Rīga 9°C, apmācies, iespējams lietus, A vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 06:36
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
10. aprīlī Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) izbraukuma sanāksme Jēkabpils Kultūras namā tika organizēta sadarbībā ar valsts pētījumu programmu “Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC–LV)”.
Atklājot sanāksmi, Jēkabpils pilsētas domes lēmējvaras vārdā priekšsēdētāja vietnieks Jānis Raščevskis klātesošos sveica Daugavas labajā krastā, kas saucas Krustpils, tomēr ir Jēkabpils pilsētas daļa. Jēkabpils sevi pozicionē kā labo pārmaiņu pilsētu, un pilsētas logo ietverta doma par upi, kas nevis šķir, bet vieno. Jāpiebilst, ka perspektīvā un visai tuvos gados Jēkabpilī paredzēts būvēt otru tiltu pār Daugavu. Sauklis par labajām pārmaiņām Jēkabpilī lielā mērā atspoguļo arī pēdējo gadu redzamākās pārvērtības gan pilsētvides, gan kultūras nozares attīstībā, kas sasniegtas, galvenokārt pārdomāti un veiksmīgi ieviešot vairākus ES fondu atbalstītus projektus. Redzamākie gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ir atjaunotais Kultūras nams Krustpils pusē un rekonstruētā brīvdabas estrāde Krustpils saliņā, savukārt Daugavas kreisajā krastā visus priecē jaunu izskatu ieguvušais Vecpilsētas laukums un oriģināli vides objekti, kā arī rekonstruētais aizsargdambis.
Īsu raksturojumu par savu pilsētu sniedza izpilddirektors Guntars Gogulis. Viņa vārdiem runājot, uz todienu Jēkabpils bija 26 km² liela, tajā dzīvoja 24 630 iedzīvotāju, bija 13 deputātu, pilsētā darbojās 21 iestāde un piecas kapitālsabiedrības. Iepriekšējā plānošanas periodā jēkabpilieši apguvuši gandrīz 76 miljonus eiro, īstenojot dažādus projektus pilsētas attīstībai un iedzīvotāju un uzņēmēju ērtībām. Kaut Jēkabpilij salīdzinājumā ar citām lielpilsētām budžets nav tas dižākais, daudzko varot panākt ar izdomu vien. Pašvaldībā tiek ieviesta LEAN programma, kas nozīmē nepārtrauktu pilnveidošanos un nevajadzīgu darbību likvidēšanu. Kopš pērnā gada Jēkabpils ir arī veselīga pilsēta, jo iesaistījusies Veselīgo pašvaldību tīklā, kā arī uztur savu basketbola komandu, kas gūst arvien lielākus panākumus. Jēkabpilī ir ko redzēt un darīt – te iekārtota Zilā karoga pludmale, kameru šļūkšanas trase, katru vasaru notiek Operas svētki. Pašvaldība gādā un veido savu pilsētu tā, lai cilvēkiem gribētos te dzīvot.
Viens no pilsētas lepnumiem ir kamerorķestris, kura vadītājs Mārtiņš Bergs īpaši uzteic savas flautistes un vokālistus.
Par LPIA sanāksmes darba kārtības pirmo jautājumu – valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (KAC) izveidi novadu un reģionālās nozīmes attīstības centros un pieteikšanās kārtību valsts budžeta dotācijas saņemšanai šo centru izveidei informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Publisko pakalpojumu departamenta Vienas pieturas aģentūras nodaļas vecākā eksperte Maija Anspoka. Balstoties uz pērn īstenoto pilotprojektu piecās pašvaldībās, izveidots tā dēvētais minimālais grozs, kurā “liekamas” septiņas valsts iestādes: Lauku atbalsta dienests (LAD), Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Uzņēmumu reģistrs (UR), Valsts ieņēmumu dienests (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un Valsts zemes dienests (VZD) un 89 pašvaldības, kur jārada vienas “durvis” gan valsts, gan pašvaldību pakalpojumiem. Klientu apkalpošanas centru izveidei šogad paredzēta valsts budžeta dotācija, ar kuras palīdzību tiks atbalstīta telpu pārveidošana vai pielāgošana, darba vietu iekārtošana, korespondences sūtīšanas, kancelejas preču, algu un atpazīstamības veicināšanas (preses relīzes, valsts sniegtās un citas informācijas ievietošana u.c.) izdevumi. KAC izveidei jāparedz 30% pašvaldības līdzfinansējums. Vienam centram dotācijas maksimālais limits ir 10 000 eiro, bet projekta kopējās izmaksas veido 900 000 eiro. Diemžēl nauda plānota tikai šim gadam.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) Līniju kabeļu daļas vadošais telekomunikāciju speciālists Raimonds Zeiza pastāstīja par pašvaldībām jaunu rūpi – optiskā datu pārraides tīkla infrastruktūras bojājumiem. Optiskie tīkli izvietoti pazemē, un kabeļu akas laukos visvairāk atrodas ārpus apdzīvotām vietām, tāpēc ļaunprāšiem un “nepareizajiem” racējiem nereti pietrūkst “tautas modrās acs”. Taču pārrāvums rada nozīmīgus zaudējumus un prasa pamatīgu laiku, tāpēc sankcijas pret šādiem neapzinīgiem klientiem ir visai bargas. Lai sabiedrībai skaidrotu šo jaunlaiku problēmu, LVRTC sācis informatīvo kampaņu “Roc ar prātu!” (www.rocarpratu.lv). Gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām jāņem vērā, ka visi plānotie rakšanas darbi (būvniecība, remonts, labiekārtošana), ja tiks rakts dziļāk par 30 cm, ir jāsaskaņo un jāsaņem rakšanas darbu atļauja. Būvvaldēm saskaņošanas listē noteikti būtu jāiekļauj arī LVRTC.
2014. gada nogalē Ministru kabinets apstiprināja 14 valsts programmas, un viena no tām ir EKOSOC–LV. Programma iedalīta četrās grupās, aptverot gan ekonomiku, gan sociāli politisko jomu, gan cilvēku, gan arī vidi un telpu. Tieši ceturtās grupas ietvaros veikts pētījums “Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesi un iespējas zināšanu ekonomikas kontekstā”, ar ko izpilddirektorus iepazīstināja projekta vadītāja LZA akadēmiķe, LLU profesore, Dr.habil.oec. Baiba Rivža. Pēc tam zinātnisko grupu dalībnieki no Daugavpils Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Ventspils un Vidzemes augstskolām uzrunāja Latgales, Rīgas, Zemgales, Kurzemes un Vidzemes reģiona pašvaldību izpilddirektorus un ieguva vērtīgus ierosinājumus, pieredzi un komentārus saistībā ar konkrētu teritoriju attīstības iespējam, potenciālu, veiksmes stāstiem, kā arī uzaicinājumus realizēt atsevišķas projekta aktivitātes novados.
Mēs allaž priecājamies par košajiem bērnu rotaļu laukumiem gan lielpilsētu centros un pagalmos, gan mazpilsētās, pagastos un ciemos. Arī Jēkabpilī iekārtoti 20 rotaļu laukumi, un šogad taps vēl trīs. Taču, noklausoties Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patēriņa preču uzraudzības daļas vecākās ekspertes Vitas Visockas stāstījumu, kļuva skaidrs, ka tie ir paaugstināta riska objekts. PTAC šai problēmai pievērsās pirms pieciem gadiem, veicot pirmās pārbaudes Rīgā un Jūrmalā, ko pēc diviem gadiem atkārtoja, un rezultāti nepavisam nebija iepriecinoši. 2011. gadā centrs apsekoja jau pusotru simtu laukumu. Pārbaužu rezultāti ir biedējoši: asas malas (izvirzījumi) – 62 laukumos (36%); salauzti/bojāti elementi – 85 (49%); nav ievērota drošības zona – 79 (45%); neatbilstošs pārklājums/pārklājums nav nodrošināts visā ietekmes zonā – 133 (76%); nav nodrošināta aizsardzība pret nokrišanu – 62 (36%); ķermeņa daļu/apģērba iespīlēšanās risks – 114 (66%); nožņaugšanās risks – 11 (6%); pārsniegts maksimāli pieļaujamais augstums – četros (2%); šūpolēm ir nekustīgas piekares – 38 laukumos (22%). Tāpēc PTAC izstrādājis vadlīnijas bērnu spēļu laukumu valdītājiem un apsaimniekotājiem par drošuma prasībām. Uz jautājumu, vai Latvijā ir kaut viens pilnīgi drošs bērnu laukums, V. Visocka atzina, ka pārbaudītajos rotaļlaukumos katrā atklāta kāda nepilnība. Tā vairs nav tikai viela pārdomām!
Savukārt siltumapgādes un energoefektivitātes jautājumi LPIA uzmanības lokā ir ik dienu. Šajā tikšanās reizē LPS padomnieks Andris Akermanis informēja par Direktīvas ES/27/2012 prasībām enerģētikai un siltumapgādei un likumprojektā “Energoefektivitātes likums” paredzētajām normām. Eksperts atzina, ka šo direktīvu var izpildīt un pat gūt labus panākumus, ja siltumuzņēmums un pašvaldība strādā tandēmā, kā pozitīvo piemēru minot Salaspils novada domi un uzņēmumu “Salaspils siltums”. Uz “siltāku” dzīvi vērsts bija arī LPS padomnieces Andras Feldmanes stāstījums, kura iepazīstināja ar LPS viedokli par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās” ieviešanas pasākumiem. Diemžēl par šim mērķim atvēlēto naudu Latvijā var nosiltināt tikai 1770 mājas.
Priecīgākam nobeigumam noteikti jāpiemin arī kāds energoefektivitātes veiksmes stāsts. Pagājušajā gadā Jēkabpils reģionālajā slimnīcā tika uzstādīti saules kolektori – tas 2014. gadā bija lielākais projekts Baltijā. Jau pirmajā vasarā šie kolektori spēja nodrošināt 59% no nepieciešamā siltā ūdens patēriņa.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017