Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 20:17
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
"Tieši tā – ar dzintara gabaliņu ieskautu Latvijas rietumu daļas robežkontūru un uzrakstu “Kurzeme” – reklāmas materiālos sevi pozicionē Kurzemes plānošanas reģions (PR). Iepriekšējā žurnāla numurā ielūkojāmies viņu Vidzemes kolēģu darba aizkulisēs. Šoreiz braucām lūkot, kā attīstās Dzintarzeme. Kopš 2013. gada pašvaldību vēlēšanām Kurzemes PR Attīstības padomi vada Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Viņu lūdzām izskaidrot reģiona vadības darbības mehānismu un galvenos principus.
– Jūs esat pieredzējusi politiķe, tāpēc vispirms gribētu uzzināt jūsu domas par plānošanas reģionu vietu un nozīmi Latvijā. Zināms, ka laiku pa laikam aktualizēta doma par plānošanas reģionu “nevajadzību”. Vai varbūt tie ir tikai “nostalģiska nodeva” – pagaidu iespēja neaizmirst novadus šā vārda tradicionālajā izpratnē? Vai paredzat tiem nākotni?
– Jā, periodiski tiek izvirzīts jautājums, vai plānošanas reģioni ir vajadzīgi un kādai būt to nākotnei. Īpaši šis jautājums aktualizējās aptuveni pirms diviem gadiem, kad Valsts kontrole veica revīziju plānošanas reģionos un nāca ar saviem ieteikumiem par to, kas, pēc viņu domām, plānošanas reģioniem būtu darāms un kas nē. It kā jau tā nav Valsts kontroles kompetence – vērtēt plānošanas reģionu funkcijas, taču, no otras puses, tas bija labi, ka Valsts kontrole lika domāt par šo jautājumu, paskatīties pašiem uz sevi un pavērtēt, kas ir tas, ko mēs no plānošanas reģiona iegūstam, cik tas mums ir vajadzīgs un kā strādāt nākotnē.
Šis jautājums ir pastarpināti saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Laiku pa laikam uzvirmo diskusija – cik daudz pašvaldībām mūsu valstī vajadzētu būt un vai Latvijā ir vajadzīgas otrā līmeņa pašvaldības vai nav? Ja būtu skaidrs, ka paredzamā nākotnē, teiksim, tuvākajos divdesmit gados, nebūs nekādu būtisku izmaiņu, pašvaldību būs tik, cik to ir šobrīd, tad tas ir viens stāsts. 119 pašvaldības koordinēt nav vienkārši, bet plānošanas reģionu līmenī to var ļoti labi paveikt, un tiem vajadzētu turpināt darboties. Cits jautājums – ja tiek veidots otrais pašvaldību līmenis.
Ja tiek jautāts mans viedoklis, domāju, ka Latvijas mērogam pietiek ar viena līmeņa pašvaldībām. Nesenajā diskusijā ar Saeimas deputātiem no Kurzemes arī viņi pauda domu, ka varētu palikt viens pašvaldību līmenis, vienīgi ir jautājums – vai vajag tik daudz pašvaldību? Domāju, ka šajā brīdī nebūtu pareizi mēģināt pašvaldības apvienot piespiedu kārtā, balstoties uz likumdošanu, bet jādod pašvaldībām brīva iespēja, ja tās pašas vēlas, veidot sadarbības teritorijas un arī apvienoties. Tādējādi, iespējams, pašvaldību skaits varētu būs mazāks. Taču to nekādā gadījumā nedrīkstētu uzlikt par piespiedu pienākumu.
Kādiem plānošanas reģioniem būtu jābūt nākotnē? Manā ieskatā tie būtu jāstiprina. Šobrīd plānošanas reģioniem atvēlētais finansējums ir nepietiekams. Šis jautājums būtu jārisina politiskā līmenī, jo, ja lielākā daļa pašvaldību atzīst, ka plānošanas reģioni ir vajadzīgi, un to pierāda arī dzīve, tad tos nepieciešams finansiāli stiprināt, nepieciešams papildus arī valsts budžeta finansējums plānošanas reģioniem.
Domāju, ka var izskatīt arī papildu funkciju nodošanu plānošanas reģioniem. Atzinīgi vērtēju to, ka plānošanas reģionam deleģēta uzņēmējdarbības veicināšanas funkcija, bet arī tai būtu nepieciešams lielāks finansējums. Uzskatām, ka Kurzemes reģions ļoti labi tika galā ar sabiedriskā transporta funkciju, kas tam agrāk bija uzticēta. Diemžēl arī kultūras koordinēšanas funkcijai šogad finansējums ir noņemts, kas ir nepieņemami – finansējumu šim mērķim vajadzētu piešķirt no jauna un vēl arī palielināt, lai reģions var darboties, jo pašvaldībām bija sekmīga sadarbība šajā jomā. Arī šogad notiks kopīgi reģiona kultūras pasākumi, piemēram, Kurzemes dziesmu un deju svētki, kas norisināsies Liepājā un Kuldīgā. Tāpat ir reģionālās skates koriem, ansambļiem un deju kolektīviem. To nepieciešams koordinēt visas Kurzemes mērogā, un to ļoti labi var izdarīt plānošanas reģions. Iespējams, plānošanas reģionam varētu deleģēt arī daļu izglītības funkciju, piemēram, organizēt reģiona mēroga mācību olimpiādes.
– Katrs no Latvijas plānošanas reģioniem veidots un darbojas pēc saviem principiem. Kāpēc Kurzemē izvēlējāties tieši šādu – teritoriāli “mazliet izkaisītu” modeli ar birojiem Kuldīgā un Saldū, ieskaitot “sēdekli” Rīgā? Vai tas attaisnojas? Kur parasti sanākat kopā – Rīgā vai kādā vietā Kurzemē, kad jālemj par ikdienas darbiem un attīstības jautājumiem? Vai šajā lemšanā tiek iesaistīti visu novadu un pilsētu vadītāji?
– Šobrīd jautājums par to, kurā vietā atrasties plānošanas reģiona administrācijas birojam, lielā mērā ir noņemts no dienaskārtības, jo administrācija atrodas tur, kur tai ir visērtāk strādāt. Kurzemē šis modelis, mūsuprāt, ir optimāls. Galvenais birojs atrodas Rīgā, kas ir saprotami un ērti, jo tieši galvaspilsētā notiek ļoti daudz sanāksmju ministrijās, tāpēc darbiniekiem nav nepārtraukti jābraukā.
Par Attīstības padomes sēdēm jāsaka, ka prakse bijusi dažāda. Bija laiks, kad šīs sēdes notika Rīgā, un arī šobrīd, ja, piemēram, ir jāpieskaņojas ministru darba laikiem, mēs tās organizējam Rīgā. Tomēr lielākā daļa pašvaldību uzskatīja, ka Attīstības padomes sēdēm ir jānotiek Kurzemē, tāpēc pēdējo gadu laikā sēdes lielākoties notiek Kurzemē, diezgan bieži Kuldīgā, taču labprāt izbraucam arī uz citām pašvaldībām. Pavisam nesen bijām Liepājā, sēdes ir notikušas arī citās vietās. Vienlaikus tas ļauj labāk iepazīt reģionu.
Lēmumu pieņemšanā, protams, tiek iesaistīti visu novadu un pilsētu vadītāji. Jāteic, ka pašvaldību pārstāvji darbam reģiona Attīstības padomē pievēršas atbildīgi, iespēju robežās cenšas piedalīties visās sēdēs. Lēmumus pieņemam kopīgi.
– Kā jūs raksturotu Kurzemes plānošanas reģiona un tā administrācijas darbību – tās atšķirības un īpatnības salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas plānošanas reģioniem?
– Varu runāt tikai par Kurzemes plānošanas reģiona pieredzi, taču pieļauju, ka pie līdzīgiem secinājumiem droši vien ir nonākuši arī citi reģioni. Kurzemes plānošanas reģions apvieno 20 pašvaldības, tostarp divas lielās pilsētas, trīs novadus ar reģionālajiem centriem un 15 mazākus novadus. Pašvaldības pēc to lieluma ir ļoti atšķirīgas. Lielajām pilsētām ietekme Latvijas politikā kopumā ir lielāka, un varbūt tās arī neizjūt tik lielu vajadzību pēc līdzdalības plānošanas reģionā, bet tāda lieluma novadam kā Kuldīgas novads ir ļoti labi, ka ir šāda sadarbība reģionālā līmenī. Vēl vairāk mēs šo novērtējumu jūtam no mazākiem novadiem, kuru vadītāji atzīst, ka reģionālais līmenis sniedz viņiem iespēju risināt ļoti daudzus aktuālus jautājumus. Tas, ko es tagad stāstu, varbūt nav uzlikts uz papīra kā plānošanas reģiona funkcija. Plānošanas reģiona funkcija ir attīstības un teritorijas plānošana, nosacīti arī sabiedriskais transports, kas šobrīd nodots Latvijas Autotransporta direkcijai, tā ir arī kultūras koordinēšana un nesen nodotā uzņēmējdarbības veicināšanas funkcija. Taču bez deleģēto funkciju īstenošanas liela loma plānošanas reģiona darbā ir iespējai pašvaldību vadītājiem savā starpā komunicēt, pārņemt pieredzi, bagātināties citam no cita, iepazīt vienam otru un arī risināt kopējas problēmas. Mērogs, kāds mums ir Kurzemes plānošana reģionā – 20 pašvaldības, ir optimāls, lai varētu sēdēt pie viena galda un sarunāties, un katrs tiktu sadzirdēts.
Lai risinātu pašvaldībām aktuālus jautājumus, uz plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdēm regulāri aicinām ministrus, ministriju speciālistus un dažādu institūciju pārstāvjus. Tikšanās notiek gan pēc plānošanas reģiona, gan citu institūciju iniciatīvas. Sarunas tēmas ir visdažādākās, pārsvarā diskutējam par to, kas pašvaldībām konkrētajā brīdī ir svarīgi. Tas, kurš jautājums ir aktuāls konkrētajā brīdī, izskan vai nu no pašvaldību vadītājiem, vai arī izriet no kādiem normatīvajiem aktiem. Tā, piemēram, ir bijusi saruna par ES struktūrfondiem, par to pieejamību un nozaru ministriju piedāvātajām programmām, ir bijusi tikšanās ar Valsts kontroli, kas informēja par to, kas būtu jāzina un jāizvērtē katrai pašvaldībai. Esam tikušies arī ar drošības struktūru pārstāvjiem, kuri pastāstīja, kas pašvaldībām būtu jāzina un kā jārīkojas, ja rodas kāds ārējs apdraudējums. Mēs bieži par to dzirdam un runājam, tomēr pašvaldību vadītāji jūtas nepasargāti. Ir arī reizes, kad kādas institūcijas meklē iespēju tikties ar reģiona pašvaldībām. Tā pavisam nesen notika AS “Latvijas Valsts ceļi” ierosināta tikšanās ar šīs institūcijas vadību, lai pārrunātu autoceļu programmu.
Protams, var teikt, ka šos jautājumus risina Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Reģionālo centru apvienība un citas organizācijas. Taču, piemēram, Pašvaldību savienībā tas tiek risināts vai nu Valdē, kur visas pašvaldības nav pārstāvētas, vai arī Domes sēdē, kur savukārt ir ļoti daudz pašvaldību. Tas viss ir vajadzīgs un jādara, bet, lai varētu uzdot jautājumu un tikt sadzirdēts, pats saprast, kas tev vajadzīgs, un aprunāties ar blakussēdētāju vai kaimiņpašvaldību, tieši reģionālais mērogs ir ļoti labs. To atzīst arī pašvaldību vadītāji.
Īpaša tieši Kurzemes plānošanas reģionam ir jau trīs gadus ilgā prakse reizi gadā organizēt pieredzes apmaiņas braucienus. Tā bija toreizējās Skrundas novada domes priekšsēdētājas, tagad Saeimas deputātes Nellijas Kleinbergas iniciatīva, un to ir atbalstījušas praktiski visas reģiona pašvaldības. Gatavojot pieredzes apmaiņas vizīti, tiek izvēlēta pašvaldībām aktuāla, interesējoša tēma un līdzīgs reģions. Līdz šim pabūts Lietuvā, Polijā un Igaunijā. Vizītes vienmēr ir piesātināti saplānotas, tajās iekļautas tikšanās, sarunas ar kolēģiem tāsvalsts pašvaldībās, kā arī dažādu objektu apmeklēšana, praksē iepazīstoties ar kolēģu pieredzi.
Jauna iniciatīva, kas Kurzemes plānošanas reģionā īstenota šogad, ir tikšanās ar visiem no Kurzemes ievēlētajiem Saeimas deputātiem, kas aprīļa sākumā norisinājās Kuldīgā. Tā bija abām pusēm – gan Saeimas deputātiem, gan pašvaldību vadītājiem – ļoti interesanta un noderīga diskusija, kurā notika dalīšanās ar viedokļiem par reģionu lomu, iespējamo administratīvi teritoriālo reformu, izglītības jautājumiem un citām aktualitātēm.
Vēl viena plānošanas reģiona iniciatīva ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas izbraukuma sēde reģionā 25. un 26. aprīlī. Reģiona Attīstības padomes sēdē kopā ar Saeimas deputātiem diskutējām par Valsts kontroles pilnvarām un pašvaldības izpilddirektora pilnvarām, arī par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.
– Kādi ir lielākie projekti, kas pēdējos gados realizēti vai patlaban tiek īstenoti Kurzemes plānošanas reģionā?
– Plānošanas reģions koordinē un vada ievērojamu skaitu dažādu projektu. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā, īstenojot projektus, apguvām astoņus miljonus eiro. Ir projekti, kuros iesaistītas vien dažas pašvaldības, taču ir arī tādi, kuros iesaistītas visas divdesmit. Jāuzsver, ka arī lielās pilsētas ir atzinušas, ka tās interesē tieši sadarbība projektos, tāpēc tās aktīvi tajos piedalās. Projektu, īpaši, ja tie nav lielie infrastruktūras projekti, bet tā saucamie cilvēkresursu projekti, administrēšana ir ļoti sarežģīta, prasa ievērojamus laika un cilvēkresursus, tāpēc pašvaldībām ir izdevīgi, ka projekta vadību uzņemas plānošanas reģions. Līdz ar to pašvaldības var tam netērēt savus cilvēkresursus, vienlaikus saņemot ieguvumus no projekta īstenošanas. Tādējādi pašvaldība savus resursus var novirzīt tiem projektiem, kuros tā darbojas viena pati. Tas ir ļoti liels atspaids visām pašvaldībām – gan mazajiem novadiem, gan lielajām pilsētām.
– Vai, pieņemot lēmumus un sadalot finansējumu, nav grūti abstrahēties no pašsaprotami tuvā Kuldīgas novada vajadzībām? Vai neko nelemjat vienpersoniski?
– Plānošanas reģiona Attīstības padomes vadītāju ievēl no pašvaldību vidus, un, ja man reģiona pašvaldību vadītāji ir uzticējuši to vadīt četrus gadus, tad arī jūtu atbildību par visu reģionu kopumā. Līdz ar to, strādājot plānošanas reģiona Attīstības padomē un risinot jautājumus, kas ir saistīti ar plānošanas reģionu, vienmēr skatos plašāk, reģionālā līmenī un arī nacionālā. Nevar domāt tikai par Kuldīgu, strādājot plānošanas reģionā. Tas nav savienojams.
Plānošanas reģions mani arī pilnvarojis darboties Eiropas Savienības Reģionu komitejā. Piedaloties komitejas sēdēs, redzu citu Eiropas pašvaldību aktuālos jautājumus, un iegūtā informācija ir izmantojama arī plānošanas reģiona darbā. Tur iespējams sajust Eiropas elpu, saprast, ar ko dzīvo, ko domā citi līdzīgi reģioni Eiropā. Reģionu komitejā, piemēram, diskutējam par bēgļu jautājumu, kas aktuāls arī Latvijā. Tur iegūto informāciju un pieredzi iespējams izmantot darbā Kurzemes plānošanas reģionā.
Kā politiskās “virsvadības” uzdevumus speciālisti īsteno ikdienā, ciemojoties Kuldīgā, uzzinājām no Kurzemes PR administrācijas vadītājas Evitas Dreijeres, Uzņēmējdarbības centra vadītājas Baibas Kūmas un Plānošanas nodaļas vadītājas Lienes Stikānes.
– Atbildot uz jautājumu par plānošanas reģionu funkcijām, Inga Bērziņa uzsvēra:
–Tas ir ļoti labi, ka plānošanas reģionam uztic jaunas funkcijas, piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta veicināšanas funkciju. Ar to nodarbosies Uzņēmējdarbības veicināšanas centrs Saldū, organizējot seminārus, apmācības, dažādu veidu pasākumus, izplatot informāciju ar dažādu mediju starpniecību. Centrs tāpat cieši sadarbosies ar jaunveidojamajiem biznesa inkubatoriem, kas strādās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras paspārnē, kā arī ar Kurzemes biznesa inkubatoru, kas darbojas jau šobrīd. Mēs arī esam gatavi dalīties pieredzē, kā Kuldīgas novadā strādājam ar uzņēmējiem – mums ir laba sadarbība ar uzņēmējiem, daudzi deputāti ir uzņēmēji, notiek Uzņēmēju dienas par dažādām tēmām, tiek pasniegtas uzņēmēju un amatnieku gada balvas.
– Ar šo jaunumu arī sāksim – kā jūs ikdienā pārraugāt un koordinējat šīs gan Kurzemei, gan visai Latvijai svarīgās rūpes?
B. Kūma: – Uzņēmējdarbības centru izveidoja tikai pagājušajā gadā, mainoties ES fondu plānošanas periodam. Ar VARAM lēmumu Uzņēmējdarbības centrs tika izveidots līdzšinējā ES Struktūrfondu informācijas centra vietā. Uzņēmējdarbības centri tika izveidoti, balstoties uz pozitīvo pieredzi Latgales plānošanas reģionā, kur šāds centrs tapa jau 2013. gadā ar Norvēģijas Finanšu instrumenta pilotprojekta atbalstu. Sekmīgie rezultāti bija piemērs pārkārtoties arī citiem kolēģiem, gan bez norvēģu līdzekļiem. Finansējums mums ir mazs, toties ambīciju, vajadzību un gribēšanas netrūkst, jo darbības joma ir plaša.
Vērtīgākais mantojums no ES Struktūrfondu informācijas centra ir apjomīgā klientu datubāze. Gadu gaitā cilvēki ir pieraduši, ka mēs stāstām par fondiem un iespējām saņemt finansējumu. Interesenti, kā ierasts, turpina nākt (zvanīt, rakstīt) un vaicāt. Arī es pati strādāju Struktūrfondu informācijas centrā kopš 2008. gada. Šobrīd informējamo loks ir sašaurinājies – tie ir esošie un topošie uzņēmēji, kas, manuprāt, būs ieguvēji, jo varam koncentrēties un strādāt tieši viņiem. Reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās izsūtām uz klientu e–pastiem aktuālo informāciju, kurā apkopots visu fondu piedāvājums. Adresātu sarakstā šobrīd ir ap 1600 interesentu un gandrīz katru dienu piesakās vēl. Iespējams, ka tie ir ne tikai kurzemnieki.
Pēc tā, cik aktīvi jauni interesenti piesakās uz šīm aktualitātēm, saprotam, ka koncentrēts apkopojums par visiem fondiem vienuviet ir nepieciešams. Informācija tiek vākta visos iespējamos veidos, piedaloties dažādās sanāksmēs, semināros, pārskatot atbildīgo institūciju mājaslapas. Uzņēmējiem ir svarīgi savlaicīgi saņemt informāciju, jo brīdī, kad projektu konkurss jau izsludināts, mēneša laikā ir grūti izstrādāt labu projektu no nulles. Jābūt iepriekšējai informācijai, ka gaidāms uzņēmējam atbilstošs projektu konkurss, lai viņš varētu sagatavoties – teiksim, sameklēt potenciālos iekārtu piegādātājus, izlemt, vai paša spēkiem varēs uzrakstīt projektu vai nāksies piesaistīt speciālistu. Projekti uzņēmēju vietā netiek rakstīti, viņi to arī neprasa – raksta paši vai atrod kādu profesionāli. Uzņēmējdarbības centrs var norādīt uz piemērotāko projektu programmu, mudināt pievērst uzmanību īpašiem konkursu noteikumiem. Dažreiz nākas arī pateikt, ka konkrētajai idejai nav piemērotu projektu konkursu. Un arī tā ir informācija, kas jāzina.
Tiem, kas jau īstenojuši kādu no fondu projektiem, ir vieglāk, bet iesācējs atnāk uz centru un taujā, kur šeit var atrast ERAF! Gluži Saldū, kur fiziski atrodas Uzņēmējdarbības centrs, tas vis nemājo! Taču attiecībā uz finansējuma piesaisti no fondiem skaidrs, ka informācijas apjoms ir milzīgs – uzņēmējam, kurš simtprocentīgi aizņemts savā biznesā, nav un nebūs laika meklēt informāciju, vēl jo vairāk – burties cauri programmu noteikumiem. To viņu vietā darām mēs, lasot un pētot, atzīmējot svarīgāko. Katra projekta sīkākās nianses no galvas nezinām, to ļoti labi pārzina konkrēto programmu pārvaldītāji, ar ko tad arī cenšamies savest kopā uzņēmējus. Darbs ar uzņēmējiem ir interesants, katru reizi kas jauns. Ir bijis, kad uzņēmējs sūrojas, ka fondus dalot pa labi un pa kreisi, bet viņa novadā nevienam netiekot. Atveram datubāzi un pierādām, ka tā gluži tas nav, jo visur atrodas uzņēmēji, kas sekmīgi piesaistījuši fondu finansējumu.
ES struktūrfondu (ESF, ERAF un KF) dati ir apkopoti un pieejami. Grūtāk ir ar citu programmu finansējuma saņēmējiem, jo pārskatos parādās numuri, nevis konkrētu uzņēmumu un īstenošanas vietu atšifrējums. Vērtējot iepriekšējo plānošanas periodu, skaitļi rāda, ka mūsu Kurzemes reģiona rādītāji attiecībā uz ES struktūrfondu finansējuma piesaisti uzņēmējdarbībā nav slikti. Bet tas ir tikai tad, ja salīdzināšanu neveicam ar Rīgas plānošanas reģionu, kas būtiski izceļas uz pārējo plānošanas reģionu fona.
Uzņēmēju īstenotie projekti reģionos 2007.–2013. gada ES fondu plānošanas periodā (analizēta 2. darbības programma “Uzņēmējdarbība un inovācijas”; finansējuma tiešie saņēmēji – uzņēmēji (SIA, I/K, AS, K/S))
Skaits Kopējais finansējums (milj. EUR) (t. sk.) ES fondu finansējums (milj. EUR)
Rīgas plānošanas reģions 2758 550,28 204,39
Kurzemes plānošanas reģions 319 159,25 61,17
Zemgales plānošanas reģions 239 100,49 37,25
Latgales plānošanas reģions 171 56,91 19,02
Vidzemes plānošanas reģions 220 74,87 24,25
Tomēr informācijas vākšana un izplatīšana par fondu un programmu piedāvājumu ir tikai daļa no darba. Apkopojam arī informāciju par institūcijām, kas sniedz dažādu veidu atbalstu Kurzemes uzņēmējiem, lai varam ieteikt vēl citas iespējas. Vispirms, protams, tās ir pašvaldības, kas arvien mērķtiecīgāk atbalsta savus uzņēmējus. Būtisku palīdzību sniedz biznesa inkubatori, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, ALTUM, LTRK, LDDK.
Ne vienmēr mūsu darbam ir jūtama atgriezeniskā saite – klienti bieži konsultējas pa tālruni vai e–pastu, nestādoties priekšā. Pēc laika, izskatot projektu īstenotājus, var tikai minēt un mēģināt “atšifrēt” klientu pēc projekta idejas. Gadās arī piedzīvot gandarījuma brīžus. Man personīgi bija jauka tikšanās, kad mani uzrunāja jauneklis, kuru es uzreiz neatpazinu. Jaunais uzņēmējs teica paldies par padomiem, jo ieteiktajā projektu konkursā viņam bija veicies – viņš nodibinājis uzņēmumu, startējis projektu konkursā, un šobrīd uzņēmums darbojas. Arī Priekules pusē uzņēmējs pēc mana ieteikuma sekmīgi strādā kokapstrādē un allaž aktīvi interesējas par jaunām iespējām. Šobrīd visaktīvāk esošajiem un topošajiem uzņēmējiem nākas skaidrot LEADER projektu programmu, jo daļā Kurzemes tā jau atvērta, pārējās teritorijās teju startēs. Liktos, ka programma ir sena un visiem viss skaidrs, kā arī LEADER programmu administratori – vietējās rīcības grupas aktīvi popularizē šo programmu, tomēr allaž atrodas jaunpienācēji. Mums ir piecas vietējās rīcības grupas – Saldus rajona attīstības biedrība, Liepājas rajona partnerība, Ziemeļkurzemes biznesa asociācija, Talsu rajona partnerība un “Darīsim paši!”. LEADER konkursi ir daudzsološi, vienkārši un saprotami arī jaunajiem uzņēmējiem. Konkursiem ir laba atbalsta intensitāte – 70 procenti.
Nākotnes plāni mums, protams, ir lieli, galveno rūpi turēsim par mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Par mājražotājiem sekmīgi gādā Latvijas Lauku konsultāciju centrs, tomēr arī viņus neaizmirstam. Pērn Kurzemes mājražotājus aizvedām pieredzes apmaiņas braucienā uz Jelgavu, kur veiksmīgi darbojas lauku labumu veikaliņš (arī Kuldīgā tāds ir). Tūrisma maršruti tiek veidoti, ņemot vērā mājražotāju piedāvājumu. Manuprāt, šāda veida pieredze ir izdevīga abām pusēm – viesi iepazīstas ar uzņēmumu, gūst iedvesmu, savukārt pie mājražotāja atbrauc autobuss ar interesentiem, kam tiek demonstrēts uzņēmums un tā gatavotā produkcija, un gandrīz katrs ciemiņš kaut ko nopērk. Šis paņēmiens – savest kopā cilvēkus – neprasa lielus finanšu līdzekļus, bet ir ļoti iedarbīgs, jo cilvēki savām acīm redz – jā, tas strādā. Plus vēl iespēja pabūt kopā ar ikdienā nezināmiem mājražotājiem, satikt sev līdzīgos, apmainīties domām. Pat vienā pašvaldībā nereti cilvēki tikai jāsaved kopā. Mājražotājiem ir ļoti nepieciešams atbalsts no pašvaldības, kā tas, piemēram, ir Kuldīgā.
E. Dreijere: – Baiba pareizi teica, ka cenšamies nedublēt, bet tieši otrādi – skatīties pēc iztrūkstošajiem elementiem un strādāt papildinoši. Protams, gribam sekot Latgales plānošanas reģiona kolēģu piemēram, kuru pilotprojekta ietvaros paveiktajam ir labi rezultāti, tomēr skaidrs ir viens: šobrīd līdzināties nebūs viegli, jo resursi ir atšķirīgi, taču esam apņēmības pilni strādāt un atbalstu būvēt kaut uz projektiem. Bāze Saldū laba, daudziem uzņēmējiem “taciņa ir iestaigāta”, atbalsta iespējas zināmas, tomēr lielāki līdzekļi ļautu piesaistīt vairāk uzņēmējdarbības speciālistu. Mēs atzinīgi vērtējam šobrīd virzītos grozījumus Reģionālās attīstības likumā, kas paredz plānošanas reģioniem “oficiāli” piešķirt uzņēmējdarbības atbalsta funkciju un iezīmēt mūs kā vienus no “spēlētājiem” šajā lauciņā, bet pagaidām finansējums tam ir mazs. Nākotnē to plāno īstenot ar jaunajām politikas iniciatīvām. Kad tieši tas notiks, redzēsim.
– Jūsu darbošanās aptver visu Kurzemes reģionu, tomēr sēdekļi atrodas trīs dažādās vietās – Rīgā, Kuldīgā un Saldū. Kā jūs koordinējat savu darbību?
E. Dreijere: – Jā, neraugoties uz to, ka administrācijas struktūrvienības ir dažādās vietās reģionā, līdz šim tas mums nav traucējis pilnvērtīgi strādāt mums pieejamo resursu ietvaros. Tiekamies regulāri, pēdējoreiz tā bija tikšanās Kuldīgā, kur mums ir Plānošanas nodaļa. Tikšanās reizēs pulcējas visi speciālisti – Plānošanas nodaļa, Sabiedriskā transporta nodaļa, Uzņēmējdarbības centrs un administrācijas darbinieki no Rīgas biroja. Katrs izstāsta par paveikto, apspriežam aktualitātes, vienojamies par kopīgi veicamo, pārrunājam jautājumus, kurus būtu vērts virzīt izskatīšanai Attīstības padomē. Nav tā, ka katrs dzīvojam savu dzīvi. Mūsu plānošanas reģionā šāda sistēma izveidojusies vēsturiski – administrācija atrodas Rīgā, un, manuprāt, tas nebūt nav slikti, jo saikne ar minētajām pārvaldes institūcijām tur ir visparocīgākā.
B. Kūma: – Arī mums, kārtojot jautājumus galvaspilsētā, šī iespēja ir ļoti izdevīga, pat tādam sīkumam, kas Rīgā radītu lielas problēmas – auto novietošanai, lai mierīgi varētu doties uz dažādām iestādēm, piedalīties sanāksmēs.
– Jūs esat darītājas. Cik lielā mērā jūsu veikumu ietekmē politiķi?
E. Dreijere: – Administrācija ir izpildvara, bet lēmēji ir Attīstības padome, kas pulcējas reizi mēnesī, izņemot vasaras atvaļinājumu laiku, kad gadās kāds brīvs mēnesis no padomes sēdēm. Sēdēs izskata gan pašvaldību ierosinājumus, gan administrācijas jaunos priekšlikumus, uzaicinām arī ministriju un citu valsts institūciju pārstāvjus. Pēc tam mēs rīkojamies atbilstoši sēdē pieņemtajiem lēmumiem.
Attīstības padomes sastāvs un priekšsēdētājs tiek ievēlēts divu mēnešu laikā pēc pašvaldību vēlēšanām, un šobrīd to vada Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Zinu, ka citos plānošanas reģionos valda citi principi, piemēram, rotācija. Reģiona darbības sākumā rotācija pastāvēja arī Kurzemē, taču Attīstības padome nonāca pie secinājuma, ka tā neattaisnojas. Pusgada laikā Attīstības padomes priekšsēdētājam ir grūti iedziļināties visos jautājumos tik pamatīgi, lai atbilstošā līmenī pārstāvētu savu reģionu ministrijās. Tas ir viens no priekšsēdētāja svarīgākajiem uzdevumiem. Pusgada laikā pamazām iejuties situācijā, priekšsēdētājs būtu spiests atdot savu vietu citam. Tas nelikās tālredzīgi, tāpēc sākotnējo rotāciju nomainīja ar Attīstības padomes priekšsēdētāja ievēlēšanu pēc pašvaldību vēlēšanām.
– Kā sadarbojaties ar kolēģiem citos plānošanas reģionos?
B. Kūma: – Ļoti cieši. Par uzņēmējdarbības problēmām sazvanāmies vai sazināmies skaipā gandrīz katru dienu, “pačatojam”. Veselīga konkurence ir dzinulis. Kad apkopo rezultātus par iepriekšējiem periodiem, ir gandarījums redzēt, ka neesam pēdējie. Protams, Rīgu pārspēt mums neizdosies.
L. Stikāne: – Nav, protams, oficiāli reglamentēta sadarbības mehānisma, taču ikdienā izstrādājušies dabiski mehānismi, kā sadarboties un nodot informāciju.
E. Dreijere: – Arī administrācijas vadītāju līmenī sazvanāmies bieži, jo gan darbi, gan raizes mums kopējas. Ir jautājumi, kur viens nevar būt darītājs. Ja arī gadās kādas neskaidrības, tās izrunājam, bet parasti strādājam draudzīgi visi kopā. Protams, projektu aspektā sanākam konkurenti, tomēr šajā plānošanas periodā esam nākuši pie atklāsmes: konkurence ir liela, un, jo mazāk mēs sadarbosimies, jo mazākas iespējas būs tikt pie finansējuma katram atsevišķi un visiem kopā. Aizvadīto gadu laikā visi esam kļuvuši zinošāki, mākam rakstīt kvalitatīvus projektu pieteikumus, tāpēc esam arvien vairāk ieinteresēti sadarboties arī starpreģionāli – veidot kopējus projektus gan ar Rīgas, gan Vidzemes, gan citiem kolēģiem.
– Un kā ar ārzemniekiem?
E. Dreijere: – Kā nu bez viņiem. Apjomīgākie ir pārrobežu sadarbības programmas projekti. Viena no labvēlīgākajām pārrobežu sadarbības programmām mums ir Latvijas – Lietuvas programma. Ar lietuviešiem mums ir kopēja robeža un kopējas intereses. Tomēr tā nebūt nav vienīgā programma, kurā mēs īstenojam projektus. Tie tiek īstenoti gan ar struktūrfondu atbalstu, gan Norvēģijas Finanšu instrumentu, Centrālās Baltijas, kā arī Igaunijas – Latvijas programmu. Par pēdējo gan dažkārt nākas dzirdēt: kas gan Kurzemei kopējs ar Igauniju, bet mums ir kopēja Baltijas jūra. Projekti ir mūsu instruments, kā veicināt reģiona attīstību, jo šajā brīdī reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu varam īstenot tikai, balstoties uz ārvalstu finanšu līdzekļiem. Tomēr, domājams, ka tas nav labākais veids, kā sasniegt tos mērķus, par ko ir vienojušās 20 pašvaldības, un tam vajadzētu paredzēt stabilu finansējumu. Mēs rakstām projektus, startējam atklātos konkursos, bet ne vienmēr un ne visur var veikties, kaut arī strādājam pēc labākās sirdsapziņas.
– Vai, aizmirstot par finansējumu, jūs būtu gatavi jauniem uzdevumiem? Kurās jomās jūtaties spēcīgi?
E. Dreijere: – Iepriekšējos gados plānošanas reģioni iesaistījās vienā no Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotajiem projektiem, kurā tika izstrādāts modelis, kā īstenot mūžizglītību jeb pieaugušo izglītību Latvijā. Dokumentu izstrādes gaitā tika iezīmēta arī plānošanas reģionu koordinējošā loma, kas atspoguļota gan Izglītības attīstības pamatnostādnēs, gan arī Darbības programmā SAM 8.4.1, kurā plānošanas reģioni tika paredzēti kā sadarbības partneri. Mums bija vīzija, kā mēs varētu strādāt un koordinēt mūžizglītības jautājumus reģionā, tomēr šobrīd šī situācija ir mainījusies. Taču, neraugoties uz to, mēs reģionā esam izveidojuši pašvaldības pieaugušo izglītības speciālistu koordinācijas tīklu; un vidēji reizi pāris mēnešos sanākam kopā, lai pārrunātu aktualitātes pašvaldībās, iepazīstinātu ar jaunumiem no ministrijām, rosinātu savstarpēji dalīties pieredzē.
Neatkarīgi no mums piešķirtajām funkcijām mēs strādājam reģiona attīstībai un, piesaistot ES finansējumu, ieviešam projektus vides aizsardzības jomā, profesionālajā un mūžizglītībā, uzņēmējdarbības atbalsta veicināšanai, tūrisma attīstībai un sociālajā jomā. Projektu saraksts ir apjomīgs, un tāds pats ir arī piesaistītais finansējums. Līdzīgi ceram strādāt arī jaunajā plānošanas periodā, kas nupat sācis uzņemt apgriezienus.
Gribu vēl piebilst, ka reģionā ļoti labi tikām galā ar sabiedriskā transporta plānošanu reģionālā vietējās nozīmes maršrutu tīklā, sasniedzām labākos rādītājus Latvijā. Tāpēc mums ir neliels rūgtums, ka dažādu apsvērumu dēļ šo funkciju reģioniem noņēma. Šobrīd reģions līdzdarbojas Sabiedriskā transporta padomē, tomēr nevar teikt, ka mūsu ietekme un spēja būt elastīgiem ir palikusi nemainīga. Ciešā sadarbībā ar pašvaldībām pārskatām maršrutu tīklu, analizējam, kur nepieciešamas izmaiņas, un sniedzam priekšlikumus Autotransporta direkcijai par nepieciešamajām izmaiņām vai jauniem reisiem maršrutos. Tālāk visi priekšlikumi tiek skatīti šajā padomē. Pagājušajā gadā Sabiedriskā transporta nodaļa aktīvi strādāja arī pie skolēnu maršrutu tīkla apzināšanas reģionā un analizēja to kopsakarā ar reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīklu. Šī informācija tālāk tika nodota gan VSIA “Autotransporta direkcija” pārziņā, gan arī tām pašvaldībām, kuras izteica vēlmi pārskatīt savas pašvaldības skolēnu pārvadājumu tīkla pārklāšanos ar reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīklu.
Runājot par izaicinājumiem plānošanas reģioniem, pašlaik priekšplānā izvirzījies jauns uzdevums – deinstitucionalizācija, kas prasa īpašu pieeju un uzliek mums lielu atbildību gan par procesu un tajā iesaistītajiem cilvēkiem, gan piešķirtā lielā finansējuma izlietojumu. Šajā sfērā gan esam tikai Ministru kabineta noteikumu strikti īstenotāji, pašu brīvām idejām te nav vietas. Tiekamies ar pašvaldībām, pašlaik notiek līgumu slēgšanas procedūra. Pašvaldību pārstāvji zvana mums, konsultējas. Ja nespējam rast atbildi, zvanām ministrijas speciālistiem. Skaidrs, ka šajā procesā ļoti svarīgs būs darbs sabiedrības informēšanai un savā ziņā arī attieksmes maiņai.
L. Stikāne: – Kurzemes reģiona deinsitucionalizācijas projekta nosaukums ir “Kurzeme visiem”, kas, mūsuprāt, ir daudz atvērtāks un aicinošāks nekā grūti izrunājamais “deinstitucionalizācija” vai bieži lietotais saīsinājums “DI”.
E. Dreijere: – Sarunā vēl nepieminējām kultūru. Uzskatu, ka lielā mērā tieši kultūra ir tā, kas veido mūsu sabiedrību. Jau otro gadu plānošanas reģions ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu īsteno Kurzemes reģiona kultūras programmu, piešķirot finansējumu dažādu kultūras projektu īstenošanai reģionā. Nupat – 22. aprīlī Valsts kultūrkapitāla fonda padome nolēma apstiprināt “Kurzemes kultūras programmas 2016” ekspertu komisijas vērtējumu un Kurzemes kultūras programmas projektu konkursā piešķirt finansējumu 62 kultūras projektiem par kopējo summu 71 260 eiro. Naudas, kā vienmēr, ir stipri par maz – ekspertu komisija izskatīja 117 projektu iesniegumus par kopējo pieprasīto summu 376 938,71 eiro apmērā.
Būtiskas izmaiņas ir arī plānošanas reģionu un Kultūras ministrijas sadarbībā. Kopš 2009. gada Kultūras ministrija ar plānošanas reģioniem katru gadu slēdza deleģēšanas līgumus par valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanu. Proti, plānošanas reģioniem tika uzticēti darbi par informācijas papildināšanu Latvijas digitālajā kultūras kartē, kā arī deleģēts metodiskais darbs reģionā, aicinot kopā pašvaldību kultūras speciālistus. Kopš šā gada atsevišķs darbs reģionā ar kultūras speciālistiem no plānošanas reģioniem šobrīd netiek paredzēts, jo deleģēšanas līgumi vairs netiek slēgti.
– Kāds izskatās reģions plānotāja skatījumā?
L. Stikāne: – Kurzemes reģions ir visai neviendabīgs – divas lielās pilsētas, ļoti mazi novadi, reti apdzīvoti novadi. Tas prasa atšķirīgu pieeju. Viena no plānošanas reģiona funkcijām ir telpiskā plānošana. Būtiskākais tagad – ieviest nesen izstrādātos un apstiprinātos plānošanas reģiona plānošanas dokumentus. Visiem reģioniem, kā arī katrai pašvaldībai ir jāizstrādā ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma. Mūsu uzdevums, cik vien tas ir mūsu spēkos, īstenot attīstības programmu piecu gadu laikā un stratēģiju 15 gadu laikā. Tā kā nesen sācies jaunais plānošanas periods, šobrīd pašvaldības aktualizē savus plānošanas dokumentus, lai tie saskanētu ar paredzēto fondu līdzekļu izlietojumu.
Otrs uzdevums ir uzraudzīt un koordinēt pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi un ieviešanu, sniegt atbalstu reģiona plānotājiem. Pozitīvi, ka visām Kurzemes pašvaldībām ir apstiprinātas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas, kā arī 18 pašvaldībām ir apstiprināti teritorijas plānojumi un vēl divām – teritorijas plānojumi ir izstrādes procesā.
– Kas paredzēts Kurzemes nākotnē?
– Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas kopsavilkums konspektīvi ir skaidrots nesen iznākušajā bukletā – vīzija, prioritātes, ilgtermiņa mērķi.
L. Stikāne: – Līdzīgi kā pašvaldībām, arī Kurzemes PR stratēģija balstās uz trim ilgtspējības “vaļiem” – vide, ekonomika un sociālā sfēra jeb cilvēks. Reizēm tām piepulcē ceturto – pārvaldību, kas ļauj labāk koordinēt visus trīs ilgtspējības aspektus. Mums jāgādā, lai visi trīs būtu līdzsvarā. Starp Kurzemes prioritātēm pašlaik priekšplānā izvirzās “viedā” specializācija – tehnoloģiju attīstība, attālinātie risinājumi gan pārvaldības, gan uzņēmējdarbības ziņā. Tā kā Kurzemes teritorijā atrodas ievērojama daļa no Latvijas 500 kilometru garās jūras piekrastes, viens no uzsvariem noteikti būs uz piekrasti, kas ir viena no mūsu lielākajām vērtībām. Uzņēmējdarbības attīstība un dzīves vides uzlabošana ir gan Kurzemei, gan citiem reģioniem būtiski mērķi.
Katras pašvaldības uzdevums – atrast savu īpašo vietu un mērķi. No savas pieredzes varu teikt: salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām un pašvaldībām, mūsu pašvaldības, arī mazās, prot atrast iespēju, kā ieinteresēt par sevi un piesaistīt tūristus. Kurzeme varbūt ir specifisks reģions, jo sava taisnība ir senajam teicienam par lepnajiem kurzemniekiem. Mūsējiem patīk katram cīnīties par sevi. Tomēr Kurzemes novadiem ir nepieciešams plānošanas reģions kā atbalsta institūcija. Te viņi rod iespēju skaļāk pateikt savu viedokli un gūt atbalstu.
E. Dreijere: – Ja runājam par nākotni, tad no administrācijas viedokļa šobrīd lielie darbi saistās ar reģionāla līmeņa projektu iniciēšanu, izstrādi un ieviešanu. Kā vienmēr, arī tagad kādi projekti noslēdzas, top jauni, ir idejas, kas teju jāpabeidz un jānodod tālākai vērtēšanai. Apstiprināti projekti ir iespēja īstenot attīstības programmu un veicināt reģiona attīstību. Tūlīt jāiesniedz Igaunijas – Latvijas programmas pārrobežu sadarbības projekta ideja, kurā akcentēsim industriālo mantojumu, kā arī projekta ideja sadarbībā ar Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestu par piekļuves nodrošināšanu glābējiem jūras krastam – ne tikai iedzīvotāju glābšanu, bet arī dažādu ekoloģisko vai dabas katastrofu gadījumos. Sadarbībā ar “Lauku ceļotāju” plānošanas reģions izstrādā ideju par starptautiskā garās distances kājāmgājēju maršruta izveidi gar Baltijas jūru un tā iekļaušanu E9 maršrutā. Visā Eiropā tie, protams, būs kilometru tūkstoši.
E. Dreijere: – Iepriekšējā plānošanas periodā pārrobežu sadarbības projektos mums izdevās sasniegt ļoti labus rādītājus – reģionu attīstībai piesaistījām astoņus miljonus eiro. Administrācijas budžets, kuru izlietojām tik lielu līdzekļu piesaistei, ir tikai neliela daļa. Gribētos teikt, ka projektu jomā administrācija ir strādājusi efektīvi. Esam īstenojuši piecus “miljona projektus”. Viens no tiem – “Mana sociālā atbildība (My Response)” guva atzinīgu Eiropas Komisijas novērtējumu. Astoņi Latvijas un pieci Lietuvas partneri uzlaboja apkārtējo vidi un dzīves kvalitāti cilvēkiem ar invaliditāti, īpašu uzmanību pievēršot universālā dizaina principiem un to nozīmei sociālās integrācijas uzlabošanā. Veidojot jebkuru jaunu pakalpojumu, pašvaldības mudinām veidot visiem pieejamu vidi. Ļoti apjomīgs gan investīciju, gan partneru skaita ziņā bija projekts “Riverways”, ko īstenojām kopā ar Vidzemes un Rīgas kolēģiem. Izpētījām 13 Kurzemes upes, sakopām tās, iekārtojām piestātnes, atpūtas vietas, izstrādājām jaunus maršrutus laivotājiem un izdevām apjomīgu ūdenstūrisma karšu ceļvedi un šobrīd arī uzturam mājaslapu www.upesoga.lv par laivošanas iespējām Latvijā un Igaunijā.
Šobrīd, gatavojoties Latvijas – Lietuvas programmai (Lat–Lit), gribam veidot Kurzemes reģiona “kopbildi”, kurā savietot visu pašvaldību intereses. Pašvaldībām lūdzām informēt par vēlmi iesaistīties iepriekš definētajās projektu idejās, kas izriet no reģiona attīstības programmas un ir saskaņā ar Lat–Lit programmas prioritātēm, kā arī minēt svarīgās jomas, kas izriet no pašvaldību attīstības programmām. Tā varēsim izanalizēt, kura programmas piedāvātā iespēja interesē tikai vienu pašvaldību, bet kura – divas, trīs, vairākas, varbūt pat visas. Tad vērtēsim, kuru ieceri gudrāk būtu īstenot atsevišķai pašvaldībai, kuru – reģionam.
Kurzemes plānošanas reģionā viesojās Gunta Klismeta un Daina Oliņa. Paldies Ingas Bērziņas “komandai” par atbalstu materiāla tapšanā!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017