Rīga 9°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 10. maijs 01:25
Vārda dienas: Maija, Paija
44% garnadžu ir pārliecināti, ka zagšanu Latvijā izdarīt ir viegli
Īpašuma saimnieki pietiekami neapzinās, ka suns zagļiem iedveš lielākas bailes nekā apsardzes signalizācija vai videonovērošana, apliecina pētījums, kurā par īpašuma drošību iztaujāti gan iedzīvotāji, gan paši kramplauži.
Kamēr daudzi īpašuma saimnieki ir pārliecināti, ka drošākās pret zagļiem ir apsardzes signalizācijas un videonovērošanas kameras (tā domā 21% aptaujāto), 39% aptaujāto laupītāju, kas pieķerti un saukti pie atbildības, atzinuši, ka visvairāk baidās no suņa. Aptaujāto iedzīvotāju vidū tikai 14% apzinājušies sargsuņa īpašo nozīmi. Uzmanības vērts ir arī fakts: garnadžiem kā nebūtisks traucēklis tumšā nodoma realizācijai ir kodu atslēga, slēgta kāpņu telpa, metāla durvis, restes, drošības žalūzijas vai iestikloti balkoni. Pilsētās zagļi iekļūšanai mājoklī visbiežāk izmanto balkonus un logus, laukos galvenokārt apzog mājas, kurās cilvēki pastāvīgi neuzturas (lai slēptu pēdas, mājas nereti tiekot arī nodedzinātas). Visvairāk zādzību fiksēts Rīgā, Pierīgā un Vidzemē.
Īpašumu apdrošināšanas pārstāvis Kristians Pudans kā īpaši satraucošas akcentē divas lietas: 44% garnadžu ir pārliecināti, ka zagšanu Latvijā izdarīt ir viegli (Lietuvā šis procents esot vēl lielāks – ap 60) un ka 65% gadījumu informācijas avots ir novērošana un personu izsekošana.
Lai neradītu aizdomas, zagļi iemanījušies radīt iespaidu, ka atrodas īstajā vietā un laikā, piemēram, kāpņu telpā skrūvē spuldzīti vai kaut ko met pastkastē. 40% gadījumu informācija tiek iegūta no radiniekiem, paziņām, kolēģiem, draugiem.
Dramatiski mazs ir apzagšanas ilgums, kas nepieciešams kramplaužiem – 63,5% gadījumu tas nav lielāks par 15 minūtēm! No 15 līdz 30 minūtēm zagļi ņemas katru piekto reizi, ilgāk par stundu – tikai vienu reizi no simts. Kā liecina jau pieķerto laupītāju aptauja, izrādās, ka neģēļiem pēc būtības nav svarīgi, kad izdarīt zādzību, galvenais, lai ir izdevīgs brīdis: 22% izvēlētos noziegumu veikt laikā, kad upuris atrodas atvaļinājumā, 19% – zagtu naktī, 16% – valsts svētku laikā, 13% – izvēlētos darba dienas, 9% – nedēļas nogales, bet 12% – tas esot pilnīgi vienalga.
Zog to, kas ir pēc iespējas mazāks, vieglāk realizējams un grūtāk atpazīstams. 72% gadījumu tā ir nauda un norēķinu kartes, 65% – rotaslietas, 64% – portatīvie datori, 51% – mobilie telefoni, 38% – fotoaparāti.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins norāda, ka no 2000. līdz 2008. gadam zādzības no Rīgas dzīvokļiem pakāpeniski samazinājušās no 2947 gadījumiem gadā līdz 1168, bet, sākoties ekonomiskajai krīzei, zādzību skaits atkal pieaudzis (2009. – 1784, 2010. – 1689). Vienlaikus palielinājies zagļu–neprofesionāļu skaits. Katrā ceturtajā apzagšanas gadījumā tiek izmantota dzīvokļa saimnieka nevērība (vaļā atstātas durvis, logi, balkoni). Gandrīz tikpat bieži tiek izsisti vai uzlauzti logi – īpaši raiti kramplaužiem sokoties ar modernajiem plastmasas pakešu logiem, kurus var atdarīt ar parastu skrūvgriezi tik viegli, ka nereti pat nepaliekot pēdas. 16% gadījumu Rīgas dzīvokļos zagļi iekļūst, uzlaužot slēdzenes cilindrisko mehānismu – to nepilnas minūtes laikā ar vienkāršu paņēmienu varot izdarīt pat bērns. Tieši šie mehānismi, pēc A. Grišina domām, esot Rīgas dzīvokļu vārīgākais posms, tāpēc viņš katram īpašniekam ieteiktu par to padomāt un vērsties pie speciālistiem. 12% gadījumos garnadži uzlauž durvis arī tad, ja tās ir metāla.
A. Grišinu priecē fakts, ka šobrīd masveidā netiek aplaupītas Rīgas privātmājas un ka profesionāļu zagļu kļūst arvien mazāk. 60 – 70% no kramplaužiem ir narkomāni, kas, meklējot līdzekļus kārtējai devai, vazājas pa kāpņu telpām, zvana pie durvīm, ātri tās uzlauž un pēc 15 – 30 minūtēm jau pamet notikuma vietu. Tomēr 9% gadījumu esot profesionālas zādzības ar atmūķēšanu, atslēgas piemeklēšanu, parauga nospiešanu bez uzraudzības atstātām atslēgām. Esot pat tādi meistari, kuri, tikai uzmetot skatienu atslēgai, pēc brīža to var uzzīmēt uz papīra.
Valsts policija ir uzsākusi sabiedrības informācijas kampaņu, izdodot arī bukletu ar 68 jautājumiem par mājokļu drošību. To izplatīs policisti, ar informāciju var iepazīties arī Valsts policijas mājaslapā. Savukārt pētījums "Īpašumu drošība Latvijā – mīti un realitāte" veikts, Valsts probācijas dienestam sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Data serviss" un apdrošināšanas kompāniju "Balta".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003