Rīga 23°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 15:43
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) izbraukuma seminārs 1. aprīlī notika Daugavpilī – Latvijas lielpilsētā numur divi. Dzejniece Anna Rancāne uzskata, ka “Daugavpils ir pilsēta ar spēcīgi izteiktu mājas sajūtu, sargātāju sajūtu, kas nāk līdzi visiem, kuri šeit ir dzimuši vai kādu laiku dzīvojuši”. Kā gan var nejusties sargāts, ja pilsētas slavenākais objekts ir senais Daugavpils cietoksnis, kas, atdzimstot no pamestības, pārtop arvien sargājošāks un aicinošāks. Latvijas izpilddirektori atsaucās aicinājumam – tālais brauciens un nenopietnais datums nebija šķērslis tiem 149 interesentiem, kas piepildīja cietokšņa galvenā objekta – Marka Rotko Mākslas centra konferenču zāli tik blīvi, ka nācās lūkot pēc papildkrēsliem.
Mājasmāte – Daugavpils pilsētas izpilddirektore Inga Goldberga, kura, starp citu, jau pusotru gadu sev uzticēto vērienīgo saimniecību pārvalda viena, bez vietniekiem (!), arī Latvijas izpildvaras “saietu” vadīja ar apskaužamu vieglumu. Varbūt tāpēc, ka katrs sīkums garās dienas plānojumā bija laikus izsvērts un izdomāts. Arī pilsētas prezentācija Ingas priekšnesumā nebija nogurdinoši gara un smagnēja, kaut arī citkārt novadu prezentācijās dzirdētajiem sasniegumu skaitļiem (budžeta šķērsgriezumam, projektu pienesumam u.c.) katram bija par trim nullēm vairāk – desmiti un simti tūkstoši Daugavpils veikumā pārvērtās miljonos. Pat pilsētas vēsture pērn sasniedza 740 gadu robežzīmi. Par skumīgāko skaitli prezentācijā tika atzīts iedzīvotāju skaits, kas sarucis zem 100 tūkstošiem. Plānotāju pētījumi liecina, ka daugavpiliešu ideālais skaits būtu no 110 līdz 120 tūkstošiem. Daugavpils ir viena no internacionālākajām Latvijas pilsētām, kurā dzīvo vairāk nekā 70 nacionalitāšu pārstāvji, 52% ir krievi. I. Goldberga palepojās ar slavenajiem daugavpiliešiem – Marku Rotko, tango karali Oskaru Stroku, klaunu Koko, ar unikālo Baznīcu kalnu, kur vienkopus atrodas četru konfesiju dievnami. Tomēr tiem, kas vēlas detalizēti izzināt pilsētas sasniegumus un neklātienē piedalīties LPIA sēdē, iesaku apmeklēt LPS interneta vietnes Komiteju portālu un lēnām pašiem pārlapot prezentācijas. (Kā orientēties LPS jaunajā mājaslapā, padomus skatiet LPIA apskatu ievadā!)
LPIA priekšsēdētājs Guntis Kalniņš savā pārskatā par valdes veikumu varēja atviegloti uzelpot, jo beidzot pēc ilgu mēnešu detalizētas lemšanas LPS Dome apstiprinājusi LPIA precizētos statūtus. Pie labajiem jaunumiem var pieskaitīt ziņu, ka nākotnē arī daļu izpilddirektoru sanāksmju varēs noskatīties videoierakstā.
Kā organizēt saimniecību?
Ne reizi vien pašvaldībām nācies uzklausīt Valsts kontroles pārmetumus par saimniecības organizēšanas principiem. LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis mēģinājis izpētīt pašvaldību saimniecības organizēšanu – gan vēsturiskā skatījumā, gan mūsdienu situācijā, lai analīzē salīdzinātu SIA un aģentūru priekšrocības un mīnusus. Tomēr skaidru atbildi, ko izvēlēties, katram jālemj pašam atkarībā no situācijas. Guntis Kalniņš piebilda, ka lēmums, protams, paliek politiķu ziņā, izpilddirektoru rūpe – kā to pārvaldīt. (NB! 31. martā notika LPS organizēta tiešraide, kurā Valsts kontroles pārstāvji izklāstīja savu skatījumu par kapitālsabiedrību pārvaldību; to varat noskatīties LPS interneta vietnē, sadaļā “Semināri un video”.)
Māra Pūķa zinātnisko analīzi konkretizēja Daugavpils pilsētas domes Kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļas vadītāja Lilija Rēķe, iepazīstinot ar pašvaldības pieredzi kapitāla daļu pārvaldībā, saimnieciskās darbības organizēšanu starp domi un kapitālsabiedrību valdes locekļiem, izpildes un kontroles mehānismiem. Pašvaldībai pieder 16 kapitālsabiedrības (KS), lielākās no tām ir AS “Daugavpils siltumtīkli”, ar ko noslēgts deleģēšanas līgums, un SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”. Četras vidējās KS pārzina komunālos pakalpojumus, ūdenssaimniecību un pilsētas satiksmi (šajos uzņēmumos pašvaldībai pieder 100% akciju), bet SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācijā” pilsēta ir 51,27 kapitāldaļu īpašniece. L. Rēķe pastāstīja, ka nesen nācies veikt kārtējās izmaiņas “Daugavpils ūdens” pārvaldībā, ar kuru līdz tam bijis noslēgts VARAM akceptēts deleģēšanas līgums, tomēr pēc pēdējās pārbaudes ministrija atzinusi to par nederīgu. Tagad noslēgts līgums par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu.
Lilija Rēķe skaidroja Kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļas četru darbinieku (divi ekonomisti, viens jurists un nodaļas vadītāja) uzdevumus, no kuriem pirmajā vietā ierindota Valsts kontroles ieteikumu (konstatējumu) izvērtēšana un izpilde. Jau tas vien skaidri liecina, cik nopietna ir pašvaldības attieksme pret Valsts kontroles aizrādījumiem. Vēl vairāk – lai nodrošinātu KS darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un novērstu/mazinātu risku resursu nelietderīgai izlietošanai, izstrādāti 11 iekšējie normatīvie dokumenti. Turklāt reizi gadā tiek rīkotas tematiskās pārbaudes par šo dokumentu ieviešanu, lai pārliecinātos, vai tie netiek “nolikti plauktiņā”.
Sekmīgas KS pārraudzības nodrošināšanai izpilddirektore ieviesusi regulāras saimniecisko darbu sanāksmes reizi divās nedēļās, kurās izskata to saimniecisko darbību, kas ne vienmēr saistīta ar kapitāldaļu turētājiem. Nodaļa cītīgi seko tam, lai KS atbilstoši likumā noteiktajam regulāri publiskotu nepieciešamo informāciju mājaslapā. Lielās sabiedrības šo uzdevumu izprot, mazajām nākas atgādināt. Īpašas rūpes saistās ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegto zaudējumu analīzi.
Vai Māra Pūķa stāstījums nerosina domas kādu kapitālsabiedrību pārveidot par aģentūru? – Nē, 2015. gada 1. novembrī izveidota viena aģentūra – Daugavpils pilsētas pašvaldības Tūrisma attīstības un informācijas aģentūra. Kaut arī satiksme pilsētai nes zaudējumus un braucām pētīt Liepājas pieredzi šajā jomā, tomēr pagaidām citur turēsimies pie kapitālsabiedrības modeļa.
Arī Māris Pūķis piekrita, ka uzņēmumiem, kur dominē saimnieciskā darbība un kur “jāskaita nauda”, atbilstošāks ir kapitālsabiedrības modelis.
Līdzīga cīņa ar mainīgiem panākumiem jau gadiem rit komunālo maksājumu parādnieku jomā. Izpilddirektoriem bija interesanti uzzināt, kā šo problēmu konkrēti risina PAS “Daugavpils siltumtīkli”, tāpēc uzņēmuma juriskonsultes Žanetes Marčukas stāstījumam sekoja ciemiņu jautājumi, lai sīkāk izprastu daugavpiliešu piemēru un varbūt kaut ko no tā “aizlienētos”. Piedziņas shēma ir šāda: kad parāda summa sasniedz 250–300 eiro, uz rēķina uzliek zīmogu ar atgādinājumu par parādu; seko zvans parādniekam ar brīdinājumu vai vēstule (pastā vai elektroniski, jo nereti saimnieks dzīvo ārzemēs). Tam seko piedāvājums noslēgt vienošanos par parādu atmaksu. Mājaslapā publicēti noteikumi, kas saskaņoti domē, tur ir termiņi, atmaksas veids un atvieglojumi. Termiņš parasti ir 24 mēneši. Ja parāda summa pārsniedz 1000 eiro, tā jāsamaksā 36 mēnešu laikā. Tiek sastādīts grafiks. Tā kā aukstajā sezonā jāmaksā arī kārtējais rēķins, grafiks var paredzēt ziemā segt 30% parāda, vasarā – 70%. Atvieglojumi paredzēti klientiem, kam piešķirts trūcīgas ģimenes statuss; ja ģimenē aug divi vai vairāki nepilngadīgie bērni; ja tajā ir cilvēks ar īpašām vajadzībām; ja parādniekam ir hipotekārais kredīts. Šajos gadījumos var vienoties par parāda atmaksu laikā līdz 48 mēnešiem. Ja tiek noslēgta vienošanās, parādam procentus neaprēķina.
Ir atvieglojumi godprātīgajiem maksātājiem – maksājumu atlikšana, ja kādā mēnesī aukstā laika dēļ bijis liels rēķins (piemēram, 2014. gada janvāra rēķinu atļāva maksāt līdz maija beigām, neaprēķinot nokavējuma %), kavējuma procentus var neaprēķināt klientiem, kam ir trūcīgās ģimenes statuss; kā arī nokavējuma % pārrēķināšana tiem, kas sadarbojas. Ja vienošanos panākt neizdodas, seko tiesvedība. Ja parādnieks labprātīgi nepilda tiesas lēmumu, lietu nodod tiesu izpildītājam piespiedu izpildei.
Vai ar daudzdzīvokļu māju īrniekiem jums noslēgti tiešie līgumi? – Nē, ar apsaimniekotāju. Rēķinus gan izrakstām katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi. Naudu iekasē “Siltumtīkli”, paši arī cieš parādnieku dēļ.
Kas notiek pēc piespiedu piedziņas? – Gadījumi ir sarežģīti, jo daudzi dzīvo ārzemēs. Atsavinātos dzīvokļus pārdod izsolē, sedz iekrāto parādu. Dažkārt vienam saimniekam pieder vairāki īpašumi, kuros pats nedzīvo. Tad situāciju vieglāk atrisināt. Tomēr vairākām iedzīvotāju grupām (pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm u.c.) likums prasa ierādīt citu apdzīvojamo platību.
Vai pēc šīm pūlēm parādu summa sarūk? Kā ir ar “vēsturiskajiem” parādiem? – Labā ziņa ir tā, ka pēdējo gadu laikā parādu summa nepalielinās, taču ir arī bezcerīgie parādi.
Kas notiek tad, ja dzīvoklis pieder pašvaldībai? – Dzīvokļa īrniekam ir noslēgts īres līgums ar “Daugavpils komunālo saimniecību”, kas darbojas pašvaldības vārdā. Parāda gadījumā mēs tiesājamies ar īrnieku, ne pašvaldību. Pašvaldība mums maksā parādu tikai vienīgā īrnieka nāves gadījumā.
AS “Sadales tīkli” (ST) Korporatīvo klientu apkalpošanas vadītājs Aivars Slišāns informēja par savas saimniecības jaunumiem. Svarīgākais no tiem – plānotās izmaiņas norēķinos, kas gaida valdības akceptu un varētu stāties spēkā 1. jūlijā. Jau kopš 24. marta izmaiņas skārušas arī pieslēguma procesu (detalizēts skaidrojums – prezentācijā LPS komiteju portālā). Pārkārtojumu mērķis – veicināt efektīvu elektroenerģijas izmantošanu, jo līdz šim netiek izmantoti 50–60% jaudas. Nebija iespēju motivēt tos, kam lieka jauda, no tās atteikties. Jaunā kārtība ļaus risināt neefektīvo pieslēgumu problēmu. Pēdējo gadu jaunums ir “viedie” skaitītāji, pagaidām uzstādīti 120 000, bet visiem klientiem A. Slišāns tos solīja līdz 2023. gadam.
Ir dzirdēts, ka “viedo” skaitītāju rādījumi ir lielāki nekā vecajiem skaitītājiem. Kāpēc? – Jaunie ir precīzāki par ekspluatācijā esošajiem, lietotāji ir neapmierināti, bet...
Vai nenonāksim situācijā, ka elektrība “raustīsies” un būs problēmas ar jaudām? – Projekts ir kvalitatīvs, tas tā nebūs. Diemžēl Latvijā 70% līniju pakļautas visādām ārējām iedarbībām, kas ietekmē kvalitāti.
Kā risināt situāciju, ja pašvaldībai bijuši iepirkumi uz vairākiem gadiem? – Tas būs juridiski atrisināms jautājums.
Jaudas samazinās par ST līdzekļiem, kā motivēsiet uzņēmēju atkal palielināt jaudu? – Tas būs izmaksās, jo tagad nevar to atrisināt ar neizmantotajām jaudām.
Publisko ūdeņu saimnieku tiesības un pienākumi
Otrs semināra “smaguma centrs” bija publisko ūdeņu apsaimniekošana, kurā galvenās vadlīnijas iezīmēja LPS padomniece Ivita Peipiņa. Viņa atzīmēja, ka marts LPS darbā pagājis “publisko ūdeņu zīmē”, jo šai problēmai bija veltīta arī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas izbraukuma sēde Koknesē (šīs jomas pārzinātāji papildinformāciju var sameklēt LPS interneta vietnē šīs komitejas 8. marta sēdes prezentācijās). Jau pusotru gadu pašvaldībām ir oficiāli atzītas tiesības uz tās teritorijā esošajiem publiskajiem ūdeņiem – 207 publiskajiem ezeriem un 42 publiskajām upēm. LPS padomniece Sniedze Sproģe ilgi un neatlaidīgi cīnījās par šīs normas iekļaušanu Zemes pārvaldības likumā, tagad izpilddirektoriem un speciālistiem tālāk jālemj par ūdeņu apsaimniekošanu. I. Peipiņas prezentācijā minēti likumi, kas jāņem vērā pašvaldībām, arī ieteicamie palīgmateriāli, kuros jauna nianse ir ne tikai līdz šim aktuālā publisko ūdeņu saglabāšana, bet arī apsaimniekošanas iespējas. Plānots arī īpašs apmācību kurss Latvijas Pašvaldību mācību centrā (līdzīgi tam, kā iepriekš tika “studēta” meža nozare).
Kā savu bagātību, konkrētāk – Daugavpils dižo (4,18 km2), zivīm bagāto Stropu ezeru izmanto un tālāk attīsta mājinieki, klātesošajiem pastāstīja Komunālās saimniecības pārvaldes vides inženieris Kaspars Laizāns. Jau tagad ezerā ir divas Zilā karoga peldvietas, tomēr infrastruktūru aizvien pilnveido – šovasar peldvietā “Stropu vilnis” darbu atsāks kafejnīca un tiks piedāvāti dažādi ūdens rekreācijas pakalpojumi. 2014. gada vasarā zinātniskā laboratorija BIOR veica Lielā Stropu ezera izpēti un izstrādāja ekspluatācijas noteikumus, kas paredz maksimāli likvidēt ezera krastu apaugumu, pavairot zivju resursus, ieviest licencēto makšķerēšanu un noteikumu ievērošanas kontroli. Pērnā gada martā sāka pārdot dažāda termiņa licences, kas obligātas, makšķerējot ezerā, no maija līdz novembra beigām.
Daugavpils pilsētas pašvaldība regulāri piedalās Zivju fonda projektu konkursos. Iegūtie līdzekļi ļāvuši papildināt ezera zivju krājumus (2015. gada oktobrī ezerā ielaida 40 tūkstošus līdaku mazuļu), uzlabot materiāli tehnisko bāzi (laiva ar motoru, kvadracikls, motorizēts ledus urbis, nakts redzamības kamera, termokamera u.c.) un izstrādāt informatīvos materiālus (uzstādīti septiņi lielizmēra stendi un izgatavoti 300 bukleti par licencētās makšķerēšanas kārtību). K. Laizāns informēja arī par cīņu ar maluzvejniekiem. Kontroles reidi devuši panākumus, jo pērnā gada beigās vairs nav atklāti nelikumīgi tīkli vai citas neatbilstības noteikumiem. Visi veiksmīgie pasākumi tiks turpināti.
Kā tūrists var iegādāties makšķerēšanas licenci? – Šogad to varēs izdarīt internetā, tātad – jebkurā laikā.
Kaspara Laizāna kolēģis – Komunālās saimniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Vadims Simoņenko iepazīstināja ar jaunāko ieceri – Stropu mikrorajona promenādi (Daugavpils Rīgas ielā iekārtotās, Latvijā pirmās promenādes “māsu”), kas vedīs no Daugavpils reģionālās slimnīcas līdz peldvietai “Stropu vilnis”, un mehānisko transporta līdzekļu novietnes izbūvi. 2,7 km garā promenāde ļaus sabalansēti saistīt pilsētu ar Stropu ezera krasta līniju. Posmā starp Ziemeļu un Dienvidu ieeju būs četras zonas – ģimenes atpūtai, sportam, izklaidei un aktīvai atpūtai. Prezentācijā detalizētās kartēs parādīts katrā zonā ieplānotais. Paredzēts darbus uzsākt šogad ar krasta iztīrīšanu, gājēju celiņu izbūvi un pirmo labiekārtošanas elementu uzstādīšanu.
Kur ņemsiet līdzekļus tik vērienīgiem plāniem? – Šogad pašvaldība tam paredzējusi 200 tūkstošus eiro. – Plāni gan neliekas tik lēti! Inga Goldberga: – Vadim, tagad tu esi apsolījis visai Latvijai!
Iemesli iemīlēt Daugavpili
Jauku “laipu” uz 1. aprīļa noslēguma daļu – pilsētas iepazīšanas programmu – “sēdošajā” izskaņā meta divi jauni puiši, kuri visciešāk saistīti ar Daugavpils senvēsturi un tās lepnumu – Cietoksni, kas soli pa solim atdzimst no sabrukuma laikmeta. Tā centrālajā ēkā jau trīs gadus mājo ne tikai Latvijā, bet pasaulē pazīstamā Marka Rotko Mākslas centrs. Tam bijuši 330 tūkstoši apmeklētāju. Par centru un tā plāniem izpilddirektoriem pastāstīja Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra vadītāja vietnieks Māris Čačka, bet Cietokšņa vēsturisko ēku atdzimšanas grandiozās vīzijas aizrautīgi ieskicēja centra eksperts projektu jautājumos Artjoms Mahļins. Pilsētas izpilddirektorei Ingai Goldbergai atliek tikai gudrot, kur rast tam nepieciešamo finansējumu. Tomēr par tā nepieciešamību viņa nešaubās. I. Goldbergas pārliecību stiprinājis gadījums Rotko centra atklāšanā, kad viņa pamanījusi asaras Daugavpils Goda pilsones mākslinieces Silvijas Linartes acīs. Uz vaicājumu, vai kas noticis, māksliniece atbildējusi: “Vairāk nekā 20 gadus dzīvojot Daugavpilī, centos atrast kādu iemeslu, kādēļ būtu vērts šo pilsētu iemīlēt. Tagad esmu to atradusi.”
Artjoms lepni pavēstīja, ka Daugavpils cietoksnis ir pēdējais bastiona tipa cietoksnis visā pasaulē un viena no retajām ideālajām nocietinātajām pilsētām Eiropā. Cietokšņa platība pārsniedz divus kvadrātkilometrus, bet aizsargvalnis stiepjas trīs kilometru garumā, iekšējā apbūvē ir 80 ēkas desmit ielās, te joprojām dzīvo 1200 cilvēku. Kādas pašvaldības vadītājs esot teicis: “Paldies Dievam, ka manā pilsētā nav tāda mantojuma!” Turpretim daugavpilieši, par Artjomu nemaz nerunājot, par to ir priecīgi, tāpēc 2007. gadā izlēma iesaistīties projektos, lai pamazām atjaunotu unikālās vērtības. Viens no cietokšņa atjaunotajiem objektiem, kas kļuvis sevišķi populārs, ir krāšņie Nikolaja vārti ar vairāk nekā 200 gadu senām vērtnēm. Uz vārtu fona brauc fotografēties jaunlaulātie. Visu vērienīgo plānu izklāsts prasītu atsevišķu rakstu.
Atvēlētā laika limitētajos ietvaros ciemiņi aplūkoja gan Markam Rotko veltīto ekspozīcijas daļu, kurā izmantotas visas mūsdienu tehnoloģiju iespējas, gan mūslaiku Latvijas dižāko mākslinieku darbu izstādi. Interesanti, ka izpilddirektori bija to pēdējo vidū, kas skatīja sešas oriģinālgleznas. Pēc dažām dienām tās vairs nebija aplūkojamas, jo tagad uz Daugavpili ceļos citi seši Marka Rotko darbi, bet pirmie atgriezīsies pie mākslinieka bērniem ASV. Daudziem kļuva skaidrs, ka Cietoksnī tā detalizētai iepazīšanai vajadzēs atgriezties vēlreiz, turklāt – ne reizi vien, kā liecina Artjoma zīmētās nākotnes vīzijas. Tad varēs nesteidzīgi izstaigāt autobusa ekskursijā vērotos pilsētas jaukumus, kurus par godu 1. aprīlim tieši Daugavpilī tovakar pamanījās pārklāt četrus centimetrus bieza sniega sega. Milzīga izmēra sniega “pļeckas”, par laimi, netraucēja iepazīt:
Ināras Ostrovskas vadīto Daugavpils Būvniecības tehnikumu, kas 50 gadu laikā no arodvidusskolas izaudzis par mūsdienu kompetenču centru ar “atzariem” Dagdā un Ludzā;
Daugavpils Universitātes jaunuzcelto laboratoriju korpusu;
Vienības namu (limitētajā laika sprīdī uzklausot šīs latviskās saliņas vadītājas Regīnas Osmanes aizrautīgo stāstījumu).
Tomēr vakara “odziņa”, neapšaubāmi, bija “pirmstermiņa” vizīte Šmakovkas muzejā, kas apmeklētājiem oficiāli durvis vērs tikai maijā, uzsākot jauno tūrisma sezonu.
Paldies Ingai Goldbergai un viņas “atbalstītāju komandai” par latgaliskās sirsnības zīmē aizvadīto dienu Latvijas otrajā lielākajā pilsētā, kurā semināra dalībnieki jutās kā mājās!
Nākamā izpilddirektoru tikšanās notiks 6. maijā Limbažos. Sarunu par lauku ceļu atjaunošanu papildinās arī stāstījums par valčbetonu, ar ko “Loga” lasītāji var iepazīties jau tagad žurnāla nākamajā atvērumā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017