Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 18:56
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
LPS Valdē
3. janvārī, atklājot Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valdes sēdi, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis vēlēja visiem veiksmīgu 2017. – vēlēšanu gadu un atzīmēja, ka pašvaldību reitings sabiedrībā ir augsts, apsteidzot valsts iestādes.
LPS Valde nolēma 18. janvārī sasaukt Domes sēdi, darba kārtībā paredzot izskatīt noteiktos uzdevumus Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2017. gada vienošanās un domstarpību protokolā, kas valdībai jāizpilda līdz šāgada 1. martam. Tie ir vienošanās uzdevumi valdībai izglītības jomā: līdz 2017. gada 1. martam izstrādāt profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modeli neatkarīgi no profesionālās izglītības iestādes dibinātāja, tajā skaitā izvērtējot iespēju no valsts budžeta finansēt mācību stipendijas; Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju līdz šāgada 1. martam izstrādāt risinājumus to pedagogu atbalstam darba zaudēšanas gadījumā, kuri ir vecumā no 60 līdz 63 gadiem un strādā skolās, ko varētu skart likvidācija vai reorganizācija.
Vēl Valde izskatīja LPS 2017. gada ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu un nolēma to iesniegt apstiprināšanai Domes sēdē 18. janvārī.
Valde arī sagatavoja lēmuma projektu Domei par LPS sapulces un 28. kongresa sasaukšanu.
LPS Domē
18. janvārī notika Pašvaldību savienības Domes sēde, kurā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis ievadvārdos uzsvēra, ka galvenais ir pieņemt tālredzīgus lēmumus, kas attaisnotos ilgtermiņā, un pieteica jautājumus, ko domnieki vēlas dzirdēt no ministra – par Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības 2016. gada 5. oktobrī noslēgtā vienošanās un domstarpību protokola izpildes gaitu.
MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols uzliek Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vairākus pienākumus:
ministrijas izveidotai darba grupai, kurā piedalās arī LPS deleģēti pārstāvji, līdz 2016. gada 31. decembrim izvērtēt internātskolu attīstības iespējas un iespējamos risinājumus to finansēšanai turpmākajiem gadiem, izskatot iespēju internātskolu darbību nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem;
līdz 2017. gada 1. martam izvērtēt pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu turpmākās attīstības iespējas, nosakot finansējuma sadalījumu starp valsts budžetu un pašvaldības budžetu;
izglītības iestāžu darbības un pedagogu atalgojumu ietekmējošos normatīvo aktu projektus IZM izstrādāt ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 31. maijam;
līdz 2017. gada 1. martam izstrādāt profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modeli neatkarīgi no profesionālās izglītības iestādes dibinātāja, tajā skaitā izvērtējot iespēju no valsts budžeta finansēt mācību stipendijas;
IZM sadarbībā ar Labklājības ministriju līdz 2017. gada 1. martam izstrādāt risinājumus to pedagogu atbalstam darba zaudēšanas gadījumos, kas ir vecumā no 60 līdz 63 gadiem un strādā skolās, kuras varētu skart likvidācija vai reorganizācija.
Ministrs Kārlis Šadurskis atzina, ka visi pieteiktie jautājumi ir grūti, finanšietilpīgi un atstāj būtisku ietekmi uz valsts turpmāko attīstību. Apspriežot tos darba grupās, ministrija esot kā starp diviem dzirnakmeņiem, kur vienā pusē stāvot arodbiedrības un otrā – pašvaldības un LPS. Viņš sacīja, ka vislabākie lēmumi nekad nebūs lokāli labākie un kompromisa nepieciešamība ir absolūta realitāte. Finanšu avoti izglītības sistēmā jāvirza tā, lai notiktu kopējā tautsaimniecības attīstība un tiktu sakārtots skolu tīkls, tātad jāsalāgo pedagogu algas un infrastruktūras vajadzības. “Dzīve iet uz priekšu, attīstās, un izglītībā mums jāiet soli pa priekšu,” teica ministrs. Viņš pastāstīja, ka ministrija pasūtījusi pētījumu par skolu tīkla sakārtošanu, kur būs iekļautas pašreizējās pašvaldību un valsts izmaksas un arī paredzamie ieguvumi, kritērijos tiks ietverta infrastruktūras attīstība, katras teritorijas ekonomiskais potenciāls, izglītības kvalitāte – tas šovasar būs eksāmens visai izglītības sistēmai, lai līdz nākamā gada pavasarim varētu atrisināt to, par ko valdība spēs ar pašvaldībām vienoties.
Par internātskolu attīstības iespējām un to finansēšanu K. Šadurskis norādīja, ka ir izveidota darba grupa un pirmie starprezultāti būs marta beigās, kad kritērijus iesniegs izvērtēšanai LPS. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece un Izglītības departamenta direktore Evija Papule atzina, ka šajā jautājumā nepieciešams Pašvaldību savienības viedoklis, vai pašvaldības uzskata savstarpējos norēķinus par pieņemamu formu internātskolām. Viņa neslēpa, ka turpmāk vairs nebūs 15 valsts apmaksātas internātskolas. Ministrs atzīmēja, ka šobrīd liels akcents internātskolās tiek likts uz medicīnisko un sociālo vajadzību izpildi, tāpēc šis jautājums jārisina sadarbībā ar vairākiem resoriem, un tas jāizdara līdz pavasarim.
Jautājumā par speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu attīstību un finansējumu E. Papule ir pārliecināta, ka katrai no tām jāmeklē savs individuāls risinājums. “Marta beigās būs noslēgušās konsultācijas ar tām pašvaldībām, kas šo jautājumu jau risina, pārējām speciālos bērnudārzus nāksies finansēt no sava budžeta,” skaidroja valsts sekretāre. Savukārt K. Šadurskis uzsvēra, ka viņš piedāvāšot mainīt normatīvos aktus, lai speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs nevarētu iekļaut bērnus bez diagnosticētām veselības problēmām. Šobrīd ministrijas darba grupa veido pakalpojumu grozu, kam jābūt gatavam 2018. gadā.
Ļoti sāpīga problēma astoņām pašvaldībām saistās ar profesionālās izglītības iestādēm. Jau gada nogalē LPS nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, jo Izglītības un zinātnes ministrija nav informējusi pašvaldības par to dibināto profesionālo izglītības iestāžu akreditēto profesionālās izglītības programmu finansēšanu 2017. gadā. IZM sagatavotais MK sēdes protokollēmuma projekts par informatīvo ziņojumu “Par pašvaldību un citu dibinātāju profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principiem” un tajā izklāstītie finansēšanas mehānismi pašvaldībām rada pamatotas bažas, vai 1. septembrī netiks pārtraukta profesionālās izglītības programmu realizācija izglītības iestādēs, kuru dibinātājs ir pašvaldība. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzdeva ministram konkrētu jautājumu – vai valsts grib atstāt vidējo profesionālo izglītību bez finansējuma un uzlikt to pašvaldībām? Ministra atbilde bija – jā. E. Papule gan mierināja, ka notiekot sarunas, dažviet programmas varēšot īstenot turpat uz vietas, bet zem citas “cepures”.
LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure pēc Domes sēdes komentēja: “Pašvaldības diemžēl nesaņēma atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem. Darba grupa, kam jāizstrādā profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modelis, kurā būtu vienlīdzīga pieeja valsts budžeta līdzekļu piešķīrumam profesionālajā izglītībā neatkarīgi no profesionālās izglītības iestādes dibinātāja, tajā skaitā izvērtējot iespēju no valsts budžeta finansēt mācību stipendijas, faktiski darbu nav uzsākusi, tāpēc mūs māc šaubas, vai tā nav nevēlēšanās risināt šo jautājumu.
Gribu uzsvērt, ka Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2016. gada 5. oktobrī noslēgtais vienošanās un domstarpību protokols ir saistošs Izglītības un zinātnes ministrijai. Turklāt divām pašvaldību dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm jau apstiprināts finansējums to modernizācijai. Turpināšu sekot līdzi un ceru, ka marta beigās ministrija nāks klajā ar citiem priekšlikumiem. Ja izrādīsies, ka būs tā, kā Domes sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministrs, tad lūgsim Ministru kabinetam rakstisku atbildi par tālāko rīcību.”
Jautājumā par pedagogu atalgojumu K. Šadurskis informēja, ka pašlaik notiek jaunā modeļa monitorings – tālākā koeficientu sistēma, ko vēlas izmainīt, ir atkarīga no izstrādātā kopējā modeļa internātskolām, speciālajām izglītības iestādēm u.c. Ministrs norādīja, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izstrādes darba grupa ir pabeigusi darbu un drīzumā IZM virzīs šo projektu uz Ministru kabinetu.
Vēl Domes sēdē tika skatīts jautājums par atbalstu pedagogiem darba zaudēšanas gadījumā vecumā no 60 līdz 63 gadiem, ja skola tiek likvidēta vai reorganizēta. Ministrs skaidroja, ka ir izstrādāts informatīvais ziņojums “Par vispārējās izglītības pedagogu, kuri vecumā no 60 gadiem līdz priekšlaicīgas pensionēšanās vecumam pašvaldību dibināto skolu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā zaudē darbu, sociālā atbalsta sistēmas izveidi” un nosūtīts saskaņošanai LPS. Paredzēts, ka pedagogam tas būs vienreizējs pabalsts par sešiem mēnešiem no viņa vidējās izpeļņas.
Dome apsprieda LPS budžetu un apstiprināja LPS 2017. gada ieņēmumu un izdevumu tāmi.
Izskatot priekšlikumu par LPS sapulces un kongresa rīkošanu, Dome nolēma sasaukt LPS sapulci un 28. kongresu 18. augustā Alūksnē.
Vēl domnieki apsprieda Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) ierosinājumu Latvijas simtgades lieluzvedumam “Māras zeme” izveidot īpašus tērpus deju kolektīviem, kas prasītu no pašvaldībām lielus finansiālos ieguldījumus, tāpēc šis priekšlikums neguva pašvaldību atsaucību. Dome pilnvaroja LPS sagatavot un nosūtīt LNKC vēstuli, paužot kopīgu pašvaldību viedokli.
LPS komitejās
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas 2017. gada pirmā sēde notika 10. janvārī.
LPS padomniece vides jautājumos Gunta Lukstiņa vērsa uzmanību uz VARAM sagatavoto MK noteikumu projektu “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”. Noteikumi būs aktuāli tiem, kam pieder rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vai ir dažādu veidu krājtvertnes, arī notekūdeņu izvedējiem. Pašvaldībām būs jauns pienākums – līdz 2018. gada 1. martam viest kārtību šajā saimniecībā. Projekta apspriedes gaitā būs vajadzīga pašvaldību iesaiste un priekšlikumi.
Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja padomniece Daina Mežecka pastāstīja par ziemeļvalstu un Baltijas valstu daudzpusējo sadarbību un konkrētāk analizēja iespējas, ko pašvaldībām paver mobilitātes programma “Valsts administrācija”. Līdz šim visaktīvāk ziemeļvalstu pieredzi no baltiešiem apguvuši igauņi, tāpēc Latvijas pašvaldības aicinātas iepazīties ar noteikumiem un prasībām, jo 30. martā beigsies kārtējā pieteikumu iesniegšana.
Informāciju par ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu “Valsts administrācija” meklējiet šeit: www.norden.ee; par ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu “Kultūra” – šeit: www.kknord.org un par programmu “NordPlus” – šeit: www.nordplusonline.org.
Valsts meža dienesta (VMD) Meža resursu pārvaldības departamenta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis analizēja Āfrikas cūku mēra radītās problēmas un vērtēja pašreizējo situāciju, bet VMD Meža resursu reģistra departamenta direktors Ints Rudzītis informēja par VMD izveidotās Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) piedāvātajiem e–pakalpojumiem mežu īpašniekiem: meža inventarizācijas un saimnieciskās darbības datu apskati; aktualizēto meža inventarizācijas datu izdruku vai lejuplādi; koku ciršanas iesniegumu un pārskatu e–iesniegšanu; pārskatu e–iesniegšanu par meža atjaunošanu, ieaudzēšanu un kopšanu; atskaites. Diemžēl tā ir ierobežotas pieejamības informācija, tātad nav visiem pieejama, tāpēc problēma prasa risinājumu. Šobrīd noslēgti 879 līgumi par piekļuvi VMD ĢIS (2226 lietotāji).
VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš pastāstīja par Valsts meža dienestam uzticēto meža ugunsdzēsības funkciju, tam domāto tehniku un nepieciešamību iesaistīt papilddarbiniekus ugunsnedrošajā periodā. Komitejas locekļi aktīvi izmantoja iespēju uzdot arī plašāka spektra neskaidros problēmjautājumus tieši ģenerāldirektoram.
Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aktualitātēm e–pārvaldē 2017. gadā iepazīstināja VARAM Publisko pakalpojumu departamenta Vienas pieturas aģentūras nodaļas vadītāja Maija Anspoka un Publisko pakalpojumu departamenta direktors Jānis Glazkovs, akcentējot Pārvaldes iekārtas likumā doto uzdevumu izpildi un skaidrojot un analizējot četrus savstarpēji saistītus MK noteikumu projektus, kas izstrādāti pēc 2016. gada vasarā pieņemtajiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā: valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, sniegšanas un kvalitātes kontroles kārtība; valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru veidi, sniegto pakalpojumu apjoms un pakalpojumu sniegšanas kārtība; valsts pārvaldes pakalpojumu portāla noteikumi; valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizācijas un e–pakalpojumu pieejamības kārtība. Speciālisti atbildēja uz klātesošo jautājumiem, kas droši vien ir aktuāli arī citās pašvaldībās, tāpēc izmantojiet LPS komiteju portāla dotās “klātbūtnes” iespējas!
IVITA PEIPIŅA, padomniece reģionālās attīstības jautājumos:
– Janvāri iezīmē galvenokārt trīs aktualitātes.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards nāca klajā ar ieceri veidot sadarbības teritorijas. Diemžēl joprojām neesam saņēmuši tam oficiālu apliecinājumu. Nav neviena dokumenta, kuru apspriest, par ko diskutēt. LPS padomniekiem, sevišķi vecākajam padomniekam Mārim Pūķim nereti lūdz skaidrot un komentēt šo ierosinājumu. Taču nav iespējams analizēt neesošu dokumentu. Kad pērngad VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts pirmoreiz informēja Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas locekļus par priekšlikumu veidot jaunas pašvaldību apvienības, tika nosaukts skaitlis 16. Tagad figurē pavisam cits sadarbības teritoriju daudzums. Ko mums teikt pašvaldībām? Nezinu. Medijos lasīju, ka ministrs braukājis pa Latviju, ticies ar pašvaldību pārstāvjiem, apspriedis šo ieceri. LPS pārstāvji tur nepiedalījās, vērtēt varam tikai no atstāstītā.
Toties daudz labāk mums sokas ar jauna pašvaldību sadarbības “tīkliņa” veidošanu LPS paspārnē. Jau vairākus gadus tā saucamajā norvēģu projektā iesaistītās pašvaldības apguva cita citas pieredzi vairākos sadarbības “tīkliņos”. Projekts formāli ir noslēdzies, taču ideja par pašvaldību veiktspējas uzlabošanu aktuāla joprojām, turklāt sadarbība vēršas plašumā. Janvārī pirmoreiz tika apspriesta reģionālā “tīkliņa” izveide. Visu plašo reģionālās attīstības jautājumu spektru tajā neaptversim. Domājam vienoties par divām vai trim aktuālajām problēmām. Tagad par iecerēto ziņosim LPS Valdei un Reģionālajā komitejā apspriedīsim jau konkrētāk.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas 2017. gada pirmajā sēdē janvārī LPS padomniece Gunta Lukstiņa ziņoja par jaunumu – VARAM sagatavoto MK noteikumu projektu “Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”. Jāatzīst, ka šīs, līdz šim īpaši neskartās, problēmas zīmē aizritēja janvāris. Pašvaldībām, iepazīstoties ar projektu, radušies daudzi jautājumi. Daļu no neskaidrībām ceram kliedēt videokonferencē 2. februārī, jo laika nav daudz – noteikumi tiek virzīti strauji. Pašvaldības, nenokavējiet paust savus secinājumus un iebildumus!
Pārējie darbi uzskatāmi par visai ikdienišķiem, tāpēc, atskatoties uz janvāri, gribēju izcelt trīs būtiskākās jomas, kā arī mudināt pašvaldību vadītājus un speciālistus iesaistīties laikus.
SNIEDZE SPROĢE, padomniece lauku attīstības jautājumos:
– Minēšu janvāra aktualitātes, ar kurām “krustojušās” manas gaitas.
* LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē jautājums par jaunumiem Valsts meža dienestā 2017. gadā. Vienojāmies par atkārtotu satikšanos speciālistu līmenī, kad pašvaldības būs iesniegušas priekšlikumus. Katra pašvaldība var rakstīt iesniegumu VMD par vajadzīgajiem datiem, kas nepieciešami funkciju veikšanai, un saņemt konkrētam darbiniekam pielaidi.
* Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) valde un sanāksme (protokols un videoieraksts mājaslapā).
* VARAM jau otro gadu darba grupa par atkritumu apsaimniekošanu – saskaņojam viedokļus. Šāgada pirmajā darba gupas sēdē izskatījām aktuālos jautājumus saistībā ar Valsts vides dienesta kompetenci atkritumu apsaimniekošanas jomā un dabas resursu nodokli un VARAM aktuālos MK noteikumu projektus (tagad izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, notiek saskaņošanas procedūras, tiek gaidīti pašvaldību priekšlikumi). Svarīgākais šogad – dalīti vākto atkritumu infrastruktūra, jauni MK noteikumi iepirkumu organizēšanai, dabas resursu nodokļa paaugstināšana u.c.; riepu apsaimniekošanas jautājums – kopš šāgada 1. janvāra kontroli pār to uzņēmies Valsts vides dienests, nepieciešama sadarbība ar pašvaldību apsaimniekoto sadzīves atkritumu sistēmu gan šajā, gan mājsaimniecībās radušos būvgružu apsaimniekošanā. Tikos ar uzņēmējiem, kas Latvijā nodarbojas ar riepu reģenerāciju un pārstrādi. Dabas resursu nodokļa atlaižu sistēma ar steigu jāsaskaņo ar reālajām darbībām. Šo jautājumu skatīja arī Saeimas Tautsaimniecības komisijas Vides jautājumu apakškomisijā.
* VARAM notika tikšanās ar Valsts kontroles un Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvjiem par vēstuli pašvaldībām, kā vēlētājiem nokļūt iecirkņos, ja nekursē sabiedriskais transports. VARAM gatavo atkārtotu, izvērtētu vēstuli.
* Piedalījos diskusijā “Uzņēmējdarbība tīkliņa ietvaros” par nodarbinātības veicināšanu teritorijās un Latvijas un Igaunijas pieredzi projektā “Strādā Latvijā, Strādā Igaunijā” (videoieraksts).
* Turpinās saskaņošanas darbs Saeimas Tautsaimniecības komisijā par darījumiem ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi (likuma grozījumi jau 3. lasījumam); vēl jāskaņo vairāki jautājumi ar Zemkopības ministriju un Saeimas Juridisko biroju.
* Meliorācijas likuma grozījumi 2. lasījumam. VARAM priekšlikumi tika noraidīti, jo tie nebija sagatavoti, bet uzdeva mums ar Zemkopības ministriju un Saeimas Juridisko biroju precizēt esošās redakcijas, lai atvieglotu pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu nodibināšanu, apsaimniekošanu un renovāciju.
* LOSP pārstāvju sapulcē diskusija par energojautājumiem (ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu). Plaša domu apmaiņa izvērtās ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru par pašvaldību paziņojumiem par nekustamā īpašuma nodokli (vēlas, lai pašvaldības bezierunu kārtībā izsūta nomniekiem, nevis zemes īpašniekiem).
* Jelgavas novadā diskutējām par mazo uzņēmēju un novada sadarbību, atbalsta nepieciešamību, tīklošanos un citiem jautājumiem “Agri URBAC” projekta ietvaros, apmeklējām Mežacīruļu saimniecību un noklausījāmies saimnieka pieredzi un pārdomas par viesošanos Grieķijā, kas ir projekta partneri.
* Izpilddirektoru mācību grupā LPMC diskutējām par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, pašvaldību nepieciešamību izvērtēt teritorijas resursus, apkopot un uzkrāt datus, analizēt tos.
* Vienai no pirmajām vietējās rīcības grupām Latvijā – Vidzemes lauku partnerībai “Brasla” – desmit gadu jubileja. Šī ir vienīgā partnerība, ka sākotnēji veidojās trīs rajonu administratīvajās robežās, turpināja darboties un paplašināties arī pēc administratīvi teritroriālās reformas un tagad apvieno piecu novadu pagastus. “Brasla” pateicās visiem šiem novadiem, bet es apsveicu LPS vārdā gan Limbažu, Alojas, Pārgaujas, Kocēnu un Krimuldas novadus, gan partnerības labo rūķi Līgu Kārkliņu, kura visus desmit gadus ir pildījusi izpilddirektores pienākumus.
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
10. janvārī notika LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde, kurā izskatīja koncepcijas “Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu” ieviešanas gaitu un rosinātajiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, konkrētāk – par 27. pantu.
Plaši tika diskutēts par Saeimas deputātes Ingas Bites ierosinājumu, kurš paredz, ka bērnu līdz trīs gadu vecumam nedrīkst ievietot ārpusģimenes aprūpes iestādē, bet gan audžuģimenē vai pie aizbildņa. Tomēr šāds ierosinājums nav guvis viennozīmīgu atbalstu. Jāņem vērā, ka audžuģimeņu skaits Latvijā nav tik liels, lai šādu iniciatīvu varētu realizēt pilnībā, kā arī ne vienmēr audžuģimenes ir gatavas uzņemties rūpes par tik maziem bērniem. Turklāt institucionālā aprūpe atsevišķos gadījumos (ņemot vērā bērna veselības stāvokli) bērnam ir piemērotāka, ko komitejas sēdē akcentēja arī Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa.
Otrs izskatītais jautājums bija par salīdzināmo datu datubāzē (LPS izveidotajā informācijas sistēmā BLIS) uzkrājamo veselības un sociālās jomas datu izmantošanu pašvaldību darbā. Šobrīd šajā sistēmā analizēti Labklājības ministrijas uzkrātie dati par pašvaldību nodrošināto sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, kam par pamatu kalpo pašvaldību sociālo dienestu atskaites. LPS sistēmu analītiķis Jānis Upenieks iepazīstināja ar datubāzē esošajiem statistikas datiem un izskaidroja, kā tie var palīdzēt pašvaldību ikdienas darbā. LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte lūdza klātesošos izteikt priekšlikumus, kādi dati turpmāk būtu ievietojami datubāzē. Izskanēja vairāki priekšlikumi, tomēr kopsaucējs viens – jārīko pašvaldību aptauja un jāuzzina pēc iespējas vairāku pašvaldību speciālistu viedoklis.
ILZE RUDZĪTE, padomniece veselības un sociālajos jautājumos:
– Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā izveidota darba grupa, kas strādā pie likuma par sociālo uzņēmējdarbību. Darba grupa darbojas kopš pagājušā gada, janvārī un arī turpmāk notiks darbs pie likumprojekta sagatavošanas otrajam lasījumam.
* Janvāra satraucošie gadījumi Dobelē, Rēzeknē, Rīgā un citviet Latvijā guva plašu rezonansi. Bērnu traģiskie likteņi lika atkal pievērst īpašu uzmanību problēmām, kas skar gan sabiedrības attieksmi, gan atbildīgo institūciju sadarbību un kompetenci – cik adekvāta un rīcībspējīga ir mūsu valstī izveidotā bērnu tiesību aizsardzības sistēma, kā tā darbojas preventīvi un kā spēj reaģēt dažādās krīzes situācijās. Normatīvajos aktos ir paredzēti konkrēti pienākumi un tiesības rīkoties – ziņot, atbildēt, sazināties, taču dzīvē tas bieži vien nedarbojas. Gribu uzsvērt, ka tā nav tikai pašvaldību institūciju atbildība un pienākums, lai gan visbiežāk kā galvenos atbildīgos un arī vainīgos saskata bāriņtiesu un sociālo dienestu. Tomēr bērnu tiesību aizsardzībā ir daudz plašāks iesaistīto loks – pirmām kārtām tā ir pati ģimene un tikai tad institūcijas – izglītības, kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādes, valsts (policija, tiesa u.c.) un pašvaldību institūcijas (pašvaldības policija, bāriņtiesa, sociālais dienests u.c.). Katrai iesaistītajai pusei ir sava kompetence un pienākumi, kurus neveicot, nevar būt veiksmīga ne informācijas apmaiņa, ne sadarbība. Un, protams, daudz var izšķirt arī ģimenes un sabiedrības atbildība un gatavība iesaistīties.
Kā iespējamie risinājumi dažādos forumos šobrīd izskanējuši: speciāla tiesību akta izstrādāšana, kas reglamentētu dažādu institūciju sadarbību, un sadarbības teritoriju veidošana, kaut piespiedu kārtā.
Vai šāds tiesību akts un sadarbības teritoriju izveide atrisinātu un novērstu visas problēmas? Manuprāt, nē, jo to nosaka visu iesaistīto pušu profesionālā kompetence un vēlme sadarboties, ar to domāju visdažādākā līmeņa institūcijas – sākot ar visu iesaistīto ministriju sadarbību un attieksmi un beidzot ar jebkuru “ierindas” darbinieku.
Vai ministrijas ir gatavas atzīt, ka šī problēma pastāv, saskatīt savu lomu un meklēt risinājumus, sadarboties? Vai vienmēr, pirms izrakstīt bērnam attaisnojošu zīmi par kavējumu slimības dēļ, ārsts bērnu redz klātienē? Bet varbūt tieši tā būtu iespējams pamanīt kādus satraucošus signālus, kas liecina par bērna nepietiekamu aprūpi? Kāda ir policijas kapacitāte un tās darbinieku profesionālā kompetence atpazīt vardarbību un riskus, paraudzīties ārpus instrukciju rāmjiem? Izglītības iestādes, kuru redzeslokā bērns parasti ir vismaz no trīs gadu vecuma, iepazīst un redz viņu diendienā un var uztaustīt varbūtējās problēmas ģimenē. Taču rodas jautājums – vai pedagogi ir pietiekami izglītoti par to, kas ir vardarbība, kā to atpazīt un kā rīkoties, cik izglītības iestādēs strādā algotu psihologu un sociālo pedagogu, kāda ir kapacitāte? Kāda ir sociālā dienesta kapacitāte (darbinieku skaits, lietu skaits uz vienu darbinieku u.c.), sociālo darbinieku iegūtās izglītības kvalitāte, kāda profesionālā kompetence nepieciešama, lai strādātu ar ģimenēm, kurās ir bērni? Vai speciālistiem un arī sabiedrībai ir drosme ziņot sociālajam dienestam, bāriņtiesai un policijai par aizdomām, ka, iespējams, notikusi vardarbība? Kāda ir atbildīgo dienestu rīcība, saņemot šādu informāciju?
Šie jautājumi diemžēl nav par kādu atsevišķu jomu vai speciālistiem, bet gan par visiem tā saucamajiem bērnu tiesību aizsardzības subjektiem, tādēļ nepietiks ar vieniem jauniem noteikumiem, vēlreiz stingrāk noteiktu pienākumu sadarboties un sadarbības teritoriju izveidi. Izmaiņas nepieciešamas visā sistēmā un katrā tās posmā.
LPS paspārnē izveidotās Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības janvāra sanāksme arī bija veltīta šīm aktuālajām problēmām.
* Janvārī stājās spēkā grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Top jauni Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā tiks izvērtētas personas vajadzības, lai piešķirtu sociālās aprūpes pakalpojumus gan personas dzīvesvietā, gan sociālās aprūpes institūciju iemītniekiem. Domāju, ka būs nepieciešams veidot darba grupu, jo kopā ar profesionāļiem jādiskutē par izvēlētā izvērtēšanas mehānisma praktisko pielietojumu. Papildus, ieviešot jebkādu jaunu metodiku, nepieciešamas apmācības profesionāļiem – jābūt vienotai izpratnei tās izmantošanā gan pašvaldību sociālo dienestu un ilgstošas sociālās aprūpes institūciju darbiniekiem, gan valsts sociālās aprūpes institūciju darbiniekiem. Līdz ar to par šiem jautājumiem jāvienojas ar Labklājības ministriju.
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
17. janvārī notika LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde, kurā tika skatīti vairāki aktuāli jautājumi.
Pirmā dienaskārtībā bija Latvijas Institūta un LPS kopīgā iniciatīva par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga pastāstīja par nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa sniegtajām priekšrocībām un minēja piemērus par Lielbritānijas pilsētām Deriju un Hallu, kas britu kultūras galvaspilsētas statusu nesa 2013. un 2017. gadā, un Īrijas kultūras galvaspilsētu Limeriku (2014), kur gan ieguldījumi, gan atdeve mērāmi miljonos eiro. Nacionālās kultūras pilsētas statuss iedibināts arī Lietuvā – pēc Viļņas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2009. gadā ik gadu kāda pilsēta tiek izraudzīta par kultūras galvaspilsētu.
Lai veicinātu nacionālā un starptautiskā tūrisma pieaugumu pilsētās un reģionos, radītu iedzīvotājos stiprāku piederības izjūtu savai pilsētai, vairotu kultūras pieejamību un kopīgo dzīves kvalitāti, Latvijas Institūts un Latvijas Pašvaldību savienība jau pērn rosināja Kultūras ministriju iedibināt Latvijas kultūras galvaspilsētas statusu un uzsākt idejas īstenošanu. “Pasaulē šī prakse ir zināma, tomēr Latvijā mēs esam tikai ceļa sākumā. Vai būs interese šādu tradīciju iedibināt arī Latvijā? Pagaidām tas ir retorisks jautājums, kurš jāizspriež pašvaldībās,” savu viedokli izteica Aiva Rozenberga.
Otrais sēdē skatītais bija Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) ierosinājums pašvaldībām finansiāli atbalstīt XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku lieluzveduma “Māras zeme” norisei iecerēto deju kolektīvu svētku tērpu iegādi. Ierosinājuma pamatā ir aicinājums pašvaldībām nodrošināt auduma iegādi un tērpu šūšanu. Komitejas dalībnieki vienojās, ka šis jautājums jāizskata LPS Domes sēdē, kā arī nepieciešama pašvaldību, Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvju tikšanās, lai varētu pieņemt lēmumu.
Par ESF projektu “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” pastāstīja projekta atbildīgā amatpersona Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa un projekta vadītāja Liene Voroņenko. Projekta mērķis ir nodrošināt izglītības pakalpojuma daudzveidību, uzlabojot izglītojamo kompetences un mācību sasniegumus. Projektā atbalstāmās darbības ir gan mācību saturs (nodarbības individualizētam mācību atbalstam pēc stundām, praktiskās nodarbības, diskusiju klubi, nodarbību cikli, mācību vizītes, individuālās konsultācijas), gan ārpusstundu pasākumi (tematiskās nometnes, festivāli, konkursi, izstādes, radošās darbnīcas, tehniskās dienas, inovatīvu interešu izglītības programmu ieviešana).
Komitejas sēdes videoieraksts un prezentācijas pieejamas LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3479–ideja–par–ipaso–svetku–terpu–iegadi–lieluzvedumammaras–zeme–pasvaldibu–vidu–negust–atbalstu.
OLGA KOKĀNE, padomniece kultūras jautājumos:
– Kopā ar LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini 10. janvārī piedalījāmies Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur tika skatīts jautājums par mūzikas un mākslas skolu finansējumu. Problēmu šajā jomā rada tas, ka audzēkņu skaits profesionālajā ievirzē ar katru gadu pieaug, bet valsts budžeta mērķdotācija netiek tam līdzi, turklāt izglītojamo skaits ir atšķirīgs mācību gada sākumā un beigās, kad daudzi bērni “atbirst”.
Kopš 1. janvāra ir spēkā grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1035 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas”. Grozījumi nosaka koeficientu 13 procentu apmērā, lai aprēķinātu nepieciešamo papildfinansējumu pedagogu papildpienākumu, kā arī viņu mēneša darba algas likmes palielināšanai. Tāpat grozījumi arī nosaka, ka dotācija tiek piešķirta vienam izglītojamajam, kas vienlaikus apgūst vienu izglītības programmu, tādējādi izslēdzot iespēju, ka valsts budžeta finansējums vienam izglītojamajam dublējas. Vairāk lasiet šeit un šeit!
Valsts budžeta dotācijas sadalījums pašvaldību un privāto dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām šāgada janvārim–augustam skatāms šeit.
Turpmāk profesionālās ievirzes izglītības programmām nepieciešamo papildfinansējumu virs valsts budžeta mērķdotācijas “piešpricēs” pašvaldības – brīvprātīgi, pēc saviem ieskatiem un atbilstoši savām iespējām.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs līdz janvāra beigām aicināja izvirzīt kandidātus darbam Nemateriālā kultūras mantojuma padomē. Tajā kopā ar zinātniekiem, nevalstisko organizāciju, Kultūras, Izglītības un zinātnes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvjiem darbosies arī Latvijas Pašvaldību savienības deleģētais pārstāvis – Valkas novada domes Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis.
17. janvārī LPS Izglītības un kultūras komitejā apspriedām Latvijas Nacionālā kultūras centra ierosinājumu pašvaldībām finansiāli atbalstīt Dziesmu un deju svētku lieluzvedumam iecerēto deju kolektīvu svētku tērpu iegādi un vienojāmies šo priekšlikumu neatbalstīt. Dienu vēlāk kultūras ministre Dace Melbārde aicināja uz tikšanos koncerta “Māras zeme” radošo grupu, deju nozares padomi un LNKC pārstāvjus, mudinot strādāt pie citiem uzveduma tērpu risinājumiem.
Kultūras nozarei piederīga ir arī tā saucamā mediju lieta. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 24. janvārī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas paredz ierobežot pašvaldību un valsts institūciju iespējas izdot informatīvos izdevumus kā masu medijus. Latvijas Pašvaldību savienība iebilst pret šiem grozījumiem, jo tie ierobežo pašvaldību iespējas nepastarpināti informēt sabiedrību.
INĀRA DUNDURE, padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos:
– Pērnā gada nogalē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, izskatot grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, izraisījās plašas debates par bērnu ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē un audžuģimenēm. Grozījumi paredz, ka mazuli līdz trīs gadu vecumam neievietos bērnunamā, bet audžuģimenēs, nosakot pārejas periodu līdz 2019. gadam. Pašvaldību savienības viedokli man palīdzēja paust Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis un Jēkabpils pilsētas Bāriņtiesas priekšsēdētājs Tālis Zalva, kuri uzsvēra, ka Latvija šobrīd nav gatava pāriet tikai uz audžuģimeņu aprūpi, atsakoties no institūcijām, jo audžuģimeņu, kuras vēlētos uzņemties rūpes par maziem bērniem, nav daudz, īpaši, ja bērnam ir nepieciešama speciāla aprūpe.
Es atgādināju, ka jau 2015. gadā Ministru kabinets ir apstiprinājis koncepciju “Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu”, kas paredzēja pilnveidot audžuģimeņu sistēmu un izveidot specializētās audžuģimenes, kuras uzņemas rūpes par bērniem līdz trīs gadu vecumam, paredzot valsts noteiktu atalgojumu un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Diemžēl divu gadu laikā nekas nav mainījies, un atkal tiek runāts par tām pašām problēmām. LPS viedoklis – sociālās apdrošināšanas iemaksas būtu veicamas par visām audžuģimenēm, ne tikai specializētajām, tādējādi veicinot mazo bērnu līdz trīs gadu vecumam nonākšanu ģimeniskā vidē, jo viņu aprūpi grūti savienot ar nodarbinātību algotā darbā, kā arī vairāku audžubērnu aprūpes kvalitatīva nodrošināšana iespējama, tikai esot “pilna laika” audžumammai, jo ārpusģimenes aprūpē nonākušiem bērniem mēdz būt dažādas problēmas, kuru apzināšana un risināšana prasa audžuģimenes nedalītu uzmanību un rūpes.
Tāpat valstī ir jāizveido vienota atlīdzības sistēma par bērnu uzturēšanās izmaksām audžuģimenēs un pie aizbildņa, turklāt tām jābūt pietiekami augstām un vienādām neatkarīgi no pašvaldības, kurā bērns atrodas.
Otra lieta, kam nav pievērsta pietiekama uzmanība, ir aizbildniecība. Civillikumā ir divi panti: 245. pants nosaka, ka “aizbildņa pienākums ir sabiedrisks pienākums”, savukārt 258. pantā teikts: “Ja trūkst aizbilstamā līdzekļu viņa uzturam, aizbildnim nav pienākums aizbilstamo uzturēt uz sava rēķina.” Kad sabiedrībā notiek debates par aizbildniecības institūciju, tad vairāk atceras 245. pantu.
Latvijā vairāk nekā 50% gadījumu aizbildniecību uzņemas vecvecāki. Diemžēl mūsu valstī vidējā pensija nesasniedz pat 300 eiro, un var tikai apbrīnot, ka pensionāri uzņemas šādas rūpes, ja pašiem iztikšana knapa. Neaizmirsīsim, ka viena bērna uzturēšana bērnunamā izmaksā no 500 līdz 700 eiro! Priecē, ka, sākot ar šo gadu, vismaz pabalsts bērna uzturēšanai aizbildņiem būs līdzvērtīgā apmērā ar audžuģimenēm – to paredz pērnā gada nogalē valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu”. Līdz šim pabalsta apmērs bija 45,53 eiro mēnesī par katru aizbildnībā esošo bērnu, bet turpmāk pabalstu aizbildnim bērna uzturēšanai noteiks analoģiski minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kādu ik mēnesi ir tiesības saņemt katram bērnam no katra sava vecāka. Tas nozīmē, ka katra aizbildnībā esoša bērna uzturam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai šī summa būs 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, tātad 95 eiro, savukārt bērniem no septiņu gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai – 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 114 eiro. Atbalsts audžuģimenēm šādā apmērā bija jau līdz šim. Vairākas pašvaldības atlīdzību audžuģimenēm noteikušas krietni augstāku.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) sadarbībā ar pašvaldībām programmu realizācijas periodā pašlaik īsteno ESF projektu “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē”, kurā iesaista bērnus un viņu vecākus vai viņu likumiskos pārstāvjus, kā arī pašvaldību speciālistus, kas ikdienā strādā ar šiem bērniem. Projekta mērķis ir pilnveidot atbalsta sistēmu bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē, paaugstinot speciālistu profesionalitāti un darba efektivitāti, kā arī nodrošināt sabiedrības izglītošanu par vardarbību. Projekta darbību ietvaros ir izveidota VBTAI Konsultatīvā nodaļa, kurā šobrīd nodarbināti seši speciālisti – nodaļas vadītājs, divi sociālie darbinieki un pa vienam psihologam, psihiatram, atkarību profilakses speciālistam un speciālajam pedagogam. Pašvaldības ir novērtējušas šā projekta iespējas un jau no 2016. gada 1. novembra līdz šāgada pusjanvārim saņemti 128 bērnu vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegumi par individuālo atbalsta programmu izstrādi bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem. Atbilstoši saņemto iesniegumu secībai ir sniegtas 69 klātienes konsultācijas un izstrādātas 66 individuālās atbalsta programmas. Konsultācijas notiek bērniem, viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai aprūpētājiem pielāgotā un ērtā vidē, paredzot iespēju tās saņemt konsultatīvajā telpā, kurā vienlaikus var tikties bērns un viņa likumiskie pārstāvji kopā ar visiem Konsultatīvās nodaļas speciālistiem.
Plašāka informācija par projektu, izstrādātajiem diagnosticējošajiem materiāliem un sadarbības tīkla rokasgrāmatu pieejama VBTAI mājaslapā: http://www.bti.gov.lv/. Jāuzsver, ka šis VBTAI pakalpojums tā saņēmējiem ir bez maksas, pašvaldībai tikai jānodrošina ģimenes atvešana pie speciālistiem.
Pārejot no bērniem uz pirmsskolas un vispārējo izglītību, atzīmēšu vairākus tā dēvētos SAMus un pirmām kārtām projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā”, kurā iesaistīsies 100 skolas un pirmsskolas izglītības iestādes visos reģionos. Gribētāju pulks gan bija divreiz lielāks, bet Valsts izglītības satura centrs projekta dalībniekus atlasīja, ņemot vērā gan izglītības programmu piedāvājumu, gan mācību vidi, gan bērnu un jauniešu skaitu, gan skolotāju motivāciju dalībai. Turpmāko piecu gadu laikā tiks izstrādāts un pakāpeniski ieviests kompetenču pieejā veidots mācību saturs, galveno uzmanību pievēršot izmaiņām tieši mācību procesa organizēšanā. Izvēlēto izglītības iestāžu saraksts šeit: http://visc.gov.lv/aktualitates/dokumenti/2017_relizes/20170110_esf_831_skolas.pdf.
Pie šābrīža aktualitātēm vispārējā izglītībā jāmin arī projekts par atbalstu izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas izglītības pakalpojumu daudzveidību, kas balstīti uz individuālās mācību pieejas attīstību un ieviešanu vispārējās izglītības iestādēs, tādējādi uzlabojot izglītojamo kompetences un mācību sasniegumus. Projektā paredzēts izveidot vispārējās izglītības iestāžu atbalsta sistēmu (metodoloģisku ieteikumu izstrāde un pielietošanas mācības, IKT resursi, pedagogu profesionālās kompetences pilnveide, ārvalstu metodiku ieviešana) un nodrošināt individuālās pieejas pasākumus mācību satura apguvei un ārpusstundu veidā.
Savukārt projektā par nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanu izglītojamo talantu attīstībai tiks iesaistītas augstskolas. Plānots, ka projekta gaitā atbalstu saņems vismaz 400 pedagogu 200 Latvijas skolās un vismaz 9000 talantīgu bērnu.
Informācija par ES projektiem pieejama šeit: http://visc.gov.lv/visc/projekti/esf_projekti.shtml.
Izglītības kvalitātes valsts dienests realizē projektu “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus”. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie no 5. līdz 12. klasei, kā arī to profesionālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie no 1. līdz 4. kursam, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas. Mērķa grupā neietilpst profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmu izglītojamie. Informācija pieejama: http://www.cfla.gov.lv/lv/es–fondi–2014–2020/izsludinatas–atlases/8–3–4.
Līdztekus Eiropas Savienības struktūrfondu projektu uzraudzībai nozīmīga mana darba sastāvdaļa saistās ar videokonferenču un semināru rīkošanu. Pašvaldības varu informēt, ka 10. martā LPS sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi konferenču cikla ietvaros rīko konferenci “Vai attaisnojas izglītības satura pakārtošana bērnu vecumam”.
Tehnisko problēmu komitejā
18. janvārī komitejas sēdē kā pirmais tika analizēts Energoefektivitātes likums un no tā izrietošie nosacījumi pašvaldībām un paredzamie ieguvumi. Ekonomikas ministrijas Energoefektivitātes nodaļas vadītāja Andžela Pētersone informēja par likuma prasībām. Energoefektivitātei ir divi pamatuzdevumi: energoatkarības un vides risku jautājumi. Latvijā energoefektivitātes politika definēta Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam, kur paredzēti šādi mērķi: primārais enerģijas ietaupījums 2020. gadā – 0,670 Mtoe; valsts obligātais uzkrātais galaenerģijas ietaupījums; katru gadu jārenovē 3% no valsts tiešās pārvaldes ēku platības; jāsamazina vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ēkās; republikas pilsētām līdz šāgada aprīlim jāievieš energopārvaldības sistēma. Prasības attiecas arī uz novadu pašvaldībām, kurām attīstības indekss ir lielāks par 0,5 un iedzīvotāju skaits lielāks par 10 000. Novadu pašvaldībām šī sistēma nav obligāti jāsertificē, termiņš ir šāgada novembris.
Pasākumi, kas veicami pašvaldībās, ir šādi:
pašvaldības ēku renovācija;
ielu apgaismojuma nomaiņa;
sabiedriskā transporta atjaunošana;
ēku energopatēriņa monitorings un vadība;
informatīvie pasākumi un apmācības.
Pašvaldības var veidot energoefektivitātes fondu, kura finanšu avots ir: pašvaldības budžets; energokomersanta iemaksas; citi finanšu avoti.
LPS padomnieks Andris Akermanis sniedza īsu apskatu par jaunumiem enerģētikā, kas skar iedzīvotāju siltumapgādi. Viņš uzsvēra, ka siltumtarifi daudzās vietās, izmantojot dabasgāzi, ir zemāki pašreiz zemo dabasgāzes cenu dēļ, taču jābrīdina, ka situācija jau nākamajā apkures sezonā var mainīties – šāgada 3. aprīlī Latvijas dabasgāzes tirgus tiks liberalizēts, un dabasgāzes cenas patlaban nevar prognozēt, līdz ar to grūti paredzēt nākamās apkures sezonas siltumtarifus (no dabasgāzes).
Komitejā tika skatīts jautājums par MK noteikumu projektu “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”. LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa informēja, ka šie MK noteikumi tiek izstrādāti atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojuma likumam, nosakot, ka pašvaldības izdos saistošos noteikumus, paredzot decentralizēto pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību savā teritorijā. LPS uztur nesaskaņojumu par anotāciju, lūdzot to papildināt ar norādi par finansējumu un precīzāku situācijas raksturojumu.
Apspriežot jautājumu par būvniecības regulējuma izvērtējumu saistībā ar iespējamiem grozījumiem normatīvajos aktos, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis pastāstīja par iespējamiem grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos, kas paredz nodalīt būvniecības dalībnieku atbildību, mazināt izmaksas būvprojektu saskaņošanas un būvdarbu veikšanas laikā, paātrināt ēku būvniecību, mazināt izmaksas būvprojektu skaņošanas un būvdarbu veikšanas laikā, paātrināt ēku būvniecības uzsākšanu, paredzot nulles ciklu, precizēts būvprojekta ekspertīzes apjoms un gadījumi, kad nepieciešama būvekspertīze, būvvaldes kompetences jautājumi, būvvalde neatbild par projektu kvalitāti, piedāvā atteikties no būvinspektoru sertifikācijas.
Komitejas locekļi, apkopojot informāciju, kas iegūta konsultācijās un analīzē, uzsvēra, ka būvniecības jomas problēmu risināšana būtu iedalāma šādos blokos:
izmaiņas būvniecības iecerē vai būvprojektā;
atbildība būvniecības procesā;
būvju ekspluatācija;
būvvalžu kompetence;
būvprojektu un būvju ekspertīzes;
būvniecības informācijas sistēmas problemātika;
būvniecības regulējuma precizējumi un izmaiņas, kas izkristalizējušās konsultācijās ar būvniecības procesa dalībniekiem un nevalstiskajām organizācijām.
Vēl komiteja izskatīja jautājumu par tūrisma objektu ceļa zīmēm, par ko informēja LPS pilnvarotā persona Ekonomikas ministrijas darba grupā Indulis Zariņš. Komiteja nolēma viņu deleģēt turpmākam darbam Autoceļu standartizācijas Tehniskās komitejas apakškomitejā.
Aino Salmiņš, padomnieks tehnisko problēmu jautājumos:
– Janvārī turpinājās diskusijas par visai radikālām izmaiņām būvniecības nozarē. Ekonomikas ministrija acīmredzot ir vienojusies ar investoriem un cilvēkiem, kas iesaistīti šajā nozarē, ka šo procesu nepieciešams vienkāršot. Arī LPS to atbalsta, taču daudzi jautājumi, kas definē būvnieku atbildību, nesakrīt ar reālo situāciju. Ir izveidots Būvniecības birojs, taču joprojām nav atrisināts jautājums par ekspertīzēm – kuros brīžos tās nepieciešamas, trūkst pieredzējušu ekspertu.
Otra janvāra aktualitāte bija diskusijas Ekonomikas ministrijā, arī LPS Būvniecības apakškomitejā par būvju pirmsreģistrācijas kārtību. Joprojām mums ir atšķirīgs viedoklis par būvniecības dalībnieku atbildību. No vienas puses, ir vēlēšanās procesu vienkāršot, lai ātrāk piesaistītu investīcijas un būvnieki varētu sākt strādāt, bet, no otras puses, visi jaunie pārkārtojumi orientēti uz būvvalžu atbildības palielināšanu un uz drošības līmeņa samazināšanu. Nav strikti noteiktas atbildības jomas: būvprojektētājs atbild par projektu, būvnieks – par būvi, būvuzraugs – par savu jomu. Tā vien liekas, ka viss tiek pakārtots “doing” biznesam. Taču šajā ziņā Latvija ir padsmitajā vietā, turpretim svarīgajā elektrotīklu pieslēgumu jomā esam no 57. vietas pacēlušies uz 42. vietu (vai ar to būtu jālielās!). Redzot “Latvenergo” politiku, kaut vai obligātā iepirkuma ietvarā, ikviens investors var tikai saķert galvu. Bet mēs nez kāpēc runājam tikai par būvvaldēm.
Tajā pašā laikā nav atrisināta būvniecības informācijas sistēmas problēma. Pašlaik tā ir vairāk pakārtota nevis būvniecības nozarei, bet gan Valsts zemes dienesta vajadzībām iegūt informāciju. Savukārt informāciju no Valsts zemes dienesta mēs sistēmā nesaņemam. Interesants paradokss – būvvaldēm bez atlīdzības jāsniedz informācija par būvju pirmsreģistrāciju Valsts zemes dienestam, ko dienests iedzīvotājiem tālāk izsniedz par samaksu!
LPS Tehnisko problēmu komitejā aktualizētos jautājumus vēlāk visai rezultatīvi turpinājām apspriest Ekonomikas ministrijā. Būvvaldes iebilda, ka radikālas izmaiņas drīkstētu izdarīt tikai Būvniecības likumā, nevis grozot Vispārīgos būvniecības noteikumus. Panācām noteiktu vienošanos, tomēr arī būvvaldēm nāksies mainīt savu attieksmi pret uzraudzību. Varbūt tiešām katru nieku nevajag uzraudzīt?
Janvārī bija jāsagatavo priekšlikumi arī “mājokļu politikas tīklam”, kas veiksmīgi darbojās LPS “norvēģu projektā”. Valsts mājokļu politiku nav aktualizējusi kopš 1996. gada (varbūt arī nevajag), turpretim pašvaldībām šī politika varētu kalpot kā cilvēku resursu piesaistes instruments. Tāpēc “tīkliņš” darbību turpinās, turklāt izvēršot to vēl plašāk – gan tematiski, gan iesaistīto speciālistu ziņā. Jau esmu vienojies ar padsmit pašvaldībām, kas ieinteresētas iesaistīties, lai apgūtu cita citas labo pieredzi un dalītos savos vērojumos un secinājumos. Interesenti vēl var pieteikties!
Nereti LPS dzird pārmetumus, ka mēs pārāk bieži taujājam pašvaldību viedokli par dažādām problēmām. Kā gan citādi mums iegūt iespējami pilnīgu spektru? Tāpēc arī man personiski nepieciešams šāda “tīkliņa” darba turpinājums, jo tajā iesaistītie cilvēki būs ieinteresēti komentēt ikvienu gadījumu. Pa šiem darba gadiem esmu gana ielauzījies normatīvo aktu studēšanā, taču nereti man pietrūkst konkrēto piemēru, kas ļautu precīzāk definēt pašvaldību attieksmi pret jaunu likumu vai noteikumu. Tā, piemēram, interesantu pieredzi varam aizgūt no Valmieras, kur pašvaldība sākusi dzīvojamo māju būvniecību, lai risinātu dzīvokļu problēmu. Pieļauju, ka uzraugošajām institūcijām šī ierosme varētu radīt iebildes, bet mums, LPS, tas dod iespēju ar šo labās prakses piemēru iepazīstināt citas pašvaldības.
Satraukumu rada gāzes tirgus atvēršana, kas veicinās cenu kāpumu. Sāk likties, ka energoefektīvas vadības ieviešana varētu izmaksāt pat dārgāk par ieguvumiem. Tāda ir Latvijas tirgus paradoksālā īpatnība, acīmredzot arī to nāksies analizēt jau minētajā “mājokļu tīklā”.
Kā vienmēr, janvārī esmu risinājis arī “mūžīgos” jautājumus – sūdzības par autoceļiem, kas nekad nebeigsies, jo pašvaldībām līdzekļus ir cerības saņemt tikai pēc pārpalikuma principa. Premjers mums pārmet, ka vēlamies astronomiskas summas, bet 22. decembra Ministru kabineta sēdē es izmantoju tikai Nacionālā attīstības plāna skaitļus. Vai būtu jāsaprot, ka premjers NAP atsauc?
Ziemas apstākļos, kad ceļi kļuva slideni un bija pat signāli par grāvī ieslīdējušiem skolēnu autobusiem, sevišķi skaidri izpaudās finansējuma trūkums. Valsts kontrole pārmet pašvaldībām nepietiekamu ceļu uzturēšanu. Iebilstu pret to, ka pārmetumus allaž adresē pašvaldībām, jo novadiem būtu daudz pretenziju pret to, kā “Latvijas Valsts ceļi” uztur valsts vietējos ceļus. Sabiedriskais transports pa tādiem nebrauc, taču pašvaldībām Izglītības likums nosaka, ka skolēns ir obligāti jānogādā skolā! Nevienam nerūp, ka jābrauc arī pa valsts neuzturētiem neceļiem.
Situācija ir smaga, tāpēc pieļauju, ka diskusijas par autoceļu finansējumu atjaunosies jau šāgada pirmajā ceturksnī. Tad dienaskārtībā būs arī “sakrālais” jautājums par to, kurš un ko uztur. Jau dzirdēts viedoklis, ka uzturēt varam tikai tik, cik varam atļauties. Tas ir signāls daudziem investoriem. Bet lauku cilvēks, kuram nav normālu ceļu, maksās to pašu transportlīdzekļa nodevu un to pašu akcīzi, ko pilsētnieks, kas vizinās pa kvalitatīvām šosejām.
Pašlaik visa valsts attīstība ir atkarīga no Eiropas Savienības finansējuma, bet jau tagad zināms, ka autoceļiem tas būs pieejams vairs tikai divus gadus. Kas notiks pēc tam?
Andris Akermanis, padomnieks enerģētikas jautājumos:
– Tehnisko problēmu komitejā smagākais jautājums, ko skatījām, bija jaunie Ministru kabineta noteikumi saistībā ar Energoefektivitātes likumu. Vislielākās galvassāpes varētu radīt Energoefektivitātes pienākuma shēmas noteikumi. Sākotnēji bija paredzēts, ka tajā jāiekļaujas visiem siltuma ražotājiem virs 20 megavatstundām gada produkcijas, un par to komitejā diskutējām, taču Ekonomikas ministrijas nākamajā versijā jau ieplānots, ka siltuma un gāzes uzņēmumi no šīs pienākumu shēmas izņemti, bet tas nenozīmē, ka tie tiek atbrīvoti. Ministrija ieplānojusi, ka līdz šāgada beigām ar visiem siltuma uzņēmumiem obligāti ir jānoslēdz energoefektivitātes līgumi par enerģijas patēriņa samazināšanu 10% apmērā. Šī pienākumu shēma uzliks slogu siltuma uzņēmumiem – vai nu būs jāveic efektivitātes pasākumi, vai jāmaksā ekvivalenta summa energoefektivitātes fondā. Šādas prasības nosaka Eiropas Savienības direktīva, no kā tālāk izriet Enerģētikas likums un MK noteikumi. Detalizētāk ar MK noteikumu projektu “Energoefektivitātes pienākuma shēmas noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40409983.
Nākamais tuvākais lielais process, kas neizbēgami ietekmēs gandrīz visus Latvijā, ir dabasgāzes tirgus liberalizācija, kas paredzēta 3. aprīlī. Šo procesu regulēs Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi (pieejami Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē). Mājsaimniecībām pagaidām netiek plānotas izmaiņas, tās paliks kā saistītie lietotāji, un tarifu pārejas periodā (līdz šāgada beigām) tāpat kā līdz šim noteiks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators). Par to, kā tiks regulēti tarifi siltuma uzņēmumiem, Regulatorā vēl notiek diskusijas. Ļoti iespējams, ka uzņēmumiem gāzes cena pieaugs, bet, vai tas notiks tuvākajā laikā vai pēc pārejas perioda beigām, pašlaik tiek diskutēts.
Patlaban ar abām kājām klibo ēku energoefektivitāte. Atbalsts un līdzekļi ēku siltināšanai gan ir pieejami, taču atsaucība pagaidām maza. Tāpēc Ekonomikas ministrija un “Attīstības finanšu institūcija Altum” februārī un martā rīko semināru ciklu par pieejamo valsts atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās. Semināri notiks 21 Latvijas pilsētā, un uz tiem aicināti namu pārvaldīšanas uzņēmumu, dzīvokļu īpašnieku biedrību un būvniecības uzņēmumu pārstāvji, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākie. Plašāka informācija par semināru norises vietām, dienaskārtību un reģistrēšanos dalībai tajos pieejama Ekonomikas ministrijas mājaslapā.
Vēl pamatīga problēma saistās ar OIK (obligātā iepirkumu komponente) maksājumiem, kas jāveic elektrības ražotājiem, kuri to ražo koģenerācijā vai no atjaunojamiem energoresursiem (vienkārši sakot, tā ir komponente, kas tiek likta klāt pie elektrības cenas). Jaunais OIK finansēšanas modelis paredz mājsaimniecībām mazināt izmaksas par patērēto elektroenerģiju, vienlaikus nodrošinot valsts iepriekš uzņemto saistību izpildi – sniegt atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā.
Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā
31. janvārī LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē tika skatīti šādi jautājumi: par plānotajām izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā 2018. gadā, par LPS pasūtīto pētījumu “Rezultatīvo rādītāju iegūšanas iespējas, izmantojot pašvaldību budžeta informāciju”, par LPS veidoto datubāzi BLIS (Bench Learning Information System) un tās izmantošanas iespējām pašvaldību darbā un par LPS un Finanšu ministrijas sarunu jautājumiem 2017. gadā.
Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne informēja par apspriestajiem variantiem ministrijas izveidotajā starpinstitucionālajā darba grupā, kuras mērķis ir meklēt sabalansētus risinājumus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jomā saistībā ar nodokļa bāzes straujām izmaiņām. Darba grupā izskatīti četri varianti.
Viens no tiem bija Valsts zemes dienesta (VZD) virzītais priekšlikums par NĪN vienoto likmi zemei un ēkām, taču šim modelim ir virkne trūkumu: sarežģīta administrēšana; lai visām pašvaldībām saglabātu ieņēmumus no NĪN pašreizējā apmērā, visā valstī nav iespējams noteikt vienādu vienoto nodokļa likmi; šādu izmaiņu rezultātā būtiski pieaugtu nodokļa maksājumi dzīvokļu īpašniekiem, bet samazinātos – individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem, kas no politikas viedokļa būtu grūti paskaidrojams sabiedrībai.
Otrs variants paredzēja vienīgā īpašuma atbrīvošanu no NĪN vai samazinātas nodokļa likmes noteikšanu vienīgajam īpašumam, taču šajā gadījumā var būt vairākas “vienīgā īpašuma” principa interpretācijas iespējas. Vēloties piemērot atbrīvojumu gan ēkai, gan zemei, rodas problēmas, jo Latvijā pastāv sarežģīta īpašumu veidu struktūra – uz vienas zemes vienības atrodas vairākas ēkas, viena ēka atrodas uz vairākiem zemes īpašumiem; ēkai vispār nav piesaistīta zeme (domājamā daļa no zemes); piespiedu noma u.c. Vienlaikus šajā variantā NĪN administrēšana kļūtu sarežģītāka un būtiski samazinātos pašvaldību ieņēmumi no NĪN.
Trešais variants paredzēja NĪN likmes mājokļiem koridora (0,2%–0,4%–0,6%) pārskatīšanu pie noteikta kadastrālās vērtības apjoma, taču šis risinājums darba grupā neguva atbalstu, jo problēma būtībā nav mājokļa daļā, bet zemes daļā. A. Kaļāne uzsvēra, ka tieši zeme privātmājām rada šo būtisko NĪN slogu.
Nākamais variants paredzēja piemērot NĪN neapliekamā vai ar samazinātu NĪN likmi apliekamā minimuma (platības) noteikšanu attiecībā uz mājokli un zemi par katru īpašumā deklarēto personu, tomēr arī šis variants tieši komplicētās zemes un ēku struktūras dēļ bez lieliem papildu resursiem būtu piemērojams tikai apmēram pusei īpašumu.
Astra Kaļāne uzskata, ka primāri risināmais jautājums būtu nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību sakārtošana. Pēc VZD sniegtās informācijas, individuālās apbūves zemes bāzes vērtību līmeņu amplitūda atšķiras vairāk nekā 1500 reižu – no 0,40 eiro/m2 līdz 600 eiro/m2. Ja kadastrālās vērtības ir sakārtotas, tad var darboties ar otru instrumentu – NĪN likmi vai NĪN atvieglojumiem.
Sēdē diskusijās par vēlamajām izmaiņām NĪN politikā tika uzsvērts, ka pašvaldībām jābūt rīcības brīvībai regulēt NĪN politiku konkrētajā teritorijā, taču šī politika nevarētu būt līdzeklis cīņā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem; ir jākoriģē kadastrālo vērtību bāzes noteikšanas metodika un biežums (nekustamo īpašumu kadastrālajai vērtībai iedzīvotājiem jābūt prognozējamai); pēc iespējas ātrāk jābūt skaidrībai par nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām 2018. gadā, lai pašvaldībām NĪN ieņēmumu prognoze nākamajam gadam nebūtu jārēķina vairākas reizes. Pērn tika pieņemts lēmums šogad saglabāt kadastrālo vērtību bāzi 2016. gada līmenī, taču nākamgad atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam jāpiemēro jaunā kadastrālo vērtību bāze, vienlaikus ieviešot arī kadastrālo vērtību vidējo atbilstību 85% apmērā īpašuma tirgus cenām, kas daļai īpašumu nozīmēs kārtējo kadastrālo vērtību un attiecīgi arī NĪN maksājuma palielinājumu.
Par LPS pasūtīto pētījumu “Rezultatīvo rādītāju iegūšanas iespējas, izmantojot pašvaldību budžeta informāciju”, kas sagatavots Norvēģijas Finanšu instrumenta projektā “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana”, pastāstīja viena no pētījuma autorēm – Dr.oec. Inga Vilka no SIA “Publiskās pārvaldes konsultācijas”. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt pašvaldību budžeta informācijas izmantošanas iespējas pašvaldības vadīšanai nepieciešamo rezultatīvo rādītāju aprēķināšanā. Ar pētījumu ikviens interesents var iepazīties LPS salīdzināmo datu bāzes BLIS sadaļā “Publikācijas”/“Pētījumi”: https://blis.lps.lv/lv/.
LPS salīdzināmo datu bāzē publicēti arī pārējie Norvēģijas Finanšu instrumenta projektā veiktie pētījumi:
“Pašvaldības vidēja termiņa budžeta veidošanas iespējas un pielietojumi” (izpildītājs – SIA “Konsorts”);
“Vietējās pašvaldības vadīšanai nepieciešamie statistikas rādītāji ” (izpildītājs – SIA “Konsorts”);
“Pašvaldības iespējas ietekmēt vietējās ekonomikas attīstību” (izpildītājs – Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts);
“Pašvaldības sociālās uzņēmējdarbības iespējas un privātās sociālās uzņēmējdarbības izmantošanas iespējas pašvaldības mērķiem” (izpildītājs – SIA “Dynamic University”).
SANITA ŠĶILTERE, padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos:
– Janvārī piedalījos gan Finanšu ministrijas izveidotajā nekustamā īpašuma nodokļa darba grupā, gan vairākās neformālās tikšanās. Secinājums – šim jautājumam ideāla risinājuma nav. Sarunā ar Valsts zemes dienesta ģenerāldirektori Solvitu Zvidriņu mēģinājām rast kopsaucēju, ka NĪN risinājumi jāmeklē kadastrālo vērtību bāzēs. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikts, ka kadastrālo vērtību aprēķina, nodrošinot to vidējo atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenām, kādas tās bija pusotru gadu pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam, vidēji 85 procentu apmērā. Kadastrālo vērtību bāzi 2018. un 2019. gadam izstrādāja atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija 2015. gada 1. jūlijā. 2017. gada NĪN aprēķinam izmanto 2016. gadā noteikto kadastrālo vērtību bāzi, un ar pērn maijā pieņemtajiem Kadastra likuma grozījumiem kadastrālās vērtības uz gadu tika “iesaldētas”, pret ko LPS iebilda. Mēs uzskatām, ka 85% vispirms jāsāk piemērot tajās vietās, kas ir tirgū visdārgāk vērtētās, vienkārši runājot, jāsāk no “augšējā gala”.
31. janvārī piedalījos jaunā veidojuma – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Konsultatīvās padomes – pirmajā sēdē, kurā vienojās par padomes darbu, mērķiem un uzdevumiem. Es tur uzsvēru nepieciešamību nodrošināt pašvaldības ar VID rīcībā esošo informāciju, kā arī turpināt darbu pie visu valsts rīcībā esošo datu automatizētas izmantošanas. Tāpat informēju iestādes vadību par gadījumiem, kad nodokļu maksātājiem, kad nepieciešama viņu ierašanās klātienē, liek doties uz visai attālu VID struktūrvienību, nevis maksātāja darbības vietā vai tuvu tai. Diemžēl zinu vairākus šādus negatīvus piemērus. VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule solīja, ka turpmāk tikšanās organizēs tajā VID struktūrvienībā, kas atrodas tuvāk nodokļu maksātājam.
Šomēnes tika veiktas vairākas izmaiņas Darbības programmā jeb tā dēvētajos SAMos. Biotopu atjaunošanai paredzētais finansējums, izveidojot jaunu SAMu, plānots gudronu dīķiem, savukārt atgūt “parādu” biotopiem paredzēts no ūdenssaimniecības projektiem rezervētās summas, kas būs pieejama, ja Latvija izpildīs visus nosacījumus. LPS pieprasīja, lai papildus vidustermiņa izvērtējumam tiek arī izvērtēts, vai šis tiešām ir vienīgais un pareizais risinājums.
Kopā ar kolēģi Guntu Lukstiņu turam rūpi par biotopiem. Esam panākušas, ka Darbības programmā vairs nav noteikts, kuras biotopu grupas ir prioritāri atjaunojamas, un ka šīs aktivitātes nauda tiks tērēta tikai un vienīgi pēc tam, kad biotopu kartēšanas rezultātā iegūtie dati būs izvērtēti. Mēs pieprasījām, lai, veicot pasākumus šā SAMa ietvarā, vispirms to darītu vietās, kur lielāka sociāli ekonomiskā ietekme.
Komiteju sēdēs sniegtās prezentācijas pieejamas šeit: http://www.lps.lv/lv/pasvaldibu–darbiniekiem/lps–komiteju–dokumenti/.
Citi notikumi
LPS un VBTAI vienojas par sadarbības prioritātēm 2017. gadā
11. janvārī notika Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadības un speciālistu tikšanās, lai noteiktu prioritātes šāgada sadarbībā.
VBTAI priekšniece Ilona Kronberga un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis ir vienisprātis, ka par galveno prioritāti jāizvirza bērnu tiesību aizsardzības jomas atbildīgo speciālistu izglītošana, uzsverot, ka tie ir ne tikai bāriņtiesu un sociālo dienestu speciālisti, bet gan daudz plašāks iesaistīto atbildīgo personu loks, piemēram, pedagogi (sākot jau ar pirmsskolas izglītības iestādēm), policijas un tiesu darbinieki. Tāpat aktīvāk jāiesaista bērnu vecāki. Profesionālās kompetences paaugstināšanas kontekstā kā vēl viens mērķis tika izvirzīta starpinstitūciju sadarbības uzlabošana.
E–seminārs “Pašvaldības un eAdrese: kas jāpaveic?”
11. janvārī LPS notika e–seminārs “Pašvaldības un eAdrese: kas jāpaveic?”.
Par eAdresi un tās ieviešanu pastāstīja VARAM Publisko pakalpojumu departamenta Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols, ar iespējamiem pieslēgumu veidiem eAdresei iepazīstināja Arnis Kudiņš no Valsts reģionālās attīstības aģentūras, par vienotās pašvaldību sistēmas integrāciju ar eAdresi informēja SIA “ZZ Dats” direktora vietnieks Dr. Edžus Žeiris, pieredzē par valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru sistēmas integrāciju ar eAdresi dalījās Ventspils Digitālā centra direktors Egons Spalāns, par pašvaldību klientu pārvaldības attīstību – Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra Projektu izstrādes nodaļas vadītājs Mārtiņš Plīkšs un par anketas aizpildi – VARAM Publisko pakalpojumu departamenta Projektu vadības nodaļas sistēmanalītiķis Krišjānis Dzalbe.
Semināra videoieraksts un prezentācijas pieejamas LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3476–e–seminars–pasvaldibas–un–eadrese–kas–japaveic.
Diskusija par nodarbinātības jautājumiem
19. janvārī LPS notika diskusija par uzņēmējdarbības attīstībai būtisku jautājumu – darbaspēka pieejamību reģionos un kvalificēta darbaspēka piesaistes iespējām.
Diskusijā tika izvērtēta situācija nodarbinātības jomā un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtie pakalpojumi, par ko informēja NVA direktores vietniece Aiga Balode un Pakalpojumu departamenta direktore Eva Lossane.
Projekta “Strādā Latvijā” vadītāja Vita Savicka pastāstīja par projekta virzību un pašvaldību lomu tajā. Viņa sniedza ieskatu līdzīga projekta ieviešanā Igaunijā un minēja svarīgākās atziņas no projekta kaimiņvalstī.
Diskusijas videoierakstu un prezentācijas meklējiet LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3489–lps–diskusija–par–nodarbinatibas–jautajumiem–ar–nva–un–projekta–strada–latvija–parstavju–lidzdalibu.
Diskusija par godīgu tirdzniecību
20. janvārī LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede un padomniece ārējo sakaru jautājumos Elita Kresse piedalījās biedrības “Zaļā brīvība” organizētajā diskusijā par “Fair trade” jeb godīgu tirdzniecību, kuras mērķis ir piedāvāt pircējam alternatīvu – iegādāties kvalitatīvu produktu par pieņemamu cenu. Žurnāliste Laura Lauziniece dalījās pieredzē par piedzīvoto Āfrikas tropu augļu plantācijās un aicināja aizdomāties arī par to, kā konkrētais produkts iegūts un izgatavots, vai, to gatavojot, nav izmantots bērnu darbs, vai strādnieki saņem godīgu samaksu par darbu.
Izpilddirektoru asociācijā
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) biedri savu gadu tradicionāli uzsāka, pulcējoties Rīgā.
11. janvārī pēc laba vēlējumiem 2017. gadam LPIA priekšsēdētājs Guntis Kalniņš detalizēti izklāstīja pirmā pusgada plānus – izbraukuma sanāksmju norises vietas un tematiku.
Pirmoreiz arī Rīgas sanāksmei tapa videoieraksts, tāpēc klāt nebijušos mudinām speciālistu stāstījumus, diskusijas, prezentācijas un videoierakstu meklēt gan ierastajā LPS interneta vietnes sadaļā pie profesionālajām apvienībām, gan pie LPS komitejām. Ņemot vērā šo lielisko iespēju, atgādināsim tikai sanāksmes norisi, lai katrs spētu atrast sev interesējošo.
LPS padomniece Sniedze Sproģe aizsāka sadarbības tematu, kas sanāksmē izskanēja dažādos aspektos. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše pastāstīja par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem tiem, kas cietuši no vardarbības. Latvijas Pašvaldību mācību centra (LPMC) direktore Gunta Liepa izklāstīja šogad plānotās mācības LPMC, savukārt Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts bija sagatavojis apjomīgu un izglītojošu materiālu par Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencēm. LPS analītiķis Jānis Upenieks demonstrēja LPS datubāzes (BLIS) materiālus, bet padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane rosināja domāt par pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošo resursu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošanu.
Plašāka informācija (arī prezentācijas no šīs tikšanās) LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/profesionalas–apvienibas/izpilddirektoruasociacija/3477–izpilddirektori–akcente–sadarbibu. LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanālā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017