Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 05:37
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Jūra krāc, un vēji pūš,
Priekos, bēdās paiet mūžs.
Mēs esam priecīgi un lepni, ka mūsu valsts svētīta ar 500 km garu skaistu jūras malu, virs kuras brīvi klejo visi četri vēji. Pie jūras krasta pieder arī 12 jūras jūdzes (1 j. j. = 1,852 km) plata piekrastes teritorija, tātad Latvijas sauszemes teritorijai (64 589 km2) pieskaitāmi vēl ap 10 000 km2 jūras plašuma + līdz 200 km ekonomiskās zonas.
Šajā teritorijā, kura nepieder nevienai pašvaldībai (eh, būtu mums šāda plaša pašvaldība bez iedzīvotājiem, skolām, ceļiem, apkures u.c. izdevumu pozīcijām!), rosās daudzi. Daži tīksminās par saulrietu un iespējām uzlasīt dzintara graudus, plunčāties, sērfot vai vizināties laiviņā. Marīnisti glezno, vājinieki elpo un pastaigājas, zvejnieki iemanās izķert gardas zivis, nirēji snorkelē un meklē senu kuģu vrakus, karakalpi izķer vecas mīnas un modri vēro, vai netuvojas naidnieks, jūrnieki stūrē brangus kuģus, sakarnieki gulda kabeļus, urbēji grib iegūt naftu no jūras dzīlēm, enerģētiķi kāro izvietot selgā vēja turbīnas, lai nodrošinātu mums no importa gāzes neatkarīgu, videi draudzīgu elektroapgādi, bet vides sargi brēkā par piesārņojumu, skaita gājputnus un noteic aizsargjoslas, sadomā visādus liegumus un noteikumus, lai tik kāds ko nebūt tur nedarītu. Dažnedažādu projektu dīdītāji aktivizējas un apgūst līdzekļus. Vārdusakot – katrs izmanto jūras plašumus, kā nu māk.
Piekrastes pašvaldībām šai jomā maza teikšana – drīkst uzlasīt izskalotos gružus un sakopt liedagu. Formāli jūras saimnieks ir Finanšu ministrija, kuras interese gan vairāk vērsta uz budžeta uzpildīšanu.
Bet šis stāsts nav tikai par to.
Novembra vidū Groningenā (Nīderlandē) noritēja Eiropas Enerģijas akadēmijas (EAE) Enerģijas apvienības 10. kongress, kura ietvaros projekta “4POWER” dalībnieki pulcējās uz noslēguma pasākumu. LPS ir projekta dalībniece.
Projekta “4POWER” darbības mērķis bija stimulēt jūras vēju enerģijas attīstību Eiropas reģionos. Tajā piedalījās dalībnieces no jūras vēja enerģijas lielvalstīm, kā arī iesācējas šajā jomā.
Uzdevums bija apzināt vēja enerģijas sektora stāvokli Eiropā, saskaņā ar kopēju metodiku noteiktā formātā savācot un apkopojot informāciju; apzināt valstu pieredzi, organizējot reģionālas konsultatīvas konferences; iepazīties ar likumdošanas, infrastruktūras, apgādes sistēmas, tehnisko, vides aizsardzības, ekonomikas, izglītības situāciju un reģionālajiem attīstības plāniem.
Darba rezultātā tika izstrādāti dokumenti, kas iesniegti ES Transporta un enerģijas komisijai Briselē, lai tur veidotu ES politisku un ekonomisku dokumentu bāzi (direktīvu) jūras vēju enerģijas attīstībai, ievērojot reģionu iespējas un vajadzības:
1. Regional Policies for Offshore Wind: A Guidebook
2. EU and Regional Policies for Offshore Wind: Creating Synergies
(šīs brošūras angliski būs pieejamas LPS sekretariātā)
Latvijā šādi ES vadošie dokumenti būtu ļoti noderīgi, lai varētu sekmīgi attīstīt šo videi un ekonomikai draudzīgo enerģētikas sektoru, kurā valda asa konkurence un monopola dominante. Monopolists ir akciju sabiedrība, kura vienīgā mūsu postsociālisma areālā saglabājusi nelatvisko padomju laika abreviatīvu “Latvenergo”. Šī sashēmoti samudžinātā struktūra ar kazuistisku valodu un apšaubāmiem sociālo problēmu risinājumu piedāvājumiem (kas nav tās funkcijas) novērš uzmanību no valsts enerģētikas problēmām, tostarp no iespējām izmantot neierobežoto vietējo, bezizmešu elektrības ražošanu no vēja spēka. Toties šīs AS pievienošanās elektrības tirgum celšot tarifus par desmitiem procentu.
AS runasvīri plātās, ka esot nodrošinājuši neatkarīgu elektrības ražošanu (TEC darbojas ar Krievijas gāzi, un tās ražotā elektrība ir dārgāka par importēto). Tad jau man, dzīvojot meža malā, kurā mežsargs staigā ar bisi plecā un ir iekārojis manu māju un sievu, būtu neatkarīga pieeja malkai. Kaimiņam suni jau nošāva.
***
Informācija sagatavota un publicēta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu INTERREG IVC programmas ietvaros. Par publikācijas saturu atbild tās autors.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017