Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 16:07
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Vai Eiropas Savienībā iezvanījies trauksmes zvans?
11 un 12. maijā Reģionu komitejas (RK) plenārsesijā Eiropas Komisijas viceprezidents darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainens debatēs par Eiropas Savienības nākotni aicināja RK locekļus aktīvi iesaistīties saiknes veidošanā starp iedzīvotāju gaidām un iespējām, ko Eiropa spēj sniegt. “Es gaidu Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību idejas un prioritātes Eiropas Savienības turpmākai attīstībai. Tās veidos nopietnu mūsu kopīgās atbildes daļu,” uzsvēra J. Katainens.
Vairākas idejas tika izteiktas arī plenārsesijā notikušajā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas sēdē. Tajā Latvijas delegācijas RK loceklis Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norādīja, ka politiķiem jāmēģina strādāt tā, lai lēmumu pieņemšana būtu atbildīga un institūciju pastāvēšana nebūtu pašmērķis. “Iedzīvotāju viedoklis jāņem vērā, lai Eiropas Savienība būtu visu dalībvalstu iedzīvotājus kā Eiropas Savienības pilsoņus vienojošs mērķis un līdzeklis. Visi pieci piedāvātie scenāriji Eiropas nākotnei līdz 2025. gadam vērsti uz Eiropas Savienības stiprināšanu, taču to īstenošanai būtiski konsultēties ar iedzīvotājiem, lai šis viedoklis kļūtu par vairākuma viedokli. Tāpat visos scenārijos būtu jārisina arī tādi jautājumi kā, piemēram, Brexit, prezidenta vēlēšanas Francijā, nacionālisma un populisma izpausmes daudzviet Eiropā, kā arī Krievijas ietekme,” savu vērtējumu par Eiropas nākotni pauda D. Turlais.
Reģionu komitejas 123. plenārsesijā Latvijas delegāciju Reģionu komitejā pārstāvēja delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Ar plenārsesijas dokumentiem var iepazīties Reģionu komitejas mājaslapā.
A. Jaunsleinis: Austrumu partnerības politikā jābūt individuālai pieejai
22. maijā Latvijas delegācijas Reģionu komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis piedalījās Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) Biroja sanāksmē, kas šoreiz norisinājās Minskā Baltkrievijā.
Diskusijā par novembrī gaidāmo 5. Austrumu partnerības samitu A. Jaunsleinis, būdams arī Latvijas delegācijas vadītājs Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā, tās vārdā pauda vairākus ieteikumus, kā arī turpmāk stiprināt vietējās un reģionālās pašvaldības Austrumu partnerības valstīs. “Mums jārosina īstenot individuālu pieeju katrai Austrumu partnerības valstij, lai risinātu katras valsts patiesās vajadzības un ņemtu vērā vietējo pašvaldību intereses,” uzsvēra Andris Jaunsleinis. Viņš arī aicināja iekļaut vietējās un reģionālās pašvaldības Austrumu partnerības politikas definēšanā un īstenošanā.
Savukārt CORLEAP Biroja sanāksmē, tikšanās laikā ar Baltkrievijas nevalstiskajām organizācijām, Latvijas delegācijas Reģionu komitejā vadītājs uzsvēra pašvaldību divpusējās sadarbības nozīmi un pastāstīja par LPS un “Lev Sapieha” fonda ilgstošo veiksmīgo sadarbību, organizējot pašvaldību mācību vizītes.
“Iespēja cilvēkiem tikties klātienē un mācīties mūsu pašvaldību pieredzi nepastarpināti ir svarīga un maina Austrumu partnerības valstu pašvaldību pārstāvju domāšanu ilgtermiņā,” atklāja Andris Jaunsleinis.
V. Dombrovskis: visnevienlīdzīgākās ES valstis ir vienlīdzīgākas par ASV
“Pat visnevienlīdzīgākās Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienlīdzīgākas nekā ASV,” 1. jūnijā Briselē notikušajā Briseles Ekonomikas forumā uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.
V. Dombrovskis tāpat norādīja uz Eiropas Savienības prioritāti novērst nevienlīdzību un nodrošināt mērķētu sociālo sistēmu: “Investīcijas ir visbūtiskākās ekonomikas izaugsmei un sociālo problēmu risināšanai, taču sociālā sistēma primāri ir katras dalībvalsts kompetencē, un tām jāpilda savs pienākums.”
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks arī atklāja, ka Eiropas Savienībā izaugsme patlaban nav pietiekama un valstu valdībām kļūst arvien sarežģītāk piemēroties straujajām tehnoloģiskajām inovācijām.
Bažas par notiekošo Eiropā bija jaušamas arī Atvērtās sabiedrības fondu izveidotāja un vadītāja Džordža Sorosa uzrunā: “Eiropas Savienība patlaban ir dziļā krīzē. Ārēji to apņem naidīgi spēki – Krievija, Turcija, ISIS, Ēģipte – un ASV, kas vēlas būt naidīga, bet nespēj. Mums jāstiprina vienotā valūta, eirozona kļuvusi pilnīgi pretēja tam, kāda tā bija iecerēta. Pēc 2008. gada finanšu krīzes eirozona izveidojusi kreditoru–debitoru attiecības, kurās kreditori diktē noteikumus debitoru valstīm, kas savukārt nespēj šos noteikumus izpildīt. Tāpēc mums būtu skaidri jānošķir Eiropas Savienība no eirozonas, atzīstot, ka eiro ir daudz problēmu, taču tās nedrīkst sagraut Eiropas Savienību.”
Dž. Soross pauda pārliecību, ka Brexit sarunu iznākums vēl nav pavisam skaidrs. “Politikā pieci gadi šķiet kā mūžība, taču šo gadu laikā Eiropas Savienība varētu tikt pārveidota par organizāciju, kurai citas valstis, piemēram, Apvienotā Karaliste, vēlētos pievienoties. Tas patlaban šķiet neiespējami, bet praktiski tas ir iespējams, jo Apvienotā Karaliste ir parlamentāra demokrātija un nākamais parlaments varētu nobalsot par apvienošanos ar Eiropu,” norādīja Soross, aicinot sabiedrību aktīvi iesaistīties pārmaiņu procesos.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017