Rīga 12°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Otrdiena, 2024. gada 30. aprīlis 05:56
Vārda dienas:
Katru reizi, kad sasniedzām kādu izvirzīto mērķi, iestājās atslābums. Tā tas bija, kad deklarējām neatkarību 1990. gadā, kad panācām okupācijas armijas izvešanu 1994. gadā, kad iestājāmies NATO un Eiropas Savienībā 2004. gadā. Pašapmierinātība ar sasniegto katru reizi noveda pie zaudējumiem.
Pēc Neatkarības deklarācijas sekoja Latvijas Tautas frontes frakcijas atsvešināšanās no pašas Tautas frontes. Krievijas armijas izvešana atslābināja izpratni par decentralizācijas un pašvaldību nozīmi. Iestāšanās NATO atslābināja izpratni par patriotisma un zemessardzes nozīmi. Iestāšanās ES atslābināja izpratni, ka Latvijai pašai jāatbild par saviem nacionālajiem mērķiem un savi mērķi jābalsta ar nacionālu investīciju programmu, kas nav saistīta ar ES “vidēji derīgiem” uzdevumiem.
Latvijas kuģis ir iepeldējis eirozonā. Ko nu?
Mums bija četras valdības, kas lauzās uz eirozonu ar pēdējiem spēkiem. Stūrējām atpakaļ neskatīdamies. Sākām cīņu ar inflāciju vēl pirms pasaules ekonomiskās krīzes. Pusgada laikā saruka Latvijas iekšējais tirgus, ārvalstu bankas sāka steigā izvest kapitālu uz ārzemēm, gada beigās saņēmām dāvanu – PAREX glābšanu. Iepeldot pasaules krīzē, izdomājām “iekšējo devalvāciju”. Turpinājām žņaugt iekšējo tirgu, cerot, ka atlikušie uzņēmēji būs spiesti eksportēt. Apcirpām algas publiskajā sektorā, pārtraucām jebkādu celtniecību un ES fondu izmantošanu. Inflāciju “piebeidzām”, bet vairāki simti tūkstošu devās uz ārzemēm meklēt iztikšanas līdzekļus. Visu smagumu iznesa atlikušie nodokļu maksātāji.
Par laimi, pienāca kārta atliktajai ES fondu izmantošanai. Tas sāka atdzīvināt iekšējo tirgu, un pamazām sāka rasties darbavietas. Centāmies atveseļot ekonomiku pēc iespējas lēnāk, jo straujākas kustības varētu nenodrošināt pirmsiestāšanās eirozonā kritērijus. Saskaņā ar aizejošās valdības plāniem cerības pēc pirktspējas atgriezties 2007. gada līmenī būs 2020. gadā. Iestāšanās eirozonā saskaņā ar prognozēm būs prasījusi 13 gadu atrašanos ekonomiskā un sociālā bedrē. Pēdējā laika politikas dokumentos ierēdņi vairs nesaskata perspektīvu dzīvošanai un strādāšanai lielākajā daļā pašvaldību.
Šobrīd kuģa priekšgals ir pavērsts uz neiepriecinošu mērķi, bet pašam kuģim kopš valdības demisijas nav stūrmaņa. Pagaidu stūrmaņa vadībā kuģis varētu dreifēt līdz pat 2014. gada Saeimas vēlēšanām.
Šogad Latvijai vajadzīgs jauns virsmērķis. Tāds, kas radītu cerību un pārliecību, ka gudrs un produktīvs darbs šajā valstī tiks atalgots. Tāds, kas reāli uzlabo dzīvi Latvijā, nevis glābj pasauli, risinot mums neaktuālus jautājumus. Laiks valstij un pašvaldībām aktīvi iesaistīties ekonomikas pārveidošanā, uzstādīt lielus mērķus valstij, vidējus mērķus reģioniem un samērīgus mērķus pilsētām un novadiem. Valstij nav neprasmīgi jājaucas pašvaldību darīšanās, bet jādara tas, kas paveicams tikai un vienīgi nacionālā līmenī.
Mērķa un virziena noteikšana būs atkarīga arī no tā, vai šodienas pašvaldību politiķi iesaistīsies nākotnes nacionālās politikas veidošanā. Vēl septiņu gadu izniekošana un padevīga rosīšanās citu ES dalībvalstu interesēs var izmaksāt pārāk dārgi.
Sāksim jauno gadu ar apziņu, ka laiks saskatīt reālu un Latvijas cilvēkiem vajadzīgu mērķi. Ja paši nenoteiksim šo mērķi, tad nekāds stūrmanis mums nepalīdzēs.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017