Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 18:17
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Rēzeknieši savā konkursa pieteikumā rakstījuši – Rēzekne starp daudzo dievnamu zvanu torņu vertikālēm un vēstures likteņa līniju horizontālēm ir kā dzīvs un kvēlojošs podnieku ceplis, kurā norūdās ne tikai māla trauki, bet arī stipru cilvēku mūži, jo Rēzekne jau izsenis ir Latgales garīguma, kultūras un izglītības centrs. Kā simbols un mūžīgs atgādinājums tam ir Rēzeknes svētākā vieta – piemineklis “Vienoti Latvijai” jeb Latgales Māra. Savukārt, ja tautības būtu krāsas, tad Rēzekni varētu saukt par viskrāsaināko Latvijas pilsētu, jo šeit dzīvo latgalieši, poļi, krievi, baltkrievi, ukraiņi un ebreji un vienuviet rimti sadzīvo gan daudzās tautības, gan ticības un tradīcijas. Kaut gan Rēzekne ir daudznacionāla pilsēta, ik pēc desmit gadiem tā kļūst par pasaules latgaliešu galvaspilsētu. Pērnā gada augustā Rēzeknē noritēja jau trešais pasaules latgaliešu saiets.
Uzrunājot konkursa vērtētājus Rēzeknes pilsētas domē 3. septembrī, domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs uzsvēra, ka Rēzekne ir arī pilsēta ar daudzveidīgām iespējām un lielu attīstības potenciālu, ko viņi saredzot uzņēmējdarbībā, tūrismā un infrastruktūras attīstībā. Pēdējos gados pilsētā daudz padarīts, un projekti tiek īstenoti secīgi cits aiz cita. “Mēs jau ar domu par projektiem gulēt ejam un ceļamies,” smej domes Ārējo sakaru nodaļas vadītāja Sandra Jonikāne.
2010. gadā ERAF un Rēzeknes pilsētas domes finansētā projekta ietvaros notika Latgales Kultūrvēstures muzeja rekonstrukcija, kuras gaitā tika modernizēts Izstāžu nams un uzbūvēta jauna piebūve, kas savieno vēsturisko muzeja ēku un Izstāžu namu vienā kompleksā. Tagad šeit ir krājuma materiālu glabāšanai piemērotas telpas, izstāžu zāles aprīkotas ar regulējamiem gaismas ķermeņiem, kas pieļauj visdažādāko mākslas darbu eksponēšanu, ir iebūvēts ekrāns un projektors, ļaujot muzeja izglītojošās programmās izmantot modernās tehnoloģijas. Muzejā darbojas pastāvīgās ekspozīcijas par pilsētas vēsturi un Latgales keramiku un daudzas muzejpedagoģiskās programmas – “Satikšanās Rozes pilsētā”, “Latgales atbrīvošanas piemineklis – no idejas līdz sirdij”, “24 stundis latgalīts”, “Pa “Myužeiguo kalindera” pēdām jeb glītrakstīšana ar spalvu un tinti”, “Pašiem sava ābece”, “Pirmo reizi izstādē” un citas.
Pie muzeja ārpusē pērnvasar tika atklāts piemineklis Latgales dzejniekam, rakstniekam, māksliniekam, keramiķim, scenogrāfam, aktierim, režisoram un vienkārši latgalietim Antonam Kūkojam. Viņš ir Latgales vērtība, tāpēc piemiņa tiek glabāta dzejas krājumos un grāmatās, viņa gleznas un keramikas izstrādājumus var atrast gan muzejos, gan arī privātās kolekcijās, taču arī viņš pats veltījis labus vārdus Rēzeknei:
“Būt rēzeknietim – ne projām iet, ne šurpu atnākt;
Būt rēzeknietim – iet un iet.”
Vērtētājiem bija iespēja apskatīt pilsētu caur autobusa logu un pārliecināties, kur Rēzeknē iegulst Eiropas nauda. Uz brīdi piestājām pie veselības centra, kas izvietots trīs korpusos. Rēzeknes pašvaldība vienviet salikusi divas kapitālsabiedrības. Rēzeknes veselības aprūpes centrs izveidots 2004. gadā uz Rēzeknes poliklīnikas bāzes. Tur izvietojušās 24 ģimenes ārstu, 16 zobārstu un 17 citu speciālistu prakses, SIA Rēzeknes laboratorija” un “Veselības centrs 2” (aprūpe mājās). Pilsētā tikai ģimenes ārstu prakses atrodas citviet. Pēc medicīniskās palīdzības veselības aprūpes centrā ik dienu vēršas ap 1300 apmeklētāju. Rēzeknes slimnīca darbojas kā daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības stacionārs un apkalpo ne tikai Rēzeknes pilsētas un rajona, bet arī blakusreģionu iedzīvotājus. Vidēji mēnesī ārstniecisko palīdzību saņem 1054 pacienti. Slimnīcā ir 385 gultas, un tā ir viena no lielākajām ārstniecības iestādēm reģionā.
Tieši pirms gada 1. septembrī durvis vēra rēzekniešu pērnā gada lielākais objekts – “Zeimuļs” jeb pilnā vārdā – Rēzeknes pilsētas pašvaldības iestāde “Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs” (ARPC). Ēka ir interesanta ne tikai no ārpuses, bet arī ar savu saturu. Tajā izvietojies gan Skolēnu interešu centrs un Jaunatnes lietu nodaļa, gan arī pašvaldības aģentūra “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs”, Latgales amatnieku salonveikals un darba prasmju izstāžu zāle. Skolēnu interešu centrā darbojas 61 interešu izglītības programma, un tajās iesaistīti 1378 audzēkņi. Šajā mācību gadā tiek īstenotas arī jaunas programmas – elektronika, robotika, videogrāfijas pamati, radošās fotogrāfijas pulciņš, restaurācijas pamati, tehniskā modelēšana un kokapstrāde, kulinārijas pulciņš, ganutell – darbs ar stiepli u.c. ARPC pārraudzībā darbojas divi jaunatnes neformālās izglītības centri – “JACis” un “Draugu centrs”, Jaunatnes informācijas un jaunatnes nevalstisko organizāciju atbalsta punkts, Rēzeknes pilsētas Jauniešu dome un jaunatnes radošās nodarbinātības atbalsta punkts. Pērn ARPC organizēja jauniešu mazo biznesa projektu konkursu un vidusskolēnu vasaras darba projektu konkursu, kā arī programmas “Junior Achievement” ietvaros nodibināja skolēnu mācību uzņēmumu.
Līdzās “Zeimuļam” ir pilsētas visievērojamākā un tūristu apmeklētākā vieta – Rēzeknes pilskalns, bet senos laikos te dzīvojis ķēniņš ar trim meitām. Bez Rēzeknes pils viņam piederējušas arī Rēznas un Ludzas pils, un ķēniņš novēlējis katrai meitai savu pili. Bet Rēzeknes pils princese iemīlējusi kādu koklētāju, kas koklējis pie pils vaļņa. To uzzinājis, ķēniņš ieslodzījis meitu pils pagrabā. Tur viņa aizmigusi uz savas pūra lādes, kas pilna ar zeltu, bet katrā pusē sēžot pa niknam sunim. Princesi uzmodināšot un atsvabināšot tas, kurš uzvarēšot suņus. Daži pārdrošnieki to mēģinājuši, taču nevienam tas vēl nav izdevies.
Pagājušogad 18. novembrī Rēzeknes pilsētas dome iedzīvotājiem bija sarūpējusi skaistu dāvanu – tika atklāta gājēju iela, kas gar upes krastu savieno abus jaunos pilsētas objektus – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru “Zeimuļs” un Latgales vēstniecību “GORS”. Ielas izbūves laikā tika labiekārtotas Rēzeknes upes abas piekrastes un izbūvēti divi gājēju tilti ar krāsaino apgaismojumu un satiksmes tilts. Visā ielas garumā uzstādīts LED un dažviet arī koku apgaismojums, kas pilsētā pieder pie jauninājumiem. Savukārt šovasar pirms Pilsētas svētkiem Atbrīvošanas alejā pilnībā tika pabeigts tilts pār Rēzeknes upi, un tukšās vietas uz tilta margām aizpildījuši bareljefi ar gadskaitļiem un vēsturiskajiem pilsētas nosaukumiem. Uz tilta ir četri bareljefi – tieši tikpat pilsētai ir vēsturisko nosaukumu: Rositten, Rzežyca, Režica un Rēzekne.
Savukārt šāgada maijā Rēzeknē atklāja līdz šim lielāko kultūras objektu – 14 miljonu vērto “Austrumlatvijas reģionālo daudzfunkcionālo centru” – Latgales vēstniecību “GORS”. Tā ir pirmā no pašiem pamatiem būvētā koncertzāle Latvijā, kas tapusi ar ES, valsts un Rēzeknes pilsētas pašvaldības atbalstu. “GORĀ” ir divas akustiskās koncertzāles, no kurām viena pielāgota arī kino demonstrēšanai, telpas un aprīkojums semināru, konferenču un plenēru rīkošanai, telpas profesionālajam orķestrim, horeogrāfijas zāle, mūzikas instrumentu veikals, Dzimtsarakstu nodaļa, kā arī telpas koru, deju kolektīvu un citu radošo grupu mēģinājumiem. “GORA” vadītāja Diāna Zirniņa uzsver, ka akustiskā koncertzāle ir pasaules līmeņa būve un “GORU” viņa sauc par skanīgāko vietu Latvijā.
Festivāla parkā pašlaik turpinās rekonstrukcijas darbi, bet gan pirms, gan pēc tās parks allaž pulcē dažādu sarīkojumu, koncertu, izrāžu un festivālu apmeklētājus. Tradicionāli šeit rēzeknieši kopā sagaida arī Jauno gadu un iekur līgougunskuru. Bet vasarā Festivāla parkā visvairāk ir jaunāko pilsētnieku, kas priecājas par dīķī ierīkoto strūklaku, kas tumšajā diennakts laikā tiek apgaismota vairākās krāsās.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017