Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 18:56
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Kandava tiek dēvēta par Abavas senlejas pērli un Kurzemes Šveici, bet šeit ir arī vienīgā vieta Latvijā, kur aug ļoti retās krūmu čužas, kas ierakstītas Sarkanajā grāmatā un iemūžinātas jaunajā Kandavas novada ģerbonī. Tas apstiprināts šopavasar, kaut gan Kandavas novadam pieder pirmatklājēja gods, jo tas izveidots jau 1999. gadā. Pie novada raksturīgām iezīmēm jāmin iedzīvotāju forumi un apkaimes ideju darbnīcas, spēcīgā biedrība “Kandavas partnerība”, kas apvieno pašvaldību un tās iestādes, uzņēmējus, nevalstiskās organizācijas un fiziskās personas ar mērķi veicināt un atbalstīt sabiedrības iesaisti lauku teritorijas attīstībā, un dalība Eiropas lauku pašvaldību hartā, kurā pārstāvētas visas ES valstis un Kandava ir vienīgā no Latvijas.
Šogad Kandavas novads ticis ne vien pie ģerboņa, bet arī savas himnas, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja novada svētkos 24. maijā koncertā “Dziesma ir mīlestība”. Tā labi skanēja arī 30. augustā pie Kandavas novada domes, sagaidot konkursa vērtēšanas komisiju.
Savukārt viens no kandavnieku saukļiem skan: Kandava – dzīvo ar garšu! Par to vispirms pārliecinājāmies Zemītes pagastā, kur ne vien noklausījāmies prezentāciju par novadu un iepazināmies ar biedrību “Dzirnavstrauts”, bet pagasta pārvaldes vadītājas Ritas Diduhas vadībā nogaršojām arī kārumus no ņammīgo krājumu klāsta.
Arī vānenieki un Vānes pagasta pārvaldes vadītāja Daina Priede viesus atpūtas parkā sagaidīja ar Vānes gardumiem un dziesmām. Vai zināt, kāds tas vānenieks ir? Mednieks, kazkopis – siera ražotājs, piensaimnieks, bitenieks, rožu audzētājs – tāpēc vāneniekiem uz galda netrūkst nekā.
Asociācija “Dzīvesprieks”, kas arī atrodas Vānes pagasta teritorijā, dibināta 1994. gadā ar mērķi nodrošināt sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju un arodizglītību bāreņiem, bez vecāku gādības palikušajiem un jauniešiem no disfunkcionālām un riska ģimenēm. Šajos gados palīdzēts vairāk nekā 300 jauniešiem. “Dzīvespriekā” audzēkņi apgūst gan vispārizglītojošos priekšmetus, gan iegūst profesionālo izglītību, taču te viņiem nodrošina arī individuālu pieeju un pamatīgu sociālās rehabilitācijas programmu. Šajā mācību gadā centrā darbojas trīs profesionālās izglītības programmas: pavāra palīgs, remontstrādnieks un šuvēja palīgs, kā arī pamatizglītības programma 8. un 9. klašu skolēniem. Asociācijas izpilddirektore Līga Landiša uzsver, ka līdzīgas iestādes Latvijā neesot, jo “Dzīvesprieka” darbību veido trīs savstarpēji saistītu programmu kopums: profesionālā izglītība, dzīves izglītība un individuālās izaugsmes programma, citiem vārdiem sakot, tas ir atspēriena punkts veiksmīgai dzīvei un cerība uz jaunām mājām, izglītību un sociālo rehabilitāciju jauniešiem, kuri nevēlas padoties.
Kodolīgāk nekā tūrisma un atpūtas centra “Plosti” mājaslapā laikam nepateiksi par desmit iemesliem, kādēļ izvēlēties tieši šo vietu – sākot ar laipno uzņemšanu un gardajām maltītēm un beidzot ar atraktīviem pasākumiem dabā. Komisijai no visa šā piedāvājuma bija iespēja nobaudīt brazīlietes Vanesas gatavotus ēdienus un dzērienus, par kuriem viņa pastāstīja skaidrā latviešu valodā.
Pašvaldības aģentūra “Kandavas novada sociālais centrs” izveidota pirms 15 gadiem Pasaules Bankas pilotprojekta rezultātā. 1998. gada 2. janvārī Kandavas pilsētas domes ēkas pirmajā stāvā darbu uzsāka divas nodaļas: informācijas un pabalstu un mājas aprūpes nodaļa. Pēc dažiem mēnešiem tām pievienojās ģimenes aprūpes nodaļa, bet rudenī – sociālās rehabilitācijas nodaļa invalīdu aprūpei. 1999. gada vasarā centrs pārcēlās uz jaunajām telpām Jelgavas ielā. Drīz pēc tam centrā tika izveidota arī dienas nodaļa, un sāka darboties dienas centrs. 2010. gadā iestāde tika pārsaukta par Kandavas novada sociālo dienestu, bet vietējie to sauc vienkārši par veselības centru. Visus šos gadus to veiksmīgi vada Ints Leitarts.
Jauniešu centrs “Nagla” savas mītnes durvis vēra pagājušā gada maijā. Pateicoties Latvijas un Šveices sadarbības programmas projektam, jauniešiem atvēlētās ēkas 13 telpās var nodarboties ar galda tenisu, novusu un trenažieriem, darboties radošajās darbnīcās un filmu un fotodarbnīcā, rīkot projektu rakstīšanas un tematiskos tējas vakarus, spēlēt galda spēles un rīkot dažādus turnīrus. “Nagla” īsteno arī starptautisko jauniešu programmu “Award” un apmācību programmu “Jaunietis māca jaunietim”.
Pa ceļam uz vecpilsētu vērtētāji aplūkoja arī pilnībā rekonstruēto sociālo dzīvojamo māju Baznīcas ielā 1, kur pērn īstenots projekts siltumnoturības uzlabošanai. Šogad maijā kandavnieki saņēma Latvijas Arhitektu savienības Atzinības rakstu par to, ka ēka restaurēta ar vienkāršiem paņēmieniem, risinot gan pilsētas vēsturiskās vides saglabāšanas, gan sociālos jautājumus.
Vecpilsētas Promenādi vērtēšanas komisijai gan neizdevās iepazīt romantiskajā laternu gaismā, kad tā ir visskaistākā, taču Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts un viņa vietnieks Alfreds Ķieģelis uzsver, ka šis ir viens no vērienīgākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem. Tas tapis ar ERAF atbalstu, un Promenāde veidota kā atpūtas vieta gan pieaugušajiem, gan bērniem. Īpaši padomāts par jaunlaulātajiem – atbilstoši kāzu tradīcijām pār Promenādes teritorijā esošo strautu izveidoti septiņi tiltiņi. Promenādes centrā skulptūras veidā “ieaugusi” varena ozolzīle, un šis Kandavas simbols dominē visā teritorijā – bruģēto celiņu malās izvietotas pavisam septiņas ozolzīles. Pērn, kad kandavnieki uzņēma Eiropas lauku pašvaldību hartas 250 pārstāvjus no 23 Eiropas Savienības valstīm, Promenādē tika izveidota Eiropas iela.
Talsu ielā 11 iekārtojušās vairākas iestādes – Kandavas novada muzejs, Mākslas galerija, biedrība “Kandavas partnerība”, amatnieku biedrība “Pūralāde” un Kandavas novada politiski represēto biedrība. Kandavas novada muzejā ne tikai var aplūkot saliekamu 19.–20. gs. sākuma Kandavas vecpilsētas maketu un vēstures digitālo ekspozīciju, bet te vietu radis arī dzīvais tirgus un traktieris.
Kandavas novada amatnieki darbojas muzeja otrajā stāvā, kur radītas mājīgas nodarbību telpas. Amatniecības centrā iespējams apgūt gan rokdarbus, šūšanu un mašīnizšūšanu, keramiku, porcelāna apgleznošanu, augstspiedi, klūdziņpīšanu, ādas māksliniecisko apdari, aušanu, gleznošanu un zīmēšanu, gan īpašos piedāvājumus – “Paceles pīšana” paredz senā tehnikā pītas pīnītes gatavošanu, “Ziedi, kas nebīstas salnu” ir tādi, kas darināti piecās dažādās tehnikās un materiālos, un “Mielojamies ar svilpeni” piedāvā Kandavas tradicionālās putras nobaudīšanu. Te var pagaršot arī speciālo ozolzīļu kafiju, ko gatavo tikai Kandavā. Kandavas novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ziedīte Začeste atzīst, ka Kandavas īpašā garša piemīt daudzām lietām un vietām.
Šovasar jūlijā Kandavā notika mākslas plenērs, kura laikā pilsētā tika izveidoti jauni vides objekti. Kandavas autoosta kļuvusi bagātāka un krāsaināka ar grafiti tehnikā radīto zemeslodi ar Latvijas kontūru un Kandavas vārdu centrā, novada jaunais mākslinieks Jurģis Muska radījis skulptūru “Rijīgais”, kas novietota pie sinagogas, bet mākslinieces Agneses Rudzītes instalācija “Zem laimīgās zvaigznes” pie novada muzeja ikvienam atgādina, kādā vietā dzīvo kandavnieki.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017