Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 11:39
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Lai iepazītos ar reģionālo reformu Igaunijā un salīdzinātu kopīgo un atšķirīgo abu kaimiņvalstu pašvaldību darbā, 24. janvārī pieredzes apmaiņas vizītē uz Igaunijas galvaspilsētu Tallinu devās grupa pašvaldību vadītāju – Astrīda Harju no Apes novada, Ligita Gintere no Jaunpils novada, Gints Kaminskis no Auces novada, Aivars Okmanis no Rundāles novada un Guntis Gladkins no Rūjienas novada, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede un vecākais padomnieks Māris Pūķis.
Latvijas pašvaldību delegācija tikās ar Igaunijas Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, kuri ir atbildīgi par reģionālās reformas ieviešanu savā valstī. Savukārt tikšanās laikā Lauku pašvaldību asociācijā saņēmām reģionālās reformas raksturojumu vairāk no pašvaldību skatpunkta.
Latvijā jau gūtas vairākas mācības reģionālās reformas īstenošanas gaitā, bet ziemeļu kaimiņiem tā vēl ir plānošanas dokumentu veidolā, taču paredzēts, ka 2017. gadā pašvaldību vēlēšanas Igaunijā notiks atbilstoši jaunam administratīvajam iedalījumam. Šobrīd Igaunijā ir 15 administratīvie apgabali, kur pārstāvēta centrālā valdība vietējā līmenī, un 215 pašvaldības – 30 pilsētu un 185 lauku pašvaldības.
Katra veida pašvaldībām līdz šim bija sava asociācija, bet pavisam nesen – janvāra vidū parakstīta vienošanās par abu pašvaldību asociāciju apvienošanos, ko plānots veikt šogad. Tātad reforma gaida ne tikai Igaunijas pašvaldības, bet arī pašvaldību asociācijas.
Igauņu kolēģi darbu pašvaldību asociācijās veic līdzīgi kā LPS. Arī viņiem darbojas sešas komitejas: Finanšu un nodokļu politikas, Izglītības un jaunatnes politikas, Sociālās drošības, veselības aprūpes un nodarbinātības, Transporta un ceļu servisa, Kultūras un sporta un Zemes īpašumu un vides komiteja.
Lauku pašvaldību asociācijas vadītājs Ots Kasuri pastāstīja, ka abas pašvaldību asociācijas iesniegušas valdībā savu plānu, kā būtu jāveic reģionālā reforma, un cerot uz sadarbību šā jautājuma risināšanā. Pašvaldības uzskata, ka līdzšinējo 15 apgabalu vietā pietiktu ar četriem, kur tiktu pārstāvētas valdības funkcijas un pakalpojumi vietējā līmenī.
Lai pēc pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā jaunās vietvaras varētu sekmīgi sākt strādāt jaunajās robežās un jaunos apstākļos, laikā no 2015. līdz 2017. gadam nepieciešams veikt sagatavošanās darbus. Kaut gan brīvprātīga pašvaldību apvienošanās Igaunijā notiek jau kopš 1996. gada, tā noris visai lēni. Šogad pašvaldībām radīts jauns stimuls – jāatrod partnerpašvaldība, ar ko apvienoties, un apvienošanās gadījumā tiks piešķirti 400 000 eiro.
Igaunijā aptuveni puse no visām pašvaldībām ir nelielas – 122 pašvaldībās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2000. Šobrīd tapis likumprojekts, kas paredz, ka mazākais iedzīvotāju skaits vienā pašvaldībā varētu būt 5000, savukārt plānotais pašvaldību skaits valstī – 60. Diskusijās tiek apspriesti arī citi varianti – samazināt pašvaldību skaitu līdz 80–100 vai pat līdz 30–50 pašvaldībām valstī.
Jāpiebilst, ka Igaunijas iedzīvotāji aptaujā atzinuši, ka 45% atbalsta reģionālo reformu, 26% neatbalsta, bet pārējiem 29% nav viedokļa šajā jautājumā.
Tikšanās laikā uzzinājām par interesantu pētījumu, kas tapis Tartu Universitātē, kur, sadarbojoties mobilo sakaru operatoriem un jaunajiem pētniekiem, izveidota iedzīvotāju kustības karte Igaunijas robežās – savā ziņā arī tā var būt palīgs jaunajai reformai.
Igaunijas valdības reģionālās reformas vīzija saistās ar divām pamatlietām: lai nenotiktu pārāk izteikta iedzīvotāju koncentrēšanās tikai ap divām pilsētām – Tallinu un Tartu un kvalitatīvi publiskie pakalpojumi būtu pieejami vienmērīgi visā valstī. Savukārt otrs mērķis paredz stiprināt vietējos centrus, kas būtu nozīmīgi iedzīvotājiem tieši lauku teritorijās un nodrošinātu labāku publisko pakalpojumu pieejamību.
Vērtējot Latvijas pieredzi reģionālās reformas sakarā, mūsu pašvaldību vadītāji atzina, ka iestrādāšanās jaunajā sistēmā notikusi pamazām un pakāpeniski, tāpēc viņi brīdināja igauņu kolēģus nesteigties ar secinājumiem tūlīt pēc reformas pabeigšanas.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017