Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 18:43
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Žurnāla sākumā publicētajā rakstā “Piecpadsmitgadīgais novads” lasītājiem tika vēstīts, ka šoreiz numurā divi materiāli saistās ar vienu pašvaldību – Kandavas novadu, jo “Kurzemes Šveices” ainavu rudenīgo skaistumu gribēja izbaudīt gan žurnāla veidotāji, gan izpilddirektori, kuri 7. oktobrī te pulcējās Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) izbraukuma sanāksmē.
LPIA priekšsēdētājs Normunds Tropiņš pastāstīja par valdes sēdē nolemto. Nākamā sanāksme par teritorijas plānošanas problēmām 9. novembrī notiks Rīgā, Austrumu izpilddirekcijā, bet gada noslēguma sarīkojums – 2. decembrī Mālpilī. Saplānotas arī 2012. gada sēžu norises vietas. Jūnija beigās un jūlija sākumā paredzēts LPIA pieredzes apmaiņas brauciens pie kolēģiem Norvēģijā, bet nākamā gada decembrī izpilddirektori pulcēsies apaļas jubilejas reizē, jo apritēs 15 gadu kopš asociācijas nodibināšanas. Valdes sēdē uzklausīja VAS “Latvijas Valsts meži” valdes locekļa Edvīna Zakovica informāciju par jauno kurināmās šķeldas piedāvājuma projektu. Abas puses nolēma to vēl uzlabot. Nākotnē valde nolēma ieplānot sarunu ar “Latvijas Pasta” vadību un Atkritumu apsaimniekošanas likuma analīzi.
“Grupa 9” valdes priekšsēdētājs Neils Balgalis iepazīstināja ar topošo rokasgrāmatu, kas palīdzēs darbā ar ES fondiem, bet tās veidotājiem savukārt palīdzēs izpilddirektoru aizpildītās anketas.
Pēc Kandavas novada domes priekšsēdētāja Rolanda Bāreņa apsveikuma uzrunas novada izpilddirektors Guntis Gelpers kolēģus iepazīstināja ar Latvijā vecākā novada pašvaldības darbu – domes struktūru, komitejām un komisijām, sadraudzības pilsētām, īstenotajiem un iecerētajiem projektiem. Pašvaldībā vienlaikus īsteno daudzus projektus. Tas nav viegli, jo budžets ir ierobežots. Tomēr sadarbība ar projektu pārraugiem rit sekmīgi, izņemot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kuras ierēdņiem raksturīgs “lielpilsētas sindroms” – centies, kā gribi, tomēr ikreiz atradīs kādu sīku pamatu neapmierinātībai. G. Gelpera prezentāciju savdabīgi bagātināja vizuālā papildinformācija – fragmenti no kinožurnāla “Padomju Latvija” par Kandavas bērnudārzu un pilsētas svētkos uzvestās rokoperas mirkļi. Mājastēva un mājasmātes pienākumus izbraukuma sēdes dienā godam veica Guntis un viņa vietniece Sandra Bērziņa.
Sanāksmes pamattemats bija visām pašvaldībām aktuālās sociālās jomas problēmas, kas vienlīdz smagnēji skar pilsētas un novadus neatkarīgi no to lieluma un iedzīvotāju skaita. Detalizētu ziņojumu bija sagatavojusi ilggadējā veselības un sociālās sfēras pārzinātāja – LPS padomniece Silvija Šimfa. Uzskatāmām tabulām un jaunākajiem datiem bagātā prezentācija ievietota LPS interneta vietnē http://lps.lv/Izpilddirektoru_asociacija/?task=sessions&committee_id=1387. Sociālo jomu valstī runātāja raksturoja tā: “Stāvoklis ir smags, bet stabils!” Dinamika ir lēna, tomēr augoša pozitīvā virzienā – samazinās bezdarbnieku skaits; aizpildīta daļa brīvo darba vietu, taču kopumā darba tirgū situācija nav uzlabojusies. Trūcīgo personu skaits vairs nepieaug tik strauji kā 2010. gadā, šāgada augustā bija vērojama ļoti niecīga uzlabošanās. LPS krīzes gados iestājās par to, lai mazinātu milzīgo birokrātiju un centralizācijas tendenci, ļaujot operatīvi atbalstīt grūtībās nonākušos iedzīvotājus, kā arī aizstāvēja palīdzības nepieciešamību sarunās ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem.
Pamatu padziļinātiem pētījumiem un analīzei dod diagramma par pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem izlietoto līdzekļu īpatsvaru 2011. gada aizvadītajos mēnešos, savstarpēji samērojot GMI pabalstus, dzīvokļa pabalstus un citus pašvaldību izmaksātos pabalstus. GMI pabalsta īpatsvars vislielākais bijis jūlijā, dzīvokļu pabalstiem – martā, bet pārējai palīdzībai – augustā. Šos datus prezentācijā papildina dati par trūcīgo personu un pabalsta saņēmēju skaita, kā arī saņemtā atbalsta dinamiku aizvadītajos mēnešos. Trūcīgo personu skaits svārstījies 8% robežās no kopējā iedzīvotāju skaita. Krīzes gados pašvaldību sociālā atbalsta pasākumus atviegloja 2009. gada septembrī apstiprinātā sociālās drošības tīkla stratēģija, kas paredzēja ārkārtas drošības pasākumus labklājības, izglītības, veselības aprūpes un pārvadājumu jomā. Diemžēl stratēģijas darbības termiņš 2011. gadā beidzas, pagaidām nākotne ir neskaidra. Turklāt labklājības jomai šogad paredzētais finansējums jau pirmajā pusgadā bija pārtērēts – GMI izmaksām izlietoti 66%, bet dzīvokļa pabalstiem – 78% no gadam atvēlētās summas.
Silvija Šimfa īsumā aplūkoja arī jaunākās tendences veselības aprūpē. 2011. gadā tika plānots paplašināt un stiprināt primāro veselības aprūpi, 500 ģimenes ārstu praksēm piesaistot otru medmāsu. Pirmajā pusgadā otra medmāsa bija 425 ģimenes ārsta prakses vietās. Sākotnējā iecere paredzēja, ka otrā medmāsa darbosies arī sociālajā jomā, tāpēc LPS padomniece aicināja klātesošos pašvaldību izpilddirektorus un sociālos darbiniekus noskaidrot un darīt zināmu, vai iecere ir īstenojusies.
Labklājības ministrijas plāni stratēģijas pasākumu īstenošanai 2012. – 2014. gadā paredz, ka pašvaldību darbība sociālās palīdzības nodrošināšanā no valsts (LM) puses vairs netiks detalizēti reglamentēta, kā arī netiks noteikti obligātie pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti. Tādējādi pašvaldībām dota lielāka brīvība paņēmienu izvēlē, nodrošinot iedzīvotājiem savlaicīgu un adekvātu atbalstu viņu pamatvajadzību nodrošināšanai, un pieaugs pašvaldību iespējas elastīgāk reaģēt uz iedzīvotāju problēmām, vienlaicīgi lietderīgāk izlietojot sociālajai palīdzībai atvēlētos pašvaldību budžeta līdzekļus. Šķietami pozitīvās vēsmas par pašvaldību iespējām pabalstu jomā daudzko lemt pašām apēnoja S. Šimfas piebilde, ka ministrijas ierēdņi sagatavojuši “produktu”, kas neatbilst projektam, par kādu LPS vienojās ar līdzšinējo labklājības ministri Ilonu Jurševsku.
Prognozes par nodarbinātības līmeņa izmaiņām tuvākajos gados iezīmē pieauguma tendenci, tomēr iespējamais darba vietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā, nav pietiekams, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū. Labklājības ministrija uzskata, ka nepieciešams atsākt pasākuma “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” īstenošanu, pastiprinot sadarbību ar pašvaldību sociālajiem dienestiem. Diemžēl arī turpmāk darba vietas nedrīkstēs veidot pašvaldību kapitālsabiedrībās, turpretim pozitīvi vērtējama cita iespēja – ļaut pašvaldībām prioritārā kārtā pirmos iesaistīt tos bezdarbniekus, kam tas vairāk nepieciešams, ņemot vērā pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktos kritērijus.
Nobeigumā LPS padomniece analizēja priekšlikumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumiem, kas diemžēl izstrādāti pretrunā ar iepriekšējo vienošanos, tāpēc vēl priekšā nopietnas cīņas un sarunas. Pagaidām valdība tikai top, nav zināms labklājības ministrs, tāpēc nākotni prognozēt nav vērts. LPS savu nostāju nemainīs – likumā jāieraksta, ka pašvaldības izmaksā pabalstus, kuru kārtību un apmēru nosaka saistošajos noteikumos. Ja valsts piedāvā finansējumu, tad var diskutēt par citiem nosacījumiem. Aplausi, kas atskanēja zālē, apliecināja klātesošo atbalstu.
PA “Kandavas novada sociālās palīdzības dienests” direktors Ints Leitarts iepazīstināja ar sociālās palīdzības pakalpojumu un aprūpes nodrošināšanu Kandavas novadā (arī šo prezentāciju iespējams padziļināti studēt iepriekšminētajā interneta vietnē, bet sociālā dienesta rūpīgās uzskaites dati atspoguļoti novada mājaslapā).
Sociālais dienests dibināts kā LM pilotprojekts, tā struktūra un darbība līdzīga kā visiem. Sociālo palīdzību novadā nodrošina četras programmas:
informācijas un pabalstu programma;
mājas un institūciju aprūpes programma;
rehabilitācijas programma;
ģimenes aprūpes programma.
Par pašvaldības līdzekļiem novadā organizēta medicīniskā aprūpe mājās, jo tuvākā slimnīca atrodas 45 km attālumā. Dienesta rīcībā ir sešas mašīnas, kas dod iespēju aizbraukt pie klienta vienu līdz trīs reizes nedēļā (pēc vajadzības). I. Leitarts pauda pārliecību, ka nebija jēgas dibināt lielu novadu, ja nevar apmeklēt katru klientu mājās. Pēdējā laika tendence ir tā, ka pacientus ātri izraksta no slimnīcas, bet vēl nepieciešama sociālā rehabilitācija. Līdz 2010. gadam to apmaksāja pašvaldība, tagad dažām iedzīvotāju grupām rehabilitācija ir bez maksas, pārējiem nepieciešams līdzdalības maksājums. Sociālais dienests vajadzības gadījumā palīdz sirdzējiem nokļūt uz speciālistu konsultācijām Rīgā un Ventspilī (labi, ka Veselības ministrija kandavniekiem nodeva vecu ātrās palīdzības mašīnu).
Prezentācijas melnbalto teoriju vēlāk rudenīgi daudzkrāsaini iezīmēja viesošanās novada sociālā dienesta objektos. Vispirms Ints Leitarts ciemiņiem izrādīja savu saimniecību – Kandavas novada sociālā dienesta namu. Šajā ēkā darbojas arī dienas centrs, kurā sociālo un profesionālo atbalstu saņem personas ar kustību traucējumiem un vientuļi, veci cilvēki ar garīgām saslimšanām.
Nodibinājums “Zantes ģimenes krīzes centrs” sniedz patvērumu ģimenēm un bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, nonākuši krīzes situācijās, grūtniecēm, jaunajām māmiņām, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem (ne tikai no pašu novada). Direktore Aija Švāne pastāstīja par pakalpojumiem, kurus saņem problēmģimenes, par psiholoģisko, sociālo un juridisko palīdzību vardarbībā cietušajiem bērniem. Te pajumti rod bērni, kas nonākuši krīzes situācijās vai atrodas viņu dzīvībai un veselībai bīstamos apstākļos. Krīzes centrā nokļuvušie bērni turpina mācības vietējā pamatskolā. Māmiņām, kuras cieš vai cietušas no vardarbības ģimenē, organizē speciālas atbalsta grupas. Atbilstoši savai sūtībai šoruden Zantes krīzes centrs aktīvi iesaistījies kampaņā “Sliktais pieskāriens”.
Sociālās rehabilitācijas un profesionālās pamatizglītības iestāde “Dzīvesprieks” ir privātpersonu dibināta sabiedriskā organizācija, kas veic jauniešu ilgstošu sociālo rehabilitāciju un nodrošina profesionālās pamatizglītības apguvi pēc pašu izstrādātām programmām un metodēm. Izpilddirektore Līga Landiša LPIA sanāksmes dalībniekiem paskaidroja, ka programma paredzēta riska grupas jauniešiem, kam var draudēt izolēšana no sabiedrības. “Dzīvespriekā” šādiem jauniešiem dod tādu pašu iespēju kā citiem vienaudžiem – kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Lielākā daļa jauniešu rehabilitācijas un mācību laikā dzīvo uz vietas Aizupē. “Dzīvespriekā” izveidota droša ģimeniska vide, kas katram ļauj attīstīt viņa individualitāti, izzināt talantus un atraisīt intereses. Papildus sociālajai rehabilitācijai jauniešiem iespējams iegūt arodizglītību paša izvēlētajā profesijā (palīgšuvējs, pavāra palīgs, galdnieka palīgs, remontstrādnieks). Individuālos gadījumos “Dzīvespriekā” tiek uzņemti jaunieši, kas nav ieguvuši pamatizglītību. Pēc Vānes vai Matkules pamatskolas beigšanas viņi var turpināt mācības kādā no piedāvātajām arodizglītības programmām.
Klātienē iepazīstot novada sociālo jomu, Kandavā ievērību saistīja uzraksts “Kā mājās”. Tāds nosaukums izvēlēts evaņģēliski luteriskās baznīcas paspārnē izveidotajai zupas virtuvei, kas darbojas jau divus gadus. Liekas, ka šis nosaukums raksturo ikviena sociālā dienesta virsuzdevumu – lai nedienā nonākušais varētu sociālo darbinieku rūpju lokā justies kā mājās.
P.S. Paldies par atbalstu šā materiāla tapšanā Kandavas novada domes sabiedrisko attiecību speciālistei Baibai Vītoliņai!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017