Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 17:34
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Rīgā dienas centrs visām paaudzēm
Sociālā solidaritāte un paaudžu sadarbība – ar šādu vadmotīvu 17. septembrī Rīgā, Ūnijas ielā 49, tika atklāts daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu dienas centrs “Paaudzes”. Tas veidots kā tikšanās vieta Rīgas teritorijā deklarētiem bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Visus pakalpojumus centrā sniedz bez maksas. Katru dienu bērniem tiek nodrošināta silta maltīte un tējas pauze. Piesaistītie dažādu jomu speciālisti konsultē klientus par sociālo rehabilitāciju, veselības veicināšanu, izglītošanos, psiholoģisko problēmu risināšanu.
Dienas centrā ir telpa sporta nodarbībām ar dažādiem trenažieriem, datortelpa, šūšanas darbnīca, mācību klase, gleznošanas un veidošanas telpa, kapela, rotaļu, atpūtas un svinību telpas, moderna virtuve ar ēdamzāli, kā arī vairāki televizori, bibliotēka, dažādu drēbju un apavu krājums.
“Centra izveide ir labs piemērs sadarbībai starp pašvaldību, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem,” komentējot centra atklāšanu, uzsvēra Sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa. “Mums izdevās piesaistīt simtiem ziedotāju – gan naudā, gan mantā, tostarp arī no ārzemēm. Tagad ziedotāji var pārliecināties, cik lietderīgi viņu devums izmantots.”
Centra darbību nodrošina nodibinājums “Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centrs” sadarbībā ar Rīgas pašvaldību. Centrā vienlaikus var uzturēties 50 pieaugušo un 36 bērni. Tas atvērts katru darbdienu no pulksten 11 līdz 19.
Ventspils Pagastu diena – kā skaista sega
Septembra sākumā Ventspils novadā vienmēr tiek svinēta Pagastu diena. Šoreiz – jau 11. reizi. Pasākumu rīko enerģiskās sieviešu biedrības “Spārni” dalībnieces. Vasarā svētki notiek katrā pagastā, bet rudens ir laiks, kad novada ļaudis ar savu veikumu dižojas pilsētā – Piejūras brīvdabas muzejā. Tā ir diena, kad pilsētnieki var nogaršot lauku ļaužu atvestos labumus, piemēram, sieru, maizi, sklandraušus, kūkas, vīnu, ievārījumus, marinējumus, arī pankūkas un dažādus virumus, turklāt, gatavojot ēdienu, tiek liktas lietā sentēvu receptes un ekoloģiski produkti. Pagastu dienā vienmēr lielā cieņā ir amatnieku darinājumi.
Tā kā šis ir Dziesmu un deju svētku gads, kultūras programmā bija iekļauti Ventspils novada deju kolektīvu priekšnesumi. Izstaigājuši Smeķu un Amatnieku ielu, pasākuma apmeklētāji vēroja pagastu pārvalžu darbiniekiem rīkotos pārbaudījumus.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks atzīst: “Par svētkiem saņēmām neskaitāmus paldies ar vēlējumiem, lai pēc iespējas vairāk būtu tik sirsnīgu un vienkāršu pasākumu. Liels paldies novada sieviešu biedrībai "Spārni"! Mēs droši varam paļauties uz šīs biedrības dāmām, jo viņas vēl ne reizi nav mūs pievīlušas. Jāpateicas visiem novada ļaudīm, kuri piedalījās un atbalstīja šos svētkus.”
Vaicāta, kādēļ ir būtiski organizēt šādu pasākumu, biedrības “Spārni” valdes priekšsēdētāja Zigrīda Krauze saka: “Apskatot stendus, priecēja tas, ka ar katru gadu pagasti sevi parāda ar lielāku dažādību un cenšas pārsteigt cits citu. Muzeja teritorija izskatījās kā skaisti austa sega. Secinājums – protam kopā strādāt, protam kopā priecāties!”
Durvis vērusi Ikšķiles Mūzikas un mākslas skola
Ikšķile iemirdzējusies jaunās krāsās un ieskanējusies jaunās skaņās – 1. septembrī, klātesot audzēkņiem, viņu vecākiem, pedagogiem un pašvaldības pārstāvjiem, tika ieskandināta Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolas vēsturē pirmā Zinību diena. Šajā mācību gadā profesionālās ievirzes programmas skolā apgūs 104 izglītojamie, bet interešu izglītības programmās pieteikušies 110 audzēkņu.
Pasākumā apsveikuma vārdus teica Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, Mūzikas un mākslas skolai dāvinot 500 latu lielu pašvaldības atbalstu. Kopā ar Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolas direktori Valdu Jermanovu viņš pārgrieza sarkano lenti – skola ir atklāta!
Skolas direktorei šī svētku diena ir jo īpaša: “Esmu lepna un gandarīta, ka varu palīdzēt īstenot brīnišķīgu, skaistu un ļoti viedu Ikšķiles novada iedzīvotāju sapni, reizē pasaulē “laižot” savu ceturto bērnu. Tam ir jāaug, jāpilnveidojas radoši un profesionāli. Un iesāktais jānodod nākamajām paaudzēm.”
Jēkabpils vasaras bilance
* 7. jūnijā Jēkabpils Mežaparkā notika Meža dienām veltīts pasākums, kura laikā prezentēja aktīvu dzīvesveidu veicinošo spēli “Meža domino”. No koka izgatavoto lielformāta domino iespējams spēlēt jebkurā gadalaikā. Atklāšanā pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar šovasar Jēkabpils Mežaparkā izveidoto Pēdu taku. Tās garums ir 130 metru, un tā klāta ar čiekuriem, sīkšķembām, kā arī akmeņiem. Taka paredzēta pastaigai ar basām kājām, lai stiprinātu organismu, uzlabotu spēju koncentrēties, atjaunotu emocionālo līdzsvaru un kliedētu spriedzi.
* 15. septembrī ar Zilā karoga nolaišanu tika slēgta peldsezona Jēkabpils pilsētas pludmalē Radžu ūdenskrātuvē. Šogad Zilais karogs te plīvoja jau ceturto reizi. Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, šovasar pašvaldība finansēja arī bezmaksas autobusa reisus uz Radžu ūdenskrātuvi.
* Šovasar dažādos pilsētas mikrorajonos no jauna izbūvēti un labiekārtoti četri bērnu rotaļlaukumi. Jēkabpils pilsētas pašvaldības kopējais finansējums visiem četriem bērnu rotaļlaukumiem ir 23,6 tūkstoši latu.
Meža darbinieku diena Jēkabpils novada Liepās
Septembris tradicionāli saistās ar Dzejas dienām, taču Jēkabpils novada Liepu ciemata biedrība “Pūpols” šogad nolēma atgādināt par vēl kādiem tradicionāliem svētkiem – 1967. gadā septembra trešajā sestdienā sāka atzīmēt Meža darbinieku dienu. Svētku pasākumi notika visos nozares uzņēmumos, mežsargiem un mežziņiem tika pasniegti apbalvojumi. Mūsdienās šos svētkus tik plaši vairs nesvin, bet nereti aizmirst pavisam. Tāpēc biedrība “Pūpols”, piedaloties mazo apdzīvoto vietu iedzīvotāju ierosmju konkursā, pieteica projektu “Meža darbinieku dienas atzīmēšanas atjaunošana”.
12. septembra pēcpusdienā pie Liepu bibliotēkas pulcējās bijušie meža darbinieki, biedrības biedri, ciemata iedzīvotāji un viesi. Meža darbinieku dienas tradīcijas atgādināja Meža muzeja izveidotāja Benita Kalniņa un biedrības “Pūpols” vadītāja Līvija Štolniece. Stāstus par mežu un cilvēkiem stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes docents Pēteris Skudra. Atceroties krāšņo parku, kas reiz izveidots pie Liepu mežniecības, un cerot, ka tas tiks atjaunots atkal, pasākuma dalībnieki piedalījās tūju stādīšanā. Visus vienoja apņemšanās turpmāk veidot šo dienu kā pastāvīgu tradīciju.
Atdzimst Līvānu katoļu baznīca
Līvānu svētā Miķeļa Erceņģeļa Romas katoļu draudze un priesteris Juris Zarāns šogad aktīvi strādā pie 150 gadu vecās baznīcas ēkas sakārtošanas. Līdz šim neapkurināmajā baznīcā tagad ir iebūvēta siltā grīda, līdzekļu trūkuma dēļ gan vēl nav ieklāts dekoratīvo flīžu klājums, tomēr tas nemazina ticīgo prieku par patīkamo sajūtu siltā dievnamā. Šovasar ar steigu bija jāglābj dievnama jumts, kas tecēja, bojājot arī baznīcas griestu iekšējo apdari un ēkas konstrukcijas. Nekavējoties tika uzsākta baznīcas jumta nomaiņa. Vasarā nomainīti arī lielie baznīcas velvju logi, kuru rāmji laika gaitā bija kļuvuši nedroši. Apjomīgie remonta darbi prasījuši arī ievērojamus naudas līdzekļus. Priesteris Juris Zarāns lēš, ka kopējās ēkas sakārtošanas izmaksas sasniegs 45 000 latu, no kuriem liela daļa jau saziedota, pateicoties sponsoru un draudzes ticīgo atbalstam. Renovācijā priesteris iegulda arī savus personīgos līdzekļus, ko nopelna kā pasniedzējs augstskolās.
Tomēr, lai pabeigtu iesāktos darbus, līdzekļu nepietiek, tāpēc baznīca lūdz ziedot un būs pateicīga par jebkāda apmēra finansiālo atbalstu, lai glābtu un uzturētu Līvānu katoļu baznīcu kā kultūrvēsturisku, garīguma un tūrisma objektu.
Saulkrasti par diviem rotaļlaukumiem bagātāki
Tā šo vasaru rezumē Saulkrastu novadā. Piedaloties Meža attīstības fonda izsludinātāja konkursā, vasaras sākumā atbalstu guva ideja par jaunu aktīvu dzīvesveidu veicinošu mazās arhitektūras formas izveidi Saulkrastos pie Baltās kāpas. “Meža dienu 2013” projekta ietvaros, izmantojot koku kā būvmateriālu, vasarā izveidots jauns bērnu rotaļlaukums.
Otrs laukums mazajiem ar ES Zivsaimniecības fonda un Saulkrastu novada domes finansiālu atbalstu iekārtots Raiņa ielā 8, īstenojot biedrības “Saulkrastu sabiedriskā labuma organizācija” projektu.
“Esam gandarīti, ka Saulkrastos ir pieejams vēl viens bērnu rotaļlaukums, kas šajā vasaras sezonā ir jau otrā labiekārtotā vieta bērnu aktīvai atpūtai. Uzmanības vērts ir tas, ka iedzīvotājiem tik nepieciešamā projekta realizācijai finansējums piesaistīts, kā arī pašu projektu īstenojusi sabiedriska organizācija, kas ir labs novada domes un pilsoniski aktīvās sabiedrības sadarbības piemērs,” uzsver Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis.
Pārgaujas deputāti kļūst par skolotājiem
Seši Pārgaujas novada domes deputāti un priekšsēdētājs Hardijs Vents arī šoruden iesaistījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā akcijā “Skolas diena 2013”. Pagājušajā gadā deputāti uz dienu kļuva par skolēniem un risināja pirmsskolas uzdevumus, mācījās matemātiku un ievingrināja balsi dziedāšanā. Šoruden 20. septembrī viņi devās uz Stalbes vidusskolu, kur iejutās skolotāju amatā. Katram deputātam tika iedalīta kāda no klasēm. Domes priekšsēdētājam Hardijam Ventam uzticēja stundas vadīšanu vidusskolēniem, tāpēc saruna skāra gan pašvaldības, gan Vidzemes plānošanas reģiona, gan skolas problēmas. Deputāte Rudīte Vasile astotklasniekiem vaicāja, ko viņiem atgādina novada forma. Bērnu skatījumā novads izskatās pēc spilvena, Pepijas, lidvāveres, esot līdzība pat ar Karlsonu un Rausīti. Pārgaujas novada kartē skolēni atzīmēja savu dzīvesvietu un pastāstīja, kā no šā punkta nokļūst līdz skolai. Deputātam Jānim Plūmem septītās klases audzēkņi taujāja, par ko viņš vēlējies kļūt bērnībā. Izrādās, ka izvēle visus skolas gadus bijusi nemainīga – tālbraucējs. Pēc stundām deputāti skolotāju istabā pārrunāja skolēnu uzdotos jautājumus un meklēja risinājumus. “Diena ir izdevusies! Manuprāt, šāda sadarbības tradīcija būtu jāturpina, lai motivētu skolēnus savas personības pilnveidei un lai paplašinātu redzesloku. Viņiem svarīgi sajust savu vietu Pārgaujas novadā, saredzēt te savu nākotni!” pēc tikšanās sacīja Stalbes vidusskolas direktore Jolanta Dzene.
Gaujas Nacionālajam parkam – 40!
Gaujas Nacionālais parks (GNP) – viena no Latvijas lielākajām un skaistākajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – septembrī aizvadīja četrdesmitā jubilejas gada svētku nedēļu. 12. septembrī norisinājās parka jubilejai veltīta konference “Cilvēks un daba – GNP pamatvērtības”, kurā izskanēja stāsti par GNP izveidošanas ideju un būtību, tika runāts par kultūrvēsturisko mantojumu, par nacionālo parku pasaules kontekstā un tā nozīmi vietas ilgtspējas veicināšanā, kā arī plaši pārrunāti dažādi sadarbības aspekti un to nozīmība. Konferences laikā izskanēja vairāki interesanti fakti un atziņas – piemēram, par agrāk apsvērto domu Latvijas pirmo nacionālo parku dibināt Rīgas apkārtnē, ap vietām, kur koncentrējas mednieku saimniecības. Konferencē tika gūta vērtīga atziņa – viens no būtiskākajiem aspektiem nacionālā parka ilgtspējīgā pastāvēšanā ir tas, kā vietējie iedzīvotāji iejūtas parka teritorijā un sadzīvo ar to. Tāpat tika uzsvērta GNP dibinātāju veidotā aizsardzības sistēma parkam kā vienotai ekosistēmai, ko jācenšas uzturēt arī mūsdienās.
14. septembrī Siguldā, Gaujas senielejā pie Gūtmaņalas norisinājās jubilejas gada centrālais pasākums, kas pulcināja lielu skaitu vietējo iedzīvotāju, tūristu un citu interesentu. Te darbojās sveču liešanas, spieķu darināšanas, keramikas, papīra, zīmēšanas un citas darbnīcas, kā arī noritēja vietējo amatnieku tirdziņš. Savukārt vakarā muzicēja grupa “Gūtmans”, kas atskaņoja parka dibināšanas laikā – 60. un 70. gados radītu mūziku. Grupa ir interesanta arī ar savu dabas aizsardzības misiju – aicināt sabiedrību nepostīt dabu, neskrāpēt uzrakstus uz alu sienām, bet izturēties pret dabu cieņpilni un atbildīgi. Iestājoties krēslai, alu “atdzīvināja” krāšņās gaismas projekcijas un smilšu mākslinieka Elmāra Gaigalnieka četru dimensiju smilšu izrāde ar deju studijas “Dzirnas” piedalīšanos. Uz skatuves kāpa un savās atmiņās dalījās arī parka pirmais direktors Gunārs Skriba un ilggadējs GNP vides inspektors Māris Mitrevics.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017