Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 19:12
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Preiļi piecsimt gadu garumā piederējuši grāfu Borhu dzimtai, un viņu atstātais mantojums ar brīnišķīgo parku, muižas kompleksu un gudrības simbolu kraukli pilsētas ģerbonī padarījis pilsētu unikālu un interesantu. Mūslaikos Preiļus un četru pagastu novadu saulītē ceļ gan māksliniece Jeļena Mihailova, kuras lelles un miniatūrā karaļvalsts ir otrs apmeklētākais tūrisma objekts Latgalē, gan fotografēšanas meistars Igors Pličs, kura izveidotā svētnīca ir mazākais dievnams Latvijā, gan AS “Preiļu siers”, kas ir lielākais siera ražotājs un eksportētājs Latvijā – ne velti Preiļus mēdz dēvēt par Latvijas siera galvaspilsētu. Savukārt Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs par šodienas novada zīmoliem sauc arī deju kopu “Gaida”, daudzskaitlīgās nevalstiskās organizācijas un slimnīcas dzemdību nodaļu, kas esot labākā Latgalē.
Vērtēšanas komisijas locekļi vienbalsīgi piekrīt, ka šo raksturojumu droši var papildināt ar “vīru zīmolu”, jo 5. septembrī Preiļu novada domē ar Preiļu himnu mūs sagaidīja citām vietām netipiskais vīru vokālais ansamblis. Tas drīz kļūs “pilngadīgs”, jo dibināts 1996. gadā, un to vada mūzikas skolas skolotājs Alberts Vucāns. Ansamblī dzied arī Preiļu novada pašvaldības izpilddirektors Vladimirs Ivanovs.
Preilēnieši ir lieli pašdarbnieki – Preiļu novada Kultūras centrā šogad darbojas 20 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu ar 266 dalībniekiem. Centra vadītājs Guntis Skrimblis ir pārliecināts, ka kultūra noteikti ir cilvēka dvēseles prieka avots.
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja direktore Tekla Bekeša, iepazīstinot ar modernizēto krājumu un mūsdienīgām ekspozīcijām, ar lepnumu cēla galdā Baltijas valstīs unikālo atradumu – Preiļu muižas īpašnieka Jozefa Heinriha Borha Maltas Ordeņa komandora mundieri, kas tagad glabājas Preiļos. Taču par vienu no muzeja svarīgākajām funkcijām viņa uzskata sabiedrības izglītošanu visdažādākajos novada un Latgales kultūrvēstures jautājumos un dažādu sociālo slāņu un vecuma grupu iedzīvotāju, īpaši skolu jaunatnes iesaistīšanu muzeja darbā, ko preilēnieši panāk ar daudzveidīgu pasākumu rīkošanu, tradīcijām un amatu prasmēm saistītām izglītojošām programmām un spēlēm.
Savukārt Polikarpa Čerņavska muzejmājā var iepazīties ar Latvijas kultūras kanona Silajāņu keramikas tradīciju saglabāšanu un meistara izaugsmi no vienkāršu saimniecības trauku darināšanas līdz izsmalcinātām un sarežģītām dekoratīvās keramikas formām. Čerņavska Preiļu perioda lielākais sasniegums ir Preiļu keramiķu kopas izveide 1986. gadā labāko Latgales un Silajāņu keramikas tradīciju turpināšanai. Darbnīcā var ne tikai vērot, bet iespējams arī pašiem izmēģināt roku podu virpošanā un veidošanā.
Uz Muižas kapelu, kur Borhu laikā notika dievkalpojumi, bet tagad apskatāmas Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidotās itāļu renesanses gleznotāju darbu reprodukcijas un tēlnieces Ēvī Upenieces ģipša skulptūras, ciemiņus pavadīja arī Preiļu simbols – Krauklis jeb Kultūras centra speciāliste Ināra Urča.
Mākslas un mūzikas skolā, ko vada Alberts Vucāns un mākslas programmu vadītāja Marianna Abricka, audzēkņi apgūst 12 profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības programmas un vizuāli plastisko mākslu. Skolu jau beiguši 409 audzēkņi, un daudzi no viņiem mācības turpinājuši un vēlāk atgriezušies Preiļos kā profesionāli mūzikas skolotāji. Jāpiebilst, ka dažam labam preilēnietim pēc Mākslas un mūzikas skolas absolvēšanas uzreiz izdevies iestāties Mākslas akadēmijā – tātad bez vidējā posma uzreiz tikt augstākajā, un tas liecina par augsto līmeni šajā skolā.
Preiļu novada pensionāru biedrībā ir 175 biedri, tajā skaitā 104 – Preiļu pilsētā. Biedrības vadītāja Irēna Timošenko uzsver, ka, pateicoties novada domes finansiālajam atbalstam, gadu no gada tiek turpinātas biedrības iedibinātās tradīcijas. Pirms septiņiem gadiem te iekārtota pensionāru veselības aprūpes istaba, kur pensionētās medmāsiņas brīvprātīgi sniedz bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus, organizē nūjošanas nodarbības un izglītojošus pasākumus.
Savukārt Sociālā dienesta dienas centrā, ko vada Liene Gžibovska, nesen noslēdzies projekts par dienas centra pakalpojumu pilnveidošanu Preiļu novadā, kura gaitā ieviestas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu programmas personām ar funkcionāliem traucējumiem un sniegti alternatīvi sociālās aprūpes pakalpojumi, īstenotas psiholoģiskā un garīgā atbalsta grupu aktivitātes un palīdzēts apgūt darba prasmes pirmspensijas vecuma personām.
Preiļu novada Galvenās bibliotēkas devīze skan: esam atvērti ikvienam, nāc un uzzini! Te pieejami daudzpusīgi un sistematizēti novadpētniecības materiāli, izveidotas 562 tematiskās un 1037 personāliju mapes. Bagātīgs materiālu klāsts apkopots par pilsētas organizācijām, biedrībām, iestādēm, novada pagastiem u.c.
Mazmoto tehniskās jaunrades pulciņā, kas darbojas jau 15 gadus, jaunieši restaurē vecos motociklus, iepazīst un izzina mopēdu, skuteru un motociklu uzbūvi un apgūst autoatslēdznieka prasmes. Preiļu pusaudžiem tā ir lieliska iespēja pavadīt laiku lietderīgi zinošā pedagoga Viktora Boļšakova vadībā un pašu spēkiem salikt kopā kaut ko tādu, ko var iedarbināt un braukt.
Vieta, kur smelties spēku, lai atgrieztos dzīvē – tā par novada Krīzes centru Preiļu pagasta Līčos saka tā vadītāja Aiga Budriķe. Krīzes centrs sniedz sociālo rehabilitāciju un alternatīvās sociālās aprūpes pakalpojumus no vardarbības cietušiem bērniem, bāreņiem, trūcīgajiem un personām ar nepietiekamām, zemām vai darba tirgum neatbilstošām zināšanām un prasmēm.
Turpat ap stūri iekārtojusies biedrība “Sabiedriskais centrs “Līči””, un valdes priekšsēdētāja Maruta Plivda atzīmē, ka viņu devīze – ja gribi, tad vari! Biedrība organizē dažādus pasākumus visu vecumu grupām, sadarbojas ar novada uzņēmējiem, veicina un sniedz atbalstu mazākumtautībām. “Līčos” labprāt iegriežas arī jaunieši, īpaši, lai patrenētos uz klinšu sienas.
Savukārt biedrība “Sabiedriskais centrs “Aizkalne””, kas darbojas Janīnas Bečas vadībā, ir veiksmīgs piemērs, kā slēgtā mācību iestāde laukos var kļūt par radošu centru pagasta iedzīvotāju integrācijai un paaudžu vienotībai. Aizkalnes sabiedriskais centrs kopš 2009. gada darbojas bijušajā Aizkalnes pamatskolas ēkā, kas kalpo gan kā pulcēšanās vieta, gan vietējie iedzīvotāji te var nodarboties ar šūšanu un apģērbu labošanu, notiek šūšanas, rokdarbu, kulinārijas un datorkursi un pašdarbnieku mēģinājumi.
Biedrība “Preiļu NVO centrs” uzsāka savu darbību kā sabiedrisko organizāciju apvienība 1997. gada beigās. To dibināja piecas nevalstiskās organizācijas, bet pašreiz tajā ir 24 dalīborganizācijas. NVO centrs sniedz konsultācijas par juridiskiem jautājumiem un neformālās izglītības pakalpojumus, piedāvājot 30 dažādus profesionālās pilnveides kursus (vispieprasītākie ir angļu valodas, grāmatvedības un datorkursi). Pēdējo divu gadu laikā apliecības par dažādu kursu beigšanu saņēmuši 667 kursanti. Centra direktore Ineta Liepniece uzsver, ka centra darbība vērsta uz iedzīvotāju integrāciju un sociāli ekonomisko iekļaušanu – šobrīd novadā darbojas 71 biedrība, kas dod efektīvu pienesumu pilsoniskas sabiedrības un demokrātijas attīstībai. Jāpiebilst, ka nevalstiskās organizācijas, īstenojot dažādus projektus, piesaistījušas finansējumu vairāk nekā 130 tūkstošu latu apjomā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017