Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 02:45
Vārda dienas: Gints, Uvis
Reģionu komitejas priekšlikums – nelabvēlīgs Latvijas uzņēmējiem ES vienotajā tirgū
19. septembrī Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisijas sanāksmē visasākās diskusijas izvērtās par atzinuma projektu saistībā ar direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā pārskatīšanu, kurā Reģionu komiteja izvirzījusi stingrākus nosacījumus, nekā piedāvājusi Eiropas Komisija, tādējādi cenšoties novērst negodīgu konkurenci attiecībā uz darba un nodarbinātības apstākļiem un uzņēmējvalstī radot sociālo dempingu.
Direktīvas priekšlikumu bažīgi uzņēmušas vairākas dalībvalstis, jo īpaši no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kuru uzņēmumus jaunie priekšlikumi varētu ietekmēt visvairāk. Būtiskākās izmaiņas saistītas ar algas likmēm. Pašreizējā direktīva nosaka tikai to, ka uz norīkotajiem darba ņēmējiem attiecas minimālās algas likmes. Savukārt jaunais priekšlikums paredz piemērot tādus pašus uzņēmējas dalībvalsts noteikumus par atalgojumu, kādi noteikti tiesību aktos vai vispārēji piemērojamos koplīgumos. Tas nozīmē, ka darba devējam, kurš savu darbinieku uz laiku nosūta sniegt pakalpojumu citā dalībvalstī, tā atalgojumā būs jāiekļauj arī uzņēmējas dalībvalsts noteiktās piemaksas – piemēram, būvniecības nozarē tā varētu būt piemaksa par sliktiem laikapstākļiem, piemaksa par darbarīku nolietojumu, mobilitātes pabalsts u.c.
Attiecībā uz ilgtermiņa norīkošanu Eiropas Komisija ierosina uz darba ņēmējiem, kuru norīkojuma ilgums pārsniedz divus gadus, attiecināt vismaz obligātos noteikumus par uzņēmējas dalībvalsts darba tiesību aizsardzību. RK ierosina šo termiņu samazināt līdz 12 mēnešiem, pēc kuriem darba līgumam būs pilnībā jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā darba ņēmējs ir norīkots.
Pret Reģionu komitejas priekšlikumu kopumā negatīvi balsoja arī Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, kuri sanāksmē pārstāvēja Latvijas delegāciju Reģionu komitejā. Viņi uzskata, ka direktīvas priekšlikums un RK sagatavotie grozījumi direktīvā varētu negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmēju iespējas brīvi piedāvāt savus pakalpojumus Eiropas Savienības vienotajā tirgū.
“Norīkots” darbinieks ir tāds darba ņēmējs, kuru darba devējs uz laiku nosūta sniegt pakalpojumu citā dalībvalstī. Pakalpojumu sniegšanas brīvība visās dalībvalstīs ir viens no ES vienotā tirgus pamatprincipiem, t.i., uzņēmumi var sniegt pakalpojumu citā dalībvalstī, bet viņiem nav tajā jādibina uzņēmums. Lai to darītu, tiem jābūt tiesīgiem nosūtīt darbiniekus uz citu dalībvalsti darbu veikšanai. Kopumā norīkotie darba ņēmēji ir tikai 0,7% no strādājošo kopskaita ES. Tomēr īpaši bieža darbinieku norīkošana vērojama atsevišķās nozarēs un dalībvalstīs. Tā, piemēram, būvniecības nozarē vien norīkoto darba ņēmēju ir 43,7%, taču norīkošana ir bieži sastopama arī ražošanas (21,8%), izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu (13,5%), kā arī uzņēmējdarbības pakalpojumu nozarē (10,3%).
Komisija apņēmusies mērķtiecīgi pārskatīt 1996. gada direktīvu, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā nenotiek sociālais dempings. Tā kā norīkotājuzņēmumiem jāievēro tikai noteikums par minimālajām algas likmēm uzņēmējā dalībvalstī, tas bieži rada skaidri pamanāmas darba algu atšķirības starp norīkotajiem un vietējiem darba ņēmējiem, jo īpaši dalībvalstīs ar samērā augstu algu līmeni. Tiek ziņots, ka dažās nozarēs un dalībvalstīs norīkotie darba ņēmēji pelna pat par 50% mazāk nekā vietējie darbinieki.
Papildu informācija par izmaiņām šīs direktīvas priekšlikumā pieejama Eiropas Komisijas mājaslapā.
Reģionu komitejā diskutē par atbalstu lauksaimniekiem
Par spīti beidzamo gadu laikā īstenotajām lauksaimniecības politikas reformām, novārtā atstāti risku pārvaldības pasākumi, kas ļauj lauksaimniekiem nodrošināties pret ražas un cenu svārstībām, kā arī pret zaudējumiem, kas radušies vides faktoru dēļ.
27. septembrī Briselē notikušajā Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas sanāksmē Francijas delegācijas pārstāvis Lakanurgas mērs Žaks Blāns rosināja uz diskusiju par vajadzību nostiprināt lauksaimnieku ienākumu nodrošināšanas mehānismus, lai regulētu lauksaimniecības produktu cenu svārstīgumu.
“Cenu svārstību iemesli ir dažādi, no klimata un dažādām spekulācijām līdz pat finanšu un ekonomikas krīzei un Krievijas embargo. Mums saviem lauksaimniekiem jānodrošina lielāka pievienotā vērtība, jāattīsta reģionālas pārtikas sistēmas, jāuzlabo Eiropas lauksaimniecības un pārtikas ķēžu konkurētspēja, kā arī jāuztur lauksaimniecība visās teritorijās un jāsaglabā dzīvotspējīgas lauku kopienas. Tā ir dažādu instrumentu virkne, kas mums jāmobilizē, lai risinātu lauksaimniecības produktu cenu nepastāvību,” sanāksmē norādīja Ž. Blāns.
Žaks Blāns arī aicināja veicināt līgumu slēgšanu ne tikai starp lauksaimniekiem un lauksaimniecības produktu pārstrādātājiem, bet gan visā pārtikas ķēdē, stimulējot tādu daudzpusēju līgumu parakstīšanu, kas saista, piemēram, ražotāju organizāciju, pārstrādātāju un izplatītāju. Latvijas delegācijas pārstāvis Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs šo priekšlikumu novērtēja atzinīgi un īpaši uzsvēra šādu līgumu caurredzamības nozīmi. Tāpat A. Lielmežs atzīmēja, ka klimatisko apstākļu radīto zaudējumu kompensācija Latvijas lauksaimniekiem ir īpaši svarīga un tas ir vērtīgs atbalsta mehānisms. “Tā ir tolerance no Eiropas puses – atzīt Krievijas embargo ietekmi, jo liels Latvijas lauksaimniecības produktu īpatsvars tika eksportēts uz Krieviju, bet ātri atrast jaunus tirgus nav viegli,” norādīja Mālpils novada pašvaldības vadītājs.
Ž. Blāns aicināja radīt daudzveidīgākus apdrošināšanas piedāvājumus, arī pret lauku saimniecību saimnieciskajiem riskiem. Šajā grupā viņš mudināja ietvert bioloģiskās lauku saimniecības, ņemot vērā to zemāku ienesīgumu un augstākas bioloģisko produktu tirgus cenas. Bioproduktu pieprasījuma pieaugumu apliecināja vairāku valstu delegāciju pārstāvji, kuri arī norādīja, ka bioloģiski ražotie produkti, kā arī lielāks vietējo produktu patēriņš atstāj mazāk negatīvu ietekmi uz vidi.
Latvijas delegācijas pārstāvis Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, kurš pats arī saimnieko savā zemnieku saimniecībā, norādīja, ka nepietiek vien ar bioloģisku audzēšanu, bet ir būtiski arī sekot, vai bioloģiski audzētajam produktam ir augsta enerģētiskā vērtība. “Varam izaudzēt, piemēram, bioloģiskos graudus, bet ar zemu enerģētisko vērtību, ja nenodrošinām pareizās barības vielas. Patlaban, izmantojot dažādas tehnoloģijas, mēs ļoti precīzi varam izsekot augu izcelsmei un tam, kādas vielas augs saņēmis audzēšanas laikā, un šādi IT risinājumi būtu jāizmanto arvien plašāk,” skaidroja S. Maksimovs.
Pilsētu un reģionu potenciāls jāatbrīvo attīstības veicināšanai
“Ekonomiskajai izaugsmei nepieciešams priekšnoteikums ir pievilcīgāka vide ieguldījumiem – labāks regulējums un vienkāršošana. Par steidzami risināmu problēmu uzskatu nepieciešamību mudināt kontrolējošās institūcijas mērīt projektu vai ieguldījumu sasniegto galarezultātu, nevis pārbaudīt, cik precīzi ievērotas procedūras rezultāta sasniegšanai,” 28. septembrī Briselē (Beļģijā) Reģionu komitejas Ekonomikas politikas komisijas sanāksmē norādīja Latvijas delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis.
Ekonomikas politikas sanāksmē viens no diskusijas jautājumiem bija Reģionu komitejas prezidenta Marku Markulas rosinātās debates par trūkstošo investīciju nodrošināšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs. “Eiropas Savienības bieži kritizētā ieguldījumu nepietiekamība, proti, starpība starp pašreizējo ieguldījumu apjomu un plānoto līmeni tagad ir plaši atzīta par vienu no galvenajiem faktoriem, kas kavē Eiropas ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu. Lai saprastu, kas rada šķēršļus ieguldījumiem, mums jāparaugās uz ieguldījumiem no vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvju skatpunkta, vienlaikus domājot, kā visefektīvāk veidot sinerģiju starp ieguldījumu rezultātiem un to pozitīvo ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi un uzņēmumu darbību,” iepazīstinot ar savu atzinumu, pauda M. Markula.
RK prezidents arī dalījās pieredzē par viņa pārstāvētajai Espo pašvaldībai Somijā būtisku projektu – Helsinku metro līnijas pagarināšanu līdz kaimiņos esošajai Espo pilsētai. “Lēmumu pagarināt metro līniju pieņēmām pirms 11 gadiem. Projekta pirmā daļa ir īstenota, tā izmaksāja vairāk nekā miljardu eiro, un tagad realizējam nākamo daļu, papildinot astoņas esošās stacijas ar vēl septiņām jaunām. Taču mēs šo projektu neuztveram tikai kā mehānismu cilvēku pārvadāšanai, daudzkārt būtiskākas ir investīcijas apkārtējā teritorijā. Tieši šajā kontekstā svarīgi rast stratēģiskus ieguldījumus, apvienot dažādus finansējuma instrumentus un mērķus, rast pievienoto vērtību un sasaistīt investīcijas ar Viedās specializācijas stratēģiju. Tas ir īsts izaicinājums lēmumu pieņēmējiem – kā apvienot dažādus risinājumus. Pēdējā laikā daudz diskutējam par inovācijām, arī, piemēram, par to, ka mums jāmaina sava skolu sistēma, lai skola būtu ne tikai ēka, kas vasarā ir tukša, bet arī pakalpojums,” atklāja Marku Markula.
Arī A. Jaunsleinis debatēs uzsvēra, ka patlaban aktuālākais ir inovatīvi risinājumi, pakalpojumi un preces. “Šobrīd mūsu kultūrā vadmotīvs ir “aizliegt visu, kas nav atļauts”, taču uzskatu, ka attīstību drīzāk varētu veicināt viedoklis, ka atļauts ir viss, kas nav aizliegts. Domāju, ka piekritīsit – šāda attieksme neveicina inovācijas. Tās kultūras, kurās ir cita attieksme, vienmēr būs konkurētspējīgākas par mums. Jāatbrīvo pilsētu un reģionu potenciāls attīstības veicināšanai, mums vienkārši nav citas izejas!” uzsvēra Latvijas delegācijas vadītājs.
Reģionu komitejas 28. septembra Ekonomikas politikas komisijas sanāksmē Latvijas delegāciju pārstāvēja delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.
Iepazīstinās ar Latvijas un Austrumu partnerības valstu pašvaldību divpusējās sadarbības pieredzi
Reģionu komitejas Reģionālo un vietējo pašvaldību konferences Austrumu partnerībai (CORLEAP) ES delegācijas sanāksmē 30. septembrī Briselē tika atbalstīts Latvijas delegācijas priekšlikums nākamajā CORLEAP Biroja sanāksmē iepazīstināt ar Latvijas un Austrumu partnerības valstu pašvaldību divpusējās sadarbības pieredzi.
“Latvijas pašvaldības sadarbojas ne tikai ar Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, bet arī ar Armēnijas, Azerbaidžānas un Baltkrievijas pašvaldībām. Tas ir reāls instruments, kā Eiropas Savienība var īstenot Eiropas kaimiņattiecību politiku, dažādās aktivitātēs iekļaujot ne tikai politiķus, bet arī pilsonisko sabiedrību,” uzsvēra Latvijas delegācijas Reģionu komitejā vadītājs CORLEAP Biroja loceklis Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
PVN sistēmas reformai vajadzīga enerģiska rīcība
Krāpniecības novēršana pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, skaidra izpratne par to, vai un kad iedzīvotāju samaksātais PVN nonāk dalībvalstu valsts kasē, un valsts institūciju kontrole pār oficiāli reģistrētu uzņēmumu darbību ir būtiskākie jautājumi, kurus Latvijas delegācijas pārstāvis Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais uzsvēra savā sagatavotajā atzinumā “Rīcības plāns PVN jomā: ceļā uz vienotu ES PVN zonu”. To ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja 12. oktobrī Briselē 119. Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā.
“Neiekasētais PVN jeb starpība starp paredzētajiem un faktiski iekasētajiem ieņēmumiem tiek lēsta 170 miljardu eiro apmērā. Milzīgie krāpšanas apjomi ik gadu dalībvalstīm rada ievērojamus ieņēmumu zaudējumus. Tas negatīvi ietekmē publiskā sektora, ieskaitot vietējās un reģionālās pašvaldības, budžetus un iespējas sniegt kvalitatīvus pakalpojumus,” uzrunā Reģionu komitejas locekļiem uzsvēra D. Turlais. Viņš arī norādīja, ka pieaugošajam krāpšanas riskam ir ne tikai ekonomiskas, bet arī politiskas sekas, jo krāpnieciskās shēmas, kas spēj darboties gadiem ilgi, Eiropas iedzīvotājos rada neuzticību nacionālajām un Eiropas Savienības institūcijām.
“Tāpēc būtiski, ka gadījumos, kad ir aizdomas par krāpniecību PVN jomā, ar nodokļu iestādēm būtu pilnībā jāsadarbojas arī bankām, protams, vienlaikus ievērojot piemērojamos tiesību aktus par datu aizsardzību,” aicināja atzinuma autors.
Runājot par mazo un vidējo uzņēmumu maksājamo PVN, Dainis Turlais uzsvēra, ka oficiāli reģistrētu uzņēmumu darbība jākontrolē attiecīgajām valsts institūcijām, nepārliekot atbildību uz darījumu partneriem, citiem uzņēmumiem.
Ziņotāja eksperte LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere norādīja, ka arī Latvijā būtu jāuzlabo likumdošana un prakse, uzsvaru liekot uz visu valsts rīcībā esošo datu izmantošanu, tādējādi preventīvi pasargājot godīgos uzņēmējus un neliekot tiem pārbaudīt savus darījumu partnerus, kas ir valsts primārais pienākums.
Latvijas delegāciju 119. plenārsesijā pārstāvēja arī Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017