Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 18:02
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
2015. gads pasludināts par Eiropas gadu attīstībai, kura mērķis ir informēt sabiedrību par Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu attīstības sadarbības politiku un rezultātiem, kā arī skaidrot šīs politikas nozīmi un ieguvumus.
Pirmo reizi Eiropas gadam ir ārpolitisks temats, turklāt Latvijas pašvaldībām šis temats nav svešs un tajā ir daudz pieredzes, kurā dalīties. Attīstības sadarbība kopumā aptver ap 150 pasaules valstu; Latvijas prioritātes ir Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstis. Attīstības sadarbības un palīdzības pamatā ir pavisam vienkārša ideja – cilvēkam jādod iespēja dzīvot labi vietā, kur viņš ir piedzimis.
Janvāra sākumā Eiropas Savienības tematiskā gada oficiālās atklāšanas pasākums notika Latvijā kā ES Padomes prezidējošajā valstī. Neilgi pēc tam Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja Eiropas gada attīstībai labās gribas un jauniešu vēstniekus – sabiedrībā zināmus cilvēkus, kuri brīvprātīgi atbalstīs Eiropas gada aktivitātes un veicinās attīstības sadarbības jautājumu popularizēšanu.
Labās gribas vēstnieces goda pienākumus gada garumā pilda arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ģenerālsekretāre Mudīte Priede, apņemoties veicināt informētību un izpratni par abpusējiem ieguvumiem no attīstības sadarbības, kā arī popularizēt kopīgas atbildības izjūtas jēdzienu aizvien vairāk savstarpēji atkarīgajā pasaulē starp Eiropas un jaunattīstības valstīm. Vēstnieki aicināti dalīties personīgajā pieredzē un redzējumā par attīstības sadarbības nozīmi. Tāpat labas gribas vēstnieki aicināti apmeklēt Latvijā plānotos pasākumus un paust savu viedokli medijos, lai pievērstu sabiedrības uzmanību attīstības sadarbības tēmas aktualitātei un nozīmīgumam.
Šā gada laikā Mudīte Priede, pildot vēstnieces misiju, jau piedalījusies vairākos pasākumos – devusies uz Latvijas pašvaldībām, lai plašāk iepazītu to līdzšinējo pieredzi attīstības sadarbības jomā un informētu par Eiropas gada attīstībai mērķiem, aktivitātēm un iespējām. Pirmais maršruts veda uz Madonas novadu. 2014. gada augustā Madonas novads noslēdza sadarbības līgumu ar Logojskas pašvaldību Baltkrievijā. Savukārt 2013. gada augustā parakstīts sadraudzības līgums starp Madonas novada un Boržomi pašvaldību Gruzijā, kas paredz sadarbību uzņēmējdarbības, kultūras, izglītības un sporta jomā.
Novadā realizēti vairāki veiksmīgi projekti. Viens no tiem – Igaunijas–Latvijas–Krievijas programmas projekts, kura mērķis bija uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas pasākumi partnervalstīs – Madonas, Pleskavas un Veru pašvaldībās. Projekta ietvaros organizētas “Madonas uzņēmējdienas” ar aptuveni 80 dalībniekiem un ap 2500 apmeklētājiem, semināru “Vietējās uzņēmējdarbības veiksmes stāsti” un iespēju apskatīt, pagaršot un nopirkt vietējo uzņēmumu ražojumus. Viesu uzņemšanai novadā sekoja madoniešu piedalīšanās projekta partneru pasākumos – tūrisma gadatirgū Pleskavā un vietējo produktu izstādē Igaunijā. Izveidots arī kopīgs biznesa kontaktu portāls, kurā reģistrēti visu trīs partnervalstu uzņēmumi, tāpat arī noslēgts sadarbības līgums, vienojoties par līdzīgu aktivitāšu turpināšanu arī pēc projekta noslēgšanās.
Madonas novads attīsta sadarbības aktivitātes arī ar Gruziju un Baltkrieviju. Sadarbību novads vēlas balstīt uz līdzīgiem principiem kā iepriekš minētajā projektā. Atzīmējot kultūras nozīmi un iespējas, kā arī Madonas un Boržomi vienojošo dabas skaistumu – kalnus, novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters atzīst, ka lielākais uzsvars tomēr tiek likts uz uzņēmējdarbības veicināšanu. Tas ir priekšnoteikums abpusēji veiksmīgai un noderīgai partnerībai. Attiecībās ar Logojskas pašvaldību Baltkrievijā savukārt iestājusies dziļdomīga pauze. Tomēr kopīgas aktivitātes paredzēts atjaunot, jo par šāda veida sadarbību lielu interesi izrādījuši novada zemnieki un ražotāji.
Madonas – Latvijas trešā lielākā novada ģerbonī ir spēka, enerģijas un neatlaidības simboli. Vietējie uzņēmēji šeit tiek izcelti īpašajā “Ražots Madonas novadā” stendā un atbalstīti grantu programmas “Madona var labāk” ietvaros. Madonas novads ir līderis ES fondu izmantošanā uz vienu iedzīvotāju. Madonā atradīsit “īstās” siera bumbas no kazu ganāmpulka “Līvi” un vietējās pļavās vāktu zāļu tēju daudzveidību. Madonas novads apbur ar skaistumu: ugunsskulptūras Sarkaņu pagastā, “Ezera skaņas” agrā augusta rītā un peonijas Kalsnavas arborētumā, un, protams, Madonas “firmas zīme” – Gaiziņš un Teiču dabas rezervāts. Madoniešiem un viesiem netrūkst arī sportošanas un aktīvās atpūtas iespēju: slēpošana, rollerslēpošana, biatlons, riteņbraukšana “Smeceres silā” un Madonas sporta centrā, kura zāles brīžos, kad sportisti atpūšas, var pārtapt koncertarēnā.
Ogres novada sadarbība ar Maimanas pilsētu Afganistānā sākās ar vēlmi palīdzēt kādai skolai vietā, kur dienē mūsu karavīri. Kontakts ar šo pilsētu izveidojās 2008. gadā, kad domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis žurnālistam Sandijam Semjonovam palīdzēja izveidot fotoizstādi par Afganistānu un organizēja ziedojumu vākšanas akciju afgāņu bērniem. 2010. gadā E. Helmanis saziedotās rakstāmlietas nogādāja Maimanas piepilsētas meiteņu skolai, pēc tam notika šīs skolas audzēkņu zīmējumu izstādes Latvijā. 2011. gadā Ogres novada pašvaldība parakstīja sadraudzības līgumu ar Maimanas pilsētas mēru Hadži Nazaru Muhamedu. ASV vēstniecība Latvijā augstu novērtējusi Egila Helmaņa ieguldījumu sakaru stiprināšanā ar Afganistānu, labdarības akciju rīkošanā un ziedojumu nogādāšanā afgāņu bērniem, kā arī Ogres 1. vidusskolas aktīvo iesaistīšanos labdarības akcijās. Sadraudzība ar tālo Afganistānu 2014. gadā Ogrei nesa praktisku ieguvumu – ASV Bruņoto spēku virspavēlniecība Eiropā, piešķirot tam 160 400 ASV dolāru, pagājušā gada augustā atbalstīja civilās un militārās sadarbības projektu Ogres 1. vidusskolā. Šīs sadarbības ietvaros ASV Gaisa spēku Nacionālās gvardes militārie inženieri ikgadējo militāro apmācību ietvaros kopā ar Latvijas militārajiem inženieriem veica skolas ēkas viena korpusa un pārejas jumtu siltināšanu.
Pozitīva pieredze Ogres novadam ir arī sadarbībā ar Baltkrievijas pilsētu Sloņimu. Ar šo pilsētu pašvaldība 2012. gadā foruma “Baltkrievijas un Latvijas reģionālās un sadraudzības pilsētu sadarbības perspektīvas virzieni” laikā Baltkrievijā noslēdza nodomu protokolu, bet 2013. gadā Ogrē parakstīja sadarbības līgumu, kas paredz sadarbību tādās jomās kā vietējās pašvaldības attīstība, atbalsts saimnieciskajām iniciatīvām, investīcijas, ārējā ekonomiskā darbība un tūrisms, kā arī ražošana, pakalpojumi, transports un komunikācijas, izglītība, kultūra, sports un citas. 2014. gadā notika pieci sadarbības pasākumi – Ogres novada pašvaldības pārstāvji piedalījās Baltkrievijas Republikas Neatkarības dienas pasākumos, Sloņimas delegācija tikās ar Ogres novada pašvaldības vadību Ogres pilsētas svētkos, maijā Ogres novada pašvaldībā viesojās Sloņimas uzņēmēju pārstāvji, interesējoties par savas produkcijas noieta iespējām Latvijā un iespējamo sadarbību ar Ogres uzņēmumiem, savukārt rudenī Sloņimas pašvaldību apmeklēja Ogres novada pašvaldības, kā arī Ogres 1. vidusskolas audzēkņu un pedagogu delegācijas.
Jelgavas novads marta sākumā organizēja informatīvu pasākumu “Eiropas gads attīstībai 2015. Latvijas ieguldījums attīstības sadarbībā”. Mudīte Priede pasākumā informēja par LPS un pašvaldības lomu attīstības sadarbības veicināšanā, bet Jelgavas 1. ģimnāzijas absolvente Liene Svoka dalījās pieredzē par piedzīvoto Bolīvijā, 2011. gada sešus mēnešus pavadot latviešu misijas vietā “Rincon del Tigre” – “Tīģeru kaktā”. Jelgavas novads pelnījis uzslavu par aktīvu sadarbību ar Kahulas pilsētu un rajonu Moldovā un kopīgi īstenotajiem attīstības sadarbības projektiem. Tā, piemēram, 2009. un 2010. gadā īstenots Eiropas Komisijas Europe Aid programmas projekts “Zināšanu un iespēju veicināšana Moldovas Kahulas rajonā” un 2013. gadā minigrantu shēmas projekts “Aktīva partnerība un pašvaldības attīstībai”, kas atbalstīts projekta “WTD – Working Together for Development” (“Strādāsim kopā attīstībai”) ietvaros, kurā līdzdarbojās 21 partneris, tajā skaitā Latvijas Pašvaldību savienība.
LPS atbalsta un piedalās “Latvijas Platformas attīstības sadarbībai” (LAPAS) pasākumos un informatīvajās kampaņās. Šopavasar tās bijušas vairākas. Akcijas “Prāta tumsa” mērķis bija vērst uzmanību uz nepietiekamo finansējumu attīstības sadarbībai, pretēji tam, ko dara Skandināvijas un Centrālreiropas valstis. Arī šogad LPS plāno izsludināt minigrantu konkursu projektu realizācijai, taču valsts līdzekļu tam atvēlēts maz.
Turpinot izglītošanas un informēšanas darbu, LAPAS kopā ar tās biedriem – vides organizāciju “homo ecos:” un Latvijas Zemnieku federāciju Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā rīkoja sociālu kampaņu “Beidz spēlēt pārtikas cirku!”. Kampaņas mērķis bija popularizēt atbildīgu pārtikas patēriņu, dodot priekšroku sezonālai un svaigai vietējai pārtikai. Piedaloties pasākumā, Mudīte Priede uzsvēra Latvijas pašvaldību atbalstu vietējās pārtikas izmantošanai, tādējādi atbalstot vietējos ražotājus un saimniecības.
Akcija “Prāta tumsa” notika 2. un 3. martā, jo tieši šajās dienās Rīgā risinājās starptautiski ar pilsoniskās sabiedrības jautājumiem saistīti pasākumi, kuros piedalījās gan Latvijas nevalstisko organizāciju, gan ārvalstu NVO pārstāvji.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017