Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 04:07
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Tā jūnija vidū Kandavā 3. Latvijas Lauku kopienu parlamentā vienojās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un politikas veidotāji un īstenotāji.
Tādas dīvainas sajūtas jau labu laiku – VISAI LATVIJAI JĀDZĪVO! Vai var būt citādi? Gribas iekliegties: mīļie, ir 2017. gada vidus, jau gandrīz 30 gadus paši nosakām, kā dzīvot savā valstī! Bet ir tādi, kam tas nav svarīgi. Nav svarīgas mūsu tautas tradīcijas, dzīvesveids, dzimtas saknes, pēctecības izjūta, kas palīdz redzēt labāku rītdienu paša saimei kopā ar savu dzimtu, ar kaimiņiem, ar savu tautu visā Latvijā. KOPĀ! Bet nē – latvieši esot viensētnieki! Viendzīvokļnieki! Viens palicis savā sētā, savā dzimtā, VIENS savā pagastā, viens pilsētas dzīvoklī... Vientuļnieks gan lauku sētā, gan pilsētas burzmā! Un, kamēr vēl skola turas, bērnus pabarot atbrauc SVEŠIE! Paši nevaram katrs savos laukos izaudzēt, salikt kopā dažādo, lai ēdienkarte veselīga un bagātīga no pašu produktiem visu gadu. Un tad nāk VISZIŅI un saka, ka ārpus pilsētām ceļus nevajag labot, elektrību, ja kādam vajag, lai ierīko par saviem līdzekļiem (un dāvina valsts akciju sabiedrībai!), skolas jāslēdz ciet, atbalstāmi tikai lieli lauksaimnieki utt. u.t.jpr.
Nu, nē! Tik bēdīgi jau vēl nav!
Kad sabrauc kopā aktīvie, sīkstie lauku pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kā paši sevi nosauca, un saceļas pret pastāvošo noskaņu ar mērķi izstrādāt ceļa karti Latvijas lauku nākotnei, cerības par attīstošām pārmaiņām ir. Nesaprotami tikai, kāpēc arī šie burvīgie ļaudis prasa mazināt pašvaldību lomu, bet lūdz valsts institūciju striktus noteikumus un vadlīnijas, kā dzīvot un darboties lauku teritorijā. Varbūt par maz sarunājas, kā kopā attīstīt teritorijas ļaužu idejas labākas rītdienas veidošanai, un neizdiskutē, ko var izdarīt pašvaldība, ko biedrības, ko uzņēmēji, papildinot cits citu, nevis kādu grupu noliedzot? Varbūt bailes no kontrolieriem jau tik lielas, ka bez ministriju izdotas instrukcijas dzīvi vairs nespēj iedomāties? Par to esmu samulsusi.
Kad es dzirdu šo burvīgo, izdomas bagāto cilvēku spēka stāstus, ko un kā var gatavu dabūt, kad redzu no Rīgas tuvāk un tālāk šos darbīgos ļaudis INOVĀCIJAS radot, cieņā noliecu galvu un ar lepnumu saku, ka ĪSTĀS LIETAS Latvijas nākotnei vēl aizvien notiek lauku apvidos. Un īpašs prieks, ka liela daļa šo spēka stāstu autoru ir jauni cilvēki, arī tādi, kas no pilsētas burzmas, kur jutušies vientuļnieki, izbraukuši uz laukiem, kur ar kaimiņiem aiz kalna un pļavas dzīvo daudz tuvāk nekā deviņstāvenē vienā trepju telpā. Saprotu, ka radošajam sapņotājam par dzīves organizēšanu PAŠIEM UN KOPĀ, kas manī sēž, ir domubiedru pulciņš, un varu mierīgu sirdi birokrātiskajos gaiteņos turpināt kaismīgi šos ļaudis aizstāvēt.
Jāturpina sarunas par īstās LEADER pieejas (paši lemj sev svarīgās lietas vietējās rīcības grupas teritorijā, realizē kopīgos sapņus reālos projektos un atbild par saviem lēmumiem) nodrošināšanu visā lauku teritorijā! Būtu vairāk jārada iespējas attīstīt kopienas prioritāros jautājumus ne tikai ar Lauku attīstības plāna līdzekļu palīdzību, bet arī piesaistot tos no citiem fondiem, jo vietējās rīcības grupas (VRG) pa šiem gadiem uzkrājušas pietiekamu pieredzi, lai paplašinātu savu darbību. Un nekādi nav jādarbojas pret vietējām pašvaldībām savā teritorijā, bet kopīgi jāvienojas, ko var attīstīt ar pašvaldībām pieejamiem līdzekļiem un investīcijām, ko vajadzētu veikt ar LEADER tipa, ko ar citu fondu, ko ar privātajām investīcijām. Prieks par vietām, kas attīstās, savstarpēji nekonkurējot par ietekmi, bet papildinoši darot lietas!
Jāizbeidz politiski pļāpāt partiju cilvēkiem galvaspilsētā par kaut kādām mistiskām sadarbības teritoriju robežām, bet jāļauj cilvēkiem brīvāk darboties pašu izvēlētajās teritorijās un sadarboties dažnedažādos virzienos! Esam jau krietnu laiku rāmjos likti un strikti kontrolēti, iniciatīva un atbildība mazināta. Pietiek! Ļaujiet cilvēkiem strādāt, uzņemties atbildību, lemt par savu dzīvi pašiem, kļūdīties! Tad būs radošums, būs inovācijas, būs apdzīvotāka Latvija.
Nevajag pretnostatīt lietas un vietas, bet papildināt! Prast atbalstīt savējos un gudri paņemt naudu no svešiem! Ja dara, tad var izdarīt. Vēl jo vairāk – ja dara kopā ar citiem! Ja nedara, tad 100%, ka neizdodas.
Ja tiks sakārtoti pamatjautājumi, tad jēgu iegūs pārējās lietas, ko attīstīt!
Lauku zemju jautājumi risināmi gan zemes reformas likumu, gan Zemes pārvaldības likuma regulējuma ietvaros. Sarežģīti, pretrunīgi, dažādi kāzusi, atšķirīgi risinājumi, taču vienmēr jācenšas to darīt likuma ietvaros un nekaitējot saviem ļaudīm! Priekšā darbs pie saprātīgas zemes politikas veidošanas.
Turpinām analizēt un sekot līdzi lauku ceļu projektu ieviešanai. No birokrātiskajām pauzēm investīciju projektu ieviešanā cieš arī lauku ceļu programma (cenas nesamērīgi pieaug, darbi kavējas, kvalitāte krītas, plānoto sakārtoto ceļu kopgarums sarūk!). Dažviet jau situācija tāda, ka jāaicina iepirkumos kaimiņu projektētāji un būvnieki, lai mazinātu apetīti negausībai pašmāju uzņēmējiem. Bet pozitīvā lieta noteikti ir kopīgi ar uzņēmējiem veiktā ceļu tīkla inventarizācija un prioritāro ceļu ranžēšana, ieguldījumu veikšana visnepieciešamākajos objektos. Kaut vairāk līdzekļu tam būtu, un arī citās jomās varētu rīkoties līdzīgi.
Meža nozarē turpinās diskusija par ekonomiskajiem jautājumiem (ciršanu un atjaunošanu), kā arī par sociālo jautājumu risināšanu (rekreāciju, ogošanu, sēņošanu, parku kopšanu un ierīkošanu, takām, atpūtas vietām, tīrības un drošuma nodrošināšanu publiskajās teritorijās u.c.), salāgojot to ar dabas vērtību saglabāšanu. Vienmēr ļoti grūti vienoties par samērīgumu!
Pašvaldības krietnu darbu padarījušas un vēl turpina cūku mēra mazināšanas un seku likvidēšanas pasākumu organizēšanu, bet aktualizējies jautājums par medību koordināciju komisiju lomu un darbību.
Ļoti nepieciešami Zvejniecības likuma grozījumi vai pat pilnīgi jauna kārtība, lai saskaņotu Zemes pārvaldības likuma un šā likuma normas. Publisko ūdeņu apsaimniekošana iekšzemē daudzviet vēl maz apgūta joma. Kopā jāsaprot, kas traucē, ko vajag normatīvajos aktos citādi. Piekrastes infrastruktūras attīstību nedaudz izdosies uzlabot ar Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu palīdzību, bet iekšzemē – tik, cik vietējo rīcības grupu stratēģijās paredzēts ar LEADER projektiem un ar nacionālā Zivju fonda līdzekļu palīdzību.
Dzīvnieku aizsardzības jomā ir spēkā prasība par visu suņu reģistrāciju vienotajā datu sistēmā. Tas varētu nodrošināt saistošo noteikumu izpildi par kārtību un nodevu iekasēšanu attiecīgajā teritorijā un nepieciešamības gadījumā viegli atpazīt suņa īpašnieku, taču vēl liels procents suņu nav reģistrēti. Strīdi par pašvaldību maksām patversmēm jāatrisina līdz galam – datu pārbaudāmība, suņu īpašnieku identificēšana, čipēšanas jautājums patversmes suņiem.
Meliorācijas jomā izveidota kārtība, un pašvaldības var organizēt koplietošanas sistēmu sakārtošanu, piesaistot ES un valsts atbalsta līdzekļus, tā mazinot plūdu un palu draudus. Tikai atkal – līdzekļu par maz!
Ar pašvaldībām un Zemkopības ministriju kopā turpinām meklēt labākos modeļus pārtikas (iespējas dot priekšroku arī koka un citu vietējo materiālu izmantošanai) iepirkumu organizēšanai. Jāstimulē kopdarbības modeļu izmēģināšana, lai palīdzētu mazajiem, jaunajiem saimniekiem atsperties, reizē iegūstot kvalitatīvu pārtiku, ar pašu koku apmēbelētas publiskās telpas un citu vietējo preču un pakalpojumu aktivizēšanos. Tā vairotos gan ienākumi teritorijas cilvēkiem, gan mēs atbalstītu savu, nevis svešas ekonomikas.
Jāsaliek beidzot kopā prāti un jāizstrādā modeļi vietējo resursu efektīvākai apsaimniekošanai un saprātīgai publisko finanšu resursu pārdalei starp valsti un pašvaldībām.
Esiet aktīvi LPS komitejās, ikdienā, lai varam veidot vienotu pašvaldību viedokli katrā jomā, aizstāvēt to sarunās ar ministrijām, Saeimas komisiju sēdēs, partiju sapulcēs un citur un uzlabot mūsu cilvēku ikdienu!
Pamatprasība ikvienam – esi darbīgs. Šis ir Tavs laiks un vieta./ Te ir Tava iespēja. /Imants Ziedonis/
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017