Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 18:46
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
LPS Valdē
7. februārī Valdes sēdē tika nolemts sasaukt LPS Domes sēdi un sapulci 15. martā Rīgas pilsētas domes Sēžu zālē. Sēdē paredzēta saruna ar Ministru prezidentu Māri Kučinski par valdības paveikto gada laikā. Sapulce noklausīsies LPS Revīzijas komisijas gadskārtējo ziņojumu un revidenta secinājumus par 2016. gadu.
Valde iepazinās ar pašvaldību “tīkliņu” koordinatoru ziņojumiem par iecerēm un plāniem turpmākajai “tīkliņu” darbībai pēc Norvēģijas Finanšu instrumenta projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” īstenošanas.
LPS tehnisko problēmu padomnieks Aino Salmiņš informēja, ka Mājokļu politikas tīklā paredzēts izveidot ekspertu grupu, lai varētu ātri un efektīvi risināt jebkuru jautājumu mājokļu apsaimniekošanas politikā, apmainīties ar viedokļiem, kā arī dalīties labās prakses piemēros. Viņš uzsvēra, ka sadarbosies arī ar citu tīkliņu koordinatoriem un tiks organizētas kopīgas sanāksmes par mājokļu problemātiku. Pirmajā sanāksmē plānots skatīt likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums”, piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību risinājumu privatizētajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī organizatoriskus jautājumus.
Padomniece Ilze Rudzīte, raksturojot Veselības un sociālo jautājumu tīkla darbību, atzīmēja, ka tajā iesaistījušās jau 23 pašvaldības, kas tiekas klātienē reizi trīs mēnešos (nākamā sanāksme paredzēta aprīlī Siguldā), un tiks veidota aptauja, lai aktualizētu galvenās tēmas. Šobrīd aktuālās tēmas ir šādas: ģimenes asistenta pakalpojuma attīstība; darbs ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem (uzvedības sociālās korekcijas programmas); ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu finansēšana (īpašumtiesības, maksas iekasēšana); starpinstitucionālā sadarbība (bāriņtiesa, ģimenes ārsts u.c.); deinstitucionalizācija – jaunie pakalpojumi; ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu attīstīšana; sociālā uzņēmējdarbība; veselības veicināšana un tās aktivitātes. Ir izveidotas kartes par piešķirto sociālo palīdzību pašvaldībās. Valde aktualizēja audžuģimeņu tēmu, kā arī uzsvēra vienota audžuģimeņu reģistra nepieciešamību. Pašlaik ir panākta vienošanās par informācijas saņemšanu no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas par audžuģimeņu izvietojumu Latvijā.
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane pauda gandarījumu, ka Uzņēmējdarbības tīkls darbojas ļoti aktīvi, regulāri tiek rīkotas videokonferences, ko gan tiešraidēs, gan ierakstos klausās un skatās daudz interesentu. Tās var noskatīties LPS mājaslapas sadaļā Semināri un video/Videoarhīvs: http://www.lps.lv/lv.
Padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa informēja, ka tiks izveidoti divi reģionālās attīstības un sadarbības tīkli: viens nodarbosies ar teritoriju un vietu attīstības un pašvaldību sadarbības, otrs – ar vides aizsardzības jautājumiem. Savukārt vides “tīkliņā” uzmanība tiks pievērsta problēmām, kas saistītas ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un dabas resursu nodokli, kā arī atsevišķi darbosies atkritumu apsaimniekošanas jautājumu risinātāju “tīkliņš”, kurā šogad paredzētas divas izbraukuma sanāksmes un vēl viena Pašvaldību savienībā.
Kopējo “tīkliņu” darbību koordinēs LPS padomniece Ligita Pudža, un Valde reizi pusgadā uzklausīs informāciju par to veikumu.
Valdē tika aktualizēts jautājums, par ko noteikti vajadzētu diskutēt: kādas ir attīstības iespējas novados, samazinoties ekonomikas izaugsmei un iedzīvotāju skaitam?
Aino Salmiņš vērsa uzmanību uz civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jautājumu un analizēja apsvērumus, kā uzlabojams Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums, lai novērstu apdraudējumu nacionālajai drošībai. LPS definējusi neatrisinātās problēmas: likumā nav noteikta hierarhija, lai efektīvi risinātu krīzes vai katastrofas radītās problēmas; nav definēta reaģēšanas pasākumu vadība; resursu piesaistes jautājumi tiek risināti budžeta ietvaros; sadarbības teritoriju civilās aizsardzības (CA) plāniem jāparedz budžeta pieprasījums; principi sadarbības teritoriju izveidošanā un to juridiskais statuss; likumā jānosaka, ka sadarbības teritoriju CA komisiju lēmumi ir saistoši valsts ministrijām un institūcijām; paredzēt papildu resursus valstij un pašvaldībām, dibinot valsts un pašvaldību institūcijas.
Valde pilnvaroja LPS ģenerālsekretāri Mudīti Priedi pašvaldību apvienības “Sabiedrība ar dvēseli” valdē.
LPS komitejās
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
14. februārī Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē komitejas priekšsēdētājs Aivars Lācarus un LPS padomniece Ilze Rudzīte stādīja priekšā Valsts kontroles (VK) Trešā revīzijas departamenta direktori Ingu Vāravu, Trešā revīzijas departamenta Otrā sektora vadītāju Agnesi Jaunzemi un revīzijas grupu – vecāko valsts revidenti Sandru Batalovu un valsts revidenti – juristi Lindu Sanderi, kuras iepazīstināja ar Valsts kontroles veikto lietderības revīziju “Vai valsts pacientiem spēj nodrošināt efektīvu ambulatoro veselības aprūpi?” un ieteikumiem šajā sakarā. Revīzijā Veselības ministrijai sniegti 12 ieteikumi par attīstības plānošanas pilnveidošanu, sadarbības uzlabošanu ar pašvaldībām, ģimenes ārstu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu un ambulatorajai veselības aprūpei piešķirto finanšu līdzekļu racionālu izlietojumu.
Tā kā VK revīzijā konstatēts, ka netiek pildīts Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums, kas paredz maršrutu tīklu veidot tā, lai iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības un ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā, jautājums par maršrutu tīkla atbilstību pakalpojumu pieejamībai jāiekļauj ikgadējās sarunās ar Satiksmes un Veselības ministriju.
Par informācijas apmaiņas tehniskajiem risinājumiem bērnu tiesību aizsardzībā informēja LPS padomnieks Guntars Krasovskis, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Administratīvo pārkāpumu uzskaites nodaļas vadītāja Margita Kukjāne, Nozares politikas departamenta Plānošanas nodaļas vecākā referente Valija Kalvāne un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja vecākā inspektore Vineta Pavlovska.
G. Krasovskis pastāstīja par NPAIS – nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu un kā to vērtē pašvaldības – sistēma nav ērta ne bāriņtiesām, ne sociālajiem darbiniekiem; neatrisinātas tehniskās problēmas; nav savienojuma ar citām informācijas sistēmām; netiek ņemti vērā pašvaldību priekšlikumi un iebildumi.
Komiteja nolēma sagatavot vēstuli iesaistītajām institūcijām par problēmām Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā.
Vēl komitejas dalībnieki tika iepazīstināti ar salīdzināmo datu datubāzē BLIS ievietoto jaunāko informāciju – par audžuģimeņu pārklājumu Latvijā. Aicinām apmeklēt šo datubāzi internetā: https://blis.lps.lv/lv/struktureti–dati?view=data&file_id=114&sheet_id=129&start=0.
Komitejas sēdes videoieraksts un prezentācijas pieejamas LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3525–lps–veselibas–un–socialo–jautajumu–komitejas–sede–uzklausa–valstskontroles–veiktas–revizijas–secinajumus.
ILZE RUDZĪTE, padomniece veselības un sociālajos jautājumos:
– Pie februāra aktualitātēm noteikti jāmin komitejā izskatītais Valsts kontroles ziņojums “Vai valsts pacientiem spēj nodrošināt efektīvu ambulatoro veselības aprūpi?” un aktualizētā nepieciešamība uzlabot informācijas apmaiņu bērnu tiesību aizsardzībā. Sadarbībā ar pašvaldībām noskaidrotas problēmas Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā un par tām nosūtīta vēstule iesaistītajām institūcijām.
Februārī Labklājības ministrija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2018.–2020. gadā. Būtiskākie piedāvājumi: paaugstināt trūcīgas personas ienākumu līmeni un garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) nodrošināšanas pabalsta apmēru, noteikt vienotu maznodrošinātas personas ienākumu līmeni un vienotu dzīvokļa pabalsta ietvaru.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdi 14. februārī ievadīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārskats par 2017. gadā plānotajiem darbiem reģionālās attīstības jomā. Ziņotāju – VARAM Reģionālās politikas departamenta direktoru Raivi Bremšmitu papildināja viņa kolēģes – Pašvaldību attīstības nodaļas vadītāja Dzintra Muzikante un Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Urtāne.
Zinot, cik daudz dažādu neatrisinātu problēmu bija, ir un būs pašvaldību un ministrijas starpā, noklausītais pārskats gan drīzāk tika pieņemts zināšanai, jo jaunu informāciju tas sniedza maz, varbūt tāpēc neradīja pamatu kaismīgām diskusijām.
LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa ziņoja par piedāvātajiem tematiem 2017. gada sarunām ar VARAM, bet padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe – par sarunu tematiem ar Zemkopības ministriju.
Pagaidām atklāts paliek jautājums, cik lietderīgs bija 2016. gada eksperiments – rīkot trīspusējas sarunas ar abām ministrijām. Komitejas priekšsēdētājs LPS priekšsēža vietnieks no novadu pašvaldībām Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis atzina, ka trīspusējo sarunu organizēšana tomēr bija visai sarežģīta un to turpināt būtu vērts tikai tad, ja visu trīs pušu iesaiste palīdzētu vieglāk rast risinājumu.
Par projekta “LVĢMC ģeotelpisko datu informācijas sistēmas izveide” mērķi, sasniedzamajiem rezultātiem un pašvaldību ieguvumiem ziņoja Latvijas Vides, ģeoloģijas un metroloģijas centra (LVĢMC) Informācijas analīzes daļas vadītāja Anta Jantone. LVĢMC iecere ir apvienot centra rīcībā esošo ģeotelpisko informāciju vienotā sistēmā; sagatavot pašreiz esošās vides datu kopas (piemēram, ūdens un gaisa kvalitātes rādītāji, atkritumu izgāztuves, plūdu riska zonas u.c. vides jomas informācija) atbilstoši INSPIRE direktīvas prasībām; izveidot plūdu prognozēšanas un brīdināšanas sistēmu Daugavas baseinam, bez maksas izplatot informāciju par plūdiem un nodrošinot plūdu riska datu vizualizāciju visiem iesaistītajiem, tajā skaitā operatīvajiem dienestiem, pašvaldībām, riskas zonas iedzīvotājiem un komersantiem; projektā pieejamā finansējuma robežās plānots uzlabot arī bezmaksas pieejamību Derīgo izrakteņu atradņu reģistra un krājumu bilances informācijai (t. sk. ģeotelpiskajiem datiem par derīgo izrakteņu atradnēm).
Savukārt viņas kolēģe – LVĢMC Zemes dzīļu daļas vadītāja Daiga Pipira un zvērinātu advokātu biroja “Cobalt” vecākais jurists Edgars Pastars cēla priekšā priekšlikumus grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm”. Pašreiz zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās informācijas sagatavošana, saskaņošana un administratīvo aktu izdošana ir sadalīta starp LVĢMC, Valsts vides dienestu un pašvaldībām. Priekšlikumi paredz administratīvo procedūru vienkāršošanu, resursu un kompetenču koncentrēšanu LVĢMC.
Padomniece Gunta Lukstiņa aicināja pašvaldības pieteikties ES Pilsētvides attīstības programmas URBACT “Labās prakses” konkursā, lai iegūtu “Labās prakses pilsētas” titulu un turpmāk savu pieredzi varētu popularizēt Eiropā un URBACT programmas ietvaros.
Plašāka informācija par komitejas sēdi pieejama šeit: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3519–lps–regionalas–attistibas–un–sadarbibas–komitejas–sede.
SANDRA BĒRZIŅA, padomniece vides aizsardzības jautājumos:
– Gan pasaulē, gan Latvijā arvien aktuālāka kļūst vides tēma. Saprotot tās nozīmīgumu, Latvijas Pašvaldību savienība radusi iespēju pieņemt darbā padomnieku vides aizsardzības jautājumos, un kopš 1. februāra šie pienākumi uzticēti man.
Vides aizsardzības politikai mūsdienās ir jābūt integrētai visās pārējās politikās. Neapšaubāmi, ka vides aspekti ir svarīgi, plānojot un īstenojot ilgtspējīgu attīstību, tieši tāpēc to nevar šauri skatīt tikai vienas nozares ietvaros. Tomēr pastāv jautājums, cik viegli, efektīvi un jēgpilni šie procesi notiek un kādi ir to mērķi. Dažādu speciālistu, nevalstisko organizāciju un sabiedrības viedokļi dabas un vides aizsardzības jautājumos bieži vien ir diametrāli pretēji, un atrast balansu starp sabiedrības vajadzībām un dabas kapitālu ir liels izaicinājums.
Ar vides un dabas aizsardzību saistīto jomu klāsts ir ļoti plašs – sākot ar klimata jautājumiem, ūdens un gaisa kvalitāti, zemes dzīlēm, atkritumiem, piesārņojumu un beidzot ar dabas aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tieši dabas aizsardzības jautājumi pēdējā gada laikā satraukuši cilvēku prātus, īpaši gaidāmās biotopu kartēšanas jeb dabas skaitīšanas kontekstā, tādēļ tas ir būtisks process, kura norisei sekosim un informēsim pašvaldības par tā īstenošanu, iedzīvotāju tiesībām un citiem ar to saistītiem jautājumiem.
Viens no dabas kapitāla aizsardzības un saglabāšanas svarīgākajiem mērķiem ir aizsargāt cilvēkus no riska, ko viņu veselībai un labklājībai varētu radīt dabas kapitāla tā visplašākajā izpratnē kvalitātes pasliktināšanās vai apjoma samazināšanās. Cilvēks ir dabas sastāvdaļa, tādēļ rūpēm par dabu ir jābūt arī rūpēm par cilvēku, respektējot viņa vajadzības un samērojot tās ar dabas dotajām iespējām. Ir, protams, izņēmumi, kad pietiek vien ar mūsu labo gribu, tomēr vairumā gadījumu nepieciešami finanšu līdzekļi. Ir būtiski saprast, cik mums izmaksā dabas aizsardzība, cik mēs šobrīd varam atļauties par to maksāt, kā iegūt papildu līdzekļus. Paralēli izvērtēsim, kā tiek izlietots dabas resursu nodoklis, un risināsim jautājumu par tā pārdali pašvaldībām, jo saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu tā mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgstpējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus, tātad izlietot vides aizsardzības vajadzībām.
Pašsaprotami, ka pašvaldības ir būtisks spēlētājs dažādu jomu politiku, tajā skaitā vides politikas, ieviešanā. Šā iemesla dēļ ir svarīgs to viedoklis. Pašvaldību interešu aizstāvība un konsultēšana ir vides aizsardzības jautājumu padomnieka pienākums, tādēļ aicinājums droši vērsties ar neskaidrībām, problēmjautājumiem, ieteikumiem un priekšlikumiem, kā arī sniegt savu viedokli par vides aizsardzības jomu gan normatīvo aktu izstrādes procesā, gan to ieviešanā un vides politikas īstenošanā!
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
OLGA KOKĀNE, padomniece kultūras jautājumos:
– Februārī komitejas sēde nenotika, taču ikdienas darbs turpinājās gan izglītības, gan kultūras jomā.
Interesantākais pasākums aizvadītajā mēnesī man saistās ar UNESCO rīkoto dzimtās valodas dienai veltīto “Vietvārdu talku”.
Turpinot vietējā mantojuma apzināšanas tradīcijas un gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtu un partneriem aicina iesaistīties interaktīvā “Vietvārdu talkā”, kas tika atklāta 23. februārī un noritēs līdz 30. septembrim. Šajā “talkā” ikviens aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu – kalnus, gravas, upītes u.c. – gan tos, kas tiek lietoti patlaban, gan tos, kas lietoti agrāk. Īpaši svarīgi ir pamanīt un neaizmirst mazos vietvārdus, kuriem neatrodas vieta kartē, bet ir būtiska nozīme, pētot Latvijas daudzveidīgās izloksnes un dialektus un vietējo vietu vēsturi un kultūru. Apzinātos vietvārdus var reģistrēt Tautas vietvārdu datubāzē, kas pieejama šeit: https://db.lulavi.lv/vietvardi/; www.vietvardi.lv vai www.unesco.lv.
“Vietvārdu talkā” aicinātas piedalīties izglītības iestādes, bibliotēkas, muzeji, tūrisma informācijas centri, nevalstiskās organizācijas un citas institūcijas, kā arī individuāli interesenti un aktīvistu grupas. Tāpat talkā var piedalīties interesenti, kuri Latvijas valsts simtgades digitālajā platformā www.lv100.lv izteikuši vēlmi līdzdarboties simtgades sagatavošanā un dāvinājuši savas stundas digitālajā laika bankā Latvijas simtgadei.
Jāpiebilst, ka katru mēnesi tiks izcelts čaklākais talcinieks, kā arī vietvārdiem krāšņākais novads.
Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomitejā
LPS Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomitejas sēdi 16. februārī varēja vērot tiešraidē LPS mājaslapā, un tā tika veltīta jaunatnes jomai.
Projekta brivpratigie.lv vadītājs Ints Teterovskis iepazīstināja ar tīmekļa vietnes www.brivpratigie.lv iespējām brīvprātīgā darba veicināšanai, uzsverot brīvprātīgo skaita palielināšanos Latvijā. Viņš aicināja pašvaldības iesaistīties platformas veidošanā, kura apvieno gan brīvprātīgā darba veicējus, gan tā organizatorus, nodrošinot iespēju pieteikties un koordinēt brīvprātīgā darba veikšanu visos reģionos. Savukārt Jelgavas pilsētas domes Sabiedrības integrācijas pārvaldes brīvprātīgā darba koordinatore Sņežana Zinovjeva pastāstīja par brīvprātīgā darba koordinēšanu Jelgavā, kā arī uzsvēra brīvprātīgo vienotās sistēmas izveides nozīmīgumu.
Par Jaunatnes politikas valsts programmu informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākais referents Edgars Lākutis, kurš norādīja uz pieņemtajiem grozījumiem Jaunatnes likumā, izvirzītajām prioritātēm 2017. gadam, valsts programmā pieejamo finansējumu, atbalstītajiem projektiem un citām aktualitātēm. Šāgada prioritātes jaunatnes jomā ir šādas: ilgtermiņa jaunatnes darba plānošanas veicināšana vietējā un reģionālā līmenī; atbalsts jaunatnes organizāciju darbības attīstībai, tostarp sadarbībai ar valsti un pašvaldībām, kā arī starptautiskajām institūcijām jaunatnes politikas nozarē; vienota modeļa izstrāde jauniešu neformālās izglītības atzīšanai valsts mērogā; jaunatnes darbā iesaistīto personu profesionālās pilnveides attīstīšana.
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Projektu vadības un uzraudzības daļas vadītāja Rasa Lazdiņa iepazīstināja ar aktualitātēm un diviem jauniem projektu veidiem, kas palielinājuši programmā “Erasmus+: Jaunatne darbībā” pieejamo finansējumu – “Stratēģiskie EBD (Eiropas brīvprātīgā darba) projekti” un jaunā iniciatīva “Eiropas Solidaritātes korpuss”. Viņa uzsvēra, ka nākamais projektu iesniegšanas termiņš ir 26. aprīlis.
Komitejas sēdes videoieraksts un prezentācijas pieejamas LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/profesionalas–apvienibas/jaunatnes–lietu–tikls/3537–par–jaunatnes–jautajumiem–informe–lps–bernu–jaunatnes–un–gimenes–jautajumu–apakskomitejas–sede.
Tehnisko problēmu komitejā
22. februārī Tehnisko problēmu komitejas sēdē tika spriests par dabasgāzes tirgus liberalizāciju. Par jaunajiem dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumiem, norēķiniem ar mājas lietotājiem un siltumapgādes uzņēmumiem klātesošos informēja AS “Latvijas Gāze” Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Māris Onževs, kurš uzsvēra, ka ar šo noteikumu projekta stāšanos spēkā 3. aprīlī būtiski tiek mainīts dabasgāzes tirgus modelis – dabasgāzes cenas noteikšanas mehānisms, norēķināšanās kārtība, kā arī tirgotāja, lietotāja un sadales sistēmas operatora tiesības un pienākumi.
Lai mazinātu sociālo spriedzi, mājas lietotājiem noteikumu projektā ir paredzēta pakāpeniska dabasgāzes tirgus atvēršana, tas ir, tiek saglabātas tiesības nekļūt par tirgus dalībniekiem un iespēja saņemt dabasgāzi par Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā veidotu dabasgāzes cenu. Šādas saimes kļūs par saistītajiem lietotājiem līdz 2019. gada 1. janvārim, un dabasgāzi tiem tirgos publiskais tirgotājs.
Komiteja uzskata, ka, lai izvairītos no domstarpībām gāzes tirgotāju izvēlē, patērētājiem nepieciešama informācija, vai tirgotājs ir noslēdzis līgumu ar pārvades operatoru, tādēļ aicināja “Latvijas Gāzi” šo informāciju publicēt savā mājaslapā. Tāpat komiteja aicina gāzes tirgotājus līguma pārslēgšanas gadījumos mazajām pašvaldībām sagatavot vienu piedāvājumu – līdzīgi kā siltumapgādes uzņēmumiem, kuriem ir viens piedāvājums. Tehnisko problēmu komiteja atzīst, ka noteikumi nepietiekami risina dabasgāzes ekspluatācijas drošības jautājumus koplietošanas gāzes pārvadiem, un vērš Ekonomikas ministrijas uzmanību uz to, ka sašķidrinātās balonu gāzes drošu ekspluatāciju neregulē neviena institūcija.
Izskatot jautājumu par risinājumiem dabasgāzes un siltumtarifu regulēšanā pēc dabasgāzes tirgus liberalizācijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis informēja, ka darbībai neregulētā tirgū pašlaik ir reģistrējušies astoņi tirgotāji, tajā skaitā “Latvenergo” un “Enefit”. Šobrīd aktuāls ir pārvades tarifu izvērtējums, jo dabasgāzei lielāko daļu cenas nosaka produktu cenas, tātad cena gāzes tirgū vai “Gazprom” divpusējā līgumā fiksētā summa ar Latvijas Republiku.
Komiteja nolēma atbalstīt līmeņatzīmes ieviešanas principus siltumapgādes tarifu noteikšanā, nosakot tos ne vēlāk kā līdz nākamās apkures sezonas uzsākšanai; aicināt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju atrast juridiski pamatotu elastīgāku tarifu izvērtēšanas politiku, nosakot iespējami īsāku tarifu izvērtēšanas laiku; aicināt Regulatoru noteikt pārejas periodu siltumapgādes tarifiem, nosakot tos pēc orientējošām gāzes līmeņatzīmēm, piemērojot gāzes cenu iespējami tuvāk iepirkumam.
Vēl komitejā tika izskatīta energoefektivitātes pasākuma 4.2.1.1. “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” ieviešanas gaita un grozījumi normatīvajos aktos, ar ko iepazīstināja “Altum” Energoefektivitātes programmu vadītājs Ingus Salmiņš. Viņš pastāstīja, ka šobrīd saņemti ap 100 projektu, no kuriem tikai 22 novērtēti pozitīvi. Kopējās aktivitātes izmaksas ir 166,4 miljoni eiro.
Jāpiebilst, ka Pašvaldību savienība nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai par MK noteikumu projektu. Tā kā atbilstoši Energoefektivitātes likumam pašvaldības var veidot energoefektivitātes fondu daudzdzīvokļu māju atjaunošanas (renovācijas) atbalstam, tajā skaitā iesaistot pašvaldības kapitālsabiedrības, LPS uzskata, ka jāveic izmaiņas MK noteikumu Nr. 160 grozījumos, ļaujot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem piesaistīt līdzekļus arī no pašvaldības energoefektivitātes fonda.
Ēku saglabāšanas un energoefektivitātes biroja piedāvājumu ēku renovācijai ESCO formā, piesaistot ERAB finansējumu, cēla priekšā Latvijas un Baltijas energoefektivitātes fonda (LABEEF) padomes loceklis Harijs Švarcs, kurš informēja par iespējām nodrošināt ēku renovāciju ESCO formā. Šī aktivitāte balstās uz standartizētu energoefektivitātes līguma ieviešanu uz 20 gadiem, kur ESCO organizē būvniecību un finansēšanu. Tā kā ESCO Latvijā izmanto vēl maz un, realizējot jaunus projektus, tiem var pietrūkt sākotnējā kapitālā, to var darīt ar LABEEF fonda starpniecību, kas piesaista finansējumu no bankām.
LPS padomnieks Aino Salmiņš informēja par sarunu tēmām ar Satiksmes, Ekonomikas, Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām.
Plašāka informācija, komitejas sēdes videoieraksts un prezentācijas pieejamas šeit: http://www.lps.lv/lv/seminariun–video/videoarhivs/3545–lps–tehnisko–problemu–komitejas–sede–spriez–par–dabasgazes–tirgusliberalizacijas–jautajumiem.
AINO SALMIŅŠ, padomnieks tehnisko problēmu jautājumos:
– Februāra otrajā nedēļā Saeimā tika diskutēts, vai nepieciešami grozījumi Būvniecības likumā, un savus priekšlikumus iesniedza arī Pašvaldību savienība.
Vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai LPS informēja, ka notikušas vairākas LPS pārstāvju tikšanās ar Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu departamenta pārstāvjiem, kā arī LPS savas prasības definējusi Ekonomikas ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās 2016. gada 28. septembrī. Kaut arī sarunās vienojāmies par problemātiku būvniecības nozarē, mums nav saprotami mēģinājumi būvniecības procesā konstatētās nepilnības labot tikai ar grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos, nevis ar konceptuāliem grozījumiem Būvniecības likumā. LPS uzskata, ka nepieciešamā rīcība būvniecības jomas problēmu risināšanai būtu iedalāma šādos blokos: izmaiņas būvniecības iecerē vai būvprojektā; atbildība būvniecības procesā; būvju ekspluatācija; būvniecības informācijas sistēmas problemātika; būvju pirmsreģistrācija; Būvniecības biroja kompetences jautājumi un ekspertīžu organizēšana; būvvalžu kompetences jautājumi; rīcība patvaļīgas būvniecības gadījumos; likumdošanas analītiskā dienesta izveide Saeimā; citi būvniecības regulējuma precizējumi un izmaiņas, kas izkristalizējušies konsultācijās ar būvniecības procesa dalībniekiem un nevalstiskajām organizācijām.
Saeimas atbildīgā komisija aicināja mēneša laikā visas iesaistītās puses – gan Ekonomikas ministriju, gan pašvaldības, gan arhitektus un būvniekus – vienoties par konkrētām likuma grozījumu redakcijām un tad ar tām nākt uz Saeimu. Deputāti Ingmārs Līdaka un Ivars Zariņš atzina, ka “atvērt likumu”, ja nav visu pušu vienošanās, nozīmētu grozījumu pieņemšanas ievilkšanu neprognozējamā laikā.
Otra svarīga februāra aktualitāte saistās ar sabiedriskā transporta problemātiku. Vairākas pašvaldības satrauc konkursu organizēšana, jo vismaz 15 procentiem no sabiedriskā transporta tīkla šogad jāgatavo konkurss, turklāt tikai uz trim gadiem, jo kopējais konkurss paredzēts 2021. gadā – iekļaujot visas kvalitātes prasības, atbilstoši Eiropas Savienības regulārām utt. Tagad sanāk, ka 15 procentus no pašu pārvadātājiem nostādīsim neizdevīgā un nevienlīdzīgā pozīcijā, jo tādas pašas kvalitātes prasības viņiem tiks uzstādītas jau šogad, nevis 2021. gadā. Mēs uzskatām, ka esošos līgumus varētu pagarināt līdz 2021. gadam, sagatavojot šim pasākumam normālu projektu dokumentāciju un vienojoties par kvalitātes prasībām. Pēc Talsu novada ierosmes noorganizējām kopīgu sanāksmi ar Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvjiem un tikāmies ar satiksmes ministru, kur saņēmām skaidrojumu šai problēmai – konkursi šogad esot jārīko, jo, lūk, Eiropa liekot tā darīt. Man gan negribētos tam piekrist, jo vairākreiz šos nosacījumus mainīja pati ministrija – gan par kvalitātes prasībām, gan mainot amortizācijas termiņus un zaudējumu aprēķināšanas kārtību. Ja šogad 15 procentiem pārvadātāju jārīko jauns konkurss uz trim gadiem un jāpērk jauni autobusi, tas būtiski samazinās maršrutu apjomu. Tagad visi kopā līdz aprīļa vidum gaidīsim atbildi no Eiropas, vai mums atļaus vai neatļaus šo pagarinājumu, un tad atkarībā no šīs atbildes domāsim, kā šo jautājumu risināt.
Un otra lieta – kopš 2014. gada sabiedriskajā transportā ieviesta tā sauktā vienotā plānošanas sistēma. Vienīgie, kas to slavē kā izdevušos, ir ATD un Satiksmes ministrija, bet pašvaldības, plānošanas reģioni un arī statistika liecina, ka pieejamība ir samazinājusies. Tāpēc mēs aicinām Satiksmes ministriju izvērtēt, vai šī vienotā plānošanas sistēma ir objektīva, vai tā attaisnojusi sevi un uzstādītie mērķi sasniegti. No Autotransporta direkcijas, kas izstrādā jaunās pamatnostādnes, gaidām informāciju par to, kas tad mainīsies 2021. gadā, uz ko sabiedriskā transporta nozare virzās, vai pašvaldībām būs jāpērk skolēnu autobusi un kāds apjoms tiks garantēts. Tāpat vēlamies redzēt sadarbības padomes darba rezultātu.
Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā
28. februārī Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē tika izskatīts Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2015. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” aktualizētais jautājums par Kadastra un Zemesgrāmatas datu kvalitāti. Valsts kontrole revīzijas ziņojumā konstatējusi, ka vēl arvien Kadastra un Zemesgrāmatas lietotājiem nav pieejama kvalitatīva, aktuāla un skaidri saprotama informācija, tajā skaitā pašvaldībām pārskata gada inventarizācijas veikšanai, kas ietekmē arī saimnieciskā gada pārskatā sniegtās informācijas kvalitāti.
Valsts kontrole ir ieteikusi veikt šādas darbības:
veikt nepieciešamos pasākumus, lai Kadastra sniegtajā informācijā par pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem netiktu uzrādītas citām fiziskām un juridiskām personām piederošas vai nenoskaidrotas piederības būves;
izvērtēt iespēju noteiktā laikposmā noteikt īpašu režīmu savstarpējai datu apmaiņai starp Kadastru un tā subjektiem, tajā skaitā pašvaldībām, kļūdaino datu labošanai;
izstrādāt normatīvo regulējumu īpašuma tiesību noteikšanai tiem nekustamajiem īpašumiem, kuriem nav pieejami īpašumtiesības apliecinoši dokumenti;
iniciēt normatīvo regulējumu kopīpašuma domājamo daļu aprēķināšanai un pārrēķināšanai, nodrošinot, ka kopīpašuma domājamo daļu kopsumma veido vienu veselumu un ka domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma (telpu grupas) platības attiecība pret visu dzīvojamajā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību.
Komitejas sēdē Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta (VZD) pārstāvji bija uzaicināti sniegt informāciju par šo ieteikumu ieviešanas gaitu. Pozitīvi vērtējams, ka visu ieteikumu ieviešana tiek plānota, tomēr negatīvi, ka pie tās lielākoties ķersies tikai 2018. gadā, jo VK noteiktais ieteikumu ieviešanas termiņš ir 2019. gada 1. maijs. TM pārstāvji atgādināja, ka 3. un 4. punktā norādītās problemātikas risinājumiem jau pirms vairākiem gadiem Saeimā bija iesniegti likumprojekti, kas netika atbalstīti, diemžēl nepiedāvājot nekādu citu risinājumu. Tieslietu ministrijas ieskatā vispirms tiks īstenota Kadastra un Zemesgrāmatas procesu tuvināšana sistēmu sadarbības uzlabošanai, kuru ieviešanai ir nepieciešams veidot jaunu Kadastra informācijas sistēmu. LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere uzsvēra, ka, lai pēc būtības nodrošinātu Kadastra un Zemesgrāmatas sadarbības uzlabošanu un datu kvalitāti, Valsts kontroles ieteikumi normatīvajos aktos tieši būtu jāievieš pirms informācijas sistēmu izmaiņu programmēšanas uzsākšanas, turklāt jau valdības līmenī ir noteikts, ka šajā plānošanas periodā nedrīkst turpināt nepareizo praksi, kad vispirms kaut ko dara informācijas sistēmās, bet tikai pēc tam virza atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, kad paredz procedūru izmaiņas. Tādējādi pirms jaunas informāciju sistēmas pasūtīšanas TM jāsagatavo ne tikai Valsts kontroles lūgtie normatīvo aktu risinājumi, bet šo grozījumu loks ir krietni plašāks. LPS atgādināja, ka nekad nav atbalstījusi un neatbalstīs vienu un to pašu datu glabāšanu divās informācijas datu noliktavās, divās sistēmās, un, ja tiek veidota jauna Kadastra informācijas sistēma, tā ir jāveido kā vienota datubāze ar zemesgrāmatu datiem. Tāpat tika atgādināts jau pirms vairākiem gadiem paustais, ka, visticamāk, nevarēs izvairīties no termiņa noteikšanas likumos par privātpersonas īpašumtiesību pieteikšanu uz objektiem, par kuriem publiskajam sektoram nav nekādu ziņu, paredzot skaidru un efektīvu regulējumu pēc šāda termiņa beigām. Pašvaldību pārstāvji arī norādīja, ka jānodrošina ne tikai kopīpašuma domājamo daļu kopsumma kā viens vesels, bet arī tas, ka Zemesgrāmata pati varētu grozīt ēkas īpašuma domājamās daļas atbilstoši šajā ēkā esošo dzīvokļa īpašumu īpašumtiesībām. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka tāpēc jau Zemesgrāmatās ir tiesneši, lai izvērtētu un pieņemtu lēmumus, bet, ja turpināsies dažu Zemesgrāmatu prakse, kad ēkā dzīvokļa īpašumi pieder privātpersonām, bet pašas ēkas īpašumtiesību domājamās daļas nav atbilstoši sakārtotas, tad nav pamata zemesgrāmatu tiesnešu statusa saglabāšanai.
Savukārt Valsts zemes dienesta pārstāvji informēja, ka uzsākuši darbu pie pirmo divu ieteikumu ieviešanas un tuvākajā laikā konsultēsies ar pašvaldībām par realizācijas veidiem. Viens no risinājumiem varētu būt grāmatvedības datu salīdzināšana ar Kadastra reģistrā esošajiem datiem, kas turklāt ir vajadzīgs ne tikai pašvaldībām, bet arī valsts iestādēm. Tomēr līdz galam neatbildēts palika jautājums, vai šis jaunais risinājums pašvaldībām būs bez maksas. VZD vienīgi uzsvēra: tā kā pilnīgi visu Kadastra informāciju nodod, tad pašvaldības šos datus drīkst izmantot visu savu funkciju veikšanai, ierobežojums izmantot šos datus esot tikai tajos gadījumos, ja tas tiek darīts ārpus pašvaldības funkcijām. LPS lūdza Valsts zemes dienestam atsūtīt konkrētus piemērus, kad pašvaldības izmanto Kadastra datus ārpus savu funkciju kompetences, jo, ņemot vērā likumu “Par pašvaldībām”, pat teorētiski grūti iedomāties šādas situācijas.
Klātesošie pašvaldību pārstāvji aktīvi izmantoja iespēju aktualizēt arī vairākus citus līdz šim neatrisinātus jautājumus:
dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājas atrodas uz citām personām piederošas zemes (tā sauktā piespiedu noma), praktiski nav iespējams izmantot likumā paredzētās zemes pirmpirkuma tiesības, kā arī ļoti dīvainais juridiskais traktējums par veidu, kā var tikt realizētas likumā paredzētās izpirkuma tiesības gadījumos, kad pirmpirkuma tiesības nav piedāvātas;
Civillikuma normas īstenošana par zemi un ēku kā vienotu īpašumu;
par gadījumiem, kad jaunais īpašnieks neiesniedz Zemesgrāmatā sava un vecā īpašnieka parakstīto nostiprinājuma lūgumu, kā rezultātā atbildība gan par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, gan nelikumībām, kas veiktas īpašumā, saglabājas vecajam īpašniekam.
Komitejas sēdē tika skatīts arī jautājums par iespējamajiem risinājumiem nodokļu piemērošanā mazajiem uzņēmumiem un ieskicētas Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā. Jautājums par izmaiņām nodokļu politikā netika izvērsts, jo informācija līdz komitejas sēdei vēl bija samērā ierobežota. Finanšu ministrija ar nodokļu politikas pamatnostādnēm turpmākajiem gadiem pirmo reizi publiski iepazīstināja sabiedrību Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kas arī notika 28. februārī – LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdes laikā.
Runājot par mazo uzņēmumu nodokļu reformu, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta nodaļas pārstāvis Māris Jurušs pastāstīja, ka izveidota darba grupa, kurā Ekonomikas ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām un citiem sociālajiem partneriem meklē iespējami labākos risinājumus. Šobrīd reformām ir iezīmēti šādi virzieni: vienkāršība nodokļu piemērošanā un administrēšanā; sociālās garantijas darbiniekiem; atbalsts jaunu uzņēmumu un mazu uzņēmumu (tostarp dzīvesstila, ģimenes) īpašniekiem; negodīgas konkurence ierobežošana. Kā mērķa grupas šai reformai plānots saglabāt fiziskās personas (saimnieciskās darbības veicēji) un SIA, ja dalībnieki ir fiziskās personas, ar nosacījumu, ka gada apgrozījums nepārsniedz 40 000 eiro (PVN slieksnis). Piedāvājumu mazo uzņēmumu nodokļu reformai plānots sagatavot līdz 1. maijam.
LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele komitejas dalībniekiem lūdza pārdomāt pieejamo informāciju par plānotajām izmaiņām nodokļu politikā 2018. gadā (uz 28.02.2017.).
IIN Nodokļa likme
Algas nodokļa maksātājam:
20%, ja gada apliekamais ienākums ir līdz 45 000 eiro
23%, ja gada apliekamais ienākums ir virs 45 000 eiro
No kapitāla pieauguma: 20%
Diferencētais neapliekamais minimums:
Gadā: no 3600 eiro līdz 0 eiro (neapliekamo minimumu nepiemēro no 16 200 eiro gada apliekamā ienākuma)
Vidēji mēnesī: no 300 eiro – 0 eiro (no 1350 eiro)
Neapliekamais minimums pensionāram:
300 eiro – 400 eiro – 500 eiro
Solidaritātes nod. Solidaritātes nodoklis tiek atcelts
VSAO iemaksas Līdz gada ienākumiem 52 400 eiro – parastais režīms (likme 34,09%)
No gada ienākumiem 52 400 eiro līdz 85 400 eiro – netiek piešķirti īstermiņa pabalsti
Virs gada ienākumiem 85 400 eiro – likme 0%
UIN Nodokļa likme
ienākumam no kapitāla: 20%
sadalītajai peļņai: 20%
reinvestētajai peļņai: 0%
MUN Nosacījums: apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 40 000 eiro
MUN dividendēm: 20%
PVN PVN reģistrācijas slieksnis: 40 000 eiro
Paplašināt PVN reverso (apgriezto) maksāšanas kārtību
Minimālā darba alga 2018. gadā 430 eiro
Novadu apvienībā
3. februārī Novadu apvienības valde nolēma Novadu dienu rīkot 31. martā. Valde pieņēma Bauskas novada pašvaldības laipno piedāvājumu Novadu dienas pasākumu norises vietai izvēlēties Bauskas novada Īslīces kultūras namu. Novadu dienā darba grupa nodarbosies ar sociālo dienestu kapacitātes un kompetences jautājumiem, kā arī apspriedīs sadarbības problemātiku ar citām institūcijām – gan pašvaldības, gan valsts institūcijām.
Valde noklausījās Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktores Signes Pujātes ziņojumu par XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku organizatoriskajām aktualitātēm. S. Pujāte prezentēja 2018. gada Dziesmu un deju svētku programmas projektu. Paredzēts, ka dalībnieku gājiens būs svētku nedēļas sākumā, nevis pēdējā svētdienā pirms noslēguma koncerta. Pašlaik vēl saskaņošanas stadijā ir mēģinājumu laiki un tiek risināta dalībnieku izmitināšana pa naktsmītnēm Rīgas skolās. Valde apsprieda līgumu par ēdināšanu, jo tiek izvirzīts nosacījums, ka ēdinās tie uzņēmumi, kas konkrētajā skolā strādā mācību laikā.
S. Pujāte informēja, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs sācis veidot nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu. Pieteikumus sarakstam var sagatavot un iesniegt līdz 30. jūnijam, un, lai palīdzētu tos kvalitatīvi sagatavot, Valsts Kultūrkapitāla fonds šim nolūkam izveidojis mērķprogrammu “Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta pieteikumu sagatavošana”. Sarakstu veidos elementi, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību un to iekļaušanai sarakstā ir plašs kopienas atbalsts un līdzdalība. Plašāka informācija: http://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/sakas–pieteikumu–pienemsana–nemateriala–kulturas–mantojuma–sarakstam/b/47/.
Videokonferences
Decentralizētā kanalizācijas sistēmu apsaimniekošana un reģistrēšana
2. februārī LPS un VARAM rīkoja paplašinātu MK noteikumu projekta “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) apspriešanu un diskusiju par jautājumiem un pašvaldību pienākumiem, kādus paredz šis normatīvais akts. Tajā piedalījās VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe un vecākā referente Anda Ellere, kā arī Konkurences padomes un pašvaldību pārstāvji.
Konferences videoieraksts un prezentācijas pieejamas šeit: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3505–videokonference–par–decentralizeto–kanalizacijas–sistemu–apsaimniekosanu–unregistresanu.
ERAF IKT Rīgas projekts
8. februārī Pašvaldību savienībā notika projekta “Pašvaldību klientu informācijas pārvaldības risinājums” prezentācija. Par projekta iecerēm stāstīja Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra Projektu izstrādes nodaļas vadītājs Mārtiņš Plīkšs.
Konferences videoierakstu skatiet šeit: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3506–videokonference–par–eraf–ikt–rigas–projektu.
KNAB par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem
8. februārī LPS notika videokonference, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji pastāstīja par galvenajiem likuma punktiem, kas būtu jāzina, sagaidot šāgada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Videokonferencē bija daudz jautājumu un atbilžu par pašvaldību informatīvo izdevumu un interneta vietņu darbību priekšvēlēšanu laikā.
Plašāk – videoierakstā: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3500–videokonference–par–prieksvelesanu–agitacijas–ierobezojumiempirms–2017–gada–3–junija–pasvaldibu–velesanam.
Šeit pieejama arī abu KNAB pārstāvju – Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja vietnieces Vinetas Ostrovskas un galvenās speciālistes Karīnas Poļanskas sagatavotā prezentācija.
Datos balstītu lēmumu pieņemšana izglītībā pašvaldībās sadarbībā ar “Edurio”
9. februārī LPS notika videokonference “Datos balstīta lēmumu pieņemšana izglītībā pašvaldībās sadarbībā ar “Edurio””. Tajā piedalījās “Edurio” produkta direktors Gatis Narvaišs, kurš iepazīstināja ar “Edurio” sistēmu, Ventspils izglītības pārvaldes Metodiskā dienesta vadītāja Inga Pāvuliņa, kura pastāstīja par Ventspils skolu pieredzi ar “Edurio” sistēmu, Rīgas izglītības un informatīvi metodiskā centra pārstāve Signe Neimane un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktore Zane Doniņa, kura dalījās Rīgas skolu pieredzē ar “Edurio” sistēmu.
Ar “Edurio” demonstrācijas versiju var iepazīties: https://Edurio.com/demo/skolasrezultati. Rezultātu skatīšanai vēlams izmantot pārlūku Chrome. Videokonference pieejama šeit: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3526–videokonference–datos–balstita–lemumu–pienemsana–izglitiba–pasvaldibas–sadarbiba–ar–edurio.
Diskusija par projektu finansējumu ārpus tradicionālās finanšu sistēmas
9. februārī LPS notika diskusija par uzņēmējdarbības attīstībai būtisku jautājumu – alternatīvu finanšu avotu piesaisti projektu idejām līdzās jau esošajiem tradicionālajiem finansētājiem – “Altum” un komercbankām. Diskusijā tika pārrunātas kolektīvā finansējuma piesaistīšanas iespējas, kas ir projekta finansēšanas veids, kad naudas līdzekļi tiek savākti no liela skaita cilvēku, visbiežāk interneta vidē, kā arī par Latvijā izveidoto platformu projektubanka.lv.
Diskusijas videoieraksts un prezentācijas pieejamas LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3523–diskusija–parprojektu–finansejuma–jautajumiem–arpus–tradicionalas–finansu–sistemas.
Komunikācija krīzes situācijās
9. februārī notika LPS un Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem organizētā videokonference, kurā pieredzē dalījās glābšanas dienestu komunikatori. Par komunikāciju lielāku un mazāku krīžu situācijās stāstīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītāja Inta Šaboha.
Diskusijas videoieraksts un prezentācijas pieejamas LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3509–videokonference–par–krizes–komunikaciju–no–valsts–drosibasdienestu–skatpunkta.
Pašvaldību loma un iespējas Latvijas valsts simtgades svinībās
15. februārī LPS notika videokonference – seminārs, kurā Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja pārstāvji informēja un ar pašvaldību pārstāvjiem apspriedās par Latvijas valsts simtgades nacionālās programmas ietvaru un pašvaldību iesaistes iespējām.
Video un prezentācijas: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3524–videokonference–seminars–pasvaldibu–loma–un–iespejas–latvijasvalsts–simtgades–svinibas.
ERAF projekta “Koplietošanas IKT resursu attīstība pašvaldību vajadzībām” prezentācija
16. februārī notika diskusija – videokonference, kurā Ventspils domes izpilddirektora vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā Egons Spalāns iepazīstināja ar ERAF projektu “Koplietošanas IKT resursu attīstība pašvaldību vajadzībām”.
Videoieraksts pieejams šeit: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3528–videokonference–par–eraf–ikt–ventspils–projektu.
Audiovizuālā satura izplatīšanas infrastruktūra pašvaldību dibinātajos kultūras centros
16. februārī Pašvaldību savienība sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) un Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) rīkoja videokonferenci par audiovizuālā satura izplatīšanas infrastruktūru pašvaldību kultūras centros. LNKC direktore Signe Pujāte vērsa uzmanību, ka projekts “Kultūras mantojuma satura digitalizācija” paredz audiovizuālā satura izplatīšanas infrastruktūras nodrošinājumu pašvaldību dibinātajos kultūras centros.
Videoieraksts pieejams šeit: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3534–videokonference–par–audiovizuala–satura–izplatisanas–infrastrukturu–pasvaldibu–dibinatajos–kulturas–centros.
Izmaiņas Publisko iepirkumu likumā
23. februārī notika diskusija par izmaiņām Publisko ieprikumu likumā, ar kurām iepazīstināja LPS iepirkumu speciāliste Daina Dzilna.
Diskusijas videoieraksts un prezentācijas pieejamas šeit: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3541–diskusija–par–izmainam–publisko–iepirkumu–likuma.
Citi notikumi
Dānijas vēstnieks Latvijā atzinīgi vērtē sadarbību starp Latvijas un Dānijas pašvaldībām
1. februārī Latvijas Pašvaldību savienībā notika LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa, ģenerālsekretāres Mudītes Priedes un Dānijas vēstnieka Latvijā Hansa Braska tikšanās, kurā abas puses atzinīgi novērtēja līdzšinējo veiksmīgo sadarbību starp Latvijas un Dānijas pašvaldībām un to pārstāvošajām organizācijām.
Vairāk informācijas šeit: http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3507–danijas–vestnieks–latvija–atzinigi–noverte–lidzsinejo–sadarbibu–starp–latvijas–un–danijas–pasvaldibam.
Seminārs un grāmata par mazās uzņēmējdarbības lomu
Seminārs, kas 2. februārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta zālē, bija veltīts grāmatas “Collaboration Synergy of ICE and EKOSOC–LV Projects” atvēršanai un mazās uzņēmējdarbības lomai teritorijas attīstībā, balstoties 20 gadu pieredzē. To atklāja LZA prezidents Ojārs Spārītis, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētāja akadēmiķe Baiba Rivža.
LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis uzsvēra lielo izglītības nozīmi jaunrades un inovāciju procesu veicināšanā. Viņš pieminēja, ka aicināts piedalīties diskusijā ar augstskolu rektoriem par to, kādas izmaiņas nepieciešamas izglītības sistēmā, sākot no pirmajiem apmācības līmeņiem, lai augstskolas saņemtu studentus, kuru domāšana vērsta uz inovācijām, savstarpēju sadarbību un sinerģiju. Pēc Andra Jaunsleiņa domām, inovatīva un radoša domāšana būtu bērniem jāveido jau pirmsskolā.
2016. gada beigās noslēdzās Zviedru institūta tematiskās partnerības “ICE – Inovācija. Kreativitāte. Līdztiesība” projekts, kas ilga no 2014. līdz 2016. gadam. Šajā laikā pētījumus veica projekta partneri no piecām valstīm – Zviedrijas, Polijas, Lietuvas, Latvijas un Baltkrievijas. Latviju projektā pārstāvēja Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija un tās prezidente akadēmiķe Baiba Rivža.
Projekta ideja bija izpētīt iespējas un atrast kopīgus risinājumus problēmām sieviešu uzņēmējdarbībā tūrismā, radošo industriju nozarēs un inovatīvā uzņēmējdarbībā, bet mērķis – atrast jaunus veidus, kā atbalstīt mazos uzņēmumus un sievietes uzņēmējas, aktivizējot publiskās un privātās partnerības, mentoringa, mikrokreditēšanas, zinātnieku un uzņēmēju sadarbības un citus atbalsta mehānismus.
Pētījumā sadarbībā ar valsts pētījumu programmas projektu 5.2.3. “Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesu un iespēju izpēte zināšanu ekonomikas kontekstā” tika apzināta Latvijas lauku sieviešu pieredze uzņēmējdarbībā un apkopota pozitīvā prakse šajā jomā.
Viens no nozīmīgākajiem projekta noslēguma rezultātiem ir kopīgi izstrādātā rokasgrāmata “Collaboration Synergy of ICE and EKOSOC–LV Projects” (projekta ICE un VPP EKOSOC–LV sinerģijas rezultāts). Grāmatas atbildīgā redaktore ir Dr. habil. oec. profesore Baiba Rivža, zinātniskās redaktores – Dr. oec. Elita Jermolajeva un Dr. oec. Elīna Konstantinova.
Seminārā ar prezentāciju uzstājās grupu mikrokredītu kustības aizsācēja Latvijā Raimonda Ribikauska. Viņa pastāstīja par veiksmīgākajiem piemēriem mazās uzņēmējdarbības attīstībā Latvijas laukos. Lauku novados liela nozīme ir tieši sieviešu uzņēmējdarbībai kulinārijā, šūšanas pakalpojumu attīstībā, medus un biškopības produktu ražošanā, zāļu tēju vākšanā, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā, kur panākumus var gūt, attīstot inovatīvus nišas produktus. Seminārā piedalījās arī pašas uzņēmējas, kuras dalījās pieredzē un pārdomās par savas darbības attīstību.
Viesi no Igaunijas iepazīstināja ar kaimiņvalsts pieredzi mikrokreditēšanas projektos un Baltijas un Zviedrijas sieviešu sadarbību uzņēmējdarbībā.
LPS priekšsēža tikšanās ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem
3. februārī ciemos pie LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa bija ieradies Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš un vairāki valdes pārstāvji, lai iepazīstinātu ar LPF valdes aicinājumu Saeimai un valdībai un aicinājumu pensionāru organizācijām.
Aicinājumā Saeimai un valdībai LPF sakarā ar valsts 100. dzimšanas dienu aicina veikt izmaiņas likumdošanas aktos, lai varētu ierosināt apbalvojumam ar valsts augstākajām atzinības zīmēm personas, kuras atdevušas dzīvību Latvijas neatkarības atjaunošanas cīņās. Savukārt aicinājumā pensionāru organizācijām LPF aicina pensionāru biedrības aktīvi piedalīties pašvaldību vēlēšanās, virzīt savus pārstāvjus vēlēšanu sarakstos, panākt to ievēlēšanu, lai iespējami plaši izmantotu pašvaldību iespējas senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Noslēgts sadarbības līgums starp LPS un “RISEBA”
6. februārī svinīgi tika noslēgts sadarbības līgums starp Latvijas Pašvaldību savienību un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolu “RISEBA”. To parakstīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un “RISEBA” rektore Irina Senņikova.
Puses vienojās par sadarbību LPS biedru profesionālās kompetences paaugstināšanā, inovāciju un tehnoloģiju attīstībā un pārnesē pašvaldību teritorijā, kā arī projektu īstenošanā.
LPS un “RISEBA” atbalstīs un sekmēs savstarpējo sadarbību šādos virzienos: valsts pārvaldes un pašvaldību analītisko spēju attīstība; profesionālās kompetences kursu un programmu izstrāde un īstenošana; pasniedzēju un ekspertu piesaiste; mācību metodikas un materiālu izstrāde; vietējo un starptautisko projektu īstenošana; prakšu vietu apzināšana pašvaldībās “RISEBA” studentiem; studiju vietas pašvaldību darbiniekiem; pašvaldību izglītības iestāžu informēšana par studiju iespējām “RISEBA”.
Konsīlijs par augstākās izglītības iestāžu apvienošanu
8. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa organizēja konsīliju “Augstākās izglītības iestāžu apvienošana: ieguvumi un riski” ar mērķi kliedēt neizpratni par valsts īstenoto augstākās izglītības iestāžu apvienošanu un informēt sabiedrību par neatkarīgu ekspertu viedokli šajā jautājumā. Diskusijā piedalījās arī LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.
Plašāka informācija: http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=3625&Itemid=72.
Viesos Amatas novadā
10. februārī LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede un padomniece Elita Kresse viesojās Amatas novadā, kur tikās ar novada domes priekšsēdētāju Elitu Eglīti, izpilddirektoru Māri Timermani, Amatas novada pašvaldības nodaļas “Āraišu arheoloģiskais parks” vadītāju Jolantu Sausiņu, Tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju Evu Staltmani un ārējo sakaru koordinatori Ritu Mercu.
Kopš 1. februāra Amatas novada pašvaldība rūpējas par Āraišu arheoloģiskā parka teritoriju. Līdz 2018. gada nogalei te paredzēts uzbūvēt jaunu daudzfunkcionālu apmeklētāju centru un papildināt ezerpili ar jaunām eksperimentālām rekonstrukcijām pēc arheologa Jāņa Apalā skicēm, tādējādi bagātinot apmeklētājiem piedāvājuma klāstu.
LPS un darba devēju tikšanās par jauno nodokļu politiku
LPS vadība un padomnieki 14. februārī viesojās Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), lai iepazītos ar uzņēmēju priekšlikumiem jaunajai vidēja termiņa nodokļu politikai.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka šie priekšlikumi ir vērtējami tikai kompleksi un atsevišķu piedāvājumu vai nodokļu izraušana no konteksta nedos vajadzīgo rezultātu, turklāt viens no svarīgākajiem principiem ir stabilitāte un prognozējamība. LDDK vīzija ir izveidot tādu nodokļu politiku, kas palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību un līdz ar to vidējais labklājības līmenis pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nodokļu politika, kas ir viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem, var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo, izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, var piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu.
Savukārt LPS pārstāvji norādīja: lai varētu izvērtēt LDDK priekšlikumu ietekmi uz dažādiem nodokļu maksātāju veidiem, kā arī uz valsts un pašvaldību budžetiem, ir vajadzīga papildu informācija (piemēram, LDDK priekšlikumos bija uzsvērta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājuma nepieciešamība, bet netika runāts par izmaiņām ar IIN neapliekamajā minimumā) un LDDK priekšlikumu finansiālās ietekmes modelējumi gan pa dažādām nodokļu maksātāju grupām, gan valsts un pašvaldību budžetiem. Puses vienojās, ka pēc LDDK veikto modelējumu un ietekmes aprēķinu saņemšanas puses turpinās sarunas.
Vidzemes forums par viedo ekonomiku
16. februārī Vidzemes Augstskolā norisinājās forums “Viedā ekonomika: zinātne, tehnoloģijas un inovācijas”, kurā piedalījās arī LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis. Foruma mērķis bija analizēt Vidzemes reģiona ekonomisko situāciju mūsdienu, kā arī tuvākas un tālākas nākotnes kontekstā.
Foruma videoieraksts atrodams šeit: www.youtube. com/watch?v=Yy7LfvdVUeI&feature=youtu.be.
LPS padomnieki Olga Kokāne, Ilze Rudzīte, Sandra Bērziņa, Zane Začeva, Aino Salmiņš, Sanita Šķiltere, Lāsma Ūbele, Guntars Krasovskis, Ināra Dundure, Zane Zvaigzne, Andra Feldmane un Jana Bunkus un Dr. oec. Viktorija Zaļūksne
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017