Rīga 9°C, apmācies, iespējams lietus, A vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 06:14
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Viens no demokrātiskas valsts galvenajiem principiem ir varas dalīšanas princips, un līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara, ko īsteno atbilstoši tiesiskuma principam. Ārpus tiesu varas kontroles nevar palikt neviena no tiesību normām vai izpildvaras darbībām, ja tās aizskar kādas personas intereses. Tiesu vara Latvijā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai.
Arī pašvaldībai ir tiesības uz tiesas aizsardzību (likuma “Par pašvaldībām” 14. panta 4. punkts) un tā likumā noteiktajos gadījumos var griezties tiesā. Tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Latvijas Republikas Satversme, likums “Par tiesu varu”, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi. Satversmes tiesas darbību regulē Satversmes tiesas likums.
Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesu sistēmā ietilpstošās tiesas ir tiesīgas izskatīt civiltiesiskus strīdus, krimināllietas, kā arī lietas, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Tomēr tās nav tiesīgas atzīt par spēkā neesošiem aktus, kuriem ir normatīvs raksturs. Šādam uzdevumam darbojas Satversmes tiesa.
Pašvaldības dome Satversmes tiesā var iesniegt pieteikumu lietas ierosināšanai par:
likumu atbilstību Satversmei;
Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei;
citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);
Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kas nav pretrunā ar Satversmi.
Nemainīgi spēkā ir norma, ka pašvaldība pieteikumu iepriekšminētajos gadījumos var iesniegt tikai tad, ja apstrīdētais akts aizskar attiecīgās pašvaldības tiesības.
Pašvaldības dome Satversmes tiesā var iesniegt pieteikumu arī par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu. Šis pieteikums tiek pieņemts likuma “Par pašvaldībām” 49. pantā noteiktajā kārtībā, kur teikts, ka nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot 47. panta kārtībā pieņemtos lēmumus – tas ir, administratīvos aktus, aptur vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar motivētu rīkojumu. Tātad domei ir tiesības apstrīdēt šo ministra rīkojumu, vēršoties Satversmes tiesā, ja tā uzskata, ka šis rīkojums ir nepamatots un lēmums atbilst likumam.
Pieteikumu paraksta domes priekšsēdētājs. Pieteikumam pievieno domes lēmumu, kā arī paskaidrojumus un dokumentus nepieciešamo lietas apstākļu noskaidrošanai.
Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu pieņem kolēģija mēneša laikā (sarežģītās lietās – laikā līdz diviem mēnešiem) no pieteikuma iesniegšanas dienas. Šis lēmums nav pārsūdzams. Ja lietu izskata tiesas sēdē ar dalībnieku piedalīšanos, pašvaldībai jāsaņem informācija par tiesas sēdes laiku un vietu ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes.
Dome procesuālās darbības Satversmes tiesā var veikt pati (piemēram, priekšsēdētājs), ar pilnvarota pārstāvja starpniecību vai arī izmantojot zvērināta advokāta palīdzību. Zvērinātam advokātam tiesas sēdē ir visas lietas dalībnieka tiesības, izņemot tiesības atsaukt pieteikumu. Dome var uzticēt zvērinātam advokātam arī pilnvarotā pārstāvja pienākumus. Šāds pilnvarojums apstiprināms ar rakstveida pilnvaru.
Gadījumos, kad lietai pievienoto dokumentu ir pietiekami, lai izspriestu lietu rakstveida procesā, tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos var nerīkot. Priekšlikumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā izsaka tiesnesis, kurš sagatavo lietu izskatīšanai, bet lēmumu tiesa pieņem rīcības sēdē. 15 dienu laikā pēc tam, kad pašvaldība saņēmusi paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tai ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un rakstveidā izteikt savu viedokli par tiem. Lemjot par lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, ņem vērā arī lietas iespējamo ietekmi uz tiesību sistēmu, konstitucionālo institūciju savstarpējām attiecībām, līdzšinējo Satversmes tiesas judikatūru un valsts budžetu.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un stājas spēkā pasludināšanas brīdī.
Visi civiltiesiskie strīdi, ja likums nenosaka citādi, ir pakļauti tiesai, un to regulē Civilprocesa likums.
Pašvaldība kā lietas dalībnieks var būt lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Pašvaldības iedzīvotāji, kas īstenībā ir pašvaldības varas subjekts, var mēģināt realizēt savas tiesības, vēršoties pret pašvaldību, un tādā gadījumā administratīvā tiesa lemj, kam taisnība. Tomēr šajā gadījumā tiesa darbojas arī kā pašvaldības administrācijas sargs, jo tā var nospriest arī to, ka iedzīvotāja prasība ir noraidāma. Jāuzsver, ka pašvaldībām būtu jāpievērš īpaša uzmanība tiesvedībai administratīvajās lietās (Administratīvā procesa likums), jo parasti lietas izskatīšanas gaitā puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā (puses iesniedz pierādījumus un tiesai adresētus pieteikumus, piedalās pušu debatēs utt.), bet šis princips neattiecas uz tiesvedību administratīvajās lietās. Administratīvajā procesā darbojas objektīvās izmeklēšanas princips, kas nosaka, ka, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu taisnīgu administratīvās lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī pēc savas iniciatīvas savāc pierādījumus.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017