Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 04:09
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
• 2015. gada 1. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta (MK) 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 801 “Noteikumi par informācijas sniegšanu valsts iestādēm un amatpersonām no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas”.
Šie noteikumi dod plašākas iespējas pašvaldību institūcijām iegūt informāciju no zemesgrāmatas. MK noteikumi paredz, ka turpmāk tiesības saņemt informāciju no datorizēti uzturētā nostiprinājumu žurnāla un personu rādītāja ir arī pašvaldības institūcijai, kura administrē nekustamā īpašuma nodokli, un pašvaldības institūcijai, kura uzrauga to darījumu tiesiskumu, kas veikti ar lauksaimniecības zemēm. Iepriekšējie Ministru kabineta noteikumi šādas tiesības paredzēja tikai pašvaldības institūcijai, kura sniedz sociālo palīdzību un palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Tādējādi pašvaldību institūcijām, kuras pilda attiecīgās funkcijas, būs iespēja iegūt informāciju no datorizētās zemesgrāmatas, meklējot pēc personas, un iegūt informāciju par šai personai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem visā valsts teritorijā.
• Latvijas Pašvaldību savienības Valdes sēdē 6. janvārī plašas diskusijas bija par situāciju darījumos ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Saistībā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas stājās spēkā 2014. gada 1. novembrī, šajā jomā veidojas vairākas problēmas. Lai vismaz daļu no tām risinātu, LPS Valde nolēma aicināt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju nekavējoties uzsākt likuma regulējuma pārskatīšanu un sagatavot grozījumus.
Daudz neskaidrību ir arī sakarā ar Meža likuma grozījumiem, kas stājās spēkā šāgada 1. janvārī, tāpēc LPS Valde nolēma izveidot darba grupu, kas iepazīsies ar problēmām un piedāvās tām risinājumus.
• LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un pašvaldību vadītāji 9. janvārī Rīgā piedalījās Eiropas gada attīstībai (EYD2015) atklāšanas ceremonijā.
To atklāja Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Pasākumā augsta līmeņa dalībnieki diskutēja par valstu, starptautisko un nevalstisko organizāciju, kā arī indivīdu nozīmi globālās attīstības veicināšanā.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība PLATFORMAS (starptautisks tīkls, kas apvieno pasaules, Eiropas un nacionāla mēroga vietējās un reģionālās pašvaldības un to asociācijas, kuras aktīvi darbojas attīstības sadarbības jomā) ietvaros īstenos virkni aktivitāšu, lai šis gads tālāk izskanētu Latvijas pašvaldībās un gūtu iedzīvotāju vērību gan mūsu, gan sadarbības partneru pašvaldībās Eiropā un pasaulē.
• Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros Latvijas Pašvaldību savienība 17. un 18. martā Nacionālās bibliotēkas ēkā organizēs ES Reģionu Komitejas (RK) Biroja sanāksmi.
LPS būtu pateicīga, ja šo pasākumu laikā – kafijas pauzēs un starpbrīžos – mums kopā izdotos palepoties ar patieso Latvijas garšu un precēm. Aicinām uzņēmējus un amatniekus ziedot savu produkciju, tādējādi nesot Latvijas un mūsu uzņēmumu vārdu Eiropas Savienībā un Austrumu partnerības valstīs. Ziedojot konkrētiem prezidentūras pasākumiem, uzņēmējiem būs iespēja pasākuma norises vietā izvietot reklāmas rollup un atpazīstamības stendu, kā arī savu logo un saiti uz mājaslapu iekļaut prezidentūras mājaslapā www.eu2015.lv.
• Latvijas Pašvaldību savienība ir gandarīta, jo pēc vairāk nekā gadu ilgušām diskusijām Ekonomikas ministrija beidzot paudusi atbalstu LPS viedoklim, ka 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā atbalsts rūpniecības uzņēmumiem reģionos tomēr jāparedz arī grantu veidā.
Līdz šim bija iecerēts, ka atbalsts tiks paredzēts tikai ar finanšu instrumentu palīdzību, bet, ņemot vērā reģionu attīstības tendences, LPS iestājās, lai valsts attīstības programmā iekļautu arī grantu instrumentus, kas paredzēti tieši rūpniecības un apstrādes uzņēmumiem reģionos – lai veicinātu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību un ieviešanu ražošanā. Taču vienlaikus LPS norāda uz virkni neatrisinātu problēmu, piemēram, nav sagatavots izvērtējums par to, kāpēc bankas nefinansē ES fondu projektus, teiksim, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIIA) atbalstītus grantu projektus reģionos. Jāpiebilst, ka par komercbanku pasivitāti tautsaimniecības kreditēšanā savas bažas paudusi arī Latvijas Banka.
• LPS vēl turpinās diskusijas ar Labklājības ministriju (LM) par iecerētajām izmaiņām sociālās palīdzības sistēmā, tajā skaitā par kritērijiem trūcīgas personas statusa noteikšanai.
13. janvārī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas dalībnieki tika informēti, ka aizvadītas tikšanās ar LM vadību, lai apspriestu šīs ieceres, taču nekādas vienošanās nav panāktas un LPS vēl turpinās vērtēt iespējamās izmaiņas.
Pirms sniegt galavērtējumu, ir nepieciešamas plašas diskusijas, izvērtējot visu pašvaldību viedokļus un ietekmi uz to budžetiem, uzsver LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte. LM ir ierosinājusi, lemjot par trūcīgas personas statusa noteikšanu, neņemt vērā ienākumus no ģimenes valsts pabalsta un ienākumus no algota darba 240 eiro apmērā pirmo trīs mēnešu periodā, ja persona sākusi strādāt algotu darbu.
• 13. janvārī uz valdes sēdi pulcējās Latvijas Novadu apvienības valde.
Tās laikā pašvaldību vadītāji uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta direktora Aivara Draudiņa informāciju par valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla attīstību pašvaldībās un tam pieejamo finansējumu 2015. gadā.
Pērn pirmajā pilotprojektā jaunās iespējas izmēģināja piecās atšķirīga statusa pašvaldībās (Daugavpilī un Valmierā, Rojā un Aucē, kā arī Rīgā). Secinājumi ir visai cerīgi – iedzīvotāji novērtēja iespēju taupīt laiku un naudu, apmeklējot vienoto klientu apkalpošanas centru, nevis klejot starp valsts un pašvaldību iestādēm, lai saņemtu sev vajadzīgo pakalpojumu.
Šogad pakāpeniski tiks uzsākta valsts un pašvaldību vienoto klientu centru izveide 89 novadu nozīmes un 21 reģionālās nozīmes centrā, bet līdz 2020. gadam arī deviņos nacionālās nozīmes attīstības centros. To paredz 6. janvārī valdībā apstiprinātie VARAM izstrādātie grozījumi Koncepcijā par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi. 2015. gadā iecerēts sākt pilotprojekta otro kārtu 50 pašvaldībās. Piešķirtos līdzekļus sadalīs atbilstoši MK noteikumiem pēc to izstrādāšanas, tomēr pilotpašvaldību atlasē ministrija cer uz auglīgu sadarbību ar LPS.
Valdes kopējais viedoklis: katra pilotprojektam izvirzāmā pašvaldība jāvērtē atsevišķi, tāpēc esam gatavi sadarboties ar VARAM, tomēr mūsdienu virtuālās saziņas laikmetā ideāli būtu, ja iedzīvotāji varētu attālināti izmantot vienotā centra pakalpojumus katrā pagasta pārvaldē, nemaz nebraucot uz novada centru.
• Pašvaldības un to apvienības pirmo reizi parakstījušas līgumu ar Eiropas Komisiju par sadarbību attīstības sadarbības jomā
Briselē pieci starptautiski vietējo un reģionālo pašvaldību apvienību tīkli, kuros darbojas arī Latvijas Pašvaldību savienība, pirmo reizi parakstījuši partnerības līgumu ar Eiropas Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātu par sadarbību attīstības sadarbības jomā.
Parakstītais sadarbības līgums būs spēkā septiņus gadus un paredz īstenot Eiropas Komisijas līdzfinansētas attīstības sadarbības aktivitātes, lai novērstu globālo nabadzību un nevienlīdzību, veicinot demokrātiju un ilgtspējīgu attīstību. Tas sniegs iespēju nākamo septiņu gadu laikā pašvaldībām un Eiropas Komisijai sinhronizēt savas aktivitātes visā pasaulē, lai sasniegtu vienotus attīstības mērķus. Tāpat šogad plānots pieņemt jaunus ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tā ir lieliska iespēja pašvaldībām parādīt savas aktivitātes un iniciatīvas kopā ar sadarbības partneriem attīstības valstī.
LPS jau kopš 2004. gada iesaistījusies un līdztekus arī iesaistījusi pašvaldības attīstības sadarbības un izglītības aktivitātēs, sadarbojoties galvenokārt ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu pašvaldībām un to asociācijām. Kopš 2009. gada LPS darbojas “PLATFORMĀ”, kurā neformāli apvienojušās vietējo un reģionālo pašvaldību nacionālās, Eiropas un starptautiska mēroga asociācijas, kas aktīvi darbojas attīstības sadarbībā. “PLATFORMAS” mērķis ir dalīties labās prakses pieredzē starp “PLATFORMAS” biedriem par attīstības sadarbības aktivitātēm, kā arī stiprināt “PLATFORMAS” stratēģisko lomu institucionālajā dialogā Eiropas līmenī, lai veicinātu un optimizētu vietējo un reģionālo pašvaldību pievienoto vērtību attīstības sadarbībā un dalītos Eiropas līmenī ar inovatīviem viedokļiem.
Plašāk lasiet LPS interneta mājaslapā: www.lps.lv!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017