Rīga 14°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 13. maijs 10:08
Vārda dienas: Ira, Iraīda, Irēna, Irīna
14. februārī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, priekšsēža padomniece Olga Kokāne un LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa devās uz Latgali, kur apmeklēja Varakļānu un Vārkavas novadu, kā arī Latgales pievārtes pašvaldību – Krustpils novadu.
Varakļānu novadā
Varakļānu novada domes deputāti un pašvaldības iestāžu vadītāji ar LPS speciālistiem apsprieda ne tikai vietējās, bet arī nacionāla līmeņa problēmas, kā arī īsi raksturoja savu novadu un pastāstīja, kas varakļāniešus satrauc un ar ko viņi lepojas.
Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs pauda gandarījumu, ka iepriekšējā un šā sasaukuma laikā īstenoti daudzi projekti – tūlīt būs gatavs peldbaseins, pārbūvējot veselības aprūpes centra pagrabtelpas, skolā ir aktīvi futbolisti, aizvadītajos Dziesmu un deju svētkos Varakļānu novadu pārstāvēja veseli pieci kolektīvi, un varakļāniešiem ir arī savs garīgās mūzikas koris. Pats svarīgākais šeit ir lauksaimniecība – 98% zemes novadā apstrādātas un 47 no 57 zemnieku saimniecībām ir bioloģiskās.
Uz Varakļānu kultūras nama skatuves iemirdzējušies daudzi talanti. Divas varakļāniešu dziedošās ģimenes esam iepazinuši TV šovos, bet, lai apzinātu, atbalstītu un popularizētu novada jaunos vokālistus un veicinātu viņu radošo pašizpausmi dziedot, 1. martā Varakļānos tiek organizēta Dziesmu diena un bērni un jaunieši līdz 19 gadu vecumam aicināti piedalīties koncertkonkursos “Cālis 2014” un “Lai skan Varakļānos! 2014”.
Novada centrā – Varakļānos ciemojāmies trīs dienas pēc pilsētas 87. dzimšanas dienas, kopš Varakļāniem piešķirtas pilsētas tiesības, kaut gan miests te bijis jau pirms 230 gadiem. Atzīmējams, ka pagājušā gadsimta 20. gados un 30. gadu sākumā iedzīvotāju skaita ziņā Varakļāni apsteidza pat tādas pilsētas kā Madonu un Ogri, ieņemot 40. vietu starp Latvijas pilsētām un miestiem. Šobrīd pilsētā dzīvo 2322 iedzīvotāji, bet novadā kopā nedaudz pietrūkst līdz četriem tūkstošiem, tātad Varakļānu novads pieskaitāms mazajiem novadiem.
“Mazie novadi nebūt nav neizdevīgi, tajos vairāk redz iedzīvotājus un var par viņiem labāk rūpēties. Mēs tagad esam vairāk attīstījušies nekā tad, kad bijām lielajā Madonas rajonā. Ja mazam novadam kaut kā trūkst, var taču kooperēties vai trūkstošo pakalpojumu nopirkt,” uzskata M. Justs.
Lielākās problēmas, kas nodarbina varakļāniešu prātus, ir trīs.
• Kārtība un drošība – tā kā Valsts policijas iecirkņi ir tikai lielākajos jeb vecajos rajonu centros, steidzamākos gadījumos viņu palīdzību var nākties gaidīt visai ilgi. Ja, piemēram, Varakļānos notiktu kaut kas nelāgs (trīsreiz jāpārspļauj pār kreiso plecu!), policija no Madonas nespētu atbraukt dažu minūšu laikā, turklāt tā, iespējams, tobrīd atrastos izsaukumā Ērgļos, kas ir pavisam pretējā virzienā nekā Varakļāni. Jāatzīst, ka ugunsdzēsēju un ātrās medicīniskās palīdzības sistēma puslīdz sakārtota, bet policija diemžēl nemāk un nevar ātri reaģēt uz neatliekamu izsaukumu. Diemžēl valstī daudzko rēķina tikai uz iedzīvotāju skaitu, taču svarīgs arī blīvums – tā uzskata Varakļānu novada vietējā vara.
• Komunālie maksājumi – tā kā aptuveni trešā daļa novadnieku saņem tikai minimālo algu (zināms, ka nav arī nekādu piemaksu aplokšņu veidā), novadā ir daudz komunālo maksājumu parādnieku. Turklāt Varakļānu centra daudzdzīvokļu mājās īres un komunālo maksājumu summas ir ļoti lielas – tā dažam rēķins par divistabu dzīvokli sasniedz gandrīz divsimt eiro mēnesī! Izeju varakļānieši saredz siltināšanas projektos, un divām mājām projekti jau apstiprināti. Komunālās un saimnieciskās jomas speciālistus satrauc, ka pašvaldību rīcībā nav nekādu ieroču, la tiktu galā ar tādiem parādniekiem, kuri nevis nevar, bet negrib maksāt.
• Vecļaudis un veselības aprūpe – Varakļānos tāpat kā citur Latvijā problēmas rada dzīves nogalei pietuvojušies vecīši un aizejošie pacienti, jo valstī nav nodrošināta paliatīvā aprūpe. Jauno veselības aprūpes likumu, ko grasās ieviest, varakļānieši sauc par katastrofu.
Vai varakļānieši gribētu būt pie Latgales plānošanas reģiona? “Savā starpā par to daudz esam sprieduši, jo pēc formas esam Vidzemē, bet pēc būtības – Latgalē,” rezumē Māris Justs. Tātad vislabāk to varētu formulēt tā – Varakļānu novadu vajadzētu ietilpināt Latgales plānošanas reģiona funkcionālajā zonā.
Varakļānu ģerbonī attēloti trīs ceļi un lapsa. Trīs ceļi simbolizē trīs svarīgus lielceļus, kas Varakļānos ienāk no Krustpils, Madonas un Rēzeknes puses. Savukārt lapsa ir viens no gudrākajiem un biežāk sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem Varakļānu novada mežos. Tā ir novada mežu bagātību un cilvēku asprātības simbols un ir klāt arī Varakļānu novada pašvaldības vadības ikdienā.
Vārkavas novadā
Vārkavas novada domē, kas izvietota Vārkavas muižā, viesojāmies zīmīgā dienā – tieši pirms desmit gadiem Valentīndienā – 2004. gada 14. februārī notika Vārkavas muižas pils atvēršanas svētki, un to uzsāka apdzīvot Vārkavas novada dome.
Vārkavas novadā ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums. Te atrodami daudzi aizsargājamie valsts, vietējās un pagasta nozīmes kultūras un dabas pieminekļi – gan arheoloģijas, arhitektūras un mākslas, gan dabas pieminekļi, gan muižas un baznīcas.
Vārkavas muižas attīstība saistās ar 1912. gadu, kad to iegādājās būvuzņēmējs, dzelzceļu būvētājs Krievijā un Persijā, miljonārs Aļeiņikovs. Dažu gadu laikā muižā ievilka elektrību, ūdensvadu, uzcēla dzirnavas, ierīkoja kokapstrādes un vilnas apstrādes darbnīcas, iekopa plašu ābeļdārzu, sāka lietot tālaika modernākās lauksaimniecības mašīnas, īpašu vērību veltīja sugas liellopu un zirgu audzēšanai. Muižnieks plānoja uzbūvēt dzelzceļu, kas savienotu Aglonas un Nīcgales stacijas, taču karš šo nodomu izjauca. 1919. gadā lielinieki muižu izlaupīja un izpostīja, bet pats muižnieks no pārdzīvojumiem saslima un togad nomira. Gadu vēlāk Latvijas valdība muižu nacionalizēja, bet 1922. gadā nodeva Vārkavas 2. pamatskolas lietošanā. Vēlāk uz šīs bāzes tika dibināta Vārkavas vidusskola, kas šajā namā atradās līdz 1979. gadam, bet pēc tam vairākus gadus ēka tika izmantota dzīvokļiem un skolas inventāram.
Tūkstošgades mijā sākās Vārkavas muižas pils atjaunošana, un 2004. gadā notika svinīga pils atklāšana, kad lielākā daļa telpu bija jau izremontētas. Pašlaik Vārkavas muižas pils ēkā izvietojusies Vārkavas novada domes administrācija, Upmalas bibliotēka, Vārkavas novada Kultūras centrs un ģimenes ārstes prakse.
Par godu desmit gadu vecajam notikumam 14. februāra pēcpusdienā Vārkavas novada Kultūras centra zālē notika neliels atceres pasākums, kurā pils darbinieki, pagastu pārvalžu vadītāji, bijusī Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Astrīda Spuriņa un pils atjaunošanas darbu vadītājs Juris Soms gremdējās atmiņās par pils atdzimšanu. Katrs pasākuma dalībnieks uzrakstīja savas pārdomas, sajūtas un vēlējumus nākotnei un “iemūrēja” tos pils sienā, lai dienasgaismā atkal celtu pēc pieciem gadiem – 2019. gada 14. februārī.
Kā jau visām pilīm, arī Vārkavas muižā ir sava Pils dāma, kura allaž gatava izsmeļoši pavēstīt par savu mājvietu un tās apkārtni, kā arī sagādāt dažādus pārsteigumus. Pils dāmas lomā labi iejutusies Upmalas bibliotēkas bibliotekāre Alda Upeniece. Viņa atraktīvā manierē pastāstīja pašu galveno par pili, muižu un Vārkavu ciemiņiem no Rīgas, kā arī pārbaudīja zināšanas par savu novadu atceres pasākuma dalībniekiem.
Uz tikšanos ar LPS pārstāvjiem bija ieradušies gan novada domes deputāti, pašvaldības izpilddirektors un Sociālā dienesta darbinieki, gan biedrības “Vārkavas novada pensionāri” dalībnieki. Vietējās varas pārstāvji sarunā pieskārās visaktuālākajām novada problēmām – valsts un pašvaldības autoceļu stāvoklim, pašvaldības pašpārvadājumiem, zemes atsavināšanas iespējām, mazo skolu un lauku vidusskolu liktenim, pašvaldību savstarpējiem norēķiniem, pēctecībai un jauno ģimeņu mājokļu kreditēšanas programmas nepieciešamībai valstī, pašvaldību saistošajiem noteikumiem un valsts iestāžu darbībai. LPS eksperti, apkopojot problēmas, solīja sniegt palīdzīgu roku sāpīgāko jautājumu risināšanā.
Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska, kaut uzsvēra, ka viņiem klājas “tīri normāli”, tomēr lūdza palīdzēt vissamilzušākās problēmas šķetināšanā: “Mūsu aktualitāte numur viens ir ceļi un prioritārākais no tiem – Vārkavas–Vecvārkavas posms septiņu kilometru garumā. Laikam esam Latvijā vienīgais novada centrs, kurp neved normāls ceļš, kaut 2009. gadā valdība cieši apsolīja, ka te būs melnais segums. Šogad paši mēģināsim dzīvot taupīgi, lai varētu palabot arī pašvaldības ceļus.”
Krustpils novadā
Krustpils novada pašvaldībā galvenais runasvīrs todien bija izpilddirektors Raivis Ragainis un domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Pabērzs.
Viņu akcentētās galvenās problēmas novadā pirmām kārtām saistās ar bērniem un skolām, publiskajiem ūdeņiem, Daugavu un plūdu risku, atkritumu apsaimniekošanas poligonu “Dziļā vāda”, kas uzbūvēts “uz kredītiem” un nedarbojas ar pilnu jaudu, un energoefektivātes projektiem, ko, krustpiliešuprāt, vajadzētu ļaut veikt pa posmiem un kreditēt ar valsts bankas starpniecību.
“Šobrīd novadi karo par katru bērnu, un arī mēs ne vieglu sirdi kārtojam savstarpējos norēķinus un maksājam Jēkabpils pilsētai un Madonas novadam, kaut paši jau divus gadus novada izglītības iestādēs nodrošinām brīvpusdienas pilnīgi visiem – gan skolēniem, gan bērnudārzniekiem un 50 procentu apmērā saviem bērniem, kas mācās citur,” atzīmēja R. Ragainis.
Pie Krustpils novada īpašajām iezīmēm viņš minēja pērn paveikto lielo darbu, pašu spēkiem savedot kārtībā 14 km pagastu ceļu, kas ved pie novada lielākajiem nodokļu maksātājiem un darba devējiem, un uzņēmēju kartēšanu savā teritorijā.
2014. gada pašvaldības investīciju plānā paredzēts turpināt iepriekšējā gadā iesākto projektu realizāciju un uzsākt un īstenot jaunus investīciju projektus, kā arī savlaicīgi sagatavoties jaunā struktūrfondu plānošanas perioda projektu konkursiem, veidojot tehnisko dokumentāciju pašvaldības ceļu un ēku rekonstrukcijai.
Krustpils novadu veido seši pagasti, un katrā šogad paredzētas “gada būves”. Tā Atašienes pagastā rekonstruēs bērnu rotaļu laukumu, labiekārtos vides infrastruktūru pie Marinzejas ezera un veiks kanalizācijas tīkla rekonstrukciju Atašienes ciemā. Krustpils pagastā turpinās ūdenssaimniecības attīstību un atjaunos ielu segumu, kā arī izveidos bērnu rotaļu laukumu Spunģēnu ciemā. Kūku pagastā tiks rekonstruēts sporta laukums, uzlabota ūdenssaimniecības infrastruktūra, atjaunots ielu segums un izveidots bērnu rotaļu laukums Jaunās muižas ciemā un Zīlānu ciemā izbūvēs brīvdabas estrādi. Savukārt Mežāres pagastā rekonstruēs ceļus, atjaunos katlumāju, turpinās ūdenssaimniecības projektu un sagatavos tehnisko dokumentāciju Mežāres kultūras nama un pārvaldes ēkas renovācijai. Variešu pagastā īstenos sākumskolas piebūves un sporta zāles projektu, uzsāks būvdarbus ūdenssaimniecības attīstībai, izveidos atpūtas vietu bērzu birztalā Variešu ciemā un rekonstruēs ūdensvadu Medņu ciemā, bet Vīpes pagastā pārmaiņas gaida pamatskolas sporta zāli, ūdenssaimniecību, kā arī Vīpes ciemā plānots ierīkot energoefektīvu apgaismojumu.
Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Liāna Pudule–Indāne uzsver vēl vienu iniciatīvu, ko veic Krustpils novada pašvaldība tiecībā uz zaļu novadu un pastiprināti pievēršoties vides aizsardzībai.
2013. gadā Krustpils novadā tika aktīvi veikti dažādi ar vides aizsardzību saistīti pasākumi, kuru rezultātā pieķertas un sodītas ar naudas sodu 50 latu apmērā astoņas personas, kas ar atkritumiem piesārņojušas mežu. Tāpat atklātas vairākas nelikumīgas atkritumu izgāztuves, kuru īpašniekiem uzlikts pienākums sakopt sev piederošo īpašumu. Tādējādi uz atkritumu poligonu pērn tika izvesti vairāk nekā 300 m³ atkritumu. Pagājušajā gadā veiktas 98 pārbaudes Krustpils novada publiskajos ūdeņos, sastādīti 12 administratīvā pārkāpuma protokoli par nelikumīgu rūpniecisko zveju un izņemti 7 km nelikumīgi izvietotu zvejas tīklu, kā arī 320 citi aizliegti zvejas rīki.
Šogad Krustpils novada pašvaldībā izveidots Vides un civilās aizsardzības dienests, kurā apvienoti novadā strādājošie vides un civilās aizsardzības speciālisti. Par dienesta vadītāju apstiprināts līdzšinējais vides inspektors Ilmārs Luksts jeb “mūsu zaļais puisis”, kā viņu sauc novada “lielā priekšniecība”, kas savu vides speciālistu nesen apbruņojusi arī ar spēcīgu “ieroci” – naktsredzamības kameru.
Šāgada uzdevumos ietilpst arī uzmanības pievēršana derīgo izrakteņu ieguves vietām un to ekspluatācijai, kā arī tiks kontrolēta līgumu slēgšana ar mājsaimniecībām par atkritumu apsaimniekošanu un izvešanu.
2014. gadā ievērojami pieaugs investīcijas Krustpils novada ūdenstilpēs. Laukezera dabas parka teritorijā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 43 tūkstošus eiro no pašvaldības dabas resursu nodokļa ieņēmumiem, paredzot finansējumu dabas parka uzturēšanai, zinātniskajai izpētei, infrastruktūras tehniskā projekta izstrādei, dabas takas ierīkošanai un videonovērošanai. Publiskās vides infrastruktūras uzlabošanā pie Baļotes ezera pašvaldība šogad ieguldīs ap septiņiem tūkstošiem eiro, bet pie Marinzejas ezera – ap pieciem tūkstošiem eiro no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem.
Zivju resursu atjaunošanai Krustpils novada ezeros šogad paredzēts ieguldīt 18 000 eiro, tajā skaitā 15 100 eiro būs Zivju fonda finansējums. Krustpilieši arī uzlabos materiāltehnisko bāzi zivju resursu aizsardzībai, iegādājoties kvadriciklu un citus materiāltehniskos līdzekļus vides inspektoru vajadzībām.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017