurus nolemts atbalstīt NAP ietvaros.
Tāpēc katrai pašvaldībai būtu jāizvērtē, vai tās intereses tiks aptvertas ar kongresa rezolūcijas 1. pielikumā piedāvātajiem formulējumiem. Diskusijā par nākamā Nacionālā attīstības plāna saturu LPS piedāvā katras pašvaldību grupas mērķus ietvert attiecīgā plāna sadaļā. Rīcības vadlīnijas jāformulē ne vien katrai ministrijai, bet arī katrai pašvaldību grupai. Vēlams vēlreiz un jaunā skatījumā ar laika distanci izvērtēt iepriekš formulētos mērķus un sniegt priekšlikumus to pilnveidošanai.
Publicējam vēlreiz kongresa rezolūciju un tās 1. pielikumu. Pēc diskusijas Latgales plānošanas reģionā un citviet grupa “piejūras pašvaldības” papildināta un nosaukta jaunā vārdā “pierobežas un piejūras pašvaldības”. Gaidām priekšlikumus mērķu pilnveidošanai!
Mūsu pozīcijai jākļūst par sastāvdaļu nākamā ES plānošanas perioda likumos un MK noteikumos. Vēl ir laiks šīs pozīcijas pilnveidošanai.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017